Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Jautājums no www.philos.lv

.DOC versija izdrukai


379.

No: Kristas       Temats: Klimatiskās izmaiņas

?←      2010. gada 04. augusts 15:12:19

Labdien! Šovasar ļoti satraucošs ir klimata jautājums, īpaši Krievijā. Vai iespējams, ka karstums izraisīts mākslīgi? Vai arī tas ir sakarā ar Ugunīgā laikmeta iestāšanos, vai arī zemeslodes magnētisko polu nobīdi?



Kas te īsts, kas gaisā uzburts...


            Atbildēšu apgrieztā secībā.

            Nē, ar magnētiskā pola dreifu tam nekāda sakara nav.

            Laikmeta maiņa ir cikliska parādība, kurā cita vidū piedalās kā dažādu Pasauļu, tā ciklu, tāpat karmisko un Cilvēcisko iespēju faktoru mijiedarbība.

            Saules sistēmas ietvaros Pasauļu (planētu) raksturu (dabu), masu, orbītu raksturlielumu un savstarpējo attālumu sistēma nav nejauša – tā veido saskaņotu un saskanīgu (harmonisku) veselumu – organismu – Radītāja fizisko izpausmi – materiālo „ēnu”. Radītājs, būdams harmonijas nesējs un izstarotājs, atbilstoši tai un matērijas spējai (attīstības pakāpei) šo harmoniju iemiesot, veido savu ķermeni. Tas pats attiecas uz rupjo, ēterisko, astrālo, mentālo un ugunīgo matēriju, eksistences formām un to mijiedarbībām.

            Visas norises, savu ciklu ietvaros, ir nesaraujami saistītas – tās visas ir fokusi, kuros fokusējas Pasauļu un eksistences formu mijiedarbība. Tāpēc Zemes un Cilvēces, tautas, dzimtas vai Cilvēka dzīve atrisinās – attinas ciešā saistībā ar tām visām un to „vadībā”. Katra cikla fāzi pavada tam atbilstošās planētu un formu ietekmes. Tāpēc ciklu maiņās parādās attiecīgo Pasauļu (planētu) stāvokļi un aspekti.

            Planētu atrašanās Zodiakā, to aspekti pavada – atbalsta un vada noteiktu enerģiju plūsmas – darbības iespēju un slāpē citu – tobrīd nevēlamo darbību. Tā saucamā „Rietumu astroloģija” (astromantija), kas ir izvirtusi Haldejas (tuvo austrumu Viedas) zināšanu izkropļojumu saslauka – gružu kaudze, ir orientēta uz personības interešu apkalpošanu un savas uzmanības centrā liek zemi – personību, kaut gan tur būtu jābūt Saulēm (trim), kuru precīzo atrašanās vietu var noteikt (redzēt) tikai atbilstoši tīrs Cilvēks. Tā kā neviens no „āstrologiem” tāds nav (nav tādas Saules pinuma čakras tīrības pakāpes viņu apziņā) – viņu interesēs ir naudas pelnīšana ar astromantijas (likteņa zīlēšanas pēc planētu stāvokļa) palīdzību, tad viņiem nav un nevar būt Astrologam (kas ir Iesvētīšanas pakāpe) atbilstošo darba spēju.

            Līdz šim brīdim viņi operē ar savulaik tīši (zināšanu slēpšanai) sajauktu Zodiaka, Zodiaka Zvaigznāju un Zīmju sistēmu un nepilnīgu 4 stihiju (elementu) grupu, kuru skaits maldinoši saskaņots ar 12 mēnešu – Zodiaka sektoru skaitu. Tādā kārtā katra gada mēnesis vienmēr nemainīgi sakrīt ar to pašu stihiju (elementu) kā tas ir bijis iepriekšējos gados, bet, ja stihiju skaits nav 4, tad tādas sakritības nav un nevar būt, bet perioda – atkārtotās sakritības atkārtojums ir daudz retāks – cikls ir daudz garāks par 1 gadu, kā tas ir „Austrumu horoskopā”, kurā operē ar citu elementu skaitu.

            Turklāt rietumu „Āstrologi” patvaļīgi – „tradicionāli” piedēvē pavasara punkta atrašanos Auna sektoram Zodiakā, kaut gan tas jau ir pārvietojies uz Ūdensvīra sektoru. Līdz ar to, visi viņu „aprēķini” un skaidrojumi ir tikai pašu iztēles augļi un ir derīgi vienīgi vēl neizglītotāku lētticīgo patērētāju apzagšanai.

            Pēc tagad lietotās sistēmas katru gadu atkārojas 4 stihiju un nedēļas dienu nemainīga kārtība, kurā katra no tām ieņem nemainīgu secību savā ciklā. Tomēr tā nav. Mēnesī ir 4 nedēļas pa 7 dienām katrā, bet nedēļas dienu atbilstības planētām neatkārtojas tai pašā secībā. Ir 7 gadu cikls un ir 12 gadu cikls, tāpat kā citi planētu cikli. Šo ciklu „sazobe” pulksteņa mehānismā veido to, ko mēs saucam par mūsu sabiedriskās, politiskās un ekonomiskās vai ekoloģiskās dzīves izmaiņām un atšķirībām gadu robežās.

            7 gadu cikls ir mūsu Saules „pamattoņu” cikls, bet 12 ir mūsu Zemes „pamattoņu” skaitlis un cikls, kuru tā, kā Atēna Pallāda – Junona, ir mantojusi no sava tēva Zeva - Jupitera. Jupiters, „atbildot” par kopumu un veselumu – sabiedrību, akcentē tās 12 iespējamos stāvokļus. Pēc šī cikla simbolisma šis gads ir „Tīģera” gads, kam jāpievieno 7 gadu cikla pēdējais Saturna – „karmiskais algas” gads. Ja pie tam mēs vēl atceramies to, ka šis ir arī Armagedona 3.viļņa pēdējais – 7 gads, tad nevajadzētu būt nekādām mierīgas dzīves ilūzijām attiecībā uz šo laiku.

            „Tīģeris” ir Zemes – materiālo vibrāciju manifestācija un sabiedrības dumpis – opozīcija „Pūķim” – Debesu Gudrībai. „Tīģeris” un „Pūķis” ir divi nesamierināmie pretinieki. „Pūķis” tiecas uzturēt sabiedrību un vadīt tās dzīvi atbilstoši Debesu Gudrībai un tās Likumiem, bet „Tīģeris” ir Zemes materiālās dabas pretestība un individuālisms, kurš tiecas iznīcināt visu, kas te ir radīts ar Likumu un Gudrību „Pūķa” vadībā. Tīģeris ir revolucionārs un dumpinieks, ja caur to darbojas zemisks gars, bet Augsta Gara klātbūtnē tas paver unikālas izaugsmes iespējas. Rietumos to pazīst kā Urānu – „Ūdensvīru”. Tīģera gads ir kara, satricinājumu, lielu pārmaiņu gads. Salieciet kopā Armagedonu, Saturnu un Tīģeri un Jums vajadzētu saprast – dzirdēt šī gada pamatvibrāciju akordu.

            Saturns ir Laiks un „cikla alga”. Šajā laikā izpildās arī citu – lielāku ciklu karmiskās daļas. Uguns ir astrālās pasaules attīrītājs. Tajā sadeg Cilvēku radītie emocionālie un morālie atkritumi. Parasti tai seko arī fizisko formu nojaukšana – karš zemes apdzīvotāju starpā ar tiem pieejamajiem līdzekļiem.

            Katrs saņem tikai to, ko ir pelnījis. Lielo pilsētu apdzīvotāji izbauda to, pēc kā ir tiekušies. Dzīvojot savu kaislību tvanā un smogā tagad var novērtēt tā fizisko analogu, kuru jūt viņu deguni un plaušas. Katram viņa karmu pienes tai atbilstošie Cilvēki. Labo nes labie, bet slikto – sliktie, tā pasliktinot paši savējo. Tie, kuriem nav vietas kādā karmiskajā procesā to atstāj vai nemana tā klātbūtni. Krievija var saņemt tikai to, ko tās iedzīvotāji ir radījuši. Šī Uguns ir attīroša.

            Krievijā bija tā – „cik pa dienu nodzēš – tik pa nakti aizdegas”. Pa mežiem klīst bezatbildīgi pīpmaņi, „piknikos” pļēguro „dabas baudītāji”, kuri atstāj nenodzēstus ugunskurus un gaļas cepamās iekārtas – mangalus. Paši zemes iedzīvotāji mežu pārvērš par milzīgu atkritumu novietni. Ir noķerti ļaunprātīgi dedzinātāji un „džiperoti” biezo bērniņi, kuri izklaidējas, radot sev asas izjūtas – pavērot pašu radītā ugunsgrēka izplatību.

- Kāda nākotne ir Zemei, ja to posta pašas iedzīvotāju bērni un jaunieši?

Ir tādi, kuri cerēja sagrābt nodegušo ciematu zemi un tādēļ aizdedzināja mežu savā noskatītajā zemes gabalā.

- Kas var būt briesmīgāks par divkājaino, kurš palaiž uguni tur, kur redz šķērsli savai iekārei?

- Kāda nākotne ir tiem, kuri paši ar savām rokām savu zemi posta vai novārtā pamet?

- Tā ir dabiska vai mākslīgi radīta Uguns, kura plosās Krievijas, Grieķijas, Balkānu, Portugāles, ASV, Amazones baseina un citu zemju mežos?

Plūdi ir netīras materiālās dzīves – mantkārības un korupcijas sekas (vai atceraties pareģojumu par to, ka tad, „kad Rīga būs gatava, tā nogrims” - korupcijā). Mantkārībā un korupcijā grimstošos „atskurbina” ūdens aukstā duša un, aizskalojot mantkārības augļus, atjauno līdzsvaru starp viņiem patiesi vajadzīgo un mantkārē sarausto. Sausumi un karstums nāk pār intelektuāli pārkarsētu un enerģētiski pārblīvētu vidi, ja to nelīdzsvaro šīs darbības Garīgie – sabiedriski derīgās un morālās dzīves normu „ūdeņi”. Krievija ir izvedusi no savas teritorijas milzīgu enerģētisku „kurināmā” daudzumu, kura sekas tagad ir saņēmusi atpakaļ. Ja par kurināmo saņemtā nauda būtu izlietota racionāli, bet ne noguldīta Amerikā, tad tāda posta nebūtu. Tad šogad Krievijā būtu neparasti labvēlīgs un auglīgs gads.

Būtu labi, ja mēs varētu vienoties par to, ko mēs saucam par „mākslīgi radīto”. Maģijā laika apstākļu regulācija ir iesācēju darbības līmenī – tā pieder pie pamatprasmju un spēju treniņa metodēm. Laika apstākļus uztur četru zemāko stihiju elementāles, kuras paklausa katram augstāk organizētam saprātam. Arī Cilvēkam, ja vien viņš prot „ar tām sarunāties”. Maģijā ir likums – „pret Vēju un Debesīm spļauj tikai muļķi”. Tas ir – visas maģiskās darbības notiek tikai tad un tādā mērā, kādā to pieļauj cikliskie un karmiskie apstākļi. Pretējā gadījumā māgs pakļauj sevi pretsitienam. Tā kā maģijas praktizētāji nekad nezin visus apstākļus, tad viņi vienmēr „sapelnās” – dabū „pa ādu” un vispār beidz eksistenci evolūcijas atkritumos. Ar maģijas praksi nodarbojas tikai lētticīgie, nelgas, muļķi, lieli muļķi un sevišķi lieli - izcili muļķi – katrs savā muļķības līmenī. Viņi paši to nesaprot, jo to viņiem liedz Cilvēcisko Vērtību izpausmju un līdzsvara bojājumi personībā.

Dažādas māgu grupas nodarbojas ar „kārtības ieviešanu” un savstarpēju rēķinu kārtošanu.

Arī pēdējā vētra bija Cilvēku domu un „prāta” darbs, kurš, iekļaujoties tajā situācijā, kāda bija izveidojusies atmosfērā un karmā, tikai „pieskārās tauriņa spārnam” un atbrīvoja vētru, kuru bija „nogatavinājuši” tie, kuri no tās cieta.

- Vai tā bija dabiska, vai mākslīgi radīta vētra?

Mūsdienu „zinātnieki” – tehnoloģiju māgi, izmantojot smalkās tehnoloģijas un iekārtas – arī lieljaudīgos datorus, ir piekļuvuši tam, kas visu laiku bija „dabisko - psihisko” māgu rokās. Viņi ir ieguvuši iespēju ar tehniskiem līdzekļiem kontrolēt elementāļu darbību. Viņi ir sapratuši, ka tas, kas viduslaikos tika saukts par Gaisu, Zemi, Uguni un Ūdeni, ir dažādi elektriskie, magnētiskie u.c. spēki un to kombinācijas. Viņi ir izstrādājuši metodes kā tos var vadīt ar dažādu datorizēto tehnoloģiju palīdzību. Šādas iekārtas tiek izmantotas kā atmosfēras, tā sabiedrisko procesu vadībai viņiem vēlamā virzienā.

Uguns pāris ir Ūdens. Karstumu Krievijā pavada plūdi Eiropā un vēlāk tādi attīstījās Pakistānā, kā arī Ķīnā – Āmurikāņu problemātiskajā zonā austrumos, bet milzīgs aukstums bija citā ASV „problēmzonā” – Dienvidamerikā. It kā kāds būtu „parāvis uz augšu” Zemes enerģētiskā līdzsvara centru, kurš nobloķēja atmosfēras plūsmas un lika ūdenim nolīt, netiekot iekšā milzīga, statiska anticiklona zonā. Anticiklons ir „pozitīvi – pozitīvi” lādēts – enerģētiski spēcīgs apgabals – „uguns”, bet ciklons ir „pozitīvi - negatīvi” lādēts apgabals – „gaiss”, kurš ir piesātināts ar „negatīvi – pozitīvo” lādiņu – „ūdeni”.

Teorētiski Āmurikāņu mikroviļņu iekārtas HAARP Aļaskā, Norvēģijā un Grenlandē to var izdarīt. Jau Nikola Tesla savā laikā norādīja uz milzīgo postošo spēku, kādu var izrādīt elektrisko lauku pārvietošana, kuru precīzu vadību var nodrošināt ar triju staciju saskaņotu darbību. HAARP mikroviļņu antenu sistēmas ir domātas jonosfēras slāņu uzlādēšanai un plazmoīdu radīšanai, ar kuru palīdzību var iznīcināt lidojošus objektus – raķetes un lidmašīnas. Šī sistēma ir Āmurikāņu pretraķešu sistēmas daļa un var kontrolēt visu zemeslodes jonosfēru. Teorētiski to var izmantot kā mazu, lokālu plazmoīdu un zemes vietu uzkarsēšanai, tā arī lielu izkliedētu enerģētiski pārblīvētu (anticiklonu) apgabalu radīšanai.

-         Vai viņi to ir darījuši arī praksē?

-         Vai viņi to ir spējīgi izdarīt?

-         Vai no viņiem to var sagaidīt?

-         Kas viņus varētu atturēt to darīt?


Katrs saņem savu algu caur to, kurš viņam to var pienest, bet pienesējs ar to veido pats savu likteni. Āmurikāņi, protams, nav teikuši, ka ir to darījuši, bet, ja ir darījuši, tad šīs darbības sekas pilnā mērā nāks pār viņu galvām. Izjauktais atmosfēras līdzsvars pilnā mērā atjaunosies tikai pēc tam, kad būs izlādējies tā radīšanas cēlonī.

Šajā vietā gribu pievērst Jūsu uzmanību tam, ka uz visu apkārt notiekošo katastrofu fona Latvija ir kā tāda mierīga ligzdiņa. Tā tas ir tāpēc, ka šeit – Latvijas teritorijā aizvien vēl darbojas pirmais no trijiem Jaunās Rases radīšanas Magnētiem – Saprātīga Enerģija, kura ap sevi uztur īpašu lauku. Šis lauks pievelk tos, kuriem ir radniecīgas vibrācijas, bet izstumj tos, kuri tām neatbilst, vai viņu karma – liktenis paredz tiem tās problēmas, kādas nav iespējams saņemt šeit. Tātad, no Latvijas aizbrauc tie, kuriem ir paredzēta Europas karma, bet paliek tie, kuri saņem šo sargājošo lauku. Savukārt tie „kungi”, kuri rada neciešamos apstākļus, ir karmas nesēji un no šejienes pazudīs tajā brīdī, kad būs atnesuši visu Latvijas apdzīvotāju sapelnīto negatīvo karmu. Viņu aiziešana būs gan teatrāli dramatiska, gan nožēlojami komiska, gan Cilvēciski pamācoša.

Šīs zemes apdzīvotāji pļauj to ražu, kādu ir sējuši ar karu un varmācību šeit kā senprūši ienākdami 7.- 9. gs. un šīs zemes kopējiem uzkundzēdamies. Viņi pļauj to, ko ar savu mantas, miesas un varaskāri ir sapelnījuši. Ko ir saradījuši ar savu skaudību, nesaticību, nenovīdību un muguras locīšanu bagāto un stipro priekšā, ar novēršanos no saviem Dieviem, maģijas piekopšanu un buršanos. Ar atkrišanu no Gaismas, Saules un saviem Vadītājiem – Viedajiem Svēteļiem, ar pievēršanos burvju un zīlnieču atnestajai netiklībai, tumsonībai un sadarbībai ar tumšo garu pasauli, kuri kalpošanu savai zemei pārvērta par tās labumu sagrābšanas kāri, par ko šodien viņu un citu pasaules staiguļu pēcteči – „latvieši” tagad maksā ar veselā saprāta un Sirdsdegsmes trūkumu, bet plaši izrāda dvēseles piezemētību, kurā sacenšas ar saviem brāļiem leišiem. Savu negatīvās karmas kausu tie pārpildīja ar līdzskrējību  āmurikānismam un tā ienešanu savā zemē.

Skolotāji mums māca to, ka tikai 25% ciešanu Cilvēkam ir viņa paša tiešās darbības radītas, bet trīs ceturtdaļas nāk pār viņa galvu viņa slinkuma (nemācīšanās) dēļ, savstarpējas ļaunprātības un garīdzniecības savtīgo interešu radīto reliģisko izkropļojumu dēļ. Daudzas nianses rāda, ka šodien baznīca pielieto maģisko praksi ekonomisko, sociālo un politisko procesu ietekmēšanai sev vēlamā virzienā, kā pie mums, tā arī Krievijā. Baznīca labi zina, ka ciklu mijas brīdī tā var sagrābt dalāmā pīrāga gabalu arī sev, un tas, cik liels tas būs, pilnā mērā ir atkarīgs no tā, cik tālu tā ielaidīsies politikāņu un biznesmeņu netīrajās spēlītēs ar saviem – maģiskajiem līdzekļiem.

- Vai esošie apstākļi ir dabiski vai mākslīgi radīti?

Visbeidzot gribu visiem atgādināt to, ko jau rakstīju kādā senākā rakstā – īstās, „kungu” radītās problēmas Latvijā sāksies 2011. gadā un tieši to dēļ viņi, piepildot manu vēl agrāku paredzējumu jau tagad griež Latvijas pajūga ilksis atpakaļ siltajā Krievijas stallī. Viņu kalpa zēnu dvēsele prasīties prasās pēc vagara cietās pātagas plīkšķa. Briseles „ļaužu gala” pļāpātavas mīkstie grūdieni nav īsti derīgi zemnieka rupjajām miesām.


                                                                        Pauls Stelps

                                                                        Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa