Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai


https://www.youtube.com/watch?v=OV9_7qFdbr0



Ruslans Karmanovs


Par Honkongas protestiem, iekšējo kārtību un ekonomiku.


(izvilkums)


Pret ko Honkongā pašreiz notiek protesti?

Pašreizējie protesti Honkongā uz politiku attiecās ļoti maz, bet cilvēku iziešana ielās protams tiek aktīvi piesaistīta politikai. Par notiekošo īsumā: pirms kāda laika kāds Honkongas jauneklis iepazinās ar meiteni un aizbrauca uz Taivānu atpūsties. Atpūtas ietvaros jaunietis meiteni noslepkavoja, līķi sadalīja, paņēma viņas mantas, tai skaitā kredītkartes, un, jau atgriežoties Honkongā, veica ar šīm kredītkartēm norēķinus.

Izmeklēšanas rezultātā Taivāna ziņoja Honkongai, ka attiecīgais pilsonis jāizdod Taivānai kriminālvajāšanai. Bet lieta tāda, ka Honkongai līdz 1997.gadam (kad tā vēl bija britu kolonija) ar Taivānu nebija noslēgta vienošanās par ekstradīciju (noziedznieku izdošanu). Tas nebija izdarīts, jo britiem nebija vajadzības vēl vairāk sarežģīt attiecības ar kontinentālo Ķīnu, bez tās ziņas noslēdzot šādu vienošanos starp savu koloniju un pseidovalsti Taivānu, kā arī vispār nebija īpašas vajadzības to darīt.

Bet šobrīd Honkongai nav nekādu starpvalstu attiecību ar citām valstīm, jo tā nav valsts, bet ir Ķīnas reģions. Honkongas iekšējā kārtība ir palikusi, bet visas starpvalstu attiecības, kā arī drošības jautājumi ir Ķīnas pārziņā. Tāpēc parakstīt šādu vienošanos Honkonga nevar, jo tā nav valstisks subjekts. Visi saprot, ka tā ir bijusi slepkavība, un izdošanu veikt vajadzētu, bet pēc likuma šādas vienošanās nav.

It kā risinājums būtu šādas vienošanās parakstīšana ar Ķīnu, bet lieta ir tāda, ka no Ķīnas viedokļa nekāda Taivāna kā valsts nepastāv. Tā ir viena no provincēm. Risinājums ir ekstradīcijas vienošanās parakstīšana starp Pekinu un Honkongu. Un te izlien tās vēsturiskās problēmas, kā dēļ ielās izgāja cilvēki. Jo, protams, ka slepkavas aizstāvībai 150 tūkstoši cilvēku ielās iziet nevar.

Lieta tāda, ka parakstot šo ekstradīcijas vienošanos, tā uzreiz būs spēkā attiecībā uz visu Ķīnu, tai skaitā uz Taivānu un visu pārējo. Tas nozīmē, ka tā attieksies arī uz visiem tiem „veiksmīgajiem” cilvēkiem, kas pēc sacelšanās apspiešanas Tjaņaņmiņas laukumā 1989.gadā pārbēga uz Honkongu, jo viņiem draudēja cietumsodi, kā arī visiem tiem vectētiņiem un vecmāmiņām, kas pilsoņu karā ar sevišķu atktivitāti izcēlās masu slaktiņos, kā arī dažādiem narkotirgoņiem (līdz Mao atnākšanai opiju smēķēja uz katra stūra, Šanhaja bija prostitūcijas galvaspilsēta, tika aplēsts, ka apmēram 45% iedzīvotāju ir narkotiku atkarīgie).

Kad stāsta par stingrajām „tīrīšanām” vai to, kā Mao izveda pusmiljonu iedzīvotāju uz kolhoziem, tad jāņem vērā, ka pilsētā puse iedzīvotāju bija narkomāni, kas tikai sēdēja uz ielām un siekalojās. Kad sākās kārtības ieviešana - kas paguva, tas aizbēga. Bēga uz Taivānu un uz Honkongu, jo britu kolonija, protams, tādus nevienam neizdos. Visi aizbēgušie, protams, uzreiz kļuva par „asiņainā režīma nepamatoti vajātajiem upuriem”. Ja tev bija bordelis Šanhajā un pēc tīrīšanu uzsākšanas tu paguvi tikt pāri robežai ar Honkongu, tā tu uzreiz kļuvi par „komunisma upuri”, un atpakaļ tevi neviens neizdos.

Tieši šie augstāk minētie cilvēki un viņu atbalstītāji izgāja uz protestiem. Kā tikko parakstīs likumu par ekstradīciju, tā viņu vecās izdarības Pekina atcerēsies apmēram vienas nedēļas laikā, aizmuguriski notiesās un no Honkongas pieprasīs izdošanu.

Tātad, no vienas puses, ja ekstradīciju neparaksta, tad sanāk, ka Honkonga aizstāv slepkavu. Ja paraksta, tad visus vectētiņus un vecmāmiņas, kas savā laikā darbojās pret komunistiem, nāksies izdot, un ķīnieši (šajā ziņā viņi ir vienkārši) tos viņu 70 gadu vecumā nosūtīs uz šķembu raktuvēm. Aktīvākiem bijušajiem pretvalstiskajiem elementiem var arī piespriest nāvessodus.

Tāpēc protestu patiesie cēloņi tiek pamatīgi slēpti. Pašreiz slepkava Honkongā ir notiesāts uz dažiem mēnešiem par to, ka viņš ir lietojis Honkongā noslepkavotās meitenes kredītkartiņas. Neparko citu notiesāt Honkongā viņu nevar. Ja ekstradīcija netiks parakstīta, tad viņu palaidīs brīvībā.

Ja runājam par aizbēdzējiem, piemēram, kāds imperatora (pirmskomunisma) laikā ir labi sazadzies, aizbraucis burtiski ar zelta maisu uz Honkongu, nopircis māju, viņam tagad ir ģimene utt., viņš ir cienījams vectētiņš, viņam ir kāds veikaliņš, kas tirgo makaronus vai vecas grāmatas. Bet no kurienes sākotnēji ir ņemta nauda, to neviens nejautā. Un var pēkšņi izrādīties, ka vajadzēs atbildēt.

Honkongā joprojām ir pārejas periods (no 1997. – 2047.gadam) un pārejas periodā ir īpaša iekšējā kārtība un, tai skaitā, britu tiesu sistēma.

Protams, ja nu galīgi ir kādi atsevišķi kliedzoši gadījumi, tad Ķīnas drošības dienesti vienkārši atbrauc uz Honkongu, savāc un aizved prom. Protams, tad ir plaša rezonanse Honkongas un rietumu masu medijos, bet Ķīnu šāda rezonanse īpaši nesatrauc.

Ja runājam par ASV, tad tās parasti paraksta ekstradīcijas, ka mūsējos jūs tiesāt nedrīkstat. Piemēram, ja ASV būvē ārvalstīs militāro bāzi, tad ekstradīcija ir sekojoša: mūsējie pie jums var darīt, ko grib, bet tiesāt jūs viņus nedrīkstat. Jūs tikai drīkstat mūsējos nodot mums uz militārās bāzes teritoriju vai vēstniecību. Un no turienes viņus klusējot izved. Tas jau ir klasiski, kad Japānā vai Filipīnās notiek izvarošanas, grupveida izvarošanas, tai skaitā ar letālu iznākumu, tad amerikāņi savējos karavīrus savāc un vēlāk paziņo, ka viņi ir atstādināti no amata, piemēram, uz 3 mēnešiem vai pazemināti dienesta pakāpē. Tie ir amerikāņi. Savukārt ķīnieši tieši pretēji, vēlas, lai viņiem izdotu, lai tos varētu bargi tiesāt.

Kāda situācija ir Ķīnā kopumā, tai skaitā ar ASV sankcijām, nodokļiem?

Savā laikā Ķīna ir radījusi apstākļus, lai pārvilktu uz savu teritoriju ražošanas jaudas, bet ar nosacījumu, ka viņi mācīsies, pamazām veidos savu ražošanu, pamazām ražošanā pārejot no vienkāršākām lietām uz sarežģītākām. Tā rezultātā kompetences no ASV, Vācijas pamazām noslāņojās Ķīnā.

Pirms tam diezgan ilgi situācija bija sekojoša: Ķīnā notiek ražošana, konveijers, disciplīna, strādniekiem ļoti mazas algas, visi dzīvo kopmītnēs. Spējīgākajiem ķīniešiem kaut kur ir jāmācās, un nopietnā līmenī to varēja izdarīt tikai ASV. Tur visus talantīgos studentus pēdējos kursos noskata, iedod darbu, nelielus grantus 5 līdz 10 tūkstošu dolāru apmērā. Kad dzimtenē students var cerēt uz algu 150-200 dolāriem, protams, viņš dod priekšroku palikšanai ASV. Bet, pat ja ķīnietis pārceļās dzīvot uz ārvalstīm, līdzi viņam būs viss viņa ķīniskais. Viņam ārvalstīs mājās būs viss kā parastā ķīniešu mājā, ēdīs viņš savu ēdienu, atpūtīsies viņš tā, kā atpūšās Ķīnā. Viņa monolīto mentalitāti izsist no viņa neizdosies.

Šajā pašā laikā Ķīna pamazām attīstīja ražošanu, uzkrāja līdzekļus, veidoja infrastruktūru un pamazām palielināja algas. Kad algu līmenis apmēram izlīdzinājās ar ASV, tad vairums studentu vairāk negribēja palikt ASV, un sākās izglītoto ķīniešu atgriešanās dzimtenē. Kā tikko augstos amatos strādājošie un labi atalgotie ķīnieši sāka atgriezties, tā ražošana Ķīnā sāka attīstīties ar vēl lielāku jaudu.

ASV ir problēma, ka tur nav šādu augsti kvalificētu darbinieku atražošanas sistēmas.

Ir dzirdēts tāds joks, ka amerikāņu universitāte ir tad, kad Krievijas universitāšu ebreju tautības mācībspēki (kas izliekas par krieviem) pasniedz lekcijas ķīniešiem. Īstenībā tas nepavisam nav joks, jo tieši tā tas notiek. ASV sistēma neatražo arī augstākā līmeņa pasniedzējus. Ja ASV neizpirktu Krievijas pasniedzējus, tad nebūtu, kam mācīt ķīniešus.

Jāatzīst, ka ASV bija laiks, kad viņiem bija ļoti augsta līmeņa zinātniski-tehniskais potenciāls, tie bija 1960-tie gadi, kad bija sacensība ar PSRS. Tajā laikā bija ielikti nopietni pamati, uz kuru rēķina varēja izvilkt vēl aptuveni 30 gadus, bet tas pakāpeniski samazinājās. Tagad diploma saņemšana ir vairāk atkarīga no tā, cik naudas ir studentam vai tā vecākiem.

Ja atgriežamies pie situācijas ar augsti kvalificēto strādnieku atgriešanos Ķīnā, tad esošo apstākļu kontekstā šāda situācija bija jau iepriekš nolemta. Tas bija dažu gadu jautājums.

Ja mēs tehnoloģiju jomā runājam par to pašu Huawei, ap kuru tagad sacelts tracis, tad jaunā 5G tīkla standartu pārsvarā rakstīja un vairumu tehnoloģiju izstrādāja tieši ķīnieši un Koreja. Ja viņu ieguldījumu neņemt vērā, tad pāri nekas nepaliek. Visa inženiertehniskā kultūra, kura ir ņemta no Padomju Savienības un tālāk attīstīta ķīniešu disciplinētības ietvaros, ir saglabāta, un mācībspēku atražošana tur tagad notiek pilnā apmērā. Un rezultāts ir acīmredzams.

Mūsdienās ir dzirdēts, ka tiek noniecināti atsevišķu audzēkņu augstie rezultāti kādā konkrētā jomā, piemēram, matemātikā vai sportā, tad, kad šie rezultāti tiek sasniegti, viņiem intensīvi mācoties vai trenējoties šajā jomā. Tiek sacīts: „Bet tas taču nav interesanti, jo tā jau katrs var samācīties un uztrenēties”. Tiek diskreditēta intensīvā darba metode. Ķīniešiem attieksme ir tieši pretēja. Piemēram, austrumu cīņās meistarība tiek apgūta tieši ar to, ka konkrētās kustības tiek izpildītas desmitiem tūkstošu reižu. Tas atspoguļojas arī kinematogrāfijā. Ja Holivudas varoņi ir Zirnekļcilvēks vai Supermens, kuri vienkārši par tādiem pārvēršas, tad austrumu filmās varonis sākumā tiek sakauts, pēc tam vairākus gadus intensīvi trenējas, atgriežās un uzvar.

Ja skatāmies objektīvi, tad Ķīnā tehnoloģiju radīšana tagad notiek aktīvāk, nekā citur. Pret ASV sankcijām viņi jau iepriekš ir nodrošinājušies, jo ir paredzējuši, ka agri vai vēlu sankciju karš sāksies. Un, ja ASV viņiem liedz savas tehnoloģijas, tad samērā īsā laikā viņi tās aizvieto, radot savas. Viņiem ir pašiem savas tehnoloģijas, kas var nodrošināt sakaru darbību, atšķirībā no Krievijas, kur šīs tehnoloģijas tikai pagaidām skaitās savas, bet ir cieši piesaistītas ASV ražotājiem un vadībai.

Tāpat attiecībā uz transportu. Piemēram, lielo ātrumu vilcienu ziņā Ķīna tagad ir pirmajā vietā. Kādreiz sen līderis bija „Siemens” (Vācija). Ķīnieši nav vienkārši no kāda nokopējuši šos vilcienus, bet ir radījuši visu sistēmu, sākot ar zinātniski-tehnisko bāzi, skolu, vadību un sistēmas organizāciju kopumā utt. Ja nav mērķtiecīgas sistēmas organizācijas un tā tiek atstāta pašplūsmā, tad ar laiku kompetences aiziet un tas viss izjūk. Tieši šādā stadijā pašlaik atrodās, piemēram, ASV komosa apgūšanas programmas.

Ja 1960-tajos bija izrāviens, kad it kā esot arī bijuši uz Mēness, pie tam vairākas reizes. (Mēness ceļojumu mistifikācijām bija konkrēts mērķis. Ar to tika apturēta PSRS Mēness apgūšanas programma – valdība noticēja, ka amerikāņi tur tiešām ir bijuši. – red.piez.) Tas nozīmē: ir izlidojuši uz Zemes orbītu, aizlidojuši uz Mēnesi, ielidojuši Mēness orbītā, no Mēness orbītas nosēdušies uz Mēnesi, darbojušies pa Mēness virsmu, pacēlušies no Mēness virsmas, atlidojuši atpakaļ uz Zemi. Katrs šī lidojuma solis ir ārkārtīgi sarežģīts, tas viss ir uz 1960-to gadu ierīcēm, kur nav gandrīz nekādu skaitļošanas jaudu. Un pēc visa tā tagad katru gadu ASV nākas stāstīt, ka, sākot ar nākošo gadu viņi varēs paši patstāvīgi uz Zemes orbītu nogādāt savu ekipāžu. Bet pagaidām viņiem jāturpina iepirkt raķešu dzinējus no Krievijas, jo paši nevar izgatavot pat to analogus. Un šeit izrādās, ka nestrādā princips: Mēs varam sadrukāt neierobežotu naudas daudzumu un ar to izveidot jebkādu ražošanu. Jo savu saražoto raķešu dzinēju kā nav, tā nav.

Tagad ASV kosmoss ir tādā līmenī, ka orbītā var palaist vienīgi mākslīgos pavadoņus. Kompetences ir zaudētas, un neviens īsti nesaprot, kā tās atgūt. Cenšās tajā vienkārši iepumpēt naudu, un gaida rezultātu. Milzu nauda caur konsultāciju firmām un nevalstiskajām organizācijām aiziet pa kabatām, tā tiek iztērēta, bet rezultāta kā nav, tā nav. Korupcijas „neesamību” ASV labi ilustrē turpat klejojošs joks: „Ja tu nozagsi 5 miljonus dolāru, tu kļūsi par slavenu noziedznieku; ja tu nozagsi 5 miljardus dolāru, tu kļūsi par slavenu senatoru”.

Ja Krievijā ik pa brīdim kādus ierēdņus „paņemt ciet” par kopuciju, tad ASV tāda lieta ir pilnīgi izslēgta. Korupcija tiek saukta par lobiju. Anglosakšu valstīs vispār augstākās amatpersonas dara, ko grib, viņiem ir tāda koruptīvo līdzekļu pārmērība, ka viņi sāk grimt izvirītbās, tai skaitā, izmantojot bērnus utt. Un, tad izrādās, ka tādos gadījumos brīvā prese kļūst pavisam nebrīva.

Ķīnā tā gan neiet cauri. Ja ir valsts programma, tad maksimālā „otkata” (izdevumi korupcijai) summa ir 5%. Ja ir vairāk, tad var „klāties plāni”.

ASV un Ķīnas tirdzniecības disbalanss ir saistīts ar to, ka tieši Ķīna ražo un arvien vairāk sāk pārdot produkciju ar augstu pievienoto vērtību, bet ASV arvien vairāk pārdod produkciju ar zemu pievienoto vērtību, tai skaitā vienkārši resursus. ASV galvenā eksportprece it lētā un veselībai kaitīgā korporācijas „Monsanto” ģenētiski modificētā soja, kā arī kukurūza. Un vēl ASV cenšās eksportēt naftu. (Izdaudzinātais slānekļa gāzes projekts ir izgāzies, jo ir bijis pārāk dārgs.) (Tieši ASV ir ieinteresēta augstās naftas cenās. – red.piez.)

Ķīna uz ASV eksportē viedtelefonus, planšetes, datoru daļas. Visa tā ir produkcija ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, „Xiaomi” pārdod viedtelefonu par 300 dolāriem, pašizmaksa tam ir aptuveni 29 dolāri. Starpība paliek Ķīnā. Atkāpei: „Xiaomi” kompānija ir izveidota 2010.gadā, tagad tā ir tehnoloģiju megakompānija.

Šādā situācijā, Tramps, kā jau lietišķs cilvēks, protams, redz, ka ASV Ķīnai atdod vairāk naudas, nekā saņem no tās. Tāpēc sākas sankcijas. Sankcijas tāpēc, ka citādi iebiedēt Ķīnu nesanāk, jo arī iepriekš ASV šajā reģionā nevienu nav īpaši iebiedējusi. Bija mēģinājums iebiedēt Ziemeļkoreju. Draudi bija sekojoši: ja Ziemeļkoreja vēl palaidīšot kaut vienu raķeti, tad dabūs trūkties no visām ASV varenajām militārajām tehnoloģijām. Rezultātā: ASV aizsūtīja trīs aviobāzes kuģus, Ziemeļkoreja veica visus ieplānotos raķešu startus, no kuriem par vienu Tramps uzzināja nevis no pretgaisa aizsardzības iekārtu komandieriem, bet no avīzēm, jo vienas raķetes startu iekārtas nemaz nebija fiksējušas. Tā kā Ziemeļkoreja uz draudiem nereaģēja un uz „karu” neieradās, tad amerikāņi izklīda. Tāpat ASV neko neizdevās izdarīt Sīrijā, Venecuēlā.

Tātad, Ķīnu ar aviobāzes kuģiem nobiedēt nevar. (Tāpēc tagad ASV uztur nemierus Honkongā - ASV cer, ka izdosies izraisīt pilsoņu karu Ķīnā. – red.piez.) Tāpat ASV bija ideja par Ķīnas jūrasceļu blokādi, jo Ķīnas preces tiek pārvadātas pārsvarā pa ūdeni. No šejienes radās ASV organizētais jūras pirātisms, jo bija jāizmēģina, kā tas strādā un cik tas izmaksā. Jo, ja izdodās tāds projekts, kad kādiem nēģeriem iedod naudu, lai viņi uztaisa kādu jūras līci par bīstamu, lai tur kuģi baidītos ienākt, kā dēļ tad būtu jākuģo apkārt visai Āfrikai un transportēšanas izmaksas palielinātos, tad tas ASV būtu izdevīgi. Bet tādu gājienu vēl varēja izveidot 80-tajos gados, kad salīdzinot ar Āzijas valstīm ASV bija liels pārspēks. Tagad bijusī varenība ir gaisusi.

Tehnoloģiju ziņā ASV viss ir diezgan skumīgi. Ja vairākas desmitgades ir bijis izdevīgi gatavot, piemēram, juristus seksuālo minoritāšu aizstāvēšanai, juristus ekoloģijas jautājumos, ja puse no baltajiem iedzīvotājiem grib kļūt par advokātiem vai finanšu vadītājiem, ja puse iedzīvotāju ir nekvalificēts darbaspēks no Latīņamerikas valstīm (kas negrib mācīties) un otra puse ir vadītāji, kas negrib strādāt vienkāršo darbu, tad ražošanu atjaunot nav iespējams.

Ķīnā, piemēram, esmu redzējis, kā elektrisko skūteru ražošanā notiek jauno ideju ieviešana. Pirmdienā elektriskajam motoram veic uzlabojumus, otrdienā ir uztaisīts izmēģinājuma eksemplārs, trešdienā to testē un saņem rezultātus, ceturtdienā veic izmaiņas ražošanas konveijerā, piektdien uzsāk uzlabotās produkcijas ražošanu. ASV analoģiska procedūra aizņemtu pusgadu. ASV kompānijā, kur ir 120 darbinieki un 26 direktori, sākotnēji tiek sasaukta direktoru sapulce, kuru sagatavojot galvenais problēmjautājums ir par to, tieši kuri direktori šajā sapulcē varēs piedalīties un līdzdarboties jaunieveduma procesā. Jo katram direktoram ir savas kabatas kompānijas, un katrs direktors šajā sapulcē „vilks deķi” uz savu pusi, lai padarītu šo jaunievedumu izdevīgu sev, savām kabatas kompānijām, utt.

Lai kā Tramps vēlētos, ražošanu atjaunot viņš nevarēs. Nesanāks atjaunot arī tehnoloģiju atražošanu, zinātnisko skolu. Tāpēc ir ekonomiskais karš. Tāpēc ir importa nodevu palielināšana Ķīnas precēm. Tas viss tiek pasniegts, it kā Ķīna šo naudu zaudētu, bet patiesībā tā ir nauda, ko papildus samaksās Amerikas pircēji. Ķīna kā pārdeva, piemēram, plastmasas krēslus par 10 centiem gabalā, tā arī pārdos tos turpmāk, bet importa nodevu apmaksās ASV patērētāji. Visas šīs nodevas sitīs pa ASV ekonomiku, jo ASV šos krēslus pati neražo.

Savukārt tās nodevas, ko ķīnieši uzliek amerikāņiem kā atbildes gājienu, atkal sit pa Amerikas ekonomiku, jo amerikāņu saražotais ir labi aizvietojams ar citu valstu ražojumiem, tāpēc šeit atkal zaudē amerikāņi, bet iegūst citu valstu (konkurentu) ekonomikas.

Piemēram, pārtikas tirdzniecības ziņā, ASV vienmēr bija pieradusi, ka Ķīna visu izpērk. Tagad, kad ir nodevas, rodas problēmas, jo šogad raža bija laba, bet tirdzniecības apjomi sarūk, bet pārtikas uzglabāšanas noliktavu nav, jo nav bijušas vajadzīgas. Fermeru streikus Tramps šogad apturēja, pateicoties tiem piešķirtajām dotācijām.

Tramps, uzstādot ultimātus Ķīnai, vairākkārtīgi ir draudējis, ka to neizpildes gadījumā tai būs lielas problēmas, bet pagaidām Ķīnai nekādas problēmas viņš nespēj uztaisīt. Amerikāņu draudi un varenība tiek veidota ar masu mediju palīdzību, kur, tai skaitā, tika paziņots, ka ASV darbības rezultātā Ķīnas ekonomikas izaugsme ir samazinājusies no 6,8% uz 6,6%, napasakot to, ka šo samazinājumu globālās ekonomikas atdzišanas apstākļos Ķīna jau bija paredzējusi vēl pirms tirdzniecības „kariņa” sākuma.

Mīts par brīvo atvērto informācijas telpu, par brīvajām atvērtajām tehnoloģijām, kas ir atvērtas amerikāņu brīvības un atvērtības licenču ietvaros, lēnām sabrūk. Pasaulē notiek segmentācija. Parādīsies konkrētu valstu tehnoloģijas, nevis tehnoloģijas vispār. Dažādu valstu tehnoloģijas savstarpēji kļūs naidīgas. Piemēram, Android ir nevis atvērta operētājsistēma, bet ir amerikāņu atvērtā operētājsistēma, kas ir licencēta Amerikā. Tāpēc katrai no lielajām valstīm būs jāizveido un jāražo savas tehnoloģiju sistēmas. Vissliktākais, kas var notikt, tā ir patentu sistēmas nacionalizācija, kad pateiks: patentu sistēma jūsu valsts ietvaros ir vajadzīga, lai atsevišķi indivīdi nezagtu, bet mums, savukārt, ir tiesības izdomāt tādu pašu tehnoloģiju, kas patentēta jūsu valstī, bet mums ir nospļauties uz to, vai tā pie jums ir patentēta.

Ja kaut kas tamlīdzīgs sāksies, tas novedīs pie masveida rūpnieciskās spiegošanas. Tas ir tāds kopējs tirdzniecības karu rezultāts. Bet sīku negatīvu tirdzniecības karu rezultātu būs daudz. Jēdziens „biznesa globalizācija” beigsies. Tagad situācija ir tāda: visam globālajam biznesam ir jāpieder amerikāņiem. Tikai amerikāņiem ir „godīgas” globālās korporācijas. Ja kāds šīm korporācijām neļauj sagrābt kādu tirgu, tad sākas gaudošana par negodīgumu.

Tagad notiek tehnoloģiskās pasaules sadalīšanās lielos segmentos, un tā tikai pastiprināsies. Tā ir jauna pasaules postekonomiskā kara realitāte, par kuru mums jādomā, kā mēs tajā dzīvosim.

Vai ASV un Ķīnas tirdzniecības karam ir tendence pāraugt īstā karā?

Domāju, ka priekš tā nevienam nav naudas un iespēju. Nav jēgas sauszemes karam, jo Ķīnu un ASV atdala okeāns. Ja tomēr kaut kas sāksies, tad visvairāk trūksies Taivāna un arī „profilakses dēļ” no Ķīnas dabūs Japāna. (Japāna visu pārējo Āzijas valstu iedzīvotājus uzskata par dzīvniekiem.)

ASV agrāk tika uzskatīta par jūras megalielvalsti. Shēma ar aviobāzes kuģu piedzīšanu pie kādas valsts robežām vairāk nestrādā. ASV vienā un otrā pusē ir to „mīlošie” kaimiņi Kanāda un Meksika, plus ar Eiropu Tramps arī ir sarāvis attiecības. ASV ir radījuši un iesaistījušies tik daudz konfliktos, ka drīz vien, neskatoties uz visiem mītiem par naudas drukāšanu, tas ļoti slikti atspoguļosies uz viņu ekonomiku. Krievija šīs pretstāvēšanas rezultātā ir ieguvēja, jo, ja ne Ķīna, tad nākamais ASV uzbrukumu mērķis būtu Krievija. Ķīna atvelk lielu daļu konflikta uz savu pusi. Krievijai un Ķīnai tagad notiek ļoti nopietna kooperācija. Jebkurā gadījumā, dzīvojam interesantā laikā, un skatīsim, kas būs tālāk.


turpinājums sekos….




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa