Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


Atsaucoties uz NRA publicēto interviju ar A.P.Pāvulu „Aitkopis. Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti, bet neieredzu šo režīmu”.


Es mīlu šo zemi, bet valstība ir manā Sirdī.


Ar interesi izlasīju Jūsu atsūtīto rakstu.

Paldies.

Tas raisīja pārdomas, daļu no tām atļāvos izlikt uz papīra un izlaist caur interneta sakaru tīklu.


***


Cienītais!

Šo režīmu taisa Cilvēki. Tas ne ar ko nav labāks vai sliktāks par citiem Cilvēku veidotajiem režīmiem. Cilvēki tādi ir. Tāpēc izsakoties par režīma neieredzēšanu ar to pašu paziņojam par Cilvēku neieredzēšanu.

Es izmantoju Radītāja visiem doto ceļu meklēt un savā dzīvē pievērsties labākajam, ko dod šī zeme, Cilvēku vienotības stāvoklis (valsts) un tā dotās iespējas.

Ar partijām nesadarbojos tādēļ, ka neviena no tām nevar piedāvāt labāko, bet tikai to, kas tāds nav, un tāpēc man nav vajadzīgs. Es zinu, ka vēlēšanu ceļā neko mainīt nevar, tāpēc es no tām neko negaidu. Esmu brīvs no ilūzijām visā, kas izriet no „aprites” esamības. „Aprite” ir liela mēslu bedre. Tieši šī iemesla dēļ neesmu piedalījies vēlēšanās, bet pēc Lata iznīcināšanas akcijas es to darīšu, lai izteiktu savu vērtējumu tādai rīcībai.

Lata esamība de jure ir augstāko pasauļu brīvības un neatkarības (kura reāli eksistē) stāvokļa ienešana mēslu bedrē, kas tur ir tā Gaisma, kura rāda ceļu ārā no bedres. Izkāpjot no turienes, var saņemt Radītāja dotās labākās dzīves iespējas. Tieši tāpēc „apritē” esošie šo ceļu slēdz, bet katram normālam Cilvēkam vajag izteikt savas brīvības alkas.

Jums „rūp karogu atdošana ziemeļblāzmiešiem”. Tomēr no „ziemeļblāzmiešu” valodas nav nācis vārds „Latvija” un „Lats”. Viņi nav latvieši, un tādēļ viņi nav Latvijas un Lata nodevēji, kādi ir visi tie latvieši, kuri iestājas un aģitē par Lata iznīcināšanu.

Nodevība ir Garīgs un pasaulīgs noziegums, kurš nodevējam slēdz visus ceļus.

Nodevība ir sliktākais, ko Cilvēks var sev nodarīt.

Nodevība ir lielākais nāves grēks.

Nodevēji mūs kušina: „Kuš, kuš! Nu jau pietiek par to Latu! Parunāsim un padomāsim par smuko euro, uz kura būšot „Milda” un „Dievs svētī Latviju” arī! Kā „īstenie” latvieši teiksim – „time to move on”!”. Tas būtu smieklīgi, ja vien nebūtu tik nopietni bēdīgi.

Te parādās tas, ka mums ir darīšana ar paviegliem cilvēkiem. Tā nav nopietna, pieauguša Cilvēka attieksme pret savu dzīvi. Tas nozīmē to, ka mūs kušina tie, kuri atrodas ārpus reālās dzīves – tie, kuri to tver meksikāņu TV seriāla līmenī un pret visu notiekošo izturas kā pret pašmāju „ugunsgrēku” sava TV ekrānā, nesaprotot, ka ugunsgrēks patiešām notiek, ir īsts un viņu vienīgās mājas patiešām deg! Viņu attieksme pret notiekošo ir tāda, kā pret apnikušu kinofilmu vai novecojušu skaņuplati. „Nu, paspēlējāmies ar to un pietiek. Tagad dodiet jaunu rotaļlietu!” Viņiem Lata likvidēšana ir tikai „būs par ko parunāt”.

Šajā zemē viņi uzvedas kā dīkdienīgi garāmgājēji – tūristi savā čemodānotajā ceļojumā no vienas viesnīcas uz otru, kurus interesē tikai biļešu, ēdiena un izklaides cenas, transporta un viesnīcu komforts, seksa un notievēšanas procedūru pieejamība. Viņi jūtas, kā lielā datorspēlē, viņi nesaprot, ka tas viss patiešām ir nopietni, patiešām notiek, notiek ar viņiem un cik tas, kas ar viņiem notiek, ir nopietni.

Viņi nesaprot, ka tas, kas ar viņiem notiek, nav tikai parunāšana par un ap, nav tikai kādas naudas vienības nosaukums, krāsa vai bildītes aversā un reversā, par kuru „māksliniecisko vērtību” var pačivināt tviterī. Tā ir reālā izvēle dzīvot zooloģiskā dārza apmeklētāju vai būru iemītnieku dzīvi. Katrs, kurš sniedzas pēc euro, uzvedas kā mērkaķis būrī, kurš sniedzas pēc tur nolikta banāna. Katrs tāds sevi ieliek zooloģiskā dārza zvēru mājā apskatei un apmeklētāju izklaidei.

Viņi nesaprot, ar kādām vērtībām spēlējas.

Viņi nesaprot, kā tas mainīs viņu dzīvi.

Viņi nesaprot to atšķirību, kura uz mūžīgiem laikiem nošķir racionāli barotu mērkaķi būrī no ārpus tā esoša un savu atbildīgo dzīvi dzīvojoša Cilvēka. Viņiem šķiet, ka piesolītais banāns viņu deguna priekšā būs katru rītu. Viņi nesaprot, ka tiklīdz tiks mainīta zoodārza koncepcija, tā visi mērkaķi tiks racionāli utilizēti.

Balsojot, es balsošu pret nodevējiem.

Šīs zemes intereses nevar aizstāvēt, balsojot par tiem, kuri paši Latvijas intereses grauj, bet tieši to dara visas „latviešu” partijas, jo ir šis Jūsu neieredzētais režīms. Nav jēgas balsot par kādu „labu ideju programmā”. Nevar aizstāvēt intereses daļēji. Nevar būt tā, ka, atkāpjoties no visa kopuma, intereses tiek aizstāvētas kādā to daļā, kā to dara režīma partijas. Intereses ir kopums un eksistē tikai kā kopuma daļas, kuras izriet no kopuma esamības. Intereses ir savstarpēji esamībā izsaucošas. Daudzpartiju sistēma ir nacionālo interešu (kopuma) iznīcināšanas mehānisms.

Tikai nacionālo(valstisko) interešu totalitārisms (tāda totalitārisma interešu partija) var aizstāvēt nacionālās intereses un jebkuras(arī dzīvības) intereses vispār. Tikai totalitāra Dzīvības partija var aizstāvēt Dzīvības, un līdz ar to, katras tautas intereses. Tikai Viedā Diktatūra paver ceļu katra Cilvēka interešu ievērošanai un realizēšanai, nenostādot tās konkurencē, bet paturot sadarbības lokā.

Jūsu neieredzētais režīms ir visas Latvijas bijušās, esošās un nākotnē veidojamās partijas, kurās darbosies esošo vai bijušo partiju biedri. Neviens no viņiem nevar piedāvāt kaut ko ārpus bedres esošu. Viņi var piedāvāt tikai to, kas ir pretīgs Radītāja vaiga priekšā, to, kas nav derīgs Cilvēkam. Viss, ko tie var piedāvāt, ir nodevības ceļš, kurā atsakās no visa Cilvēkam vērtīgā, to nododot izpostīšanai un apsmieklam.


Lata iznīcināšanas akcijas būtība nav kādas labākas valūtas aprites meklējumos. Problēmas būtība ir tajā, ka jūs, apritē esošie, neko nevarat dot cilvēku labklājībai, tāpēc meklējat kādus mistiskus labumus eurozonā un investīcijās, kaut gan visi katras zemes labklājības resursi ir meklējami tās iedzīvotājos, viņu spējās, viņu sadarbībā un saskaņā ar dzimto zemi – tajā, ko dzimtā zeme dod saviem iedzīvotājiem un viņu dvēselēm. Nekādi ārzemju un aizjūras labumi nevar dot to, kas ir vajadzīgs latvieša dvēselei.

Katras valsts labklājības resursi ir meklējami tajā, kas ir pieejams šajā zemē.

Problēmas būtība ir tajā, ka jūs protat tikai ņemt, bet neesat spējīgi domāt, parūpēties par citiem. Jums rūp tūlīt iegūstamā peļņa, bet ne tas, kādu postu citiem atnes jūsu izplatītā pornogrāfija, tumsonība un fiksie biznesa projekti – mazo upju elektrostacijas, spēļu zāles, ātrie kredīti un viss cits, ko jūs savai labklājībai izgrozat tur – apritē esot.

No jums nenāk nekas Dzīvību veicinošs un radošs.

Viss, ko jūs – apritē esošie varat, ir izvērst vēl kādu izvirtības izplatīšanas programmu, kādu praida atbalsta kampaņu, subkultūras virzīšanas akciju. Jūs varat sapulcēties kādā laupītāju barā, lai iznīcinātu vēl kādu zemi kā Lībiju, nogalinātu tās iedzīvotājus un priecātos par viņu mocīšanas ainām! Jūs varat izraisīt pilsoņu karus kā Sīrijā un citās zemēs, caur kurām novilkt taisnākos naftas vadus! Jūs varat palīdzības projektu ietvaros attīstīt vēl kādu jaunattīstības zemju kolonizācijas plānu! Jūs varat radīt vēl kādu jaunu ieroci! Jūs varat slavināt karu! Jūs varat radīt vēl kādu „Al kaedu”, lai paši pēc tam ar to cīnītos un šajā nevajadzīgajā cīņā ietu bojā tūkstošiem Cilvēku! Jūs varat attīstīt citu planētu kolonizācijas plānus, lai uz tām turpinātu to pašu dabas resursu izlaupīšanu! Jūs varat izdomāt, kā bagātināt sevi, kā aplaupīt un izmantot savā labā, bet Jūs neko nevarat dot citiem. Jūs protat tikai ņemt. Jūs neprotat un nevarat dot tāpēc, ka Jūs esat tukši. Jūsos nav nekā, kas būtu derīgs Cilvēka labklājībai.

Jūsos pašos nekā nav, tāpēc protat tikai meklēt ārpus sevis, ārpus Cilvēka, ārpus savas dzimtenes, ārpus veselā saprāta. Jūs varat meklēt jaunus resursus un enerģijas avotus, bet neko nevarat dot Dzīvībai! Visu, ko Jūs audzējat un darat, darat tikai peļņai! Jūs neko neieguldāt Dzīvībā, Jūs izsmejat „utopiskās idejas” un apspriežat to realizācijas neiespējamību tad, kad paši esat pielikuši visas pūles šo ideju kompromitēšanai, darba kavēšanai un entuziastu pūliņu bremzēšanai. Nav utopisku ideju. Tās visas ir realizējamas ar noteikumu, ka ir to attīstībai vajadzīgais laiks un apstākļi, kā arī lai to darbība netiktu ļaunprātīgi bremzēta no nelabvēļu puses. Latvija savos neatkarības gados neko nav sasniegusi ne jau tāpēc, ka tas nebūtu iespējams, bet tāpēc, ka to ar savu egoismu, izkalpošanos un mantkāri ir aktīvi kavējuši apritē esošie.

 

Kuram ir, tas dod citiem.

Tukšinieks tīko no otra.

Tukšiniekam nekad nav gana.

Devējam nekad netrūkst.

 

Jūsu režīms visu laiku lūko un rēķina kā kaut ko dabūt no otra, bet nekad neatver savus apcirkņus, lai dalītos ar to, kas tam ir. Apritē esošie apriti vērš uz savu labu, kad varētu ar to visu labu vairot. Savu labu vairojot, kā sevi, tā visu citu labu izputina un beigās vienalga pie sasistas siles paliek. Nevienam, kurš otram ņēmis, ņemtais labumā neiet. Tikai tas Lats, kurš otra labā izdots, ar peļņu atgriežas. Savā makā ievilktais tur tukšumu taisa. Ja Jūsu Dombrovskis kaut pusi no tā saprastu, tad Latvijā nabago nebūtu un nekāda eirozona arī tad nebūtu vajadzīga, un investīcijas pašu zemē no pašu vides sev darba lauku taisītu!


***



Cilvēkus kopā satur piesaistes. Dzīvnieciskajā līmenī tas ir bara instinkts, kurš pūli noved eiforijā un transā, kas ir pūļa psiholoģijas kodols. Tā pati pūļa transa eiforiskā fāze sasauc un tur kopā ļaudis lielās masās mītiņos, sporta spēlēs un dziesmu svētkos. Tai pretēja ir panika, bet panikas un eiforiskā transa sajaukums ir savstarpēja agresija pūlī – tas, ko tautas valodā sauc par neieredzēšanu – savstarpēju simpātiju trūkumu piespiedu klātbūtnē. Bara instinkts satur kopā arī savstarpēji neieredzošus indivīdus tāpēc, ka bioloģiskais racionālisms uztur optimālu biomasas daudzumu, kas apmierina šī bara izdzīvošanas intereses.

Dzīvnieki paši nepieņem lēmumus. Viņu psihes un miesas dzīvi vada tiem neapzinātais un nesaprotamais bara instinkts – pūļa kolektīvā apziņa – transa stāvokļi, kuros nonāk savu individualitāti zaudējoša psīhe. Personības iezīmes – „kompleksi” ir tie stihisko procesu bremzētāji, kuri Cilvēkam dod iespēju domāt un pieņemt apzinātus lēmumus. Tā saucamo „kompleksu” un „klišeju” bremzējošās darbības noņemšana ir Cilvēku padarīšana par bezpersonisku biomasu, kurā valda pūļa dzīvnieciskie instinkti. Cilvēks lēmumus pieņem pats tādā mērā, kādā ir spējīgs atbrīvoties no pūļa psihiskā spiediena darbības.

Cilvēks nostiprina savu individualitāti un, vadoties no saviem ieskatiem par labo un slikto, stājas kontaktos ar citiem Cilvēkiem. Atkārtoti kontakti veido attiecības. Attiecības rosina vai vājina (attīsta vai grauj) Cilvēka saprātā esošās jūtas. Pozitīvās – saprātu radoši virzošās jūtas centrējas ap harmoniju – Mīlestību, bet saprātu destruktīvi ievirzošās ap tās pretmetu – naidu. Tie ir pretpoli, kuri savā mijiedarbībā virza Evolūciju.

Mīlestība rosina un dod jaunus radošās darbības impulsus, un ļauj izmantot vides evolūcijas nestās iespējas savas labklājības celšanai tādā formā, kura nav pretrunā ar vides un personības evolūciju. Naids sastindzina saprāta darbību un neļauj tam redzēt ārpus jau apgūtās telpas. Naids atdala novecojušo no Evolūcijā esošā un slēdz attīstības ceļus – liek visu laiku atgriezties pie tā paša stāvokļa, kurā ir radies naids. „Naids pats sevi baro”. Tādā veidā negācijas uzturošie izslēdz sevi no Evolūcijas plūsmas.

Cilvēku jūtas ir piesaistes, kuras satur Cilvēkus, viņus piesaista dzīves veidam, darbam vai vietai. Cilvēka klaiņošana – dzīves vietas un darba maiņa iznīcina piesaistes un tādā veidā Cilvēkiem atņem jūtas. Viņi kļūst bezjūtīgi. Jūtas ir saprātā esoši prāta stāvokļi. Zūdot jūtām, vājinās prāta un saprāta darbība. Cilvēki paliek aizvien nesaprātīgāki.

Saprāta attīstība ir Cilvēka jūtu dzīves attīstība.


Visspēcīgākās piesaistes ir polārās piesaistes. Mīlestība satuvina mīlošos un uztur neatkarību. Naids sasaista nīstošos un uztur viņu verdzības un personisku antipātiju stāvoklī – kolektīvā neieredzēšanā, kurā „riebjas, bet ēdu!”. Esot individuālā neatkarības – brīvas izvēles stāvoklī, Cilvēki apzināti veido harmoniskas sadarbības attiecības esošās piesaistes robežās, kuras var paplašināt vai sašaurināt pēc saviem ieskatiem. Piesaiste šajā gadījumā ir iespēja. Piesaiste – naids ir nesaraujamas, ierobežojošas važas un tāpēc tā satuvinātie nevar atbrīvoties no verdziskas savstarpējās atkarības.

Mīlestība dod brīvību.

Naids paverdzina.

Tie, kuriem nerūp neatkarība ir tukši – bez Mīlestības.

Tie, kuros ir Mīlestība, rūpējas par mīlamā un savu mīļoto neatkarību.

Naids aiziet.

Mīlestība ir Atnākoša.

 

Aizejošie tveras pie katra salmiņa dzīvībā esošo pusē, jo, savu dzīvību zaudējot, tā viņiem ir vienīgā iespēja to paildzināt. Visa Dzīvība pasaulē ienāk tikai ar Atnākošo.

 

Ir liela starpība starp to, kas notiek mūsu kluba teltīs, un to, ar ko Jūs uz turieni nākat no savas „aprites”. Tieši tāpēc, ka ir starpība starp to, kas ir „apritē” un ārpus tās, mēs ārpusē esošie, esam interesanti „apritē” esošajiem.

Starpība starp Jums un mums ir tieši tajā, kāpēc Jūsu rakstus Jūsu neieredzētais režīms publicē savos ruporos, bet manus nē... Tieši tā paša iemesla dēļ mēs nepublicējam Jūsu atsūtīto un NRA publicēto. Mūsu pasaules nekā neiet kopā. Mēs esam uz vienas zemes, bet dažādās valstībās. Mums ir nesavietojamas dzīves un pilnīgi atšķirīgas nākotnes. Jūsu „aprite” un režīms ir viss no Zemes aizejošais. Mēs dzīvojam Atnākošo.

 

***

 

Vakarā, pēc Jūsu aizbraukšanas, savās kempinga mājiņās klusumā nakšņoja vairākas „ziemeļblāzmiešu” makšķernieki ģimenes, bet „īstenie” latvieši no savas visu nakti dārdināja visādi nigerisku „bumsī-bumsī”. Kad saulei lecot neizturēju un devos viņus klusināt, tad skaidrā latviešu valodā tiku nolikts pie vietas: „Mēs to varam! Ja nebūsim mēs, tad ālēsies citi. Un ko tu mums padarīsi? Tu taču zini, ka esi atbraucis uz turieni, kur mēs lustējamies! Un pied...st mums tavu un tavu bērnu negulēto nakti!”

Varbūt, ka „īstenajiem” latviešiem, tāpat kā „īstenajiem” krieviem, liekas, ka es maldos, bet es apgalvoju, ka visiem, ja vien viņš nav „īstenāks” un „lielāks” par citiem, vajag to pašu – savstarpējo sapratni un rūpes citam par citu – to, ko vajag visiem normāliem Cilvēkiem uz Zemes. Bet tieši visu zemju „īstenākajiem” vajag to, lai viņi varētu darīt to, ko nedrīkst darīt neviens normāls Cilvēks nekad un nekur. Starp citu, Interfronti „uztaisīja” tās divas Tautas frontes štāba zeltenes (Kur palika Tautas frontei saziedotais zelts? Ap šo klusumu uztur visi aizkulišu atklājēji.), kuras meta papīrgrozā no kuģiem nākošos iesniegumus par stāšanos Tautas frontē. Atstumtos pārķēra tie, kuriem derēja divu kopienu cīņa, kuru, it kā nacionālo interešu aizstāvības vārdā, taisīja Tautas fronte arī no savas puses.

- Kāpēc gan Veidemanei, kura savulaik publiskai apskatei izlika savus gultas piedzīvojumus, nepalielīties arī ar šo „varoņdarbu” Latvijas politiskās „aprites” labā?

Tieši visu zemju „īstenākie” sarīda vienus pret otriem, lai paši varētu darīt visu, kas tiem ienāk prātā un izkalpinātu kā vienus, tā otrus. Tas, lūk, ir tas, ko es domāju par aitkopja pārdomām „zaudēto karogu” sakarā.

- Vai tāda Latvija, kurā būtu tikai tādi „īstenie” latvieši, būtu ar kaut ko labāka par to, kurā būtu to pašu daroši „ziemeļblāzmieši”?

- Vai tiem krievu makšķerniekiem, kuri, iespējams, ir interfrontes paliekas, un neriskēja iesaistīties kautiņā ar „īstenajiem” latviešiem, ir par ko cienīt tādus „īstenos” latviešus un tādu Latviju, kura nebūt nav „režīms”, bet gan paši „īstenie” latvieši kā tādi?

- Vai mums, daudzkārt „īsto” latviešu „īsto” dabu pieredzējušiem, arī būtu jāsaka, ka mēs neieredzam šo režīmu vai mums būtu kas sakāms par tiem „īstenajiem” latviešiem, kurus mums nav par ko ieredzēt (pat latvisku mūziku viņi neatskaņo) un nav arī nekādas vēlēšanās viņus redzēt šajā zemē, kurā viņi uzvedas sliktāk par okupantiem, bet novēlam viņiem izbraukšanu tālu, tālu, ko viņiem arī nodrošina šis Jūsu neieredzētais režīms?

Tāda, lūk, kolīzija nakšņojot „klusā vasaras naktī” tautiešu un sveštautiešu vidū, kas vedina atcerēties aitkopja zināšanas politisko aizkulišu norisēs. Tieši tāpēc es ļoti gribētu, lai viņš mums pastāsta, kā tieši opozicionārajām „ziemeļblāzmiešu” partijām, neraugoties uz nemitīgo varas partiju TB, LC, TP, VL, ZRP, ZP, LZS, JL pretestību, izdevās panākt to, ka no Latvijas deportējas Latvieši un tā ir nonākusi „ziemeļblāzmiešu” režīma nagos?

- Vai arī „ziemeļblāzmieši” nav tas nīstais režīms?

- Par ko tad „ziemeļblāzmiešus” lamāt, ja viņi te ne pie kā nav vainīgi?

- Kā tad kremlis (krieviski runājošie amerikāņi) piespieda Vašingtonas amerikāņu kontrolēto un pārvaldīto NATO un ES valsti tā pašiznīcināties?

Un vēl,

- Kā var neieredzēt režīmu un vienlaicīgi darboties režīma struktūrvienībās – LNNK, Tēvzemē un Brīvībā un Tautas partijā – būt šī režīma īstenam funkcionāram?

- Kā var neieredzēt režīmu, vienlaicīgi runājot par Latvijas saglabāšanu un pildot režīma pasūtījumu – aģitējot par Latvijas esamības uzturēšanas instrumenta – Lata iznīcināšanu?

- Ar ko tad režīms ir Jūs piespiedis sev kalpot?

- Kas režīma funkcionāru pamudina neieredzēt savu maizes devēju un atmaskot citu tādu pašu funkcionāru nedarbus, vienlaicīgi izmantojot citu funkcionāru (Veidemanes) draudzīgos pakalpojumus?

- Vai tā būtu tikai tāda ikgadēja sabraukušo radu izplūkšanās kapu svētkos?

- Vai režīms organizē jaunu struktūrvienību – jaunu progresīvo un vienoti stratēģisko Latvijas saglabātāju partiju?

- Kā Jūs tā vienmēr gadāties pie to režīma struktūrvienību dibināšanas, kuras ir brucinājušas dzīves jomas, par kuru cēlājiem ir sevi izsludinājušas?

Tad jau tagad uz strīpas ir lauku „vienotās stratēģiskās struktūras” – kooperatīvi. Protams – kooperatīvi ir lielākais ES un „režīma” bieds, jo pārstāv tām nepārvaramu organizētības formu – brālību, bet tāda organizētība ir tas, pret ko strādā Vanaga režīms. Jūs runājat par „lielvaru vienošanos”, bet klusējat, ka aiz visām lielvarām, kuras ir vienas hidras galvas, ir viena vara – Vatikāns. Vatikāna reliģiskā seja ir tikai maska, aiz kuras slēpjas lielākais politiskais spēlētājs un īstais visu politisko marionešu vadītājs. Politiskā vara ir Vatikāna mērķis kopš tā dibināšanas brīža un to Vatikāns caur saviem ielikteņiem realizē ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Jau Karolingu apvērsuma laikā (Kārļa Lielā epopeja) Vatikāns leģitimizēja un atbalstīja nodevību. Vatikāna vara balstās uz nodevības tradīciju, nodevības izplatīšanu un veicināšanu.

Ja kaut ko var saukt par režīmu, tad tas ir Vatikāna struktūrvienību režīms, bez kura nekas Latvijā un citur pasaulē nenotiek. Interesanti, ka vārdu „režīms” lieto tikai paši režīma darbinieki. Lai atceramies visus tos, pret kuriem tie ir vērsušies – tos vienmēr sauc par „režīmu”, kaut gan filosofiski vārdi „valsts” un „režīms” nozīmē vienu un to pašu – vienotības stāvokli kādā noteiktā formā. Paši sevi viņi parasti sauc par aliansi, partneriem un sabiedrotajiem.

Vatikāns aktīvi demoralizē pasauli. Vatikāns atbalsta visu veidu māgu, šarlatānu, „rituālu” un garīgi graujošu grupu (sātanistu) savairošanos. Vatikāns uztaisīja to pseidogarīgo kustību, kuru ārzemēs sauc par „jauno laikmetu”(new age). Tas pats „citplanētiešu” pētnieks Dēnikens ir jezuītu universitātē mācījies un jezuītu programmā strādājošs „jaunā laikmeta” virzītājs. Ar Vatikāna akceptu tiek izplatīta pornogrāfija un visa cita cilvēci demoralizējošā literatūra. Šajā netīrajā „vilnī” tiek noslāpētas jaunās un Nākotni nesošās strāvas. Ar šo samazgu vilni Vatikāns aplej Cilvēci glābjošo roku darbu.

Ja Jūs neieredzat šo režīmu, tad Jūs neieredzat Vatikāna režīmu, ar kuru sadarbojaties visciešākajā veidā, kādā vien cilvēks var būt. Vatikāns sadarbojas ar visu, ko vien var izmantot savā labā kādā vēsturiskajā posmā vai dzīves jomā, bet vienmēr pats to arī sagrauj. „Nostrādātus aģentus nošauj”. Jums liek izdarīt noziegumus pret savu tautu tāpēc, lai vēlāk būtu ko uzrādīt par vainīgajiem un varētu jūs savā vietā sēdināt uz apsūdzēto sola. Tāpēc labāk ar Vatikāna režīmu neielaisties nekādās darīšanās. Tāpat kā nav bijušo specdienestu aģentu, tāpat nav bijušo Vatikāna aģentu. Vatikāns pats ir specdienests – darba orgāns lielākas struktūras problēmu risināšanai.

Ja Jūsu un Endziņa apgalvojums ir patiess – „nekāda neatkarība te nav iespējama”, tad to ne ar kādiem Cilvēku spēkiem nevar realizēt un tad Cilvēku darbība lielvarām nevar traucēt. Tādā gadījumā nevarētu tikt veikta izlase un atlasīti tie, kuri nonāk neatkarību graujošā „apritē”, bet citi turpretī netiktu bremzēti visiem iespējamajiem līdzekļiem. Acīm redzot, tie, kurus bremzē, ir lielvarām bīstami tieši tāpēc, ka viņu darbība varētu novest pie lielvaru aģitatoru noliegtās neatkarības.

Patriotu bremzēšana ir liecība par neatkarības iespējamību.

Sīrijas, Lībijas, Venecuēlas un tās varoņu, arī Kadafi piemērs mums rāda, ko var savā zemē uzcelt neatkarīga tauta un ar kādiem noziedzīgiem līdzekļiem neatkarība tai tiek atņemta. Tas pierāda, ka neatkarība ir vēsturiski objektīva parādība, bet tās atņemšana ir pretdabiski noziedzīga rīcība, kura nekā neizriet no vēsturiskās attīstības loģikas, bet, tieši otrādi, to bremzē. Vēsturiskā attīstības loģika visus virza uz dzīvi neatkarīgā labklājībā. Tas norāda, ka pasaulē, kurā nebūtu alianšu iejaukšanās, cilvēki dzīvotu daudz labāk, un tieši tādu alianšu un to dalībnieku (arī Latvijas) darbība tur pasauli pretdabiskā postā. Ne jau lielvaru klātbūtne, bet to varas noziedzīga daba atņem neatkarību.

Sludinot tāda stāvokļa nepārvaramību, Jūs sludinat labprātīgu verdzību un noziedzīgā ceļā iegūtā valdījuma leģitimizāciju, kas ir tiešā pretrunā ar tiesību normām. Jūs aicinat uz prettiesisku rīcību. Kā jau visi Lata iznīcinātāji. Alianses pretdabiskums atspoguļojas Lata likvidācijas procesa neatbilstībā Satversmei – tās klajā ignorēšanā. Tā ir absolūti antikonstitucionāla darbība – NOZIEGUMS.


***


Tas, ko Jūs, cienītais, darāt, ir manipulācija vārdu līmenī. Visa Jūsu „aprites” vara turas uz melu un noziedzīgas patvaļas spēku, bet ne uz objektīvām vēsturiskām vai ekonomiskām realitātēm.

Un tad tas nozīmē arī to, ka Jūs esat to skaitā, kuru darbība de facto ir kalpojusi lielvaru interesēm nepieļaut Latvijas neatkarību. Savas noziedzīgās vēlmes tādā kārtā lielvaras ir realizējušas ar Jūsu rokām. Arī tagad Jūs esat lielvaru interešu rupors attiecībā uz Lata iznīcināšanu. Interesanti ir arī tas, ka domu par zaudēto valsti pirms Jums Krievijā izteicis Kalašņikovs un citi viņam līdzīgie varas rupori „neformāļu” vidē. Nav nekādas zaudētās valsts. Ir tie, kuri iesaistoties pretdabiskā dzīvē, zaudē normālas dzīves iespējas. Turpinot Jūsu ierosināto loģisko ķēdi neatkarība ir iespējama tikai NATO citadelē – ASV.

Un te nu mēs saprotam no kurienes aug kājas stāstiem par neatkarības neiespējamību(suverenitātes ierobežošanu) un „lauksaimnieku vienotās stratēģijas nepieciešamību” – par vajadzību regulēt to, kas nav jāregulē principā, jo tāda regulācija ir verdzība globalizācijas apstākļos. Lauksaimnieciskā dzīve izriet no nebeidzamas vajadzības pēc pārtikas. Tāda piespiedu regulācija ir vajadzīga tiem, kuri ieķīlējas starp ražotāju un patērētāju un tādā veidā čakarē abus. Tā ir globālās paverdzināšanas tehnoloģijas lokālā darbība. Vārdi, mūsdienīgas formas un dziļdomīgi, „zinātnes ietilpīgi” termini, aiz kuriem slēpjas pilnīgi citas, šauri partejiskas intereses un koloniālas darbības.


***


Lata un citu neatkarīgas darbības instrumentu zaudēšana ir likumsakarīgs process neatkarībai negatavā un nederīgā populācijā. Nav tā, ka neatkarība nebūtu iespējama. Ir tā, ka no tās atkāpjas tie, kuri tai nav derīgi. Tie, kuros nav Mīlestības, kuri nekam nav derīgi. Dieva izspļautie.

Saskaņas, sadarbības un Mīlestības saites auž neatkarību.

Mīlošie ir brīvību mīlošie.

Mīlestību nevar pakļaut.

Mīlestība pati izvēlas savu ceļu.

Ja Dievs ir Mīlestība, tad Dievs ir neatkarība.

Tie, kuri atkāpjas no savas neatkarības, ar to pašu atkrīt no Dieva, un tādēļ savu tālāko eksistenci vada netiklībā, netīrumos un verdzībā.

Neviena valsts nevar būt aliansē ar tiem, kuri atņem neatkarību brīvām tautām, iznīcina šīs tautas, valstis un to vadītājus, un būt brīva un neatkarīga. Ar iestāšanos tādā aliansē Jūsu Latvija zaudēja tiesības uz neatkarību, un tai būs jāiziet ilgs un rūgts verdzības ceļš. Tikai tad, kad ar šodienas „apritētājiem” priekšgalā Jūsu Latvija būs visu šī ceļa rūgtumu izsmēlusi un būs gatava ziedot katru savu dzīvību brīvības vārdā, tad ar pienācīgi lieliem upuriem tā savu brīvību atgūs. Ja viens no tūkstoša kļūs brīvs, tad Jūsu Latvija būs brīva, bet nodevējs nebūs brīvs nekad, kamēr vien pastāvēs kāds, kurš gribēs būt viņa kungs.

Ja palūkojamies Jūsu Latvijas intelektuālajā vidē, tad redzam, ka tajā nav neviena Cilvēka, kuru apmeklētu nākotnē vedošas un nākotnei derīgas idejas. Viss, kas tajā notiek, ir pīļu dīķa jezga kurkuļus trenkājot. Varžu, vaboļu un pīļu problēmas un tām atbilstoši risinājumi. Tajā nav neviena viedāka par Vanagu. Jūsu bērni ir uzauguši netiklībā, tumsonībā un egoismā. Valstī, no kuras bēg „īstenie” latvieši, ir pilnīgs pagrimums. Katram ir redzams, ka tai nav nākotnes. Vienīgais, pēc kā tā tiecas, ir pilnāka bļodiņa, mīkstāka gultiņa un nesodītāka uzdzīve. Tas ir „aprites” rezultāts un vērtējums „apritē” esošo dzīvei.

- Vai tā dēļ bija vērts dzīvot?

- Vai tā dēļ bija vērts būt visās tajās partijās un „apritēs”?

- Vai „aprite” sniedz to, kā dēļ ir vērts iznīcināt Latviju?


                                                                                    Pauls Stelps

                                                                                    Sociopsiholoģijas asociācija




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa