Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


Par covid statistiku.


Manā šaurajā paziņu lokā ir seši statistikas taisīšanas gadījumi.

1.Draugs strādā Norvēģijā, bet grib atbraukt uz Latviju, tāpēc zvana uz SPKC un interesējas par testa nodošanu. Pēc nedēļas draugs vēl ir Norvēģijā un viņam tur uz viņa uzdoto numuru piezvana no SPKC un informē, ka viņa covid tests ir pozitīvs.

2.Cits paziņa atgriežas no darba Anglijā, pašizolējas un mājās saņem izpildāmu un atpakaļnosūtāmu testu. Viņš testu tādu pat neskartu nosūta atpakaļ, bet vēlāk saņem paziņojumu par pozitīvu testu.

3. un 4. Mani divi darbabiedri pieteicās testam, bet dažādu iemeslu dēļ uz to laikā neaizgāja un pārdomāja, bet saņēma ziņas, ka ir pozitīvi testi.

5.Paziņas māte pieteikusies nosēdēja rindā vairāk kā stundu un savu kārtu nesagaidīja, aizgāja mājās un tāpat saņēma ziņu par pozitīvu testu.

6.Paziņa pie ārstiem nav gājusi, testu nav taisījusi. Viņa saņem e-pastu ar uzaicinājumu lietot portālu “mani veselības dati”. Tur, autorizējoties, ielūkojusies un atklājusi, ka “ir veikusi valsts apmaksātu” covid testu.

Tas liek domāt, ka caur tā saucamo testēšanu tiek izlaupīti budžeta līdzekļi. Tāpēc – ierobežojiet socializēšanos – nebrauciet ciemos – nesarunājaties, lai viens otram nestāstītu par to, kas notiek.

Statistikas veidošanā ir tāda prakse. Cilvēks nodod testu, saņem pozitīvu iznākumu, kurš tajā dienā tiek pieskaitīts inficēto skaitam, viņam liek pēc divām nedēļām atkārtot testu, un ja tas ir pozitīvs, tad arī šo pieskaita pie tās dienas inficēto skaita. Cilvēks viens, bet statistikā divi pozitīvi. Bet ja negatīvs, tad pie testēto skaita. Tā audzē statistiku.

Ja slimnieku ievieto slimnīcā, bet tur viņš inficējas ar covidu, tad viņu aizved uz speciālo covid nodaļu, kurā neārstē viņa akūto pamatslimību. Slimnieks mirst no pamatslimības, bet “ar covid”.

Pirms tā saucamās “optimizācijas” bija plašs rajonu centrālo slimnīcu un tām pakārtotu mazāka mēroga (arī speciālo nodaļu un dispenseru) slimnīcu tīkls ar ievērojamu gultasvietu skaitu. Tā saucamajā “optimizācijā”, kurā tika likvidētas kā rajonu slimnīcu tā arī specializēto nodaļu tīkls, gultasvietu skaits strauji samazinājās. Tagad nu skan šausmu stāsti par pārpildītajām slimnīcām, par covid šausmām. Bet patiesība ir tāda, ka, ja likvidē slimnīcas, tad atlikušajās ir mazāk gultas vietu, kuras tiek ātrāk aizpildītas, kā tas nebūtu “neoptimizētajā” slimnīcu tīklā. Tātad pārpilnībā nav vainojams covids, bet gan veselības aizsardzības sistēmas sagraušana, slimnīcu likvidēšana un medicīnas personāla zaudēšana. “Neoptimizētajā” medicīnā tādas vaimanas par covidšausmām nebūtu iespējamas. Nebūtu ar ko biedēt.



Acovīds



Baltu klubs | Sociopsihologijas asociacija | Lielas Mates Sapulce | Lacu kopa