Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


Jautājumi par 98.pantu?


„98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.”

(Latvijas Republikas Satversme)


Tāpat kā vienā vecā dziesmā, šoreiz arī šoreiz stāsts jau nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām. Jautājums vai „Imantas hakeris” ir vai nav vainīgs jāvērtē tiesai. Šajā situācijā ir vairāki citi aspekti, kas liek uzdot daļēji juridiskus, daļēji politiskus un daļēji muļķīgus jautājumus, uz kuriem gribētos saņemt konkrētas atbildes.

- vai personu izdotu ja uz starpvalstu līguma pamata to pieprasītu, piemēram, Turcija vai Ķīna?

- vai Turcijas vai Ķīnas speciālajiem dienestiem būtu atļauts dzīvojamā ēkā veidot Holivudas asa sižeta filmas cienīgu dzīvokļa ieņemšanu?

- vai tiešām īpašā aktualitāte un jautājuma pacelšana vēstniecību dienas kārtībā ir saistīta ar vēl nepierādītajām 50 miljonu pretenzijām pret personu grupējumu, vai arī nervozā attieksme saistīta ar apstākli, ka vīruss ir iekļuvis NASA sistēmā un nejauši radījis daudz bīstamāku ziņu noplūdi?

- vai mūsu tiesību sargi tiešām nespētu aizturēt D.Čalovski, jo bija taču zināms, ka konkrētā persona neatbilst bārdaina terminatora aprakstam un ikdienā nestaigā ar šahīda jostu, gaidot tikšanos ar savām jaunavām jau citā pasaulē?

- vai tiešām Ministru kabineta lēmums un partiju diskusijas ir nepieciešamas, ja lēmums ir tīri juridisks un to pieņem tieslietu sistēma, kurai ir ar likumu deleģēts tiesības lemt par cilvēku likteņiem?


Domāju, ka uz lielāko daļu jautājumu atbildes ir negatīvas.


Turcija, kaut arī NATO valsts, ir no cilvēktiesību viedokļa problemātiska. Tas pats attiecināms uz Ķīnu. Bet ASV ir mūsu lieldraugi. Kaut arī viņu virtuvē ir ļoti smagas cilvēktiesību problēmas. Bet nu kādu mēs saucam par draugu tikai tad, ja esam gatavi draudzēties, neskatoties uz to, ka esam lieliski informēti par drauga ēnas pusēm. Ķīna un Turcija ir draugi, bet ne tik lieli lieldraugi un atbalstītāji kā ASV.

Uz otro jautājumu atbilde ir tieši izrietoša no pirmā. Protams, nevienu ķīnieti ar ložmetēju mēs ielās neredzēsim. Un turku arī ne. Kaut vai tādēļ, ka viņu speciālie dienesti diez vai iedomātos braukt pāri pusei pasaules ar mērķi noķert vienu programmētāju. Visticamākais, ka spožie ASV drošības sargi jau ilgi pirms tam bija te. Tas paceļ citu jautājumu – kāpēc?

Trešais jautājums ir tāds, uz kuru atbilde ir hipotētiska. Iespējams. Protams, kibernoziegumi ir slikti un sods par nodarījumu ir jāsaņem. Tomēr vienkārša aizturēšana mērķi sasniegtu tāpat. Ja vien mērķis nebija cits. Šis scenārijs nostrādāja Rumānijā, bet netika pieļauts Krievijā. Varbūt mēs tomēr runājam par kiberkaru un uzbrukumu tieši NASA sistēmām, bet viss cits ir tikai dūmu aizsegs? Tas izskaidrotu lielo ažiotāžu par šādu salīdzinoši vienkāršu faktu – līdzekļa radīšanu zādzības izdarīšanai un atšķirību no „Rēzeknes hakeru” lietas, kur personas vēl aizvien ir Latvijas Republikas aizsardzībā un tuvākajā laikā nekāda izdošana nav paredzēta.

Ceturtais jautājums ir muļķīgs. Protams, ja ir zināma persona un tās atrašanās vieta, policija var to aizturēt bez problēmām. Aizturēti tiek arī daudzi citi. Tikai šobrīd tiek pacelti vairāki jautājumi par to, ka mūsu tiesību aizsardzības iestādes nevienu nevar atrast – nedz G.Milušu, nedz Ā.Stabiņu, nedz „ierēdni Vaškeviču”. Atkal rodas jautājums – kāpēc? Varbūt ir izdevīgi mūsu tieslietu un tiesību aizsardzības iestādes parādīt šādā, ne visai patīkamā aspektā?

Atbilde uz piekto jautājumu ir vissarežģītākā. Loģiski, ka jautājumu par izdošanu pēc būtības var izskatīt tikai un vienīgi tieslietu sistēmas ietvaros. Tiesu vara ir neatkarīga un pakļauta tikai likumam, tāpēc šeit nav iespējama atbilde „varbūt”. Vai nu izdod, vai neizdod. Trešā varianta nav.

Satversmes 98.pants ir jauns pants un iekļauts mazāk kā pirms desmit gadiem. Šis pants satur vairākas interesantas nianses. Pirmkārt, tas ir konstitucionāla līmeņa politisks paziņojums par to, ka visi, kam ir Latvijas Republikas pase, t.sk. nepilsoņa pase, ir vajadzīgi un valsts tos aizsargā. Otrkārt, visi iedzīvotāji ir iedalīti divās grupās – pilsoņos, kurus valsts neizdod un nepilsoņos – kuri tiek aizsargāti, tomēr var tikt izdoti trešajām valstīm. Un ir vēl viens teikums, kas pasaka, ka arī pilsoņus var izdot, atbilstoši starpvalstu līgumos noteiktajam, ja vien šādas izdošanas rezultātā netiek pārkāptas cilvēka pamattiesības. Tādejādi visas juridiskās formalitātes tiek nonivelētas līdz minimumam, izvirzot vienu nepierādāmu un nenoraidāmu argumentu par cilvēktiesību neievērošanu.

Jebkura tiesību sistēma sniedz ļoti daudz iespēju procesu novest līdz absurdam un katrs puslīdz kvalificēts jurists to spēj. Īpaši, ja vēlas. Satversme ir brīnišķīgs dokuments, kas pieļauj plašas interpretācijas un spekulācijas iespējas, jautājumu par personas izdošanu vai neizdošanu pagarinot līdz bezgalībai uzsākot diskusiju par to, vai 90.pantā noteiktās pamattiesības zināt savas tiesības ietver arī tiesības zināt kas personai draud par noteiktu noziedzīgu nodarījumu un vai persona spaidot datora taustiņus savā dzīvoklī Imantā varēja un vai tai vajadzēja zināt, kāds sods viņai par to pienākas ASV. Vai, piemēram, pacelt jautājumu par garantijām attiecībā uz nenonākšanu ASV privātajos cietumos un garantijām par Satversmē noteikto spaidu darbu nepiemērošanu, vai iespēju uz aizstāvību kriminālprocesā, tiesībām saprast par ko persona tiek tiesāta un aizstāvēties valodā, kuru saprot, vai iespēju saņemt mūža ieslodzījumu. Un tā tālāk, un tā tālāk, kopumā nodarot nesalīdzināmu kaitējumu personas cilvēktiesībām.

Šajā posmā arī ir nepieciešams Ministru kabineta apstiprinājums – politisks lēmums par juridiski sausu faktu – iespējams noticis noziedzīgs nodarījums, kuru, iespējams, ir izdarījusi konkrētā persona. Un te arī parādās jautājums par lieldraugiem, draugiem un nedraugiem. Tātad, nepieciešamība politiski definēt savu pozīciju par to, viens vai otrs cilvēks ir vai nav nepieciešams valstij.

Izdošana vai neizdošana nav saistīta ar vainīgs vai nevainīgs jautājumu. Tas ir blefs. Par personas vainu ir tiesīga lemt tikai un vienīgi tiesa. Par noziegumu ir jāsaņem adekvāts sods. Persona var tikt tiesāta arī savā valstī un sodu izciest savā valstī un arī Latvijas un ASV līgums pieļauj šādas iespējas. Jebkuri argumenti, ka „mēs nespējam spriest taisnu tiesu, tāpēc savējie jāizdod citiem” ir absurdi šajā kontekstā.

Vēsturiski senākais pavalstniecības jēdziens ir saistīts ar ideju, ka persona, lai kur arī tā atrastos, atrodas sava suverēna varā un aizsardzībā. Pēc revolūcijas un absolūtisma beigām radās jēdziens „pilsonis”, tomēr arī pilsoņi atradās savas valsts aizsardzībā lai kur arī tie dotos. Labs vai slikts, godīgs vai nē, bet šis ir mūsu līdzpilsonis un mēs paši spriežam tiesu. Ja gribam.

Reiz, pirms daudziem gadiem, divas jaunas policistes gāja bojā, kad piedzēries zviedrs ar automašīnu viņas sabrauca. Zviedrs aizbrauca uz Zviedriju un tiesāšanai izdots netika, jo Zviedrija savējos neizdod. Tas ir politisks lēmums.


Noziedzīgi nodarījumi elektroniskajā vidē ir specifiski. Kaut vai tikai tāpēc, ka grūti identificēt konkrētu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu. Attiecīgi, arī likumu, pēc kura persona ir jātiesā. Neviena vīrusa radītājs nezina cik daudzus datorus un kurās valstīs vai reģionos inficēs viņa radītais vīruss. Līdz ar to nav zināms, pēc kāda likuma persona var tikt sodīta un kādas ir viņas tiesības. Tas rada jautājumus par citu Satversmē garantēto tiesību – 90.pantā noteikto tiesību zināt savas tiesības nodrošināšanu.

Pilsonis Čalovskis tiek izdots saskaņā ar starpvalstu līgumu, kurš ir iemainīts pret bezvīzu režīmu ar ASV. No ASV viedokļa darījums bija vienkārši lielisks. Latvija ar saviem nepilnajiem 2 miljoniem iedzīvotāju ir piekritusi izdot ASV jebkuru personu, bet riska, ka ASV virzienā gāzīsies imigrantu un potenciāli noziedzīgu elementu plūsma praktiski nav. Savukārt ir iespējams iegūt savā varā jebkuru potenciāli bīstamu elementu pat pirms reāla noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. No Latvijas viedokļa – vesela virkne argumentu kā parādīt, cik labi politiķi ir pastrādājuši valsts labā un kā ASV spēj novērtēt mūsu centienus.

Jebkura izdošana vai neizdošana ir politiska manifestācija par to, cik cilvēks kādam ir vai nav vajadzīgs.

Tā pati ASV pēc II Pasaules kara paturēja virkni nacistiskās Vācijas zinātnieku, jo viņu potenciāls un zināšanas bija izdevīgas ASV interesēm neatkarīgi šo personu no nodarījumiem kara laikā. Zviedrija, neizdodot savu dzērājšoferi slepkavnieku pasludināja, ka viņš ir „savējais” un nevienam citam pār viņu nav varas. Latvija publiski ir pasludinājusi, ka tai nav intereses par pilsoni Čalovski, ka tā nespēj tikt galā ar saviem kriminālajiem elementiem un tai ir nepieciešama lielā brāļa palīdzība no malas.

Varbūt ka viss ir tieši otrādi? Varbūt ir tā, ka nepieciešamība izdot trešajai valstij pilsoni Čalovski ir tik liela, ka tiek piesaukti visnejēdzīgākie argumenti? Un pie reizes arī diskreditēta nacionālā tieslietu sistēma. Varbūt mērķis patiesībā bija cits?


Secinājumus katrs var izdarīt pats, bet, neskatoties uz pilsoņa Čalovska likteni, absolūti nepārprotams signāls ir dots – ja vien kāds draugs vai lieldraugs paprasīs, neatkarīgi uz kāda juridiska vai faktiska pamata, pie katra no mums nakts laikā var pa logu iekāpt trīs nēģeri ar automātiem un jebkuru no mums var izdot tiesāšanai uz Kongo par to, ka esam publiski atļāvušies Āfrikas pamatiedzīvotājus nosaukt par nēģeriem.

Otrkārt – ir iemesls pārdomāt iespējas iegūt citu valstu pilsonību, piemēram, Krieviju, Zviedriju vai kādu citu, kura, varbūt vairāk aizstāvēs savus pilsoņus.

Treškārt – nopietni atcerēties, ka pilsonis Čalovskis ir daudz izteiksmīgāks mājiens par to, cik ļoti mums ir nepieciešami mūsu pašu tautieši un cik liela vēlme ir valsts amatpersonu vēlme atgriezt mūsu pašu tautiešus ar dažādiem repatriācijas plāniem un idejām.



A.Šneiders

"Vis Lici ta" IK




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa