Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


https://www.youtube.com/watch?v=6iVU3zwTdDk


Konstantīns Sjomins


Kā kļūt bagātam?


Diskusijās katrs sajūsminātais tirgus, konkurences un privātīpašuma ekonomikas modeļa aizstāvis agri vai vēlu uzdod jautājumu: „Ja jau tu esi tik gudrs, kāpēc tad esi tik nabags?” Ja vispārinām šo formulējumu no indivīda uz sabiedrību, tad jautājums skanēs šādi: Kāpēc vienas valstis ir bagātas, bet citas – nabadzīgas.

Būtībā šis ir galvenais, varbūt pat vienīgais jautājums, kas šodien uztrauc jaunatni. Kāpēc viņiem tur ir pārticība, bet mēs esam bešā? Kāpēc mums viss ir ne kā pie cilvēkiem? Un atrodās tādi, kas šiem nenobriedušajiem prātiem pačukst ausī: „Tu tikai paklausies – tā pelēcība, tā nabadzība, tā muļķība, tā nelietība, ar kuru ir piepildīta tava ikdiena un kas ir tik tipiska valstīm, kur kādreiz bija vai vēl tagad ir sociālisms, tik ļoti kontrastē ar rietumu pārticību.”

Varbūt patiešām ir divi poli: vienā polā ir Ilons Masks, otrā – Ziemeļkoreja un Kolima?

Tiek skandēts: „Pārticība ir tur, kur ir pareizais kapitālisms un konkurence, savukārt, trūkums ir tur, kur ir valsts plāns un plānotā sadale, un nav politisko brīvību.” Tas tiek skandēts visur – gan universitātēs, gan skolās un to mācību grāmatās, televīzijā un jutubē, varas un opozīcijas partijās. Visur tiek skandēts: „Reiz mums arī būs pārticība, būs „kā Amerikā”; tikai atliek izdarīt visu, kā tas ir Amerikā, un vēl mazliet jāpaciešas.” Un mēs darām, darām un darām kā Amerikā, un ciešamies, ciešamies, ciešamies saknupuši jau 30 gadus, bet „tas kā Amerikā” kā nenāk, tā nenāk. Dažu atsevišķu indivīdu dzīvē, protams, Amerika ir jau iestājusies, bet, tavu nelaimi, tas atkal nav jums.

Apskatīsim šo jautājumu arī mēs: Kāpēc kādam ir „ka biezs”, bet kāds ir bešā.

Un ir tikai divi atbilžu varianti.

Pirmais: bagātie vienkārši ir labāki. Labāki un viss. Viņi nedzer, cītīgāk un vairāk strādā, viņi runā ārvalstu mēlē, viņi ir protestanti vai katoļi, viņi ir civilizēti ļaudis. Pievērsiet uzmanību – visiem šiem apzīmējumiem ir sajūtu, nevis materiāls raksturs. Viņi ir bagāti, tāpēc, ka viņiem ir tāda apziņa (kura viņiem ļauj zagt – red.piez.), tādas smadzenes, tāda “kultūra”. Risinājums ir vienkāršs: izmaini savu apziņu – pieraksties uz biznesa treniņiem un tu arī kļūsi bagāts.

Un ir otrs – nepopulārs atbildes variants, no kura pirmā varianta piekritējus pārņem drudzis: Viņi ir bagāti tāpēc, ka viņi to ir nozaguši. Viņi ir gudri, talantīgi, centīgi, veiksmīgi … zagļi. Visam var izsekot – kas, kam, kad un cik daudz ir nozadzis. Tur, kur citos vēsturiskajos periodos ar spēku un ieročiem tika ņemti mesli un nodevas (graudi, lopi, zelts), tur šodien kapitālisma apstākļos un transnacionālo kompāniju laikmetā zādzības objekts un vienlaikus bagātības avots ir neapmaksātais (arī “brīvprātīgo” – sazombēto. – red.piez.) darbs. Tā ir tā nelaimīgā “pievienotā vērtība”, kuras atzīšana liktu nekavējoties aizvērt visas modernās ekonomikas skolas.

Katrām sekām ir savi cēloņi. Kaut kas nevar rasties no nekurienes. Dzīve – tā vienmēr ir spēle ar nulles summu. Lai kaut kur kļūtu „biezs”, kaut kur citur ir jākļūst tukšam. Katrs, kurš vismaz nedaudz ir pazīstams ar fiziku un ar divu savienoto trauku principu, to zina. Tāpēc atbilde skan šādi: Vieni ir apzaguši citus. Ja gribat kļūt bagāti, izdomājiet, uz kuru rēķina.

Lielbagātnieks saka: „Ir maldīgi uzskatīt, ka straujā “brīvo” rietumu valstu izaugsme ir saistīta ar vergu tirdzniecību un vergu darbu. Verdzība ir kauna traips, neviens to neapstrīd, un ir kauns, ka ASV verdzība pastāvēja tik ilgi. Bet Anglijā nebija verdzības, japāņiem nebija vergu, Honkongai šodien nav vergu. Un ir pilnīgi nepareizi uzskatīt, ka rietumu bagātība balstās uz koloniju ekspluatāciju.”

Lai to apskatītu, kopīgi vērsīsimies vēsturē, un šajā lietā mums palīdzēs 100 lappušu biezais laikraksta „New Yourk Times” speciālizlaidums, kas veltīts kādai mūsu pusē maz pamanītai jubilejai – 400 gadi Transatlantiskajai vergu tirdzniecībai, kuru šogad augustā ASV atzīmēja.

Pirms 400 gadiem pirmie 20 āfrikāņu vergi tika atvesti uz ASV ostu Virdžīnijas štatā. Un tā aizsākās vergu tirdzniecība un verdzība, kas rezultātā kļuva par fenomenālas bagātības avotu. Uz pilsoņu kara beigām Misisipi upes ielejā tika novērota maksimālā miljonāru koncentrācija ASV. Vergu izaudzētā un savāktā kokvilna bija lielākā ASV eksporta pozīcija. Vergu darbaspēka kopējā vērtība pārsniedza visu ASV dzelzceļu un fabriku vērtību. Ņūorleānā banku kapitāls bija lielāks nekā Ņujorkā. Galvenais iemesls tam, ka pārspējot citus pasaules reģionus ar analoģisku klimatu un augsni, ASV bija vislielākā kokvilnas ieguvēja, bija amerikāņu nepārvaramā vēlme ekspluatēt šķietami nebeidzamos zemes un cilvēku resursus. Starp progresu un barbarismu, starp uzplaukumu un nabadzību, starp likumību un cietsirdību, starp demokrātiju un totalitārismu Amerika izvēlējās… visu uzreiz.

Topošajam kapitālismam bija vajadzīgi resursu un darbaspēka avoti. Šodien plaukstošajām valstīm par šo avotu kļuva kolonijas. Bet kokvilna un cukurniedres toreiz kļuva par to, par ko šodien kļuvusi nafta.

Zemes deficīta problēmu ASV risināja, indiāņiem ar varu atņemot miljonus akru (1 akrs = 0,4 hektāri) zemes. Tādā veidā tika pievienoti Džordžijas, Alabamas, Tenesī un Floridas štati. Pēc tam šī zeme pa lēto – 1,25 dolāri par akru tika pārdota baltajiem iebraucējiem. Pirmie bagāti kļuva zemes spekulanti. Vergi ar rokām izcirta kokus, dedzināja saknes un krūmus augsnes sagatavošanai vienai augu kultūrai. Tieši kokvilnas plantācijas ir amerikāņu bagātības avots. Visi ASV dienvidi tika piepildīti ar darba nometnēm, kurp tika nogādāti vergi. Bet neviens šo periodu nesauc par GULAGu. Neviens nemēģina urķēt šos amerikāņu demokrātijas pamatus un izvilkt no turienes nēģeru vai indiāņu kaulus. Bet runa ir par 20 miljoniem cilvēku, skaitot tikai tos, kas izvesti no Āfrikas. Plus 150 miljoni vietējo iedzīvotāju. Pat, ja nerunājam par šiem cilvēku kvantumiem, tad nozagts ir arī 200 gadu darbs. Un šis nozagtais darbs nav vis pagātne, tā ir tagadnes daļa. Jo kapitāls neizgaist, tāpat kā neizgaist jebkura cita matērija. Kapitāls, kas radīts pirms 2-3 paaudzēm, ir mūsdienu lielāko bagātību pamats arī tad, ja šīs bagātības ir tūkstoš reižu pārreģistrētas, izfiltrētas caur biržām vai centrālo banku emisijām.

1831.gadā ASV ieguva pusi no pasaules kokvilnas apmēriem – 350 miljoni tonnu gadā. Pēc 4 gadiem ieguve bija jau 500 miljoni tonnu. ASV dienvidu elišu bagātībā auga, kā arī bagāti kļuva to partneri Ziemeļos, kur bija uzbūvētas tekstilmanufaktūras. Pēc senatora Sumnera vārdiem tādā veidā radās „noziedzīgā savienība starp aušanas iekārtu un pletņu pavēlniekiem”.

Masveida kokvilnas izstrāde paātrināja fabriku rašanos – Rūpnieciskās revolūcijas dzinējspēku, kas mainīja vēstures gaitu.

1810.gadā ASV bija 87 tūkstoši kokvilnas austuves, pēc pusgadsimta – jau 5 miljoni. Kokvilnu plantāciju īpašnieki, audumu ražotāji un patērētāji veidoja jaunu globālo ekonomiku, kurai bija nepieciešamība pēc kapitāla un preču kustības arvien lielākos attālumos. Viņi veidoja kapitālistisko ekonomiku. Kā raksta vēsturnieks Bekerts: „Jaunās sistēmas pukstošā sirds bija vergu tirdzniecība.” Jaunajam Eiropas kapitālam arī bija, uz kā rēķina nopelnīt, piemēram uz vietējo angļu, franču, amerikāņu strādnieku rēķina, kuru stāvoklis dažkārt maz atšķīrās no vergu stāvokļa.

Amerikas zelta un sudraba raktuvju atklāšana, vietējo iedzīvotāju iznīcināšana, paverdzināšana un apbedīšana tajās, Indijas iekarošana un izlaupīšana, Āfrikas pārvēršana par komerciālo aploku melnādaino nomedīšanai – visi šie notikumi iezīmēja kapitālistiskās ražošanas laikmeta uzplaukumu. Šīs „burvīgās” ainas kļuva par sākotnēja kapitāla uzkrāšanas procesa būtību. Pēc tam sekoja Eiropas nāciju komerciālais karš par dzīves telpu. Šis karš sākās ar revolūciju Holandē un tās atdalīšanos no Spānijas. Lielus apmērus šis komerciālais karš ieguva Anglijas karā pret revolucionāro Franciju, un turpinājās Opija karos pret Ķīnu.

Izmantojot spēli ar „nulles summu”, parādījās pirmās biržas un pirmās korporācijas. Sākotnējā kapitāla uzkrāšanas process vienmēr un visur ir … aplaupīšana. Vienkārši kapitālismā zādzības objekts ir nevis dārglietas, garšvielas vai dārgakmeņi, bet neapmaksātais miljonu cilvēku darbs.

ASV profesors, filosofs un vēsturnieks Noams Čomskis saka tā: „Amerikas ekonomika ir uzbūvēta uz zvērīgas un iznīcinošas vergturības pamata. Pat nacisti varētu apskaust ASV dienvidu darba nometnes, kurās tika turēti vergi. Pletnes un revolvera tehnoloģija ļāva strauji kāpināt darba ražīgumu. Pateicoties tieši šiem vēsturiskajiem procesiem, lielā mērā ir radusies mūsdienu ekonomika. Bet tas attiecās ne tikai uz ASV. Piemēram, 20% no Francijas mūsdienu bagātībām ir radušās, pateicoties vergu darbam tikai vienā kolonijā – Haiti.

Ja runājam par situāciju Krievijā, tad pirmajiem krievu oligarhiem vergu lomā bija dzimtbūšanā esošie zemnieki, bet pēc tam izsalkušie strādnieki un beztiesiskās tautas, kas Krievijas impērijā tika aplaupītas ar tādu pašu māku, kā eiropieši aplaupīja indiāņus, āfrikāņus vai aziātus.

Kad krievu kapitālistiem vajadzēja lētāku un mobilāku darbaspēku, notika 1861.gada reforma par dzimtbūšanas atcelšanu. Amerikāņu kapitālisti tajā pašā laikā atbrīvoja vergus asiņainajā pilsoņu karā. Te ir jāsaskata ne tikai brīvās gribas akts, bet arī nepielūdzamā progresa loģika. Jo tādā veidā mašīnražošanas procesā ir vieglāk piesavināties darbu. Nākošais etaps bija vēl blīvāka kapitāla koncentrācija, monopolizācija, saķeršanās starp monopoliem par atlikušajām kolonijām un visbeidzot Pasaules karš.

Ļeņina grāmatā „Imperiālisms kā kapitālisma augstākā stadija” teikts: „Kapitālisti dala pasauli nevis sava ļaunuma pēc, bet tāpēc, ka sasniegtā koncentrācijas pakāpe peļņas gūšanai spiež stāties uz šī ceļa. Starp kapitālistu savienībām izveidojas noteiktas attiecības, kas balstītas uz pasaules ekonomikas pārdali, sakarā ar ko starp politiskajām savienībām, valstīm veidojas noteiktas attiecības, kas balstītas uz pasaules teritoriālo pārdali, cīņu par kolonijām, „cīņu par saimniekošanas teritoriju”.”

Kapitāls, kas būvēts uz 200 gadus ilga vergu darba, pēc Pirmā un Otrā pasaules kariem bija atguvis jaunību. Abas asinsnolaišanas bija kapitālu tikai stiprinājušas un paglābušas no divām ekonomiskajām krīzēm. Vakardienas konkurentus – Vāciju, Japānu, Franciju faktiski padarīja par viena – amerikāņu kapitāla kolonijām. Alternatīvais padomju ekonomikas un sabiedrības modelis, kas radās Krievijā, neizturēja (ilgstošo ārējo graujošo darbību un iekšējo nomenklatūru nodevību. – red.piez.) tika sagrauts 1991.gadā. Tieši tāpēc Ilons Masks šodien izmēģina Teslu, bet mēs viņu apskaužam. Atcerieties: No nekurienes kaut kas nerodas.

Bet vai tiešām Amerika būtu apskaužama? Paši amerikāņi saka tā: „Katru reizi, kad mēs interesējamies par to, vai Amerikā iekārta varētu būt taisnīgāka, mēs vienmēr dzirdam vienu un to pašu mantru – mums ir kapitālistiska sabiedrība. Kad amerikāņi paziņo, ka dzīvo kapitālistiskā sabiedrībā, viņi nereti aizstāv mūsu ārkārtīgi brutālo ekonomiku. Tāda kapitālisma apstākļos algas samazinās, jo bizness samazina izdevumus cenas, nevis kvalitātes dēļ. Zemas kvalifikācijas strādniekus stimulē ar sodiem, nevis apbalvojumiem. Visur valda nevienlīdzība un nabadzība. ASV 1 procentam bagātāko cilvēku pieder 40 procenti nacionālās bagātības, bet strādnieki dzīvo sliktāk, nekā citās valstīs, kas ietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Nepatīkamā patiesība, kuru no jums slēpj, ir tāda: pat ja jūs visu izdarīsiet „kā Amerikā”, pie jums nebūs „kā Amerikā”. Jo nav iespējamas divas Amerikas. Un to apliecina pašreizējā situācija ap Ķīnu. Bet, ja jūs tomēr gribat panākt Ameriku, tad jums ir divas izvēles: vai nu vēsture ir jāatgriež par 400 gadiem un jāsāk ievest Āfrikas vergi, vai nu jums pašiem jākļūst par Āfriku – pa lēto jāpārdod savs darbs, cukurniedres un kokvilna, vai arī priekš civilizētākiem saimniekiem – nafta.

1990-to gadu privatizācija ir tiešs analogs angļu „iežogošanai” (15-19.gs.) vai amerikāņu vergturībai. Pie tam privatizācijā apzagšana notika daudz efektīvāk. (Iegūtais peļņas apmērs noteiktā laika vienībā.) Bariņš ļautiņu vienā mirklī nozaga un piesavinājās miljonu cilvēku vairāku desmitgažu laikā veikto darbu. Viņi nozaga to, ko jūsu vecmāmiņas un vectētiņi cēla jums.

Lūk, tāpēc viņi ir tik bagāti, bet jūs esat tik nabagi.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa