Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai


Mihails Hazins par ekonomiku


Analizējot Trampa darbību, redzam, ka viņš ārda liberālo globalizācijas sistēmu, jo tai pamatā ir dolārs, kuru kontrolē nevis ASV, bet transnacionālās bankas. Tramps cenšās tām šo kontroli atņemt. Tieši tāpēc starp Trampu un Federālo Rezervju sistēmas vadību ir konflikts. Ja dolārs kļūs par ASV nacionālo valūtu, kas tad notiks tajās pasaules daļās, līdz kurām dolārs neaizsniegsies? Valūtas zonas – šo konstrukciju mēs aprakstījām jau 2003.gadā grāmatā „Dolāra impērijas noriets un Pax americana beigas”.

Benons ne tik sen savu uzstāšanos laikā apmēram iezīmē, kas varētu būt šo valūtas zonu līderi. Krievija būtu viena no valūtas zonu līderēm, un šajā gadījumā rublis būtu arī aiz Krievijas robežām. Var parādīties vienota Eirāzijas valūta, kas var arī nebūt rublis, bet varbūt tieši rublis ir jānostiprina. Tas ir tehniskas dabas jautājums, kas tiks risināts tuvāko gadu laikā.

Kāds maksā par to, lai Krieviju padarītu par toksisku valsti vai izstumto valsti, bet tas neizdodas. Ļoti gribas, bet nezidodās. Ir izdots ASV ziņojums, kurā rakstīts, ka Ķīna ir ienaidnieks, bet ne izstumtais; Krievija ir izstumtais, bet ne ienaidnieks. Tās ir vēlmes. Bet Tramps saka, ka ir jānormalizē attiecības ar Krieviju. Ir izrādījies, ka liberālās globalizācijas ietvaros Krievija nav salūzusi. Tieši tāpat visi uzbrukumi Trampam ir analoģiski uzbrukumiem Krievijai ar mērķi padarīt par izstumto valsti.

Padarīt ASV par izstumto valsti neizdodas, jo tieši ASV kontrolē emisijas centru. Neaizmirsīsim, ka 2011.gadā bija mēģinājums izņemt emisijas centru no ASV ietekmes. Tā bija publiska programma, ko apsprieda samitos G8 un G20, to sauca par Centrālo banku centrālo banku. Tad amerikāņi caur Stros-Kāna lietu to stingri apturēja.

Nekāda monopola uz varu nav, ir tikai ļoti spēcīgi savstarpēji konkurējošas grupas, un dažādām grupām ir dažādas intereses. Šī iemesla dēļ visām tām vēlēšanām Ukrainā nav nekādas īpašas nozīmes. Prezidenta kandidatūras saskaņošana notiek ASV vēstnieka Kijevā līmenī. Jautājums ir tikai par to, vai ASV vēstnieks runās ar baņkieriem, vai runās ar Trampu, uz ko acīmredzamas atbildes nav.

Visi cenšās skatīt situāciju Ukrainā no veco konstruktu skatupunkta – liberālās globalizācijas viedokļa. Tramps to ārda. Tāpēc ir jāskatās no tā konstruckijas skatupunkta, kādu redz Tramps. Un Tramps redz valūtas zonas. Tagad jautājums – kādā valūtas zonā būs Ukraina? Apkārtnē ir divi spēka centri. Tas ir franču-vācu centrs un Eirāzijas centrs. Ar franču-vācu centru ir problēma – domāju, ka Austrumeiropu viņi izmetīs, jo tas ir dotējamais reģions. Sākumā pasludinās divu ātrumu Eiropu, pēc tam pateiks, ka jūs tam neatbilstat, un, ja jūs neievērosiet prasības, tad esiet tik laipni! No liberālās globalizācijas viedokļa zaudētāji būs visi. No Francijas un Vācijas nacionālo interešu viedokļa, tās būs ieguvējas. Jaunā ekonomiskā modeļa ietvaros Ukraina arī nevienam nav vajadzīga. Savus tirgus aizvērs gan rietumi, gan austrumi, un kur tad viņa liksies? To visu tur saprot, jo Viktors Orbans jau teica, ka Ungārijas nākotne ir austrumos, nevis rietumos.

Polijā attiecīgais virziens ir ļoti spēcīgs. Kāpēc Brisele, tas ir, Eiropas savienības liberālā komanda tik ļoti ir pret Brexit? Tāpēc ka, ja izies Anglija, tad nākošā izies Polija. Un Polija izies vienkārša iemesla dēļ – Brisele ir pateikusi, ka no 2020.gada dotāciju vairāk nebūs. Bet bez dotācijām Eiropas savienība vairāk nav interesanta, jo Polijas eksports uz Eiropas savienību ir ļoti mazs. Sāk mainīties kopskats. Šo jauno kopskatu neviens nav aprakstījis. Visi daudz maz pazīstamie masu mediji pasaulē notiekošo apraksta sekojoši – ir liberālā globalizācija un ir trakais Tramps, kas rīkojas nesaprotami. Bet pareizā bilde ir tāda – ir brūkošā liberālā globalizācija un ir Tramps ar citu modeli. Sākumā ir jāapraksta šis cits modelis, bet pēc tam jāskatās, kur šī modeļa ietvaros var būt Polija, Ungārija, Ukraina, Krievija, Japāna utt.

Pēdējo divu gadu laikā Trampa darbības rezultātā ASV algas ir palielinājušās, tāpēc tauta ir par Trampu ar abām rokām, bet ASV parāda pieauguma tempi apsteidz IKP pieauguma tempus, tāpēc nav īsti skaidrs – vai nu ekonomika aug, vai arī viņi šo parādu pārraksta uz IKP.

Kas attiecās uz Krievijas pensiju reformu, tā ir liberālā politika. Visa mūsu liberālā komanda dzīvo pēc Vašingtonas vienošanās principa, kas izdomāts 1980.gadu beigās. Vašingtonas vienošanās ir balstīta uz diviem bāzes principiem. Tur vēl ir privatizācija, arī makroekonomika, bet bāzes principi ir divi: pirmais princips – ir jābūt brīvai kapitāla aizplūšanai; un otrais – nedrīkst būt iekšējie izaugsmes avoti, tikai ārējie – tikai ārvalstu investīcijas. Šī iemesla dēļ nekādā gadījumā nedrīkst izveidoties situācija, ka iekšzemē parādīsies kapitāla uzkrāšanas centrs. Šo uzdevumu realizē jau 28 gadus.

ASV, piemēram, likums par bankrotu ir rakstīts tādā veidā, lai saglabātu saimniecisko subjektu, kreditori nav tik svarīgi – galvenais, lai uzņēmums turpina strādāt. Mūsu valstī liberāļi likumu ir sarakstījuši tādā veidā, ka galvenais uzdevums ir apmierināt kreditoru prasījumus, un strādājošie uzņēmumi, kuros stāv darbagaldi miljonu dolāru vērtībā, šos darbagaldus nodod metāllūžņos – tā, lūk, ir liberālā politika.



Avots: https://youtu.be/Qzz-sEm1j9c

https://youtu.be/C_YGx3KoIMU



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa