Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

469.

No: G       Temats: Čakras

?←      2012. 01. decembris 17:25:19

Sveicināts ļ. cien. Paul! Vai pašam cilvēkam ir iespēja sakārtot, attīrīt un stiprināt čakras vai to var veikt cilvēks ar zināšanām un pieredzi? Vai ir iespēja pārbaudīt čakru stāvokli?


(Kā rīta rasa karstā saulē)

A. Pools


Tavas dvēseles Gaisma.


Visu, ko mēs daram, mēs daram pareizi vai nepareizi. Tas ir – mēs to daram dabas noteiktajā kārtībā vai pretdabiski. Ievērojot dabisko kārtību nonākam pie labdabīga – svētīga rezultāta. Tas, kas slikti beidzas, ir darīts pārkāpjot dabisko kārtību. Labam darbam arī beigas ir labas.

Čakra nozīmē ritenis. Čakru darbības laikā tās rotē vai pareizāk sakot, čakrās rotē atbilstošās psihiskās (kundalīnī) enerģijas kvalitāte. Tai pat laikā čakras simboliski apzīmē ar ziedu. Zieds sakņojas apziņā – ir aktīvs apziņas stāvoklis un saņem enerģiju no kundalīni kanāliem. Sākumā tas ir zieda sēkla, tā dod asnu, asns izceļ pumpuru, bet pumpurs Saules gaismā un ūdens tuvumā atplaukst par ziedu. Tāda ir dabiskā kārtība.

Saule ir Cilvēka Gars.

Ūdens ir Gara Radošā darbība.

No tā arī būtu jātop skaidram vai kādus svešus ārējus spēkus drīkst pielaist pumpuru atvēršanās steidzināšanai un zieda dzīves traucēšanai.

Čakru-ziedu stāvoklis ir atkarīgs no Cilvēka Garīgās attīstības sasniegumiem, vecuma, dzimuma, viņa dzīvesveida, apkārtējas vides stāvokļa, no tā, kurā zodiaka sektorā tobrīd atrodas Zeme, citu planētu ietekmēm un Kosmisko enerģiju plūsmām. Katrs Cilvēks var būt instruments Cilvēces orķestrī lielajā Kosmiskajā Tapšanas Mistērijā, ja vien ievēro savu vietu tajā, tai rakstītos noteikumus un nošu partitūru.

Arhitekts iecer Kosmosa ēku.

Meistars ēku ceļ.

Likums raksta partitūru katram un visiem kopā.

Katrs, kurš pārkāpj Likumu, kļūst par disonansi orķestra skanējumā un falšu vietu Mistērijā. Tam Mistērija apstājas un atjaunojas tikai pēc tam, kad viņš ir izsmēlis visas savas kļūdas radītās sekas. Reizēm ar to nepietiek, jo var gadīties, ka Evolūcijas plūsma jau ir attālinājusies.

Katram Cilvēkam saskaņā ar viņa dabu ir sava partija kopējā skanējumā. Cilvēka ķermeņi ir mūzikas instruments, uz kura savu melodiju spēlē viņa Nemirstīgais Gars. Gars zina, kad kam skanēt, kad kuram ziedam atvērties vai aizvērties. Tikai Gars drīkst pieskarties savam instrumentam.

Tad, kad Cilvēks ir gatavs darbībai jaunā realitātē, tad viņa Gars paver viņam šīs iespējas, modinot čakru darbībai šajā realitātē. Būt gatavam nozīmē spēt regulēt vidē izstarotās un no vides saņemtās ietekmes, adekvāti reaģēt uz šīs realitātes parādībām un izstrādāt pareizas un derīgas attieksmes. Tas nozīmē spēt piesaistīt labo un tuvinošus spēkus un stāvokļus un spēt distancēties no nevēlamajām. Tas nozīmē spēt kontrolēt situāciju, nepārvērtēt to ne pozitīvajā, ne negatīvajā novērtējumā – meklēt tajā to, ko tā reāli var dot un nenonākt tās atkarībā.

Atkarība ir zīme par priekšlaicīgu saskari ar kādu parādību un principiālu nespēju kontrolēt tāda veida attiecības. Priekšlaicīga čakru atvēršanās, ko var izprovocēt citu cilvēku iejaukšanās, paša Cilvēka nesaprātīgas darbības vai apkārtējās vides (vai tajā mītošo tumšo būtņu) ietekmes – spēcīgas enerģētiskās plūsmas un stari, ja cilvēks savas muļķības dēļ nonāk nepareizā vietā un laikā (astrālie ceļojumi, „meditācijas” un „jogas” prakses vai okultu izdarību un rituālu praktizēšana) ietekmes provocē nenormālus stāvokļus čakru darbībā un tam vienmēr ir postošas sekas. Ierēdņu kukuļošana, kukuļņemšana, „valsts nozagšana” un amata stāvokļa savtīga izmantošana ir liecība par principiālu negatavību valsts un sabiedriskai dzīvei. Tas liecina par to, ka valsts amatus ieņemošie kukuļņēmēji, „nozadzēji”, reformatori un izmantotāji vēl atrodas uz tādas Cilvēciskās attīstības pakāpes, kurā tie principiāli neatbilst amata pienākumu pildīšanas prasībām. Jungas stūrē līnijkuģus, jefreitori komandē armijas, sanitāri graiza zarnas, bet neprašas reformē.

Cilvēka enerģētiskās sistēmas (apziņas) veidošanās ir ļoti delikāts process, kurš prasa lielu atbildības sajūtu un nopietnību. Pret to ir jāizturas ar cieņu un sapratni. Šis process ir ārkārtīgi stingri reglamentēts. Te nav vietas pašdarbībai vai eksperimentiem. Ir stingri noteikts, kas, kad un kādos apstākļos notiek. Mazākās atkāpes no tā ved pie neveiksmēm, zaudētām iespējām, nerealizētas dzīves un posta. Visam ir tikai viena iespēja. Ja to sabojā vai palaiž garām, tad to atgūt vairs nevar. Tumšā hierarhija strādā tieši uz to – sabojāšanu.

Darbs, Pienākums un Tikumība ir čakru attīstības un aizsardzības līdzekļi – pienākums, realizācijas līdzekļi, atbildība un izpildes brīvība ir tā vide, kurā uzzied čakras. Pirms lietus, negaisā vai vakarā ziedi aizveras, bet atplaukst Saules gaismā un harmoniskā vidē. Tā pat arī čakrām ir savs rīts un vakars – cikliski periodi, kuros tās atveras un aizveras – tās pulsē. Čakru darbība – atvērtība nav statisks stāvoklis. Normālas čakras vibrē, pulsē, atveras pašas, atsaucas uz citu tuvumu vai aizveras, kā pašas savu tā citu čakru darbības ietekmē. Tās dzīvo – tās ir pati Dzīve.

Drosmīga un pašaizliedzīga cilvēka čakras ir spēcīgas un līdzīgi lieliem spārniem Cilvēku nes augstu un tālu. Spēcīgas čakras ir jūtīgas un tālu apkārt visu sargājošas. Bailīgu, gļēvu, ļaunvēlīgu, nepatiesu, viltīgu un skaudīgu cilvēku čakras ir vājas un saindētas. Visvājākās un pašam postu nesošas ir nodevēju čakras. Nodevējiem ir vissmagākā karma un vismokošākā dzīve. Nodevība ir garīgā pašnāvība – savu čakru saplosīšana.

Labestīgu un līdzjūtīgu cilvēku čakras atplaukst darbības priekā. Atriebīgu un savtīgu cilvēku čakras novīst līdz ar katru darbību kāda cita vājināšanā un savu interešu uzspiešanu citiem. Pārkāpumi pret brīvo gribu smagi ievaino paša pārkāpēja čakras.

Tagad ir saviesušies dažādi „dziednieki”, „piebūrēji-atbūrēji” un tamlīdzīgi „glābēji”, kuri par samaksu ielaužas citu cilvēku dzīvēs un „regulē” tās atbilstoši pasūtītāja interesēm, vai „aizstāv” pret kādu pasūtītāja iedomātu „ļaundari”. Tādi „dziednieki” un „regulatori” var krietni pabojāt vāju cilvēku čakras tādā mērā, kādā tās ir negatavas darbam paša Cilvēka nepilnību dēļ. Tas nozīmē, ka traucēt kādu var tikai viņā pašā esošo problēmu mērā. Stipru un tīru Cilvēku čakras tādi uzbrukumi gan traucē, bet lielākā mērā tomēr nostiprina – sniedz rūdījumu. Vēja brāzmu rūdīts koks izdzīvo vētrās, kurās nolūst visi aizvējā augušie.

Tādu „izpalīgu” meklētāji ir dziļi nelaimīgi cilvēki, jo viņu nodarītais vai tikai gribētais smagi piemeklē viņus pašus – deformē čakras (apziņu) un vājina pretestības spēkus – padara par vieglu laupījumu īstajiem ļaundariem. Tādas izmaiņas viņu čakrās saglabājas vēl vairākas dzīves pēc savu nodarījumu nožēlas. „Izpalīdzīgie dziednieki” sevi sabojā tiktāl, ka jau šajā dzīvē beidz kontrolēt savu rīcību un nonāk pilnīgā tumšo spēku varā (ko gan paši parasti neapzinas), bet nākošajās piedzimst kā dauņi, „garīgi neattīstītie” un autisti.

Čakras aktīvi mijiedarbojas ar vidi – izstaro tajā savu Gaismu un tādā viedā izzin pasauli un darbojas tajā. Katrs apkārtni un notiekošo redz savu čakru Gaismā. Tāpēc viens un tas pats Cilvēks kādam ir labs, bet kādam turpretī slikts. Viens ir spējīgs redzēt objektīvi, bet cits – nē. Jutīgu cilvēku var nomākt, satraukt un izsist no līdzsvara tas, kas rupju un neattīstītu atstās nesatricināmu un neaizskartu. Visi stiprie ir arī jūtīgi. Tas, ka viņu ir grūti ietekmēt, nenozīmē nejūtīgumu, bet to, ka viņš ir spējīgs pārvarēt grūtības, jo darāmo darbu (pienākumu) stāda augstāk par savām pārdzīvotajām sajūtām.

Katrs Cilvēks piedzīvo pretestību savas darbības nozīmības apmērā. Tikai tumsas kalpi saņem patstāvīgu un vispusīgu atbalstu no savas daudzskaitlīgās un visuresošās hierarhijas darboņu puses. Tikai tas, kurš nedara neko labu, ceļo bez pretvēja, tikai tumsas verdzībā esošajam un Evolūcijas „astē slīdošam” buras vienmēr piepilda ceļavējš. Darīt pasauli labāku ir smags darbs. Pienākuma pildīšana vienmēr prasa savu pūļu ieguldīšanu. Tieši tas attīsta, nostiprina un izdaiļo čakras. Pēc krietna vēja brāzmas tās atmirdz vēl jo košākās krāsās un spēcīgākā gaismā.

Ielūkojieties rakstā „Par Telpu un Vērtībām”. Čakras ir durvis uz apziņas telpām. Tās atbilst Kosmosa Radošo enerģiju hierarhijām. Attīstot sevī tām atbilstošās jūtas un ētiskos principus, mēs attīstam savas čakras. Nav cita ceļa attīstīt čakras kā vien izkopt savu Tikumību Cilvēcisko vērtību pilnveidošanas ceļā. Cilvēks attīsta savas čakras attīstot savu Gribu, Patiesumu, Zināšanas (stāvokli), Godīgumu, Mīlestību, Gudrību, Taisnīgumu, Paklausību, Ticību, Cerību, Uzticību un Kalpošanu. Tas ir dabiskais čakru attīstības ceļš.

Cilvēciskās vērtības tiek apzinātas un pilnveidotas pienākumu pildīšanas ceļā. Mums katram visa mūža garumā ir daudzi pienākumi. Kā bērnam vieni, kā pieaugušajam nāk klāt jauni, bet vecumā parādās citi. Tad, kad pildam pienākumus, mēs atveram un nostiprinam savas čakras, kad izvairamies no to pildīšanas vai izdabājam savām vājībām, mēs tās kropļojam. Tas, kurš grib ātru kāpumu, uzņemas vairāk pienākumu, tas, kurš izvairās no to pildīšanas sevi nolemj atpalicībai un deģenerācijai. Tas, kurš meklē vieglāku dzīvi, sevi nolemj vājumam un radošam nespēkam. Tas, kurš meklē smagāko nastu, daudzkārtīgi vairo savus spēkus.

Lai pilnvērtīgi attīstītos, nav jādodas svētceļojumos, nav jāapmeklē „svētie vīri”, nav jāiet kalnos vai klosteros. Nav jāveic pasākumi čakru izpētei, „tīrīšanai”, „harmonizēšanai”, „regulēšanai” un „atvēršanai”. Tas viss notiek ikdienas dzīvē katram pildot savus pienākumus savu tuvāko, biedru un sabiedrības lokā.

Brālība, sava kosmiskuma apziņa un pašaizliedzība, uzticība Skolotājam un hierarhijas principa iedzīvināšana – saplūsme ar to dod īsāko un ātrāko ceļu uz Liesmainas Dvēseles Gaismu.

 

 

                                                                                      Pauls Stelps

                                                                                      Sociopsiholoģijas asociācija

 



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa