Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

427.

No: ivars       Temats: Oslo sindroms

?←      2011. gada 01. augusts 12:42:23

Vai Oslo sindromu - reālu vai šķietamu identitātes graušanas draudu attaisnojums ir vardarbība - var uzskatīt par Stokholmas sindroma - brālības rašanās starp atšķirīgu identitāšu cilvēkiem (?) - pretstatu?



Brālības ceļš.


            Atbildi ilustrēšu ar piemēru – līdzību.

Trauksmainas ziņas pienāk no zemes, no kuras brauc uz mūsu Brīvības pieminekli čurātāji. Londonā notiek PROTESTI. PROTESTĒTĀJI protestē pret valsts (varas iestāžu) vardarbīgo pretdarbību. Protestētājiem ir savi mērķi, prasības valdībai (varas iestādēm) un tās darbības izmaiņu plāni. Viņi pulcējas un „cīnās – protestē” (dedzina un demolē). Tur notiek dumpis dumpja, postīšanas un laupīšanas dēļ. Importētā vardarbība alkst atrast izeju vardarbībā un tiek atbalstīta ar ārēju papildinājumu. Viss ir kā Lībijā, izņemot to, ka Londonas demolētāji vēl nav bruņoti kā tas bija Lībijā.

- Vai NATO sūtīs savas lidmašīnas bombardēt Londonu un Apvienotās Karalistes armijas bāzes un policijas iecirkņus tad, kad protestētāji būs apbruņojušies, bet valdība rīkosies adekvāti?

- Vai NATO tad, kad Parīzē PROTESTĒTĀJI dedzināja un postīja (viss bija kā Lībijā) bombardēja Franciju un musināja vandāļus uz pilsoņu karu?

Nebombardēja un nebombardēs, tāpēc, ka lieta nav protestētājos, protestos un viņu „tiesībās protestēt un pieprasīt izmaiņas”. Lietas būtība ir manipulācijā, jēdzienu nomaiņā, ietekmes resursa izmantošanā un mēģinājumā vadīt notikumu gaitu sev vēlamā virzienā.

Aplūkosim jautājumu.

„Reālu vai šķietamu identitātes graušanas draudu” – kā redzat, te ir apgalvojums, ka nekā tāda jau nav, un tālāk – „attaisnojums ir vardarbība”. Te gan būtu jājautā – kuras identitātes (?) – tās ir 7. Jautātājs acīmredzot domā to (4.), kura rada mūsu 4.Garīgo Vērtību – Savdabību. Savdabības graušana ir galvenais Cilvēka, ģimenes, dzimtas, valsts un Cilvēces apdraudējums.

Šāda apdraudējuma attaisnošana ir šī apdraudējuma procesa virzīšanas daļa. Tāds apdraudējums ir vardarbība kopumā un katra tā daļa sevī satur šo vardarbību. Apdraudējuma (vardarbības) attaisnošana ir vardarbība.

Sagraujot Cilvēka savdabību, zūd viņa personība un viņš pats pārstāj eksistēt kā Cilvēks. Tāds salauzēja rokās kļūst par paklausīgu materiālu, no kura tas var veidot visu, ko vēlas – par paklausīgu rīku salauzēja mērķu īstenošanai. Tāda ir Stokholmas sindroma (kura ir aizgūta no Gurdžijeva kreisās rokas garīgās mācības prakses) iekšējā jēga. Jautātāja uzstādījums attiecībā uz viņa minēto „Oslo sindromu” mēģina atcelt šo iekšējo jēgu.

Tāpat visa uzdotā jautājuma konstrukcija sevī satur loģiskas lamatas un lingvistiskas manipulācijas. „Attaisnojums” sevī satur „līdzsvarojumu” un jau pēc būtības norāda uz divu darbību būtisko vienību. Ir būtiska starpība starp vārdiem „attaisnojums” un „attaisnošana” noteiktos kontekstos, kas šajā situācijā dod negodīgas manipulācijas iespējas. Laba, patiešām laba manipulācija!

Tagad pievērsīsimies jautājuma otrajai daļai. „Brālības rašanās starp atšķirīgu identitāšu..” Lūk, te jau arī ir īstā cūcība! Stokholmas sindroms tiek pasniegts kā „brālības rašanās” apstākļi un sekas.

Brālība nav nivelēšanās. Tieši Brālība ir personības savdabības veidošanās, uzturēšanas, atbalsta un attīstības garants un formētāja. Šī jautājuma būtība ir, izmantojot notikumus Oslo, uzbrukt Brālībai un Brālības idejai. Izkropļot šo ideju un to pasniegt izkropļotā veidā. Šī jautājuma mērķis ir iztēlot – radīt iespaidu, ka vardarbīgas ietekmes uz psihi (Stokholmas sindroma būtība) rezultātā rodoties Brālība un ka (tā kā Stokholmas sindroms attiecas uz graujošas darbības eskalāciju – terorismu tai skaitā) Brālība, Brālības pieminēšana nesot sevī draudus, un ka tā kādā veidā apdraudot ārpus tās esošos. Izmantojot Oslo, uzbrūk Brālības jēdzienam un Idejai par visu Cilvēku Brālības iespēju.

Izmantojot PROTESTĒTĀJUS (protesta tiesības, un prettiesisku darbību – kriminālelementu dumpi nosaucot par protestu), uzbrūk Cilvēku normālas dzīves iespējai un darbam valstī. Iznīcina valsts kā Cilvēku pašaizliedzīga darba, savdabības izkopšanas un saprātīgas vadības šo savdabību saskaņošanā – Brālības formu. Brālība ir Taisnīgums. Brālība ir Palīdzība. Brālība ir nesavtīgas Sadarbības Prieks. Brālība ir dabiskais Cilvēku attiecību stāvoklis.

Brālība ir Tikumības izpausme. Tikumības trūkums katru darbību noved pie bēdīga rezultāta. Savukārt Tikumība, kas ir Saprātīguma, Mīlestības un Atbildības sintēze, var palīdzēt izkļūt no katrām grūtībām. Tikumība dod to Cilvēciskās rīcības brīvību, kāda zūd reizē ar atkāpšanos no Tikumības atbalsta. Šī Cilvēciskās rīcības brīvība nodrošina Cilvēcisko un Garīgo vērtību klātesamību mūsu dzīves vidē.

Cilvēciskās rīcības brīvība cilvēcisko vērtību pielietojumā dod radošās darbības brīvību, pateicoties kurai mums apkārt ir viss, ko mēs atrodam kā nepārejošu vērtību savās attiecībās un darba augļos. Apkarojot Tikumību, zūd Brālība un pie varas nāk dažāda ranga noziedzība, kura galarezultātā izplūst kā haosa, dumpju un laupīšanas patvaļas un anarhijas viļņi, kuri iznīcina radošā darba augļus.

Cilvēku Brālība – Tikumība ir vienīgais spēks, kurš var iegrožot laupīt un postītkāres uzliesmojumus, vardarbību un dažāda ranga noziedznieku patvaļu šajā jomā. Tikai Tikumība var stāties ceļā politiskam haosam, cilvēciskām katastrofām un saimnieciskās dzīves sabrukumam – visam tam pagrimumam, kurā nonāk atkāpjoties no Cilvēku Brālības un savstarpējās atbildības. Bez šīs atbildības politiķis, saimnieks, pārdevējs un pircējs var sacensties krāpšanas un to atklāšanas veidu izgudrošanā, tā vietā, lai savstarpēji sadarbotos jaunu vērtību radīšanā.

Šī sacensība tagad tiek pasniegta kā norma, kaut gan tāda ir kriminālo attiecību būtība, un virza pasauli uz atklātu vardarbību savu vēlmju apmierināšanai. Līdz šim pasauli no pilnīga sabrukuma ir glābis Likums, kurš regulē mūsu attiecības un ļauj tās veidot tā, lai mēs varētu būt tajās brīvi no vardarbības.

Tagad ir jāatzīst, ka Eiropa ir nobriedusi tam, lai to iznīcinātu pašas izaudzinātu mežoņu ordas. Nav svarīgi – kādā tieši veidā tas notiek. Svarīgi ir tas, ka tie, kuri tīksminās par savu civilizētību, kultūru, demokrātiskajām un kristīgajām vērtībām, paši savām rokām ir radījuši tos mežoņu barus, kurus redzam Anglijas pilsētu ielās, mūsu alus krogos un pie Brīvības pieminekļa čurājam. Koku pazīst pēc augļiem.

- Vai ir tā, ka tie, kuri pārstāv varu šajā pasaules daļā – Eiropā un tās apdzīvotāju kopumā – Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju priekšā, neatzīst vardarbību kā risinājumu?

Nē, tā nav! Tieši viņi nodarbojas ar vardarbības reklāmu. Atcerieties nupat televīzijā plaši reklamēto videoklipu, kurā Viļņas mērs bruņumašīnā samīca nevietā novietoto mersedesu?

Tā ir vardarbības reklāma!

Tieši viņi cer, ka tiem, kuri nav aizbraukuši – tiem, kuriem nav iespēju aizbraukt, beidzot izdosies uzspiest vardarbību vienam pret otru kā problēmu risināšanas metodi. Tas viņiem dod iespēju pret tiem vērsties kā pret likumpārkāpējiem, nerisinot problēmas pēc to būtības. Vienmēr ir vieglāk apspiest nemierus, nekā novērst to rašanās cēloņus. Nemieru radītos postījumus var izmantot par atspēriena punktu stagnējošas ekonomikas iekustināšanai. Naudu vienmēr var nodrukāt pēc vajadzības. Āmurikāņi tā dara...

Viņi rada neciešamus dzīves apstākļus un sanaido tajos esošos. Viņi demonstrē kadrus, kuros parāda veidu, kā var iegūt to, kā nav tik daudziem. Tā ir manipulācija ar apstākļu radīšanu un viltus izejas pasniegšanu. To, kura ved prom no Brālības – īstā grūtību pārvarēšanas un Cerību ceļa.

 

                                                                        Pauls Stelps

                                                                        Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa