Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


Ukrainu saplosa oligarhi.


Intervija ar bijušo Ukrainas Radas deputātu Vasīliju Volgu.


Vladimirs Solovjovs: Viss sajaucies Kijevā. Nav saprotams, kurš tur ir “liesmains revolucionārs”, kurš pragmatiķis, kurš aizgājis no varas uz visiem laikiem, kurš jau rīt līdz tai var izrauties. Šajā “brauna kustībā” ir viena kopīga līnija – lai kurā darbonī pirkstu iebakstītu, obligāti trāpīsi korumpantā. Kā vispār ir uzbūvēta vara Ukrainā? Tur nokļūst tikai “bojātie”, vai viņi tādi kļūst pēc iekļūšanas varas virsotnēs?


Pirms pāriet pie sarunas ar Vaslīju, es gribu jums paziņot no Kijevas pienākušo jaunumu, kurš mani ļoti satrauca. UDD (Ukrainas Drošības dienests) ziņoja, ka ir aizturējuši pilsoņus, pie kuriem bijušas snaiperu šautenes Štein-Manliher ar optiskiem tēmekļiem un munīciju, makārova pistoles ar divām aptverēm, divas reaktīvās prettanku granātas un divas rokas granātas. Esot noskaidrots, ka likvidētās personas, tātad tās nav aizturētas, tās aizturēšanas laikā “novāca”, esot tiešā sakarā ar Kijevā notiekošo masu nekārtību līderiem un esot plānojušas atentātu pret prezidentu Porošenko. Tagad notiekot operatīvās meklēšanas pasākumi, lai noskaidrotu teroristu līdzzinātājus. Cik ērti – nogalināja, atrada arsenālu, turpat tūlīt bez nopratināšanas atklāja sakarus un, lūdzu, tūlīt ir pamats arestēt ko vien vēlas. (Pēc dažām stundām UDD informācijas lapā šī informācija tika dzēsta – red. piez.).


Vasījij, Jūs man paskaidrojiet, kas vispār notiek Jūsu dzimtenē? Kas Jūs pats esat? Arī Jūs taču sauc par korumpantu. Janukoviča laikā Jūs taču bijāt ieslodzījumā. Līdz tam ieņēmāt augstu valsts amatu.


Vasīlijs Volga: Jā, es vadīju Nacionālo finanšu pakalpojumu tirgus regulēšanas komisiju.


V. S.: Un līdz tam nodarbojāties ar uzņēmējdarbību?


Vasīlijs Volga: Jā, tie bija 90-tie gadi.


V. S.: Un līdz tam bijāt padomju virsnieks?


Vasīlijs Volga: Tieši tā. Esmu Padomju Savienības zemūdens atomflotes virsnieks – pašos pamatos. Pēc tam, kad sabruka Padomju Savienība, bija bizness, pēc tam sabiedriskā darbība, pēc tam politika, darbs parlamentā, darbs ministru kabinetā. Pēc tam es atteicos spēlēt pēc man piedāvātajiem noteikumiem un tas beidzās slikti.


V. S.: Cik gadus iedeva?


Vasīlijs Volga: Piecus gadus


V. S.: Cik nosēdējāt?


Vasīlijs Volga: Trīs ar pusi. Lai cik dīvaini tas būtu, no cietuma mani izlaida un reabilitēja šī pati “revolūcija”. Es sēdēju kopā ar Lucenko (pašreizējais Ukrainas ģenerālprokuros – red.piez.). Viņi domāja, ka, izlaižot mani par to, ka Janukovičs ar mani izrēķinājās, es būšu viņu pusē.


V. S.: Ko Jūs pārkāpāt noteikumos? Kāpēc Janukovičs Jūs iesēdināja?


Vasīlijs Volga: Pie Jums raidījumā dažkārt mēdz būt cilvēki, kuri tieši piedalījās šajā represijā pret mani, un es domāju, ka visai patiesībai vēl nav pienācis laiks.


V. S.: Jums kaut ko atrada, vismaz kaut ko nozagāt?


Vasīlijs Volga: Nē, neko neatrada. Es esmu vienīgais cilvēks Ukrainā, kas ir iesēdināts par kukuļņemšanas mēģinājuma nodomu. Tātad - aizdomas par kukuļņemšanas mēģinājumu.


V. S.: Tas ir kā?


Vasīlijs Volga: Daudzi juristi uzdod šo jautājumu.


V. S.: Tas ir kaut kas jauns.


Vasīlijs Volga: Jā, tas ir jaunums.


V. S.: Tas ir – “vai man izdevīgā gadījumā paņemt kukuli”? Bet nepaņēmāt un... cietums?


Vasīlijs Volga: Ziniet, pēdējā vārdā, es beidzot tiesnesim uzdevu šo jautājumu, un, kad man jau nolasīja spriedumu, tiesnesis teica: “Volga, nu ja Jums kukuli atnestu, Jūs to laikam tomēr paņemtu.”


V. S.: Laba loģika. Kas mēģināja Jūs noslepkavot, par ko un kad?


Vasīlijs Volga: Tas notika pavisam nesen, tā rezultātā es šodien esmu Krievijā, nevaru atrasties Ukrainā. Tas notika laikā, kad Ukrainā tika aizliegtas politiskās partijas – ar tiešu likumu komunistiskā partija un aplinkus veidā sociālistiskā partija par simboliku. Tika izveidota partija “Kreiso spēku savienība”. Tajā ienāca redzamākie komunistiskās un sociālistiskās partijas darbinieki. Mani ievēlēja par šīs partijas priekšsēdētāju. Mūsu pirmais mēģinājums piedalīties vietējās vēlēšanās, pirmais eksperiments mums deva panākumus. Dažos Hersonas apgabala rajonos mēs saņēmām 16 - 19 %. Kopumā saņēmām 5%. Kļuva skaidrs, ka kreisā ideoloģija Ukrainā gūs uzvaru un uzvarēs ļoti spēcīgi. Un tad notika sadursme Zaporpožjē. Mana aģitācijas brauciena laikā, mums uzbruka nacbati (nacistu bataljoni – red.piez.), uzbrukums notika Ukrainas drošības dienesta vadībā, un… tiem, kam tas interesē, to visu var redzēt, internetā tas viss ir. Tur bija saplūduši praktiski visi masu mediji.


V. S.: Sita?


Vasīlijs Volga: Jā, sita, dedzināja, bija “cieti”.


V. S.: Kā izdzīvojāt?


Vasīlijs Volga: Ārstēja.


V. S.: Kur?


Vasīlijs Volga: Labi ārsti.


V. S.: Ukrainā?


Vasīlijs Volga: Jā, Ukrainā.


V. S.: Uzdošu nelabu jautājumu– kā Jums izdevās izglābties no nāves?


Vasīlijs Volga: Esmu pateicīgs diviem policijas virsniekiem, kuriem tajā situācijā bija izšķirošā nozīme. Kad mani iedzina kādā telpā, šie puiši ar nelielu speciālās vienības grupu – ap 30 cilvēkiem, vienkārši gāja triecienā. Viņi izsitās caur 300 cilvēku pūli un mani no turienes izveda, izveda “cieti”, puišiem arī tika, mani, protams, tajā visā pavisam salauza, bet izdevās. Viņi piedzina mašīnu, mani iegrūda mašīnā, tajā iesvieda jau ķermeni, un mani aizveda. Kā izrādījās, šiem virsniekiem, kas mani izglāba, jau agrāk bija vienkārši laba attieksme pret mani.


V. S.: Vai tika ierosināta krimināllieta?


Vasīlijs Volga: Nē. Es, protams, iesniedzu iesniegumu krimināllietas ierosināšanai. Avakovs (Ukrainas iekšlietu ministrs – red.piez.) atteicās ierosināt krimināllietu.


V. S.: Tad viņš jau bija ministrs.


Vasīlijs Volga: Viņš tad jau bija ministrs.


V. S.: Kad tas notika? Pirms cik gadiem?


Vasīlijs Volga: Pirms gada.


V. S.: Tātad jau bija visa pašreizējā vara?


Vasīlijs Volga: Jā, visa tagadējā vara jau bija.


V. S.: Kas tad īsti ir Avakovs? Godīgs cilvēks?


Vasīlijs Volga: Man nav faktu, lai runātu par to, kas ir Avakovs, bet pēc sava personīgā likteņa un pēc tā, kas notiek, es redzu cilvēku, kam ir pilnīgi nospļauties uz to, kas ir konstitūcija, cilvēktiesības un viss pārējais. To redzu pat pēc tā, ka viņš atteicās ierosināt krimināllietas par manis un ar mani kopā esošo slepkavības mēģinājumu. Es vērsos tiesā un tiesa uzlika par pienākumu policijai ierosināt krimināllietu, uz ko Avakovs atbildēja, ka jebkurš virsnieks, kurš ierosinās krimināllietu par Volgas slepkavības mēģinājuma faktu, rīt vairs Iekšlietu ministrijā nestrādās.


V. S.: Kas tā ir par varu? Piemēram, tas, ka Porošenko (Ukrainas prezidents – red.piez.) ātri un pārliecinoši sev atklāja sevis paša slepkavības mēģinājumu? Vai tas nozīmē, ka viņi ir nolēmuši rīkoties? Kādas ir Avakova un Porošenko attiecības? Kur šajā sasaistē atrodas Turčinovs? Kur vispār ir visi šie cilvēki, kas viņi vispār ir? Jūs varat viņus raksturot? Kas tie ir par zvēriem tajā rezervātā?


Vasīlijs Volga: Tie ir puszvēri, puscilvēki un ļoti bieži pie Jums studijā ir cilvēki, kuri mēģina attaisnot šos nezvērus. Patiesībā tur visi jau ir “nolidojuši no pēdējiem slīdošās lentas skrituļiem”. Kad pie varas nāk oligarhs (to, ko mēs redzam Ukrainā), oligarhs, tirgonis, vaišja. Oligarhs taču ir specifisks dzīvnieks, tas ir tāds dzīvnieks, kas visu mēra tikai naudā. Es atkārtošu droši vien visiem zināmu frāzi par to, ka kapitālists 300% peļņas dēļ izdarīs jebkuru noziegumu. Nav tāda nozieguma, kuru viņš neizdarītu. Un te tas notika. Viņi visi ir vienas zortes – tie visi ir tirgoņi. Šie tirgoņi mums tagad demonstrē pašu reālāko un galveno kapitālistiskas sabiedrības pretrunu – peļņas dēļ viņi grauž viens otru. Man šķiet, ka... es gribu tam ticēt, Vladimir, tieši tam, ka atbilde uz jautājumu: kā tas ir noticis, ka viens no amerikāņu zoodārza – ar to es domāju Saakašvilli, un otrs no amerikāņu zoodārza - ar to es domāju Porošenko, un kā tas ir sanācis, ka viņi ir saķērušies? Es gribu ticēt, ka patiesībā mēs jau tuvojamies kādai ģeopolitiskai norunai saskaņā, ar kuru amerikāņi aiziet no Ukrainas, un ka amerikāņi saviem suņiem ir noņēmuši pavadas un uzpurņus, un viņi ir ieķērušies viens otrā. Man ļoti gribās tam ticēt.


V. S.: Saakašvilli šodien paziņoja, ka Porošenko ir briesmīgāks par Janukoviču un pat par viņa personisko ienaidnieku Putinu. Saakašvilli ir histērijā, bet kas ir viņa komanda? Viņu grūti nosaukt par tirgoni. Viņš kā reiz atkārto Jūsu vārdus. Viņš saka, ka tie ir nacionālās policijas barigas (zagto mantu uzpircēji – red. piez.), Ukrainas drošības dienesta barigas. Arī viņš Porošenko vērtē tāpat kā Jūs, bet kas viņš pats ir? Kas stāv aiz viņa?


Vasīlijs Volga: Es ar viņu, tā kā ar Porošenko, personiski neesmu pazīstams. Ar Porošenko es dienu dienā divus gadus esmu strādājis Koalīcijas padomē. Bet ar šo “biedru” es neesmu pazīstams, bet tas, ko es redzu, esmu redzējis viņa darbu Odesas apgabala gubernatora amatā, tas ir psihiski slims cilvēks.


V. S.: Ukrainai ir “paveicies”!


Vasīlijs Volga: Ļoti, ļoti. Traģēdija, kas šodien notiek ar Ukrainu, saistīta ar to, ka no vienas puses ir barigas, vaišjas, tirgoņi, oligarhi, bet no otras puses ir psihi, kas rauj to gabalos.


V. S.: Kas ir Porošenko? Jūs esat ar viņu saskāries, jums laikam bija labas attiecības?


Vasīlijs Volga: Nē, man ar Porošenko nekad nav bijušas labas attiecības, es vienmēr esmu bijis cilvēks ar kreisiem uzskatiem, un es vienmēr esmu uzskatījis un uzskatu, ka, sākot ar 1990. gadu, mēs virzāmies pa nepareizo ceļu. Vienmēr esmu uzskatījis, ka liela apmēra bagātību koncentrācija viena cilvēka rokās un ražošanas līdzekļi privātajā īpašumā – tas viss ir vērsts pret vienkāršo strādājošo cilvēku.


V. S.: Tas Jums netraucēja nodarboties ar privāto biznesu un labi nopelnīt?


Vasīlijs Volga: Es politikā ienācu tieši no biznesa. 90-tajos gados es radīju vienu no lielākajām finanšu kompānijām Ukrainā, un tieši ar tur redzētā un saprastā bagāžu es ienācu politikā. Un tieši izejot cauri šai kapitālistiskajai šķīstītavai es saprotu, kas tas ir. Patiesība slēpjas tajā, ka tāda - godīga lielā biznesa nemēdz būt, tāda nekad nav. Patiesība slēpjas tajā, ka, kā tikko viena cilvēka rokās koncentrējas liels ražošanas līdzekļu apjoms, tā viņš automātiski pārvēršas par pretvalstisku un prettautisku personību. Šo cilvēku vada tikai viens. Ziniet, ar biznesu ir kā ar velosipēdu, to Jums saku no personiskās pieredzes un domāju, ka daudzi to šeit zina – tu vai nu brauc, vai nu krīti, bet stāvēt uz vietas nevar. Kad cilvēka rokās koncentrējas milzīgas bagātības, viņš virzīsies tālāk, jo tā ir paranoidāla vēlme, lai vienmēr būtu vairāk, vairāk un vairāk naudas. Priekš tam tiek pirktas politiskās partijas, masu mediji, tiek radītas politiskās partijas, tās iekļūst parlamentā, un kamēr notiek tarkšķēšana, ka cīņa ar korupciju ir cīņa par to, lai no jums neņem kukuļus, tie ir meli. Īstā korupcija ir korupcija likuma ietvaros, tad, kad oligarhāts ir ielicis savas partijas parlamentā, un, apvēršot tos ar kājām gaisā, pieņem tos likumus, kuri maina pārdales veidus. Lūk, visi strādājam, visa valsts strādā, katrs savā darba vietā. Tiek radīta pievienotā vērtība. Lūk, esam radījuši, papildus naudu. Kas tad ir tā nauda, pievienotā vērtība? Tas ir tad, kad cilvēks nāk uz darbu, strādā, iegulda savu dvēseli, iegulda savu laiku, bet daļu šīs pievienotās vērtības paņem kapitālists. Ko viņš paņem? Viņš paņem cilvēka dzīvi. Un, ja tas neatgriežas pie cilvēka, ja tas neatgriežas adekvātas algas veidā, ja tas neatgriežas adekvātu sociālo standartu veidā, bezmaksas medicīnas, bezmaksas dzīvokļa veidā, bet paliek pie kapitālista, tad cilvēks jūt iztukšotību.


V. S.: Protams, tā bija sociālismam tuva teorija. Vienīgā problēma, diemžēl Padomju Savienība nevarēja nodrošināt veselu apstākļu rindu, uz kuru pamata tā varētu izdzīvot, bet tā ir cita tēma. Jūsu viedoklis ir populārs Rietumos un tur daudzas sociālistiskās partijas to tādā vai citādā veidā sludina. Jautājums ir cits: kas ir Porošenko?


Vasīlijs Volga: Vaišja, tirgonis, zaglis.


V. S.: Jums patīk vārds – vaišja.


Vasīlijs Volga: Tas ir no indiešiem. Bet tirgonis, tas ir tas pats cilvēks, kad es runāju par kapitālistu. Kad es runāju par cilvēkiem, kas ir sasnieguši tādus augstumus uzkrāšanas un aplaupīšanas jomā, tad ir jāsaprot, ka tie ir ļoti specifiski “cilvēki”.


V. S.: Viņš sitīsies par naudu līdz pēdējam?


Vasīlijs Volga: Līdz pēdējam. Pirms manas ierašanās studijā Jums šeit bija lieliska diskusija, kad runājāt par morāli, par kristietību, pat kalna sprediķi atcerējāties. Kristus reiz ir devis brīnišķīgu, absolūti brīnišķīgu formulu, kad teica: ”Kur ir jūsu bagātība, tur būs arī jūsu sirds”. Tātad kapitālista sirds nav ar cilvēkiem. Viss pārējais, ko runā, ka viņš sākumā ir aplaupījis visus, privatizējis visu, ko bija radījušas mūsu tautas, apmānot visus un katru - tas atkal ir garš un interesants stāsts par papīru vaučeru – sertifikātu privatizāciju. Kad par kapeikām izdalīja vaučerus cilvēki tos nevarēja realizēt, bet pēc tam atnāca un vaučerus paņēma par šņabja pudeli, vai par 7 rubļiem, par 20 rubļiem, 50 rubļiem, bet vaučeru privatizācijas izsolēs tas aizgāja no 10 tūkstošiem dolāru līdz 50 tūkstošiem dolāru vērtībā par vienu papīru. Tā taču ir vara. Viņi visu dalīja savā starpā. Un tad atnāca ar šiem papīrīšiem un, lūk, Jums fabrika par 10 miljoniem dolāru. Tā tauta tika apzagta.


V. S.: Tātad Ukrainā arī bija tāda “jautra” vaučeru padarīšana.


Vasīlijs Volga: Protams. Protams, tas viss bija šīs tautas radītais. Tātad, kas ir šie – tirgoņi, kapitālisti? Šie “cilvēki” savas sirdis jau izsenis ir ierakuši kapā, bet pēc tam šie “cilvēki” mēģina mums teikt: redz, es taču esmu ziedojis slimnīcai, es taču esmu tev ziedojis, lūk tev esmu ziedojis matrjošku – tam nelaimīgajam bērnam, kurš nevar saņemt pat to medicīnisko palīdzību, kāda bija vēl tajā Padomju Savienībā. Jā, nevajag to idealizēt, visādi ir bijis, ir bijis arī kas smags, bet tas bija atklāts mēģinājums izveidot sociālās taisnības sabiedrību.


V. S.: Bija


Vasīlijs Volga: Atklāts, godīgs. Un tie cilvēki, kas to darīja un kas radīja to sistēmu, kurai nebija līdzvērtīgas visā pasaulē 70-tajos, 80-tajos, šiem cilvēkiem ir jāpaklanās un vismaz jāpasaka paldies, ka Jūs gājāt riskējot gan vienā, gan otrā vietā, bet mēģinājāt...


V. S.: Bet tomēr, kas notika ar nacionālismā iesviesto Ukrainu – pašās sliktākajās formās, kuras pēc Lielā Tēvijas kara nevarējām iedomāties. Bandera kļūst par varoni, Petļuru atcerējās, Šuhevičs kļūst par varoni un tagad bļaustās - mēs esam jebkas, bet tikai ne ar Krieviju.


Vasīlijs Volga: Reiz, kad man jau “izkapts trāpīja akmenim” - bija nopietnas pretrunas ar Janukoviču, man bija “cieta” saruna ar vienu no viņa vicepremjeriem. Tajā brīdī viņš bija pirmais vicepremjers, ar Jūsu atļauju es uzvārdu nesaukšu, bet jebkurš to var paskatīties, kurš tas bija. Tad šis pirmais vicepremjers un rinda citu cilvēku finansēja “Svobodu” (partija “Svoboda” – red.piez.) Finansēja to sistemātiski, spēcīgi. Kāpēc es to zinu? Tāpēc, ka tad pie manis atnāca Tjagniboks un lūdza mani, lai es aprunājos ar vienu, ar otro, ar trešo vicepremjeru, lai sāktu finansēt viņus, ultras un visu pārējo. Un man toreiz, es aizgāju pie tā cilvēka (pirmā vicepremjera)…


V. S.: Kāpēc Tjagniboks nāca pie Jums?


Vasīlijs Volga: Viņš zināja manas attiecības ar augstāko varu. Kāpēc tieši pie manis atnāca – nezinu – uz labu laimi.


V. S.: Neticu


Vasīlijs Volga: Mēs ar viņu apmēram pirms 15 gadiem bijām pazīstami. Tas ir garš stāsts. Ļoti garš stāsts. Tas saistīts caur pazīšanos ar citu manu draugu, īsāk sakot, mēs bijām pazīstami. Tas bija 9. maijā. Varbūt Jūs atceraties, tad bija pirmā reize, kad Ļvovā 9. maijā ļoti stipri piekāva sirmgalvjus. Toreiz uzbruka autobusiem, tas viss tika izdarīts par Reģionu partijas naudu un par to nevajag fantazēt. Tas viss tika izdarīts par Janukoviča naudu. Es uzdevu jautājumu: ko jūs darāt? Jūs finansējat šos cilvēkus. Kāpēc? Tā esot bijusi politiskā interese. Uz to brīdi, izrādās, viņi izmantoja Tjagniboku, lai Rietumukrainā samazinātu Jūlijas Timošenko reitingu. Galvenā problēma ir tajā, ka Ukrainā uzvarējušais oligarhāts lieliski saprot, ka lielāka biznesa, kā vara, neeksistē.


V. S.: Tātad viņi nav nekādi ideoloģiskie?


Vasīlijs Volga: Absolūti. Vara ir vislielākais bizness. Jo - kas ir vara? Vara – tā ir vieta, kurā jums ir sviras, ar kurām jūs vadāt veselas tautas resursa sadalīšanu. Iedomājieties, jūs atrodaties tajā vietā, kur jūs varat ņem sviru un pavilkt to, un milzīgas finanšu plūsmas, enerģētiskās plūsmas, izejvielu plūsmas no vienas gultnes ieplūdīs citā. Un, kad jūs atrodaties pašā augšā, tad rakstāt gan likumus, gan rīkojumus. Tad Jūs taču visu izveidojat pats sev, mīļotajam, kā jums vajag. Un, lūk, tad viņi zina, ka varas avots ir pretrunas. Viņi zina, ka vajadzīgas sadursmes. Tieši kapitālisms, par pamatu ņemot nacionālismu, rada sadursmes.


V. S.: Kas tieši no kapitālistiem tagad vada Ukrainu? Mums tāda problēma valstī bija. Tad, kad pie varas nāca prezidents Putins, sākās oligarhu atstumšanas politika, kad oligarhiem de fakto aizliedza spēlēties politikā. Tad tika stingri pateikts – maksājiet nodokļus, jo tieši no šiem nodokļiem 2000. gados izdevās tik strauji palielināt pilsoņu labklājību. Praktiski nekad nebija tādas augšupejas. Ukraina, kaut gan augāt labi, bez tā iztika. Kas tagad vada un valda Ukrainā? Ja ielūkoties nākamajā līmenī, ne Avakovu, ne Porošenko, ne Saakašvilli tur neredz. Ja paskatās uz Ukrainas oligarhisko skeletu? Kas tagad to reāli dala?


Vasīlijs Volga: Tā ir jau ļoti spēcīgi sadalīta. Faktiski šajā oligarhāta savstarpējā cīņā Ukraina jau ir gatava defragmentācijai. Ukraina jau ir gatava sabirt kņazistēs. Vienā apgabalā viens, otrā apgabalā – otrs, trešajā – trešais. Tas pats Porošenko sēž uz valsts budžeta, uz tiem resursiem, kurus nodrošina vesela valsts. Tur viņi dalās ar Avakovu. Lai pareizi atbildētu uz šo jautājumu, jāzina ļoti daudz iekšējās informācijas, kuras nav ne man, ne Jums. Kas patiesībā notiek, mēs varam redzēt tikai pēc rezultāta. Pēc vispārīgiem rādītājiem, Ukrainas tauta kopumā visos kopīgajos ekonomiskajos rādītājos par pēdējiem trīs gadiem ir kļuvusi 6,5 reizes nabadzīgāka. Viss.


V. S.: Pats īsākais jautājums beigās. Ko gaidīt pēc šiem “sev laicīgi likvidētajiem snaiperiem, kuri gatavojās nogalināt Porošenko” – represiju vilni? Porošenko aizmēzīs Saakašvilli un visus neērtos, apsūdzot viņus? Būs jauns politisks process?


Vasīlijs Volga: Es tikai varu pateikt to, ko esmu izbaudījis uz savas ādas un to, ko esmu redzējis, kamēr bija iespēja cīnīties Ukrainā, līdz brīdim, kad tas ar fizisku vardarbību sāka apdraudēt mani un manu ģimeni. Es saprotu, ka tā nav rotaļlieta. Tie vairs nav joki. Tie vairs nav jociņi, kurus daži “biedri” no Ukrainas atbrauc paķiķināt, lai tikai televizorā iebāztu savu ģīmetni. Viss, kā es to redzu, attīstīsies ļoti “cieti”. Tāpēc, ka es ikdienā esmu sastapies ar reāli eksistējošiem lielās grupās apvienotiem, ļoti labi ekipētiem, ļoti uzvilktiem un ļoti nežēlīgiem cilvēkiem. Kijevā, dārgie draugi, Kijevā eksistē divas treniņu bāzes, kurās nedarbojas Ukrainas likumi. Viena treniņu bāze atrodas bijušajā ATEK rūpnīcā, tā ir bataljona “Azov” treniņu bāze. Otra treniņu bāze atrodas Kijevas centrā – bijušajā motociklu rūpnīcā. Tur ir ieroči, treniņi. Tur sistemātiski strādājoši cilvēki, iziet sagatavošanu, dodas uz “antiteroristisko” operāciju Donbasā. Tur daļu nošauj, daļa atgriežas, un tad šie cilvēki tiek izmitināti apgabalu un rajonu centros. Šodien praktiski katrā rajona centrā ir tāda bataljona “Azov” bāze. Un viņi neizklīst. Šī viņu saķeršanās, kura sākas, šī saķeršanās būs asiņaina. Domāju, jau atkal varu tikai stādīties priekšā, jo mēs visi zīlējam kafijas biezumos, ja pašreiz skatāmies uz tendencēm un tendences pārveidojam vektoros, tad visi vektori ir vērsti uz Ukrainas saplosīšanu. Nav neviena vektora, vienkārši neviena vektora, kurš būtu vērsts uz valsts konsolidāciju - vis tikai uz saplosīšanu. Kādā veidā notiks šī saraušana, kādā veidā notiks Ukrainas iznīcināšana, es nezinu. Es zinu, ka Ukrainu iznīcina neticama, ne ar ko neierobežota naudas kāre, kuras dēļ tiek izmantots viss – teroristiskie bataljoni, nacionālās pretrunas, reliģiskie kari. Tiks izmantots viss tikai vienam – nolādētās un asiņainās naudas iegūšanai.


V. S.: Liels paldies, Jums! Es domāju, ka šodien notikušie aresti, tas stāsts par atentātu, neņemos spriest cik tas ir patiesi, vienkārši kaut kā ļoti “savlaicīgi” un “ļoti ērti”. Es domāju tā ir varas atbilde uz Semjona Semčenko paziņojumu, ka pietiek ar pieciem simtiem labi sagatavotu kaujinieku, lai varu Ukrainā ņemtu savās rokās un tādi kaujinieki viņiem ir. Un ap jauno gadu viņi gatavojās varu ņemt. Tā kā neizslēdzu, ka notikumu attīstībā tuvākajā laikā mēs redzēsim tādu apsteidzošu soli. Tāpēc, ka patīk tas vai nē, bet katram vēsturniekam tas viss ļoti atgādina zināmos notikumus, tai skaitā arī pagājušā gadsimta 30-tos gadus Vācijā.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa