Atpakaļ

Tā teicis Kārlis Ulmanis XVII

(...)Šeit pie jums es lasu: "Latviešu tautai nav jāaizstājas aiz citu muguras."

Šie vārdi mani aizkustināja neaprakstāmi, jo jums jāzina, ka visus gadus, ne tikai 15 vai 16 gadus, bet nu jau kādus 35 vai 40 gadus es arvienu un arvienu esmu centies visādi vārdiem to izteikt un uz to saukt un aicināt mūsu latviešus, ka mums vajaga atmest vecos ieskatus, ka mēs priekš tam neesam, lai staigātu saliektām mugurām, nolaistām acīm. Mums nav jāstāv citu ēnā un aiz citu muguras. Es esmu aicinājis un saucis, latviešiem teicis: ceļaties, lieciet muguras taisni, jo mēs esam pelnījuši to, ka mēs drīkstam staigāt atliektām mugurām. Nav tiesa, ka mēs būtu tauta, kurai nav nekā, uz ko atpakaļ skatīties: mums ir gari laika sprīži, kuri ir pilni varonības un pilni lielu darbu.

(...)Mūsos vajaga būt svētam, tīram pašlepnumam. Mēs neesam tie, kas grib citus apspiest, bet mēs arī neļausimies no citiem apspiesties.(...)

 

 

Kārlis Ulmanis

No runas Liepājas kājnieku pulkam 1934. g. 10. augustā.

Sabiedriskie raksti 221. II.