Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Jautājums no www.philos.lv

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


400.

No: Aldis       Temats: skaitlis 666

?←      2011. gada 15. februāris 13:11:46

Labdien, Paul! Jūs savā grāmatā "Rīta Dziesma" rakstāt, ka "Jāņa Atklāsmes Grāmata ir pilnībā astroloģiska[..] Cik karstu strīdu, skaidrojumu, atšifrējumu un tulkojumu grāmatu ir sarakstīts ap šiem eņģeļiem, bazūnēm, zīmogiem, krītošām zvaigznēm, pūķu astēm un pēdējām dienām, kad mīklainais 666 parādās kaut kādos zīmogos."
Esmu dzirdējis, ka 666 tiek saukts par "zvēra skaitli" un uzskatīts par ļaunu skaitli.
Lūdzu paskaidrojiet man, ko īsti nozīmē šis "mīklainais 666"!


                                       ÿ

Cilvēks + Venēra = Mīlestība.

 

Reiz cienījamais arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs vērsa savu svētīto skatienu uz mūsu pusi un novilka demarkācijas līniju – „lai viņi nodarbojas ar savām lietām, bet nelien baznīcas lauciņā”. Tā nu ir sanācis, cienījamo arhibīskap, ka mēs atkal esam tur, kur Jūs gribat justies kā Tā Kunga emisārs.

Vispirms mums būtu jāsaprot, par ko īsti mēs runājam.

1. Neviena īsta reliģija nekad nerunā par ārējo Cilvēku un viņa laicīgo dzīvi, un ar to saistītajām problēmām, tāpēc neskar un nevar skart labo un slikto, nepareizo un pareizo tajā. Ar to nodarbojas tradīcija (rituāls), ģimenes dzīvesziņa, sabiedrībā valdošā kārtība – kultūras pārmantojamība un normu sistēma – Valsts caur savu likumu darbību. Reliģija audzina Garīgo Cilvēku. Garīgais Cilvēks vada laicīgo Cilvēku viņa zemes gaitās – valsts dzīvē, kur mācās pielietot reliģijas iemācīto. Tā ir īstā baznīcas un valsts nodalītības un vienības formula.

Reliģija, būdama starpnieks starp Filosofiju un tradīciju, runā par iekšējo Cilvēku, par to, kas ir labs tam, kurš ir saistīts ar savu Radītāju – Augstāko „Es” katrā – ar savu Debesu Cilvēku. Īsta reliģija runā tikai par to, kas dzīvo kā šajā, tā Debesu pasaulē, un ir caur savām sēklām aizvien atdzimstošs un pilnvērtībā augošs. Nav tā, ka tā pati personība iemiesotos atkal un atkal, bet ir tā, ka graudi krīt zemē, izaug par vārpām un dod graudus, kuri atkal, zemē krituši, dod jaunas vārpas (personības) un to graudus, kuri...

Tātad, reliģiskā nozīmē Cilvēks nav tas, ko redz jūsu acis, dzird ausis un jūt rokas. Nav tas, kurš te uz Zemes dara muļķības. Reliģija „nekrāmējas” ar muļķībām, to sekām un viņu apkarošanu.

2. Tie teksti, kuri ir Jums pieejami un kurus lieto baznīca, ir Cilvēku roku rakstīti, pārrakstīti, laboti, pārlaboti un „uzpareizināti” pēc pārrakstītāju un labotāju sapratnes par to, kas ir kas un kam tam ir jābūt. Tie ir grozīti, piegriezti un pāršūti pēc baznīcas mēra, modes un vajadzībām. Jūs lasāt to, ko baznīca Jums dod caur savu prātu izgrozītu. Kas nu caur to spundes caurumu ir izspiedies, to arī saņemat.

3. Jāņa atklāsmes grāmata ir Gnostiski – Esejiskas Filosofijas radīta, kam nekā kopīga ar šo pseidoreliģiju nav. Tajā ir Hermētisms un Haldejas Kabala, bet tajā nav nekā no tā, ko tai pieraksta baznīca. Filosofija runā par Debesu Cilvēku – Cilvēka abstrakto prototipu un Dieva dēlu – sūtni, kurš ziedojas visas Dzīvības labā, kura arī ir Dieva iemiesojums un ķermenis matērijā, un, kā tāds, pieņem (ir) arī Debesu Cilvēka veidolu. Filosofija runā par To, kas rada Sauli, ir Saule un darbojas caur dažādiem Saules aspektiem.

- Kas tad ir Jāņa Atklāsmes grāmatā, tādā, kādu to var redzēt mūsdienu Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas konsistorijas 1988.gada 300 gadu jubilejas izdevumā?

 4. nodaļā lasām – „goda krēsls, celts debesīs, goda krēslā kāds sēdēja..”, „..goda krēslam apkārt varavīksnes loks (aplis)..četras dzīvas būtnes.. pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešā kā cilvēka vaigs un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim.” (tad ir gara un plaša runāšana par nokauto jēru), „..un četras dzīvās būtnes sacīja āmen (lai notiek!)...” – ar šo āmen un 24 vecajo mešanos pie zemes nodaļa beidzas.

7. nodaļā – „..144 tūkstoši bija apzīmogoti..”.

9. nodaļā – „.. tiem tika dots ne viņus nokaut, bet mocīt 5 mēnešus.”.

11.nodaļā – „..saviem diviem lieciniekiem, ka tie maisos tērpti pravietos 1260 dienas.. ”.

„Sieva Saules tērpā mēness apakš viņas kājām un viņai galvā 12 zvaigžņu vainags.. viņai piedzima bērns” (uz Izīdas tempļa portāla bija rakstīts – „Viņas auglis (bērns) ir Saule”).

„ .. pūķis viņu aizrāva uz alu (gnostiskā iemiesošanās tradīcija simbolos), lai viņa tur dzīvību uzturētu 1260 dienas..”.

„.. un tie samīs svēto pilsētu 42 mēnešos..”.

„.. viņu miesas 3 un pus dienas..”(42 mēn.).

„.. un viņas dzīvība tika uzturēta laiku, divus laikus un vēl pus laiku..”.

13. nodaļā – „..un vara rīkoties 42 mēnešus ilgi.. un tas panāca to, ka visi lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi uzspiež zīmi uz savas labās rokas un pieres, lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot kam nav šīs zīmes – zvēra vārda vai šī vārda skaitļa. Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis, un viņa skaitlis ir 666

14. nodaļā – „.. un līdz ar viņu 144 000 to, kam viņa vārds un viņa tēva vārds (ar mazajiem burtiem!) bija rakstīts uz viņu pierēm..”.

21. nodaļā – „ .. tai bija liels augsts mūris ar 12 vārtiem.. tad viņš mērīja tās mūri 144 olektis..”.

 

Tiem, kuri šos tekstus par eņģeļiem, bazūnēm, ragiem, kausiem un jātniekiem lasa uzmanīgi, ir redzamas trīs lietas.

Pirmā ir tā, ka visu šo „nodarbību” vada un regulē „četri zvēri ap goda krēslu”.

Otrā ir tā, ka tie ir kādu darbu fragmenti, bet ne viens darbs.

Trešā ir tā, ka ir redzams antīko Mistēriju simbolisms un kabalistiskās maskēšanas paņēmieni, un tas, ka šiem tekstiem nekāda sakara ar kaut kādu pasaules galu nav. Pieņēmums par apokalipsi kā pasaules galu ir iesēdināts Cilvēku galvās tajos gadsimtos, kad baznīca lietoja iebiedēšanas taktiku un katru dienu sprediķoja par elles mocībām, miesīgo augšāmcelšanos tiesai un Dieva dusmām. Pavērojiet cik bieži šajos tekstos pielietoti draudi un iebiedēšana. Eksperimenta pēc izsvītrojiet no evaņģēlijiem „dusmības un mocības”, un tad izlasiet šo tekstu. „Dusmību” klātbūtne liek to lasīt noteiktā gaismā, bet neļauj to lasīt objektīvi.

Tieši tas jau ir pārveidojumu mērķis – aizvest Cilvēku prom no Īstenības sev vajadzīgajā virzienā un ievest sev vajadzīgajā dvēseles stāvoklī – likt viņam baidīties tur, kur patiesībā tiek sniegtas iespējas. Šīs gnostiskajos tekstos ieviestās izmaiņas liek, spiež un noved Cilvēku pie pielabināšanās administratoram (sātanam) tur, kur Cilvēks ir brīvs sadarbībā ar Radītāju. Tuvo Austrumu teritorijā zēla sātanisms – pielabināšanās Zemes pārvaldniekam – „Tam Kungam”, „Kungam”, „Bargajam Kungam”.

Baznīca apspļauda Tēvu Debesīs, bet vergo tam Kungam (uz Zemes). Tā visu apgriež kājām gaisā. Tā ir viņas sātaniskā būtība.

Gnozis un mistērijas runā par „Mūsu Tēvu Debesīs”, par Tēva un Dēla attiecībām, par „Tēva dārza kopējiem”, u.t.t.. Tās vietas, kurās runā par Tēvu, ir saglabājušās no Eseju un Gnostiķu mistērijām, bet tās, kurās runā par greizsirdīgo un bargo Dievu (sākot no Bābeles torņa un beidzot ar jauno derību), ir sātanisma kultu kompilācijas un to ietekmē izdarītas izmaiņas tekstos. Baznīcas lielākais noslēpums – tas, ko tā slēpj no Cilvēkiem un negrib pieļaut tā nonākšanu Cilvēku apziņā, ir tas, ka viņas lietotā „Jaunā Derība” ir Gnostisko un Esejisko mistēriju iesvētīšanu apraksti un filosofisko tekstu fragmentu sagrozījumi.

Baznīca slēpj to, ka „viņas Kristus” ir Iesvētītais Esejs un Gnostiķis, bet teksti runā par Sauli un tās 12 sejām Zodiakā, kā arī kalendāra, Zemes orbītas un astronomiskām Zodiaka sakarībām.

Palasiet antīko mitoloģiju. Tajā Saules Dievs brauc četru zirgu vilktos ratos. Katrs zirgs pārstāv vienu enerģiju, debespusi un elementu, tāpat kā 4 „zvēri ap krēslu” Zodiakā pārstāv to pašu, saistībā ar Zodiaka 30o sektoriem – Lauvu, Vērsi, Ūdensvīru un Skorpionu, kura augstākā forma iesvētīšanas mistērijā simbolizējas caur Ērgli.

Zodiaks sastāv no 12 sektoriem (zvaigznēm ap Isīdas – Dabas – galvu, kura stāv pāri materiālo formu (mēness – „pūķa iemiesojumu”) pasaulei). Katrā sektorā ir 30o . 12 x 30o = 360o.

Senatnē lietoja daudzpakāpju kalendāru, kurā katrs kalendāra slānis Cilvēku saistīja ar citu daudzslāņu eksistences formu. Cilvēka dzīvi vadīja Sakrālais kalendārs, kurš vairākos lielumos tika saistīts ar Kosmisko ciklu un parādību slāņiem. Fiziskās pasaules formu – akmeņu, ķīmisko, elektrisko, augu un dzīvnieku, arī Cilvēka psīhes (dzīvnieciskās dvēseles) un miesas dzīvi vada kalendāra Mēness ciklisko izmaiņu daļa. To lieto praktiskajā – saimnieciskajā dzīvē un maģijā, buršanā, kas ir praktiskās (likumiskās) darbības izkropļojums un pārkāpums.

Saules – sakrālo kalendāra daļu lietoja reliģijā, iesvētīšanu mistērijām un Filosofiskajā praksē (zinātnē). Šajā – sakrālajā kalendārā gadā bija 5 periodi pa 72 dienām katrā un 5 dienas (pa vienai uz katra perioda robežas), kuras piederēja „Dieviem”. 5 x 72 = 360. 5 x 72 + 5 = 365.

1 dienā ir 24 stundas.

1 stundā ir 60 minūtes. 24 stundas (vecajie) x 60 minūtes = 1440 (apzīmogotie mocekļi un pilsētas mūru olektis).

1 minūtē ir 60 sekundes. 60 minūtes x 60 sekundes = 3600 sekundes.

24 x 1440 x 3600 = 124 416 000. Viena diena ir tas pats, kas Zodiaka aplis – 1 gads. Skolotāji māca to, ka viens gads Cilvēkam ir 1 diena Dieviem.

Zodiakā ir 12 sektori. Diennaktī ir 2 x 12 stundas, 1440 minūtes. 1 stundā 3600 sekundes. Zodiakā ir 360 grādi. Tādā kārtā Cilvēka gads 360+5 dienas, dienas stundu, minūšu un sekunžu skaits ir savstarpēji saskaņots ar Zodiaku.

Zeme, riņķojot ap Sauli, iezīmē 4 Saules stāvokļus orbītā. 2 ekvinokcijas un 2 Saulgriežus. Pavasara ekvinokcija (Lieldienas) katru gadu ir mazliet pirms iepriekšējā gada ekvinokcijas punkta. Līdz ar to, notiek šī punkta migrācija caur Zodiaku pretēji Saules kustības virzienam. To sauc par precesiju.

Zodiaks ir sadalīts 12 daļās – „dzīvniekos”. Katra daļa (30o) ir sadalīta 3 dekānos, pa 10o katrā. 12 x 3=36. Katrs dekāns (10o) ir sadalīts 2 daļās pa 5o katrā. Tātad – katrā „zvērā” ir 6 daļas pa 5o. Tas nozīmē, ka Zodiakā ir 360o:5o=72 tādas daļas.

Precesijas kustības dēļ pavasara punkts katrus 72 gadus pārvietojas par 1 grādu Zodiakā – tas ir precesijas ātrums. 72 gadi x 5o = 360 gadi, x 2=720 gadi caur vienu dekānu (10o). 720 x 3(dekāni) = 2160 gadi (1260 pravietošanas un dzīvības uzturēšanas dienas).

Tas ir zodiakālais laikmets, kurā pavasara punkts atrodas vienā Zodiaka „kūts (zvēra) aizgaldā”, bet 3 dekāni ir trīs austrumu gudrie – „ķēniņi”, kuri nāk apraudzīt Jēzus dzimšanu ar savām dāvanām.

2160 gadi x 12 (aizgaldi) = 25 920 gadi, kas ir viens Siderālais jeb Zvaigžņu gads, kad Zemes griešanās ass apraksta pilnu loku un, precesijas kustības dēļ, pavasara punkts atgriežas atpakaļ tajā pašā Zodiaka grādā. Viens Cilvēku „Zvaigžņu” gads ir 1 Dievu diena, tāpēc Dievu gads ir 25 920 x 360 = 9 331 200 gadi.

Tagad paraudzīsimies:

1) kādi skaitļi ir redzami Jāņa Atklāsmes grāmatā tajā daļā, kas attiecas uz Zodiaku (citi attiecas uz citām Filosofijas nozarēm – zinātnēm). Tie ir: 5; 144 (nulles atmetam); 36(0); 42(36+6); 24; 12; 666; 1260 (2160), un

2) kādi ir redzami Zodiakā un kalendārā: 5; 10; 12; 24; 36(000); 72(0); 144; 2160(1260) un 25 920. 124 416 000 un 9 331 200. 10 mūs saista ar citām Jāņa Atklāsmes grāmatā pieminētajām skaitļu struktūrām un Filosofijas zinātņu nozarēm.

Līdzīgas rindas, vai ne? Otrajā rindā it kā trūkst 42 mēnešu, kas ir 24 stundu pārlikums (populāra kabalistiskās numeroloģijas metode – 2160 = 1260 = 621 = 612 u.t.t.) un „laiku, divus laikus un vēl puslaiku”. Ja mums zināmu iemeslu dēļ 25 920 gadus reizinām ar mums acīmredzamu skaitli, iegūstam 9 331 200.

Kabalistiskā numeroloģija ir metode, ar kuru Filosofisko jēdzienu pierakstu aramiešu vai grieķu valodā – vārdu saturu var pārvērst ciparu kombinācijās un skaitļos. Vienādi skaitļi nozīmē vienu un to pašu. Vārdi ar „vienādu skaitli” nozīmē vienu un to pašu. Skaitļiem tiek piešķirta simboliska nozīme. Lieli skaitļi tiek reducēti uz skaitļiem Pītagora dekādes robežās (no 1 līdz 10). Nulles tiek atmestas.

Piemēram: 273¦ 2+7+3 = 9(2+7) + 3 = 12 = 1+2 = 3.

Tādā kārtā:      36¦ 3+6=9

                        24¦ 2+4=6

                        42¦ 4+2=6

                        72¦ 7+2=9

                        144¦ 1+4+4=9

                        666¦ 6+6+6=9

                        2160¦ 2+1+6=9

                        25 920¦ 2+5+9+2=9

Tādā kārtā 9 ir Zodiaks un skaitlis, kurš saista kalendāru – Cilvēka laiku ar Zodiaku – Dievu laiku vienotā sistēmā. Tas vienlaicīgi ir gan Cilvēka, gan „zvēra” (grieķiski - zoon) skaitlis.

„Ne pirkt, ne pārdot” – ir cilvēciskās apmaiņas alegorija. „Ja tam nebūs zoon zīmes” – visi noteiktā laikmetā un Zodiaka grādā ir tā ietekmē. Visiem ir viena vibrācija. Šī vibrācija caurstrāvo un vieno visus. Tā saista Kosmisko ar Cilvēcisko vienā veselumā. Gars, Cilvēks un matērija ir vienoti. „Karalis, tauta un zeme ir vienoti” – Karaļa Artūra un viņa 12 bruņinieku devīze.

9 331 200 ¦ 9+3+3+1+2=9

124 416 000 ¦ 1+2+4+4+1+6=9

1 Cilvēka (Zvaigžņu) gads ir 1 Dieva Gads (Zvaigznes un Cilvēki – Debesīs un uz Zemes).

Taisot lielo muldēšanu par „Jēzus pieņemšanu sirdī”, baznīca aizvedina Cilvēku prom no viņa Radītāja – Kosmosa, kosmiskās vibrācijas vienojošajām saitēm, vienotā ritma un pulsa – no tā, ko sauc par Sfēru mūziku. Cilvēkam atņem viņa vietu tajā un Dievišķā atmodināšanu viņā. Taisot lielo muldēšanu, bērnu atdala no Mātes.

Mums ir skaitļu grupa – 3; 5; 6; 9.

3+5+6+9 = 8+15 = 8+1+5 = 9+5 = 14 = 1+4 = 5

3 x 5 x 6 x 9 = 810 = 8+1= 9

Tāpēc mums ir tikai trīs parādības: „5”, zoon un Cilvēks.

„5” = 5, bet Cilvēks un zoon ir 9.

Tātad, ir 5 un 9 attiecības.

5+9 = 14 = 1+4 = 5

5 x 9 = 45 = 4+5 = 9

Tātad, ir tikai Cilvēks un „5”.

Piecstaru zvaigzne – pentagramma simbolizē Cilvēka apziņu un tās Dievišķo dzīvi. Ir tikai viens savās divās sejās. Zvaigzne debesīs un Cilvēks uz Zemes. „Zvaigznes pār mums un Kosmiskais Likums mūsos.”

Ezotēriski 5 ir Venēra. Rīta Zvaigzne, „Gaismas nesējs” – Lucifers latīniski.

Venēra ir Mīlestība.

Ir tikai Cilvēks un Mīlestība.

Cilvēks + Venēra = Mīlestība.

Cilvēks x Mīlestība = Cilvēks.

Dievs ir Mīlestība.

Dievs = 5 = Venēra = Lucifers.

Radītājs ir Gaismas Nesējs.

Gaisma ir sakārtota Doma (informācija).

Radoša darbība notiek caur sakārtotu domāšanu un zināšanu pielietojumu.

Venēra ir saskaņotāja – radošo spēju un darbības atraisītāja.

Gads (72 x 5) ir Venēras darbības cikls uz Zemes, kur tā vada zodiakālās ietekmes Cilvēka apgarošanas virzienā – viņā snaudošās Dievišķās daļas atmodināšanu.


                                                                                                ÿ

                                                                                    Pauls

                                                                                    01.03.2011.

                                                                                    Ú

 




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa