Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

458.

No: Bukuria       Temats: Ekumēniskā kustība

?←      2012. gada 19. jūnijs 19:36:00

Es vēroju divas interesantas parādības kristietībā - dievnamu izpārdošanu, draudžu samazināšanos, baznīcas pievēršanos biznesam un homoseksualitātes esamību baznīcā no vienas puses, un ekumēnisko kustību no otras puses. Kāda tad ir ekumēniskās kustības būtība?


Ekumēnisma laiks.


Visam, kam ir sākums, ir arī gals.

Visam, ko redzam, ir ārējā forma un iekšējais saturs.

Visam, kas darbojas, ir šīs darbības iekšējai saturs – vēsturiskums un darbības ārējās pēdas – fakti.

 

Profanētās kristietības sākums ir meklējams romiešu tiesību ekspansijas viļņa sākumā. Profanētā kristietība ir romiešu tiesību oficiālā ideoloģija tās cīņā ar dabiskajām tiesībām. Romiešu tiesības ir radījušas to pasaules kārtību, kuras sabrukumu mēs tagad piedzīvojam. Pretdabiskais (veidojums) vienmēr zaudē cīņā ar dabisko. Reizē ar pretdabisko romiešu tiesību radījumu no skatuves noiet arī tā ideoloģija – profanētā kristietība. Tas nozīmē divu saistītu parādību – Dabisko Tiesību un Sakrālās Kristietības (Druīdisma) atkalatgriešanos jaunā – sintētiskā formā. Tas nozīmē uz sofistikas pamatiem veidotās filozofijas galu un nomāktās, uz iesvētīšanas pamatiem esošās filosofijas pavasari.

Profanētās kristietības iekšējais saturs ir cīņa pret to vidi, kurā tā eksistē. Profanētā kristietība ir kara ideoloģija. Profanētā kristietība eksistē tik daudz, cik tā var apkarot kādu, nostāties pret kaut ko, būt opozīcijā pret to esošo, ko tā tiecas pārveidot. Profanētā kristietība var parādīt savu esamību tikai cīņas un agresijas stāvoklī. Tai vienmēr ir vajadzīgs pretinieks, kaut vai sātana veidolā, ja neatrodas kāds laicīgāks „sparinga partneris”. Profanētā kristietība ir radījusi to civilizācijas tipu, kura galvenā problēma ir izaicinājumi, problēmu risināšana, ekoloģija un atkritumu apsaimniekošana. Tagad atceroties Aleksandru Lielo (Maķedonieti) atceras viņa iekarojumus, bet nepievērš uzmanību viņa karagājiena būtībai – kopīgās Grieķijas un Indijas telpas noskaidrošanas iespējamībai un jūras ceļa no Indijas uz Grieķiju atrašanai – Aristoteļa filosofiskās idejas iemiesošanu dzīvē! Tas, ka tolaik cita ceļa caur Indiju, kā vien ar karaspēka palīdzību, Aleksandrs nezināja, ir viņa skolotāja Aristoteļa un Aleksandra personības nepilnvērtības rezultāts. Var teikt, ka Aristotelis nevis Aleksandrs ir iekarotājs un Aristoteļa filosofija satur agresiju, kuras īstenošanai tā piemeklēja atbilstošu izpildītāju – Aleksandru. Agresīvā profanētās kristietības pasaule slavina Aristoteli, bet aizmirsusi dabisko tiesību apoloģētu Pītagora un viņa mācību.

Uz konfliktu būvētā ideoloģija beidz savu dzīvi tad, kad ir izsmēlusi pati sava konflikta resursu un tad, kad pašas radītie konflikti vēršas pret savu radītāju. Tādā veidā radot konfliktu starp trim savām formām Rietumu un Austrumu katolismu un Ilsamu tā pati sevi novājina tiktāl, ka potenciālie sekotāji zaudē par to interesi morālā, intelektuālā un garīgā pagrimuma dēļ.

Te ekumēnisms ir drīzā gala tuvošanās apjausma un sava vājuma apzināšanās. Tad, kad jutās stipri – pletās, dalījās un zarojās. Vāji jūtoties spiežas bariņā un atkāpdamies meklē sava sākuma stāvokļa vienību un izcelsmes avotu. Nav aiz kalniem tas laiks, kad šie sāks piesaukt Sakrālo kristietību un gānīt tās profanācijas ceļu un „tumšos gadsimtus”.

Ekumēnisms redzamāk izpaužas dažādu profanētās kristietības rietumos izplatīto „tradicionālo” sektu apvienošanas pūliņos. Esot nelielam „barošanās bāzes” resursam, šo sektu nomenklatūras jūt vajadzību apvienot pūliņus „barības vienību” noturēšanai aplokā no vienas puses un jauna pretinieka priekšā pārkārto rindas. Tagad tādi pretinieki ir divi – pašizperinātais šamanisma jaunais vilnis un Dzīvā Ētika.

Šamanisma jaunais vilnis noēdīs savu uzturētāju un radītāju – profanēto kristietību un paliks vienīgais profanētās kristietības izveidotās civilizācijas telpas apdzīvotājs. Dzīvā Ētika attīstīsies jaunā telpā un veidos pati savu civilizāciju, kura mantos Sakrālās Kristietības darbības augļus, bet profanētā kristietība nogrims pilnīgā šamanismā, kura atnākšanu iezīmē baznīcās piekoptās miesaskārības un emocionālā netīrība līdz ar neizvēlību līdzekļos un mantkārību.

Katolisma un luterānisma ekumēnisma būtība ir meklējama luterānisma vēsturiskās misijas beigās. Savulaik katolisms savas izplatības nodrošināšanai meklēja sabiedrotos šamanismā un slēdza pamieru ar Druīdismu. Vatikāns akceptēja garīgo ordeņu un bīskapiju dibināšanu un to leģitimizāciju caur statūtu apstiprināšanu. Ordeņos un bīskapijās turpinājās Sakrālās Kristietības un Druīdisma tradīcijas.

Laikam ritot, ordeņi pārņemti pilnīgā Vatikāna kontrolē, bet bīskapijas savu iekšējo tradīciju dēļ nebija tik viegli pavedināmas. Vatikāns nevarēja pārkāpt pats savu akceptu attiecībā uz bīskapiju statūtu apstiprināšanu, tādēļ radīja „slikto policistu” – Luterānismu, kurš demonstrēja savu neatkarību no Vatikāna. Luterānisma vēsturiskā misija bija Druīdisko bīskapiju iznīcināšana. Vēlāk šo „labā un sliktā policista” cīņu izmantoja valdošo dinastiju vājināšanai un kontrolei, kā arī iekaroto teritoriju tautu pašapziņas bremzēšanai.

Tagad, kad nav ne bīskapiju, ne valdošo dinastiju, ne arī nacionālo valstu, nav vajadzīgs arī Vatikāna ārdošas darbības orgāns – luterānisms. Tāpēc šis astoņkāja tausteklis tiek ievilkts atpakaļ katoliskās baznīcas „tēva miesās”. Tagad, kad valdošās dinastijas ir meklējamas banku sakaru un pārvaldes tīklos, kad Vatikāns pats ir lielākais banku tīkla pārvaldnieks, tam ir citi darba orgāni – bankas un finansu plūsmas.

Tagad baznīca darbojas caur kādreiz no tempļa Kristus padzītajiem naudas mijējiem. Profānais vienmēr ir un būs opozīcijā Sakrālajam. Te nekāda ekumēnisma nav un būt nevar. Profānais un Sakrālais ir divu atšķirīgu pasauļu radījumi un tik ilgi, kamēr profānais turpinās savu cīņu ar Sakrālo un pretošanos tā vadībai, tik ilgi nekādas līdzāspastāvēšanas un sadarbības starp tiem būt nevar.

 

                                                                                        Pauls

                                                                                        19. jūlijs 2012

                                                                                        (D) ♂ ☍ (R) (D) (R)

(Jaunās Vēstures radošā darbība opozīcijā

seno maldu destruktīvajai darbībai.)



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa