Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


Satversme un demokrātija Latvijā

         

Latvijas Republikas Satversme tika pieņemta 1922.gadā, tā ietver sevī vairākas nodaļas, tai skaitā, pirmo nodaļu, kur noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (1.pants) un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

            Kas ir Satversme?

            Kas ir suverenitāte?

            Kas ir demokrātija?

            Satversme ir valsts augstākais pamatlikums, uz kā tiek būvēti visi pārējie likumi un arī starptautiskie līgumi.

            Ja starptautiskie līgumi nav pieņemti saskaņā ar Satversmi, tad tādi līgumi nav spēkā no to parakstīšanas brīža.

            Satversme kā pamatlikums rada kārtību, kas attiecas uz visiem šai valstī dzīvojošiem iedzīvotājiem.

            Ja šī kārtība tiek pārveidota, neievērojot Satversmes pamatus, vai kaut kādā veidā citādi kropļota, tad tiek kropļoti visi pārējie likumi valstī, un tas rada haosu.

            Satversmes pamatfunkcija ir radīt kārtību tiesību sistēmā, tai skaitā, kārtību, kas attiecas uz starpvalstu līgumiem un starpvalstu tiesību aktiem.

            Tiesību teorijās starptautiskie līgumi tiek nolikti vienu plauktu augstāk par Satversmi, un bieži vien tas noved pie cilvēku maldināšanas..

            Kā jau minēju iepriekš, tad Satversme rada tiesisko kārtību noteiktā teritorijā, un tikai saskaņā ar šo augstāko pamatlikumu valstī var tikt slēgti starptautiskie līgumi.

            Starptautiskajiem līgumiem ir jāatbilst Satversmei, un tie var tikt noslēgti, stingri ievērojot pamatlikumu būtību un pamatprincipus, tikai tāda veida līgumi arī no tiesību teorijas puses var būt leģitīmi un tiesiski.

            Pašlaik rodas situācija, ka tiek noslēgti starptautiskie līgumi, kas nesaskan un vistiešākajā nozīmē pārkāpj Satversmi, kā piemērus var minēt Latvijas iestāšanās ES līgums, kas tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī.

            Vai šāds līgums par iestāšanos ES ir leģitīms? Protams, ka nav leģitīms, jo Satversmes pirmā nodaļa neparedz „iestāšanos”, tā neparedz ES direktīvu bezierunu pildīšanu. Vēl jo vairāk, Satversme nosaka pilnīgu suverenitāti no citiem valstiskiem veidojumiem gan de jure, gan de facto.

            Līgums ar ES varēja būt tikai un vienīgi par sadarbību, nevis par atkarību un svešzemju mākslīgajiem veidojumiem. Tikai tāds līgums, kur notiek sadarbība bez svešu interešu uzspiešanas, var būt leģitīms. Un pašlaik var novērot, ka situācija ir pilnīgi pretēja, un ne velti arvien biežāk izskan dažu tā saukto „inteliģentu” runas par to, ka Satversme ir novecojusi, ka tā ir jāpārstrādā atbilstoši mūsdienu prasībām.

            Kas tad ir tāds noticis mūsdienās, ka kādam ir nepieciešams mainīt Satversmi?

            Un tagad es centīšos paskaidrot, kam tas ir izdevīgi un kas ir tie, kas ar „mūsdienu” demokrātijas karogu šādus lozungus izvirza!...Šai gadījumā izdevīgi sagraut Satversmi ir tiem, kam nerūp sava zeme un sava tauta, pat vairāk, tie ir nodevēji un vergi svešzemju kungiem. Brīvs cilvēks rūpēsies par savu zemi un tautu, par attīstību.

             Brīvs cilvēks saprot vērtības, kas nenoveco, atšķirībā no tiem, kam vērtības mainās atkarībā no ārējiem apstākļiem. Tiem, kam vajag mainīt Satversmi – tiem nekad nav bijušas vērtības tādas, kādas ir brīvam cilvēkam.

            Vienkāršiem vārdiem sakot, zagļi un laupītāji aiz sevis ir atstājuši daudz pēdas, kas ļauj viņus agri vai vēlu atmaskot, tāpēc pašlaik tie cenšas piesegt savus nedarbus ar jauniem likumiem, jauniem starpvalstu līgumiem.

            Latvijas Republikas Satversme ir vislabākais liecinieks tam, kādas nelikumības pastrādātas, kādi nelikumīgi līgumi saslēgti, arī tam, kādā noziedzīgā veidā tiek iznīcināta nacionālā valūta Lats.

            Ļaunums ir viltīgs, tas klauvē pie durvīm ar „mūsdienu” demokrātijas karogu rokās, dziedot slavas dziesmas par jaunajiem likumiem un solot cilvēkiem idilli, runā par novecojošām vērtībām, tai pat laikā slepus pakļaujot veselas tautas un valstis verdzībai ar „mūsdienu” okupācijas paņēmieniem. Tiek ieviesta sveša nauda – eiro pret tautas gribu un Satversmē noteikto, ka (arī ekonomiskā) suverēnā vara pieder Latvijas tautai!

            Latvijas Republikas Satversmes pirmajā nodaļā ir skaidri pateikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un šie jautājumi nevar tikt nodoti izlemšanai, ne valdībai, ne parlamentam.

            Tagad rodas situācija, ka tautas kalpi ir parakstījuši starptautiskus līgumus, kas ir pretrunā Satversmei. Latvijas iestāšanās ES līgums un 2013.gada 9.jūlija ES finanšu ministru lēmums ir vistiešākajā nozīmē pretējs Satversmei. Satversme neparedz svešu institūciju lemšanu mūsu tautas vietā, kā arī valdība un parlaments nevar lemt par „iestāšanos” citos valstiskos veidojumos, kas laupa Satversmē garantēto suverenitāti...un šeit ir skaidri un atklāti tas redzams. Un arī Satversme nerunā par „ierobežotas suverenitātes” jēdzienu.

            Ierobežota suverenitāte nozīmē to, ka tauta ir ierobežota lemt pati savā zemē.

            Suverenitāte (no franču valodas: souveraineté — "augstākā vara") ir juridisks jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem. Tātad, suverenitāte un ierobežota suverenitāte ir atšķirīgi jēdzieni. Suverēna valsts nevar un nemēdz būt ar ierobežotu suverenitāti jau pašos pamatos, un šie pamati ir ierakstīti Latvijas Republikas Satversmē.

            Faktiski tas pierāda, ka Latvijas iestāšanās ES līgums un 2013.gada 9.jūlija ES finanšu ministru lēmums ir neatbilstošs Satversmei. Arī lēmums par pievienošanos eiro valūtai un Lata likvidēšana ir neatbilstoša Satversmei un noziedzīga darbība pret Latvijas valsti un tautu.

            Tādā veidā „mūsdienu” demokrātijas slavinātāji paveic savas noziedzīgās darbības pret daudzām valstīm un tautām, kuru konstitūcijās nav paredzēta ierobežota valsts suverenitāte. Tas, kas ir ierobežots, tas vairs nav brīvs.

            Uzmanīgi vērojot notikumus, var saprast, ka tie, kas nodod brīvību, paverdzina tautas, bieži lieto vārdu „mūsdienu” demokrātija. Bet vai demokrātijai var būt dažāds nozīmes? Katrai lietai ir savs īstais vārds.

            Tie, kas runā par „mūsdienu” demokrātiju, bieži vien veic manipulācijas ar likumiem un papildus izvēlas „interpretāciju”, sagrozot patiesu lietu kārtību. Arī tagad tiek lemti un interpretēti jautājumi „mūsdienu” demokrātijas vārdā.

            Demokrātija ir tad, kad vara pieder tautai, un tā deleģē tās pārstāvjiem lemt saskaņā ar Satversmi un ne savādāk!

            Tie, kas demokrātiju interpretē par „mūsdienu” demokrātiju, vēlas visādiem spēkiem paverdzināt cilvēkus, lai tiem pilnīgi atņemtu iespējas brīvi domāt un skaidri uztvert apkārt notiekošo, tāpēc masu mēdijos tiek sagatavoti raksti un „interpretēts” caur „mūsdienu” demokrātijas prizmu.

            Pašlaik tiek radīti apstākļi, kad ar „mūsdienu” demokrātijas palīdzību tiek iznīcinātas patiesas vērtības, kuras tiek aizstātas ar viltus vērtībām.

            Tieši „mūsdienu” demokrātijas atbalstītāji cenšas pieķerties pašiem Satversmes pamatiem, lai veiktu manipulācijas sev izdevīgā veidā...

            Demokrātijas jēdziens šodien tiek kropļots visādos veidos ar regulārajiem rakstiem masu mēdijos. Kā piemēru var minēt kara cirvja asināšanas kampaņas pret Sīriju, veicot manipulācijas, provokācijas, apvainošanas bez pierādījumiem. Un šīs melīgās kampaņas pret tiem, kas domā savādāk, nekā „mūsdienu” demokrātijas piekritēji, tiek izvērstas regulāri.

            Karu izraisītāji, cilvēces paverdzinātāji piesedzas tieši ar „mūsdienu” demokrātijas lozungu. Bet kas stāv aiz viņu demokrātijas?

            Aiz šīs demokrātijas stāv svešu interešu uzspiešana ar dažādiem paņēmieniem, kur viens no paņēmieniem ir viltus un meli. Aiz šīs „mūsdienu” demokrātijas stāv pilnīgi sabiedrības demoralizācijas mēģinājumi, izglītības degradēšana, viendzimumu attiecību popularizēšana, kroplīgu grāmatiņu ieviešana pirmsskolas izglītības iestādēs, kredītu uzspiešana ar viltu un meliem, pēc kā seko aplaupīšana un izzagšana...un tā tas notiek gadiem ilgi un tieši „mūsdienu” demokrātijas vārdā! Un pašlaik tiek veikti mēģinājumi piekļūt Satversmes pamatiem.

             Tieši Satversme juridiski atmasko tos nedarbus, kas pastrādāti, piesedzoties ar „mūsdienu” demokrātijas karogu.

           

Sargāsim mūsu Satversmi!

           

Ar gaišām domām un mīlestību,

           

Raivis Bušs





Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa