Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


NATO - NSDAP un III Reiha turpinājums.


Kas deva NATO tiesības pārvaldīt pasauli? Stāsts par to, kā Rietumu elites, daudzi no kuriem bija Hitlera kvēli atbalstītāji, izglāba lielu daudzumu bijušās nacistu hierarhijas darbinieku un ievietoja tos atbilstošās pozīcijās, lai varētu turpināt gadsimtiem ilgstošo krusta karu pret Krieviju.

Viņi jau ir nosūtījuši nāvē desmitiem miljonus, lai izpildītu Vinstona Čērčila 1918. gada teikto – nožņaugt boļševismu tā dzimšanas brīdī’ – tas neizdevās, II pasaules karš tajā ziņā arī neizdevās, bet ideoloģija nav mainījusies šo baltu dienu. Mainījušās ir tikai metodes, masu mediju kontrole ir viens no modernā kara ieročiem.

Daudzi autori jau ir dokumentējuši to, kā Britu un ASV elites apmaksāja Hitlera nākšanu pie varas un tikai tad, kad tas pavērsa savas armijas pret pašiem Rietumiem, viņi sāka domāt par aizsardzības pasākumiem. Bet pašā Anglijā “Labējā kluba” biedri, bieži ar valdības atbalstu, slepus atbalstīja Hitlera darbības pret žīdiem, komunistiem, sociālistiem.

Velingtonas hercogs bija izteikts anti-semīts un šī kluba biedrs. Edvards VIII bija labs Hitlera draugs un no troņa bija spiests atteikties tāpēc, ka nāca gaismā viņa sadarbība ar nacistiem, slepus informējot tos par britu armijas operācijām. Aristokrātija nekad nav plānojusi dalīties savās bagātībās ar zemākās klases pārstāvjiem un tāpēc Hitlera zemcilvēku iznīcināšanas plāns Eiropā un Krievijā visai labi saskanēja ar šīs elites ideoloģiju.

Starptautisko Maksājumu Banka bija 1930to gadu Rietumu vadošo banku izveidots konglomerāts, kurā ietilpa arī ASV Federālās Rezerves banka Ņujorkā. Montekjū Normans, Anglijas bankas direktors arī bija kvēls Hitlera atbalstītājs un kad nacisti iemaršēja Austrijā 1938. gadā, lielākā daļa valsts zelta tika iepakota un nosūtīta uz Starptautisko Maksājumu Banku. Kad nacisti iegāja Prāgā un pieprasīja Čehu nacionālās bankas vadītājiem atdot valsts zelta uzkrājumus kopsummā ap 48 miljoniem tā laika dolāros, tad izrādījās, ka arī šis zelts jau ir pārvests uz Londonas krātuvēm drošībai – taču ar Montekjū Normana svētību šis zelts tika pārsūtīts nacistu kara mašīnai. Draudzības saites dara savu.

Kaut arī ASV vēl nebija pasaules imperiālisma citadeles statusā, to elites daudz kur bija saistītas ar Britu impērijas elišu ideoloģiju. Viens no aktīvākajiem Hitlera nākšanas pie varas atbalstītājiem aiz okeāna bija neviens cits kā Preskots Bušs- tā paša Bušu klana tēvs un vectēvs, kura dēls un mazdēls ir bijuši ASV prezidenti. Šis kara noziedznieku klans ir saglabājis popularitāti ASV tāpēc, ka tiem pakļautie mediji izvairījušies atspoguļot viņu vēsturisko mīlestību uz nacistiem, to ideoloģiju un personiski Hitleru.

Savā grāmatā “Džordžs Bušs- neatļautā biogrāfija” Webster G. Tarpley & Anton Chaitkin raksta sekojošo: 1942. gada oktobrī Preskots Bušs bija Brown Brothers Harriman kompānijas partneris. Viņa tolaik 18 gadus vecais dēls, Bušs vecākais, nākamais ASV prezidents, tikko bija sācis flotes pilota treniņus. 1942.gada 20.oktobrī ASV valdība pavēl apturēt nacistiskās Vācijas banku operācijas Ņujorkas bankā – šīs operācijas vadīja Preskots Bušs. Saskaņā ar aktu “Par tirdzniecību ar ienaidnieku” valdība pārņēma arī Union Banking korporāciju, kur Bušs bija direktors un akcionārs.

Bušu klans jau toreiz spēlēja galveno lomu Hitlera un nacistu partijas triumfā, pārņemot varu Vācijā. Taču izceļot Bušu un pārējos Union Banking direktorus kā nacistu atbalstītājus priekšplānā, ASV valdība izvairījās no svarīga vēsturiska jautājuma- kādā tad veidā šī baņķieru kliķe, kuras vadītājs bija Preskots Bušs, finansēja un apbruņoja Hitleru? Starp Hitlera atbalstītājiem noteikti jāmin industriālists Henrijs Fords- arī kvēls antisemīts. Tā vietā, lai būvētu avio dzinējus Anglijai, viņš apgādāja ar detaļām 5 tonnīgās kravas mašīnas, kas bija Vācijas armijas transporta mugurkauls.

Visu to ASV rūpnieku saraksts, kuri sadarbojās ar nacistisko Vāciju, ir atrodams Charles Higham’s lieliskajā grāmatā https://www.amazon.com/Trading-Enemy-Nazi-American-Money-1933-1949/dp/0595431666?fbclid=IwAR3jmESsBqZOOs9kzAvUl_55jCkrbQgkvVpT57OKH1ozELYh-bhR4XeJA9k

Ir skaidri redzams, ka vadošie Rietumu finansētāji bija Hitlera pusē, veidoja un būvēja nacistiskās Vācijas kara mašīnu un tikai pēc uzbrukuma Anglijai tika veidota alianse cīņai pret pašu radīto himeru- turklāt nācās tajā iesaistīt arī PSRS, kura bija galvenā uzvaras pār nacismu kaldinātāja.

Taču jau pirms karš vēl bija beidzies, gan briti, gan amerikāņi jau plānoja nākošo etapu – Hitlera radītās enerģijas translāciju uz PSRS – deja vu no 1918. gada Rietumu invāzijas Padomju valstī, kas ir vēsturiski viens no mazāk zināmajiem faktiem. Uz šī viļņa tad briti un amerikāņi izglāba veselu varzu nacistu kara noziedznieku, kurus vēlāk iesaistīja savā terora mašīnā.

Tūlīt pēc ANO izveides amerikāņu līderi atrada par vajadzīgu savus nupat deklarētos noteikumus pārkāpt. Lai to izdarītu, tika izveidotas jaunas sistēmas, tajā skaitā milzīgs aparāts, kas paredzēts dažādu iejaukšanās procesu maskēšanai un tam, lai ASV iztēlotu pasaules priekšā kā šo starptautisko noteikumu policistu.

Tai pašā laikā, kad Rietumi plānoja savas darbības pret savu bijušo II pasaules kara sabiedroto, tie izveidoja teroristu klubu, kas pazīstams kā NATO. Tas visā savā būtībā bija nacistu iesāktā turpinājums. Hitlera ģenerālis Reinhards Gelens, kurš vadīja Oberkommando der Wermacht ( OKW )Krievijas nodaļu un bija konsultants ebreju “endlosung’ jeb galējā risinājuma jautājumos, tika slepeni nogādāts ASV, kur viņš nodeva visus savus dokumentus attiecībā uz PSRS un tad darbojās tādas pašas Krievijas nodaļas izveidē, tikai šoreiz jau Centrālās Izlūkošanas pārvaldes ietvaros.

Tad Gēlens atgriezās pēckara Vācijā, kur viņam piešķīra amatu jaunajā Rietumvācijas drošības dienestā Bundesnachrichtendienst (BND). Pēc būtības funkcionēja jau divas Krievijas ‘nodaļas’- abas ar vienu un to pašu mērķi- iznīcināt Padomju valsti.

Tūkstošiem nacistu atrada sev jaunu dzīvi, strādājot ASV, Anglijā, Kanādā- eskalējoties aukstajam karam, viņu pakalpojumi atkal izrādījās noderīgi. Un tiem pašiem nacistiem atkal esot pie varas, visi iespējamie līdzekļi tika izmantoti pret PSRS, lai nepieļautu jelkādu pretestību vai alternatīvu globālā kapitāla kundzībai pasaulē.

Rietumvācija, kuras specdienestus tagad vadīja bijušie nacisti kanclera Konrāda Adanaura vadībā, pievienojās NATO 1954. gadā un Gēlens kooperējās ar savu pro-nacistisko mentoru Allenu Dalesu, kurš vēlāk kļuva par CIP vadītāju, bet viņa brālis Džons Fosters – par valsts sekretāru.

Visai drīz NATO struktūrās sākās veco labo nacistu kadru iecelšana augstos amatos. Ģenerālis Hanss Speidels, piemēram, 1957. gadā kļuva par Centrāleiropas sabiedroto gaisa spēku (AFCENT) komandieri. Nacistu admirālis Frīdrihs Gugenbergers pievienojās NATO militārajai komitejai Vašingtonā un ģenerālis Adolfs Hoisingers- Gehlena priekšnieks OKW, kļuva par priekšnieku arī šajā komitejā. Gēlens savukārt pamanījās iecelt vairākus bijušos nacistus svarīgās pozīcijās. Starp tiem bija Hennigs Strumpels, britu ģenerālmajora Čārlza Tarvera padomnieks, Heincs Kollers-Krauze tika nozīmēts loģistikas vadītāja amatā Speidela pārvaldītajā AFCENT struktūrā. Arī citi Gēlena paziņas- bijušie nacisti ātri vien pievienojās NATO štatu sarakstam un iezīmēja tās vadlīnijas.

Ar šiem kadriem NSDAP faktiski tika integrēta NATO un CIP, kas turpināja to pašu Gēlena vadītās aģentūras OKW sastāvā darbu – līdz ar to Jaunā Pasaules kārtība tika pārcelta no Reihstāga Berlīnē uz Pentagonu.

ASV elites pārstāvji labi saprata arī Gebelsa Patiesības ministrijas vērtību un tās pieredzi izmantoja, lai radītu pasaules slīpētāko un grandiozāko propagandas mašīnu. Līdz ar to visi Rietumu kari, invāzijas un slepkavības varēja tikt nodēvētas skaistos lozungos- karš par demokrātiju, karš par mieru, karš par taisnību, karš par humanitārismu- lai cik absurdi un nejēdzīgi tas patiesībā izklausās.

Šīs propagandas ietvaros Jaunās pasaules kārtības vajadzībām tika nodibināti arī Radio Brīvā Eiropa un Radio Brīvība – abus finansēja CIP un abos tika nodarbināti Gēlena vecie labie nacistu draugi.

Šie masu slepkavas izveidoja arī Ungārijas nodaļu, apgādāja ar ieročiem tur esošos pagrīdes nacistu elementus un kopā ar CIP organizēja sacelšanos – ko nācās apspiest PSRS- joprojām liberāļi par to lamā padomju valsti. Tur tika nozīmēts “ļaunuma impērijas’ tēls, kuru jāiznīcina par katru cenu.

Dr. Eberharts Tauberts pievienojās NSDAP 1931. gadā un drīz vien ieguva Sturmführer dienesta pakāpi, sekojot Gebelsam uz viņa Propagandas ministriju. Pēc kara viņš noslēpās Dienvidāfrikā, kur pieslējās neonacistiem Johannesburgā un darbojās aparteīda politikas īstenošanā. 1950. gadā viņš atgriezās Vācijā un pievienojās vecajam NSDAP biedram Reinhardam Gēlenam, kļūstot par Drošības dienesta darbinieku. Tur viņš komandēja tā saukto Nacionālo miera un brīvības asociāciju, kļūstot arī par Vācijas aizsardzības ministra – vēl viena bijušā nacista- Jozefa Štrausa padomnieku – kurš viņu nozīmēja arī par padomnieku NATO “Psiholoģiskā kara’ departamentā.

NATO ir cieši saistīts ar teroristu veikto spridzināšanu sēriju Itālijā 1980tajos, nolūkā radīt spriedzes stratēģiju, lai ļautu fašistu labējam spārnam nonākt pie varas un nodibināt valstī "kārtību" Šajā programmā tika pielietots prāvs skaits labējo teroristu, kā Stefano Delle, kuri izvietoja spridzekļus publiskās vietās, nogalinot simtiem cilvēku.
https://www.amazon.com/NATOs-Secret-Armies-Operation-Contemporary/dp/0714685003?fbclid=IwAR0cZ2g7BBueZ5sNh3dmD3IdhJQMrEpQWcY-M5N17AqxX4jZyATYNgUDq-c

Šie ir cilvēki, kuri vada NATO no tā pirmsākumiem un viņu pēcnācēji turpina šo darbu tādā pašā garā, turpinot nogalināt ‘demokrātijas vārdā’ - viss tas tiek atbalstīts Vašingtonas ielikteņu valdībās visā "civilizētajā" pasaulē.

Tas ir noziedzīgs veidojums, kurā dalību ņem arī Latvija, par kuras oficiālajām rusofobiskajām politiskajām tendencēm skolotājs Gebelss varētu būt vairāk nekā apmierināts.

Turklāt saistība ar III Reihu pat netiek slēpta.



Baltu klubs | Sociopsihologijas asociacija | Lielas Mates Sapulce | Lacu kopa