Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


Tā teicis Kārlis Ulmanis XIV

(...)Ir cilvēki, kuri, liekas, jau saīguši ir šīs pasaules saules gaismu ieraudzījuši. Ir arī tādi, kuri šo netikumu vēlāk piesavinājušies. Bet kā vieni, tā otri tad nu staigā apkārt, lai ar savu īdzību, nemieru, un smādēšanu, un vainu meklēšanu, un urbšanos, un visa smādēšanu un vainu meklēšanu vietā un nevietā, padarītu arī citiem dzīvi vai neizturamu. Šādu ļaužu skaits dabīgi pieaug laikos, kādus nupat pārdzīvojam, kad visiem iet diezgan pagrūti un pat vismiermīlīgākajam cilvēkam ir dažreiz grūti uzturēt savu aukstasinību.

(...)Īdzība ir sabiedrības ģifts, privātdzīves mēris, kaimiņu sadzīves lietuvēns un mājas velns.

Un tomēr, arī īdzība ir ārstējama kaite. Es pats savā dzīvē esmu atradis vairākus labus un derīgus pretlīdzekļus. Pamēģini aizdzīt īdzību ar smiekliem. Pasmejies pats par sevi: citi to jau tik un tā dara. Neviens mēs neesam tik svarīgi, kā mēs paši to iedomājamies. Mēs dažreiz izturamies tā, it kā mēs visu pasauli uz saviem pleciem turētu. Nav iemesla. Arī bez mums pasaule griezīsies ap savu asi vēl labu laiciņu.

Smiekli ir zāles miesai, prātam un cilvēka garam. Īdzība bēg no jautrības, kā tumsa bēg no saules gaismas.

Otrs īdzības izārstēšanas līdzeklis ir — nodoties savam darbam un darīt viņu viņa paša un tā prieka dēj, ko mums sniedz padarītais darbs, un nevis to applausu dēļ, kuri var nākt un kuri var arī nenākt.

(...)Protams, ir vieglāka strādāšana, ja līdzcilvēki atzīst tavu darbu, bet šīs pasaules lielākie gari ir it līksmi gājuši uz priekšu bez visas atzīšanas.

Beigās vēl, ļoti labas zāles pret īdzību ir vērst tavas domas nevis uz tevi pašu kā visu parādību viduspunktu, bet gan vairāk piegriezties strādāšanai priekš citiem. Tas izklausās par daudz ikdienišķi, es zinu, bet taisnība tas tomēr ir. Mātes ir tie radījumi, kuriem jānes vissmagākās nastas, bet visumā ņemot viņas tomēr ir arī vislaimīgākās aiz tā vienkāršā iemesla, ka viņas dzīvo un strādā priekš citiem, kuri uz viņām atbalstās. Es saucu kalpojumus citiem par prieka eļļu, kura liek viegli tecēt mūsu dvēseles skritulīšiem. Parādi kaut kādā ceļā labsirdību tiem, kam iet grūtāk.(...)

 

 

Kārlis Ulmanis

Zemes Spēks 1924. g.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa