Atpakaļ

.PDF versija izdrukai

Romiešu tiesības – īsa skaidrojošā vārdnīca vergiem

Vergturības tiesības

Romiešu tiesības ir vergturības iekārtas tiesības. Tieši uz romiešu tiesībām ir balstītas visu šodienas Eiropas valstu un lielākās daļas pasaules valstu tiesību sistēmas. Citiem vārdiem sakot – vairākumā valstu tiesību sistēmas ir balstītas uz vergturības principiem, kas ir redzams to simbolos un konstitūcijās.

Verdzības ekonomiskais pamatojums

Cilvēkam pieder sava darba augļi, bet tie nepieder vergam. Krievijas konstitūcijas 37.pants par darba augļu piederību:

„1.Ir darba brīvība. Katram ir tiesības brīvi rīkoties ar savām darba prasmēm, izvēlēties darba jomu un profesiju.

2.Piespiedu darbs ir aizliegts.

3.Katram ir tiesības uz darbu tādos apstākļos, kas atbilst drošības un higiēnas prasībām, uz darba algu bez jebkādas diskriminācijas un ne zemāku par minimālo darba samaksu, kas noteikta ar likumu, kā arī tiesības uz aizsardzību no bezdarba.”

(salīdzinājumam – Latvijas Satversme (107.pants) par darba augļu piederību: „Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.” - red.piez.)

Tātad tiek atzītas tiesības tikai uz samaksu par darbu, bet darba augļi  darbiniekam (jeb vergam) nepieder. Krievijas konsitūcija, tāpat kā daudzu citu valstu konstitūcijas, ir būvēta uz vergturu iekārtu reglamentējošo romiešu tiesību bāzes, kur vergiem atņēma viņu darba augļus, tā vietā dodot zināmu samaksu. Vai samaksa ir ēdiena šķīvis, noteikts daudzums sadrukātu papīrīšu (vai cipariņi internetbankā - red.piez.) – tas konstitūcijā nevar būt noteikts, tā ir verga un darba devēja pašu vienošanās.

Patrīcieši un plebeji

Patrīcieši, Populus Romanus Quiritum, kvirīti – cilvēki, kas pieder pie senajām romiešu dzimtām, kam ir visas tiesības, tai skaitā uz visiem darba (ne tikai sava) augļiem. Viņiem ir tiesības no dzimšanas. Vēlētos uzsvērt – patrīciešiem viņu tiesības ir NO DZIMŠANAS, tas ir ļoti svarīgi.

Plebeju tiesības, atšķirībā no patrīciešu tiesībām, ir ierobežotas ar likumu krājumu, kas zināms kā Jus gentium – tautas tiesības.

Sabiedriskajā iekārtā, kas būvēta uz romiešu tiesībām, ir divas pamatkategorijas:

-Patrīcieši, kam ir visas tiesības no dzimšanas;

-Plebeji, kuru tiesības ir ierobežotas un aprakstītas speciālos likumos.

Krievijas konstitūcijā bez konkrēta izskaidrojuma tiek izmantoti divi jēdzieni: „Cilvēks” un „Pilsonis”. Tie ir konstitūcijas juridiskie termini, un ar tiem apzīmē dažādas cilvēku kategorijas. Mēģiniet paši noteikt, pie kādas cilvēku kategorijas jūs piederat de-jure.

Krievijas konstitūcijas 17.pants:

„1.Krievijas Federācijā tiek atzītas un garantētas cilvēka un pilsoņa tiesības saskaņā ar starptautisko tiesību vispārpieņemtajiem principiem un normām un atbilstoši šai konstitūcijai.

2. Cilvēka pamattiesības un brīvības ir neatņemamas un ir katram no dzimšanas.

3. Cilvēka un pilsoņa tiesību un brīvību realizācija nedrīkst pārkāpt citu personu tiesības un brīvības.”

Svarīgi, ka cilvēks un pilsonis ir divi dažādi juridiski termini, 17.panta 1. un 3.daļā tie tiek lietoti kopā „cilvēka un pilsoņa”, bet tā paša panta 2.daļā ir tikai „cilvēks” un ir runa par viņa tiesībām no dzimšanas. Saskaņā ar romiešu tiesībām, „cilvēks” pēc tiesību statusa atbilst patrīcietim, bet „pilsonis” – plebejam vai vergam. Fakts, ka vergs sevi uzskata par cilvēku (tas ir – patrīcieti), no juridiskā viedokļa neko nenozīmē. Pilsonība tiek apliecināta ar oficiālu dokumentu, kam ir juridisks spēks. Ja jums vēl ir šaubas par jūsu statusu, tad pievērsiet uzmanību, ka konstitūcijā ir reglamentēts referendums, kura otrais nosaukums ir plebescīts, tas ir, plebeju viedokļa izteikšana. Kādā statusā jūs varat piedalīties referendumā?

* * *

(Patrīcieši ir tiek, kam ir “partija” – tēvam piederošā zeme un šīs zemes mantošanas un izmantošanas tiesības. Romā zeme piederēja tikai patriciešiem. Tāpēc viņiem piederēja visi zemes augļi – raža un resursi, kurus no viņiem pārdošanas gadījumā pirka no pārdevēja visā atkarīgie pircēji – plebeji. Patrīciešu vara bija absolūta monopola uz zemi vara. Visi plebeji, kā zemes augļu patērētāji, bija absolūti atkarīgi no monopola uz zemi un zemes augļiem turētajā patriciešiem. Patriotisms ir patriciešu zemes mantošanas tiesību aizstāvības ideoloģija un sabiedriskās dzīves standarts.

“Human” – Cilvēks ir cēlies no “humus” – zemes auglība. Romiešu patrīcieši bija neizglītoti (profāni) zemnieki (neskatoties uz viņu vergu un pielīdēju domām un stāstiem par viņu kulturālumu), kuri, uzurpējot un monopolizējot tiesības uz zemi, izmantoja plebeju arhitektu, ārstu, filozofu, administratoru, amatnieku un proletariāta – bērnu dzemdētāju darbu.

Līdz ar to “Human” – Cilvēks ir tikai pamatresursa – zemes un īpašuma īpašnieks. Tāpēc “Cilvēki” ir tikai tie, kuri savtīgi izmanto tos, kas nav “Cilvēki” – plebejus. Tāpēc Romā un Romas “kultūras” mantinieku pasaulē “Cilvēki” ir tikai īpašnieki. Jo lielāks īpašnieks – jo, attiecīgi “lielāks cilvēks”.

Vēlākajos Romiešu tiesību apskatnieku darbos vārda “human” saturs tiek paplašināts un tiek attiecināts uz visām cilvēkveidīgām būtnēm, kas liecina par vēlāko laiku pētnieku domāšanas atšķirībām no Romiešu pasaules uzskata un domāšanas. – red.piez.)

* * *

Roma

Kas ir Roma? Dīvains jautājums, vai ne? Roma nav atrašanās vieta, ne valsts, ne nacionalitāte, bet sabiedriskā iekārta, kas balstīta uz vergturības tiesībām.

Vispārzināms fakts, ka bez Romas republikas, un vēlāk Romas impērijas vēl eksistēja:

1. (Austrumu) Romas impērija – Imperium Romanum, kas zināma arī kā Bizantijas impērija, Romeju impērija, Vasilija Romeon, Romānija.

Pieļauju, ka visi zina par šī ģērboņa līdzību ar Krievijas, Austrijas un daudziem citiem ģērboņiem.

2. Svētā Romas impērija – Sacrum Imperium Romanum. No viduslaikiem tās nosaukums ir Vācijas nācijas Svētā Romas impērija, ko dibinājis Otons Lielais kā antīkās Romas tiešo turpinājumu Krievijas un Bizantijas kristīšanas laikā un kas pastāvēja līdz Puškina un Napoleona laikmetam.

3. Trešais Reihs – Drittes Reich, burtiskā nozīmē – Trešā impērija. Pietiek tikai aplūkot Trešā Reiha simbolus, lai redzētu pārmantojamību:

Par pirmo Reihu vai impēriju tiek uzskatīta Vācijas nācijas Svētā Romas impērija, otrais Reihs ir ķeizariskā Vācija. Nav jābūt valodniekam, lai „ķeizara” jēdznienā saskatītu cēzaru, Romas cēzaru. Arī uz ķeizara Vilhelma II galvas ir tas pats atpazīstamais ērglis

4. Trešā Roma. Neskatoties uz Krievijas impērijas iekārtas simboliem un principiem Trešās Romas ideja it kā esot palikusi tikai kā ideja.

Krievijas valsts cari, vadoties no tradicionālās vēstures, no 1762.gada ir Golšteinu-Gotorpu dinastija, kas ir Hanoveru dinastijas tuvākie radinieki. Hanoveru dinastija, savukārt, ir kļuvusi Anglijā par valdošo Vindzoru dinastiju. Pie tam Krievijas caru dinastijas pretenzijas uz Romas statusu atklāti izpaužās uzvārdā, kuru, Rjūrikiem saplūstot ar Goldšteiniem-Gotorpiem viņi sev ir izvēlējušies – Romānovi (no vārda Roma)

5. Rumānija (Romania). Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu „romanus” – Romas. Rumāņu valoda ir ļoti tuva itāļu valodai, kas, savukārt, ir cieši saistīta ar „tautas latīņu valodu”. Kompozīciju nobeidz „ērgļa” ģerbonis.

Ir arī vēl citas, tai skaitā sultanāta valstis, kurām ir tiešās norādes uz Romu. Tādā kārtā Roma nav teritoriālā, nacionālā vai mantojamā pazīme, bet uz vergturības tiesībām blastītas sabiedriskās iekārtas statuss.

Simbolisms

Tiesību sistēma paredz sodīšanas kārtību par nodarījumiem, kas aizliegti ar likumu. Romiešu tiesībās sodīšanu veica liktori (bendes). Liktoru simbols ir fascijas, no kā ir radies fašistiskās kustības nosaukums:

-          Itālijas nacionālā fašistiskā partija (Partito Nazionale Fascista). (Fascija simbolizēja vienotību – likumu, tautas, varas un tautas, varas un likumu vienotību. – red.piez.)

Fascijas tiek plaši izmantotas Krievijas valsts simbolikā, daudz ir sastopamas Sanktpēterburgā, tai skaitā Svētā Izaka katedrāles bareljefos. Īpašu uzmanību pelna „revolucionārās” Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas 1918.gada konstitūcijas vāks ar divām fascijām:

Tas nozīmē, ka arī Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika bija būvētā uz tiem pašiem romiešu tiesību principiem. Savukārt, PSRS 1936.gada (Staļina) konstitūcija ir būvēta uz pavisam citiem principiem un nesatur Romas simbolus. Izskatās, ka Staļins mēģināja organizēt sabiedrību uz citiem principiem.

Esmu sācis citādi skatīties uz faktu, ka PSRS viena no populārākajām komandām bija un (Krievijā) arvien paliek Spartaks. Citādi uztveru vārdus, ar kuriem sākās skolas apmācība: „Mēs neesam vergi”…

Fakts, ka Krievijas sodu izpildes dienesta emblēma ir piebāzta pilna ar romiešu simboliem, vēlreiz apliecina plašo romiešu tiesību pielietošanu līdz pat mūsu dienām.

Kas tad īsti ir fascija un kāda ir šī simbola jēga? Oficiālā versijā tas ir bērza vai vīksnas žagaru saišķis (fascija), kurā ievietoja cirvi, saukts arī par labris. (Romas pilsētā liktori nesa fascijus bez cirvja. Ārpus Romas mūriem fascijos ielika cirvi par zīmi, ka liktoriem ir tiesības veikt arī nāves sodus. Bez cirvja liktori varēja pielietot administratīvos un miesas sodus. – red.piez.) Burtu salikums LBR viscaur tiek izmantots saistībā ar verdzības tiesiskajiem aspektiem:

-LaBRis, kā bendes ierocis, ar kuru var likumīgi nogalināt vergu.

-LiBRa, svari, kas ir obligāti romiešu tiesībās aprakstītajā emancipācijas procedūrā (īpašuma tiesību uz vergu nodošana citam). Svari joprojām ir “taisnīgas” - aklas tiesas simbols.

-LiBRa, kā svaru mērvienība – Romas mārciņa, no kuras radās itāļu lira. Metāla gabals bija obligāts mancipācijas (vergu pārdošanas) procedūras leģitimizācijai.

-LiBeR, kā romiešu vergu un plebeju sargeņģelis.

-LiBeR, brīvība latīņu valodā. Angļu valodā ir divi līdzīgi jēdzieni – Liberty un Freedom. Pirmais tiek piemērots attiecībā pret vergiem, otrais – attiecībā pret brīvi dzimušajiem patrīciešiem.

-LaBoR, verga darbs utt, utt.

Fascijas tika izmantotas nāvessodu izpildei, ko romieši plaši pielietoja un kas ir atrunāts romiešu tiesībās kā viens no soda veidiem vēl ilgi pirms inkvizīcijas, ko jau vēlāk iedibināja Romas katoļu baznīca. Tā teikt – tradīcijas. Tātad fascijas ir gan simbols, gan rīks likumiskās kārtības uzturēšanai.

Pie romiešu tiesību simboliem vēl minēšu romiešu togu, kuru nēsāt tiesības un pienākums bija tikai kvīrentiem – vergturiem, kas bija brīvi no veselām romiešu tiesību sadaļām un kam bija tiesības pašiem veikt sodīšanu. Imperatori valkāja purpura krāsas togu, bet kvīrenti, kas vēlējās iekļūt senātā, valkāja baltu togu, ko sauca par kandidu, tāpēc topošos senatorus attiecīgi sauca par kandidātiem.

Pavalstniecība un pilsonība

Krievijas impērijas pavalstniecības saņemšana nozīmēja nodošanos labprātīgā verdzībā, ko saņēma caur kristīšanos pareizticībā. 1700.gada rīkojumā „kristīšana pareizticībā” tika pielīdzināta kā „došanās pie Augstā Valdnieka mūžīgā verdzībā”.

1747.gada 27.augusta senāta rīkojumā „Par ārvalstnieku, kas vēlējās saņemt mūžīgo Krievijas pavastniecību, zvērestu” tekstā, kas satur pašu zvērestu, ir atrunāts mūžīgums: „Es, zemāk minētais, bijušais pavalstnieks, apsolu un zvēru Visvarenajam Dievam, ka es Augstajai… Valdniecei… būšu uzticīgs, labs un paklausīgs vergs, un mūžīgs pavalstnieks ar savu ģimeni būšu…”

Princips, kad pavalstnieku pielīdzina vergam, nav mainījies arī šodien, mainījusies tikai forma un nosaukumi. De-fakto jūs NEVARAT ATTEIKTIES no pilsonības pēc savas vēlēšanās, jūs varat tikai MAINĪT pilsonību.

Ir liels skaits materiālu par to, ka ASV dzimšanas sertifikāti (birth certificates) vienlaicīgi ir arī vērtspapīri, kas tiek tirgoti amerikāņu biržās.

Viss kļūst skaidrs, ja vēršamies pie romiešu tiesībām. Vergi, tāpat kā lopi, ir īpašums un tie var tikt nodoti (ne pārdoti, bet tieši – nodoti) citam saimniekam emancipācijas procedūras rezultātā (tiesības uz vergiem un lopiem atsavina viens saimnieks, un vienlaicīgi tās iegūst cits saimnieks). Mums ir labi zināma emancipācijas kustība – E-mancipācija, kad sievietes vēlas pāriet no verdzenes stāvokļa ģimenē uz verdzību citā formā, tas ir – nomainīt saimnieku.

Vēlreiz – vergs (ar ļoti retiem izņēmumiem) nevar kļūt brīvs, vergs var tikai nomainīt saimnieku. Jūs nevarat atbrīvoties no pilsonības, jūs varat tikai nomainīt pilsonību pret citu, ja ļoti vēlaties. Un nesacerieties – Lielbritānijas „Common Law” un ērgļa neesamība uz britu pases – tas vēl neko nenozīmē. Jūras tiesībām ir vēl „interesantākas” īpatnības, par kurām vajadzētu rakstīt atsevišķi.

Valsts

Un atkal muļķīgs jautājums – kas ir valsts?

Republika, kas ir vairuma valstu iekārtas forma, izriet no latīņu „res publica”, kas tulkojumā ir „kopīgā lieta”. Republika – tā ir sabiedriskās iekārtas forma, kurā vienojās „kopīgā lietā”. (Aristotelis, graujot Platona mācību, Platona jēdziena Veselums vietā ieviesa savu – Kopums, ar ko sludināja, ka kopums ir individualitāšu summa, pretstatā Platona Veselumam, kas apzīmēja Ideju veidota Veseluma daļu kvalitatīvās attiecības. Tāpēc “kopums” ir jebkurš mehānisks individualitāšu sapulcinājums. – red.piez.) Ir ļoti līdzīgs nosaukums latīņu valodai tuvā valodā – itāļu valodā, kas gan skan savādāk, bet nozīmē „mūsu lieta” vai „mūsu kopīgā lieta”, un tā ir Cosa Nostra (plaši zināms mafijas grupējums – red.piez.)

Jā, ir bijusi vesela rinda valsts korporāciju sākot ar Ost-indijas kompāniju un beidzot ar Krievijas – Amerikas kompāniju ar savu karogu, vēstniecībām, regulārajām armijām. Šīs kompānijas bieži jauc ar valstīm, jo, piemēram, pirmais Indijas karš par neatkarību (Sipaju sacelšanās), bija karš pret britu Ost-indijas korporāciju, bet ne pret Britāniju kā valsti.

Kur tad ir tā šaurā robeža starp valsti un korporāciju? No romiešu tiesību viedokļa tādas atšķirības nav, jo abas ir mehāniskas cilvēku apvienības. Lūk, kā tiek formulēta šāda apvienība:

„Tie, kam atļauts veidot savienību, dodot tai kolēģijas, biedrības vai tamlīdzīgu nosaukumu, iegūst tiesības uz kopīgu mantu, kopīgu kasi un pārstāvi vai sindiku, caur ko, tāpat kā apvienībā, tiek darīts un paveikts tas, kas jādara un jāpaveic kopā.”

Ņemot vērā, ka pilsoņi (vergi) arī ir lietas, tad romiešu tiesību regulējums par savienībām tiek attiecināts gan uz valsti, gan uz citām apvienībām, kurām ļauts veidot savienības. No romiešu tiesību viedokļa leģitīmas ir visas šīs savienības.

Vai vieni vergi varēja būt priviliģētāki par citiem vergiem? Protams, lūk norāde:
„Nomenklators (latīņu nomenclātor no nomen „vārds” un calare „nosaukt”) – Romas impērijā ir speciāls vergs, brīvlaistais, retāk kalps, kura pienākumos ietilpa savam kungam (patrīcietim) teikt priekšā to kungu vārdus, kas viņu sveicināja uz ielas, kā arī mājas vergu un kalpu vārdus.” (Vergiem varēja piederēt vergi, nekustamā un kustamā manta, kā arī tiesības uz brīvu rīcību ārpus verdzības (profesijas) profesionālās darbības robežām. Romā bija liela verdzības jomu specializācija un dažādība. – red.piez.)

Kas izriet no vārdnīcām?

Īpašas uzticības vārdnīcām nav, bet nebūtu pareizi neapskatīt tās vispār, vēl jo vairāk, ka etimoloģija uzvedina uz dažām domām.

Kā tulko cilvēku latīņu valodā? Homo, vir, mortalis, merx - izrādās, ka latīņu valodā bija pietiekami daudz vārdu, ko varētu izmantot cilvēka apzīmēšanai. (Kas nozīmē, ka mūsdienās vairs nav izpratnes par šo vārdu saturu pašu romiešu valodā, domāšanā un dzīvē – to, ka nesaprotam ko un kā, kāpēc darīja romiešiem. – red.piez.) Mani interesē tieši HOMO, kas nozīmē „zemes cilvēks”, un ir arī alternatīva vārda forma „Hemo”.

Romiešu tiesību oriģināls

Kā parasti notiek ar pašiem „ticamākajiem” vēsturiskajiem dokumentiem, tad to izcelsmes avoti ir nozaudēti. Par izcelsmes avotiem parasti sauc „12 tabulu likumus”, no kuriem saglabājušies tikai fragmenti. To saturs tiek rekonstruēts, balstoties uz norādēm un atsaucēm romiešu rakstnieku un juristu sacerējumos. Rakstniekus atmetam uzreiz, kā atmetām arī lingvistus, bet Romas juristu tekstus, tā sauktās „Romiešu tiesību formulas” apskatīšu sīkāk.

Šāda jēdzienu atmaskošana pavisam citādi izgaismo jēdzienus „humānisms”, „human rights”.

https://rodom-iz-tiflis.livejournal.com/11784.html