Mērkaķi, brilles un granātas

 

Sava jautājuma ievadā esat pati sev labi atbildējusi attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuru darbībai nekāda sakara ar Garīgo dzīvi un attīstību nav. Tam, ko dara, un, to darot, stāsta šie „attīstoņi” (krāpnieki un naivuļu izmantotāji), ir muļķības, muldēšana un meli. Tāda muldēšana nāk no visādu „jogistu”, „praktiķu”, „energoinfromatīvā lauka apguvēju”, visādu „Lullistu”, „Rodistu” un tamlīdzīgu muldoņu puses – tā sauktā „okultā buljona” darboņiem un viņu „skoliņu” apmeklētājiem. Tagad ir pietiekami plaši iepletusies tā jaunā liberālisma viļņa („kā gribu tā daru”) „kaut ko dzirdējusī” sabiedrības daļa, kurā komfortabli jūtas tādi „attīstoņi”, kuri izmanto „okultā buljona” terminoloģiju (kā to dara „jogisti”, „Lullisti”, „Rodisti” un „piedošanas mācības” kundzītes) neuzmanīgu naivuļu ķeršanai un izmantošanai. Tas vēl reiz pierāda, ka tāda vazāšanās pa pulciņiem „īso un „moderno” kursu uzklausīšana” un „patiesības meklēšana” pašmācības ceļā „ņemu to, ko es atzīstu par labu, bet, ko neatzīstu – to neņemu” stilā, noved lielākā tumsonībā kā tā, no kuras Cilvēks gribēja izkļūt vai pa kādu sāka maisīties savas ziņkāres vadīts. Tā nekritiski vazādamies, Cilvēks nonāk mērkaķu barā ar tā morāli, tikumiem un pašlabuma iegūšanas metodēm.

***

Vīrietis un Sieviete pārstāv Kosmiskas parādības un Zemes dzīvē ataino Kosmosa dzīvi Sākotņu un Principu mijiedarbībā. Ievērojot Dabas Likumu Normu Sistēmu, Vīrieši un Sievietes izpilda, piedalās un realizē Kosmiska mēroga darbību – Kosmosa Evolūciju, to ejot savā Garīgās attīstības ceļā.

Cilvēki var izdarīt tikai to, ko viņiem pieļauj Kosmosa esamībā iebūvētais, to, ko pieļauj un uz ko virza Likums. Arī pārkāpuma gadījumā pārkāpt var tikai Likumu ar to apstiprinot šī Likuma esamību. Cilvēks nevar pārkāpt to Likumu, kura darbības laukā viņa nav – viņam vienkārši nav tādu darbību iespēju.

Likums atnes darbības iespēju lauku.

Cilvēks var atteikties no darbības vai pārkāpt darbības normas, bet nevar iziet ārpus šī Likuma dotās darbības telpas un ieiet kāda cita Likuma darbības telpā, ja tāds Likums un tā darbības telpa nav Cilvēkam dota.

Kosmoss – Skaistais kopums Evolucionē savu daļu mijiedarbībā un tādas mijiedarbības attiecību izsmalcināšanā. Tas, kas Visumam ir Visuma Evolūcija, tas Cilvēkam ir viņa Garīgā attīstība, kura notiek ejot Ētiskās, Estētiskās un visu citu Tikumiskās dzīves formu attīstības ceļu. Tas, kas Visumā Evolucionē tā savstarpējo daļu mijiedarbībā, pats attīstītās Cilvēkā Vīrieša un Sievietes attiecībās un attiecību laikā.

Ir Kosmiskais Cilvēks un Kosmiskā Cilvēka atspulgi Zemes dzīvē. Kosmiskais Cilvēks ir Sieviete – Vīrietis vienā. Viens veselums, kurš sevī satur Vīrieti un Sievieti tāpat, kā Visums sevī satur un pats ir Sievišķās un Vīrišķās Sākotņu vienība un tādas vienības veidojums. Sākotnes nepastāv viena bez otras. Kosmiskais Cilvēks ir tikai Vīrišķā un Sievišķā vienībā. Kosmiskais Cilvēks attīstās, attīstoties savām daļām un to sadarbības izsmalcinātībai.

Dabā viss tiek dots rupjākajās formās un to izsmalcināšanas iespējās.

Likums dod pienākumus un līdz ar to atnes iespējas.

Vienīgais attīstības ceļš ir Darbs.

Tiek piedāvātas darba iespējas, resursi un paņēmieni. Kosmiskais Cilvēks Adam – Adami iemiesojas rupjākajos materiālajos ietērpos – ķermeņos un kļūst par Adam – Heva. Tas, kas augstākajās pasaulēs (realitātēs), to sintētiskuma augstāku līmeņu dēļ tur var eksistēt vienībā, te zemākajās pasaulēs, kur pārsvaru ņem diferenciācija, ir spiests sadalīties savās sastāvdaļās un katra daļa veidot sev atbilstošu dzīvi, kura ir tikai vāja sintētiskā kopuma atblāzma. Katra atsevišķā daļa nekad sevī neietilpina veseluma dzīvi, iespējas, pieredzi un apjausmu par to, kā jūtas un dzīvo veselums.

Trešās rases beigās, kad beidzās Cilvēku iemiesošanās procesa veidošana un sākās dzimumvariošanās, iemiesošanās ķermeņi ieguva dzimumu diferenci – kļuva par Vīriešu un Sieviešu ķermeņiem, Vīriešu un Sieviešu apziņām personībā un psihiskajām polaritātēm – ieguva attiecīgo identitāti un mijiedarbību raksturu – „instrumentus” dzimumu vienības pārī.

Pilnvērtīgs ir tikai pāris.

Attīstība notiek tikai veselumā – pārī.

Tas, ko Cilvēki sauc par Garīgo attīstību un kas attīstās Cilvēkos, tiem esot pāra stāvoklī, ir viņu savstarpējās attiecības un spējas uzturēt šīs attiecības atbilstībā Kosmiskajai harmonijai (Mīlestībai) un tās Likumu dotajiem pienākumiem.

Tādā kārtā vienīgais Garīgās attīstības ceļš ir Mīlestības vadīts nesavtīgs darbs pildot pienākumus pret savu ģimeni un sabiedrību, kādus uzņemas Cilvēks ienākot šajā pasaulē un izpildot Likuma dotās iespējas.

 

Ārpus pienākumu pildīšanas nekāda cita Garīgās attīstības ceļa nav.

Neiemiesotā stāvoklī Monāde (Augstākā triāde) ir pašpietiekama visās jomās un tādēļ pasīva – neitrāla attiecībās ar visumu. Tajā ir iekšējā enerģētiskā aktivitāte, kura „visu Zin to neapzinoties” un tādēļ neveido jaunas attiecības ar Visumu – nepiedalās Visuma Evolūcijā, bet ir šīs Evolūcijas objekts – kā pasīva ūdens molekula Okeāna straumē. Cilvēka Monādei (Augstākajai triādei) lemts būt par Evolūcijas Subjektu – jaunu pasauļu (planētu) veidotāju, pasauļu sistēmu uzturētāju – Zvaigzni un Galaktiku radītāju – Centrālo Saprātu. Cilvēka Monādei lemts piepulcēties saviem Vecākajiem Brāļiem un stāties pie jaunu – labāku un harmoniskāku Galaktiku radīšanas. Tādēļ Cilvēka Monāde sāk savu attīstību, iemiesojoties uz vienas no zemākajām planētām – Zemes, lai savā attīstībā ceļoties, vēlāk pārceltos uz augstāko planētu ķēdēm, kur Cilvēks apgūst to, kam pamatus liek savās pāra attiecībās ar pretējā dzimuma Cilvēku ģimenē – laulībā.

Iemiesojoties Monāde (Triāde) iegūst Sākotnes polaritāti – kļūst par Vīrišķi vai Sievišķi aktīvu daļiņu Visumā un veido aktīvas attiecības kā ar savu iemiesojumu – personību, tā ar Visumu un citām monādēm. Tāda aktivitāte Visumā Monādes, atbilstoši to iekšējai dabai, pievelk noteiktām Visuma darbības formām – Saprātīgajām Enerģijām un iesaista tās šo Garīgo būtņu sadarbības un līdzdarbības lokā. Monādes kļūst par aktīvajiem elementiem, caur kuriem darbojas šīs Garīgās būtnes apgarojot Zemes matēriju, – paceļot to jaunā harmonijas – pilnības pakāpē un tā veidojot pilnīgāku Saules sistēmu – mūsu Kosmosu. Monādes savukārt, savstarpēji sadarbojoties un mijiedarbojoties savā polaritāšu pievilkšanās sistēmā, veido Monāžu kopas un hierarhijas – „Zvaigžņu ģimenes”, kurās pakāpeniski nostiprinās kādā no Sākotņu aktivitātes polaritātēm. Monādes kļūst Vīrišķi vai Sievišķi polarizētas. Tāda polarizācija tām palīdz veidot augstākas kārtas – apzinātu un mērķtiecīgi uzturētu vienību un sadarbību, kas tās pakāpeniski veido par aktīviem Visuma Celtniekiem – Visuma Evolūcijas Subjektiem – tām Augsti Saprātīgajām Garīgajām būtnēm, kuras vada Visuma Evolūciju ieplānotajā virzienā.

Iemiesojoties Monāde vienmēr paliek savās pasaulēs – realitātēs – „Debesīs”, bet te – uz Zemes veido savu „pārstāvi” – personību, ar kā starpniecību un palīdzību izzin un darbojas Zemes realitātē. Iemiesojuma personība vienmēr ir Monādes polaritātei pretējā dzimumā. Ja mēs redzam Vīrieti uz Zemes, tad viņa Monāde tagad ir Sievišķa, bet visu Sieviešu Monādes ir Vīrišķi aktīvas un veido pārus ar Sievišķajām savā realitātē – „Debesīs”. Tajā gadījumā, ja Monāžu radītajām un vadītajām personībām (ja personības „ļaujas” vadīties – ir pietiekami jūtīgas un harmoniskas, lai justu vadības smalkos impulsus) izdodas apvienoties pāros, uzsākt un veiksmīgi pabeigt laulības procesu, kurš ilgst apmēram 30 gadus, sākas Garīgās attīstības process šajā Sievietes un Vīrieša personību un viņu Monāžu pārī – ģimenē. Monādes apgūst vienību uzturošos harmonijas (Mīlestības darbības) likumus.

 

Tādā gadījumā „Debesu valstība iestājas uz Zemes”.

Tādā gadījumā notiek Garīgā attīstība.

Tāda gadījumā uz Zemes veidojas divu psihisko polaritāšu sintēze – Debesu Cilvēka Adam – Adami Zemes analogs – Zemes Cilvēks Adam – Heva.

 

Uz Zemes Sieviete vai Vīrietis ir tikai puse no Cilvēka. Cilvēks ir Sievietes un Vīrieša sintēze laulībā – tā būtne, kuras elementi ir Sieva un Vīrs.

Sievietei – Sievai un Vīrietim – Vīram ģimenē ir sava darbības specifika, kura atbilst tām kosmisko Enerģiju strāvām, kādas uz Zemes iemiesojumu ģimenēm plūst no attiecīgi polarizētajām Monādēm. No šo strāvu radīto psihisko polaritāšu rakstura izriet Dabiskais, nemainīgais un nemaināmais lomu un pienākumu sadalījums ģimenē.

Caur Sievieti Ģimenē un Pasaulē ienāk visa darbības un Dzīvības Enerģija, viss tas, ko Cilvēki tobrīd uzskata par labu, labumu un labuma augļiem. Caur Sievieti Pasaulē un Ģimenē ienāk Mīlestība. Lai tas viss varētu notikt, Sievietei jābūt Mīloši brīvai, suverēnai un izglītotai, kas Sintētiski apvienojumā dod Maigumu – vienīgo īsto Sievietes vērtību un spēku.

Caur Vīrieti Ģimenē un Pasaulē ienāk Radošā Doma, labā formēšanas un formējošais impulss – struktūra, kurā ieaužas Sievietes Dzīvības Enerģija, veidojot labo, labumu un labuma augļus. Vīrietis pārstāv šo struktūru, nesot un uzturot Pienākumu un Iztēli – spēju pārveidot Idejas tēlos un formās. Lai tas varētu notikt, Vīrietim jābūt Mīloši brīvam, suverēnam un izglītotam, kas Sintētiski apvienojumā dod Cēlsirdību.

Brīvu, suverēnu un izglītotu Maigas Sievietes un Cēlsirdīga Vīrieša Mīlestībā dibinātā Ģimenē – Maiguma un Cēlsirdības apvienībā – laulībā notiek iemiesota Cilvēka (Adam – Heva) Garīgā attīstība. Brīvība ir personības nepilnību neierobežota brīvība darīt labu.

***

Fiziskajā un personiskajā attiecību plānā Sieviete ir pasaules, Sabiedrības un Ģimenes centrs, veidotāja, spēka un veselības, un izglītības virziena uzturētāja. Vīrietis ir Sievietes palīgs viņas veidošanas un izglītošanas darbos. Vīrietis noformē, uztur un sargā Sievietes ienesto un veidoto. Sieviete ir riņķa centrs, bet Vīrietis Sievietes darbības spēju ārējā robeža – riņķa līnija.

Sieviete pārī ir Vedošā un attīstību vadošā.

Sievietes pienākums ir vest savu vīru un bērnus pie Debesīm.

Caur Sievieti Vīrietis ienāk Debesīs un tuvojas Radītājam.

To, kuru Sieviete neved, Debesis nepieņem.

To „jogās” nemāca. „Jogas” nav Garīgās attīstības, bet materiālās pasaules izziņas ceļš – ceturtās rases prakses paliekas. Baltajiem – Eiropiešiem un Amerikāņiem sacerētās „jogas” vispār ir tikai māžošanās – izklaides industrijas atzarojums, ar kuru labi pelnīja austrumu un rietumu šarlatāni.

Sievietei un Vīrietim ir vienota un savstarpēji papildinoša apziņa. Apziņas polaritātes ir Sievišķīgā Sapratne (spēja adekvāti uztvert un asimilēt ietekmes) un Vīrišķīgais Prāts (spēja noformēt adekvātas reakcijas). Sapratne, kura darbojas Jūtu formā, un Prāts, kurš darbojas Ideju noformēšanā, veido Kosmisko parādību Gudrību, kura Cilvēkā izpaužas kā Saprāts, bet personībā kā tās apziņa – emocionālā un intelektuālā darbība. Tās pietiekami augsti attīstās Monādes, kuras ir spējīgas veidot un uzturēt Radošas personības (senatnē sauktus par Dieviem), tajos projicē Saprāta Jūtas un Iztēles tēlaino domāšanu. Tāds Cilvēks atsakās no emocijām par labu Jūtām un intelektu izmanto par palīglīdzekli tēlainās domāšanas augļu iemiesošanai.

Vientuļam Vīrietim (bez Sievietes līdzdalības) nav Sapratnes. Viņš redz notikumus, bet nesaprot to gaitu un iekšējo jēgu – vēsturi. Bez Sieviešu līdzdalības vēsturnieki veido atšķirīgas vēsturisko notikumu interpretācijas un zinātniekiem par vienu novērojumu ir pretēji skaidrojumi. Tāda Vīrieša dzīvei nav darbības jēgas.

Vientuļai Sievietei (bez Vīrieša līdzdalības) nav Jūtu un Sapratnes noformējuma un praktiskā pielietojuma spēju. Tāda Sieviete neredz jēgu savai dzīvei.

Tikai pāri – laulībā apvienotas Jūtas, Sapratne, Iztēle un darbība Pienākumu izpildē piešķir jēgu Cilvēka dzīvei un darbībai. Neviens Vīrietis bez Sievietes līdzdalības savā dzīvē neko jēdzīgu izdarīt nevar. Neviena Sieviete bez Vīrieša palīdzības pati saviem spēkiem neko paliekošu aiz sevis atstāt nevar. Tikai stabils pāris formē labo, labumu un tos, kas šai pasaulei nes svētību. Vientuļi klīstoši „radikāļi” ir par traucēkli normālai dzīvei. Tāpēc tādu „radikāļu” – ģimeni veidot nespējīgo un nederīgo savākšanai, utilizēšanai un disciplīnā turēšanai veidoja klosteru institūciju.

Tad, kad Cilvēks laulībā ir izpildījis visus citus pienākumus pret ģimeni un sabiedrību, tad laulātie abi kopā vecumā var pievērsties filosofiskām studijām, pārrunām un pārdomām par studijās iegūtajām zināšanām, kas ir viņu izglītības turpināšana.

***

Vienīgais veids kā notiek Cilvēka Garīgā attīstība ir tie lēmumi, kādus pildot savus pienākumus Ģimenes dzīvē ikdienas rūpēs un Mīlestībā uz savu tuvāko pieņem Cilvēks. Nekādas citas Garīgās attīstības, kā viņa Tikumiskā attīstība, Cilvēkam nav. Ģimenes dzīvē attīstot savu brīvību, suverenitāti un izglītību Mīlestībā, Maigumā un Cēlsirdībā mēs ejam Garīgās attīstības ceļu. Nekādu citu speciālu tehniku, tehnoloģiju un apstākļu tam nav. Tāpat nav kādas visiem pāri stāvošas, bet nevienu tieši neskarošas Mīlestības.

Mīlestība ir tieši darbīga, iedarbīga, piedalīga un līdzdarbīga. Ja ir Mīlestība, tad tā vistiešākajā un konkrētākajā veidā darbosies uz katru līdz kam varēs aizkļūt, pie kā varēs nokļūt un ar ko saskarties.

Cilvēks aug Mīlestībā.

Cilvēks aug spējā ietilpināt sevī Mīlestību.

Cilvēks aug spējā adekvāti pielietot un noformēt Mīlestību.

Agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad Cilvēka Mīlestības talants – spēja darboties Mīlestībā pāraug viņa tuvinieku loku un iziet sabiedrības, Cilvēces un Kosmiskos plašumos. Tad Ģimenei visā kopumā jāatsakās no zemākā tieksmju un interešu virziena un visiem kopā jāapgūst jaunie Mīlestības konkrētā pielietojuma veidi, bet jebkurā gadījumā tas būs šīs Ģimenes kopdarbs un nesīs labumu visiem, kuri būs ietverti tādas Ģimenes Mīlestības un rūpju lokā.

Ar laiku, tuvojoties Debesīm, mainīsies tādas Ģimenes attiecību raksturs – norims fiziskās attiecības, bet pastiprināsies un pilnveidosies dvēseliskā dzīve un spēks. Visam ir jānorit dabiski un savlaicīgi. Katram seksuālo attiecību līmenim Daba ir atvēlējusi un paredzējusi savu laiku, derīgumu, vajadzību un uzdevumu. Tiem, kuriem kāds līmenis vēl vai jau nav vajadzīgs, tā aicinājumu neizjūt. Tiem, kuru dvēseles ir sasniegušas līmeni, kurā tai nav vairs vajadzīgas attiecības zemākajās seksualitātes jomās, nav arī interešu par tām un viņi dabiski un nepiespiesti iztiek bez tām, neatsaucoties uz pretējā dzimuma aicinājumiem. Tādiem nav zemāko seksuālo interešu. Tāpēc nekas mākslīgi nav jāstimulē vai jāslāpē. Ir jāievēro norma, kuru diktē mērķtiecība un saprātīga paškontrole.

Ja Jums pazīstamo „vīrieti” vēl velk fiziski seksuālas attiecības, tad tas tikai parāda to, ka pie viņa darbojas Dabas Likums, kurš tiecas pārtraukt viņa kroplo dzīvi un atjaunot viņu normālās attiecībās ar Sievieti pastāvīgā pārī ar zemāko Mīlestības seksuālās pievilcības formu. Šis „vīrietis” vēl nav izaudzis augstākām Mīlestības formām. Viņš vēl ir egocentrisma zīdaiņa autiņos kā lielākā daļa visu tādu „censoņu”. Mīlestības attīstību Sievietēm norāda viņu Maigums un labdabīgā – Sapratni sniedzošā ietekme uz Vīriešiem. Mīlestības attīstību Vīriešiem norāda viņu Cēlsirdība un Pienākumu izpildes griba – tieksme veidot un uzturēt stabilu Ģimeni.

Pasaule ir uzbūvēta tā, ka riņķa līnija ir atkarīga no riņķa centra. Kādas ir Sievietes – tādi ir Vīrieši. Maigu Sieviešu pasaulē ir Cēlsirdīgi Vīrieši. Kur Sievietes zaudē savu magnētismu – pievilcību – Maigumu, tur zūd Vīriešu labākās īpašības. Tur, kur viņi savā egoismā piespiež Sievietes iet karjeras ceļos un apbalvo „aktīvākās biznesmenes”, „sievietes biznesā” u.t.t., tur Vīrieši pārstāj būt Vīrieši.

Tur, kur Sievietes beidz cīnīties par emancipāciju un vienādu atalgojumu, bet tiecas atjaunot savu Dabisko Spēku – Maigumu – tur pasaule kļūst normāla, zūd perversijas un atjaunojas normālu Ģimeņu dzīve – atsākas Cilvēku Garīgā attīstība. Tur, kur atjaunojas normālu Ģimeņu dzīve, tur normalizējas sabiedrība, atjaunojas izglītība, Zinātne un Māksla, tur sakārtojas valsts struktūra, atgūstas institūciju darbs un izzūd korupcija, tur tautas saimniecība darbojas savu dabisko Likumīgo iespēju un pienākumu laukā, nodrošinot materiālo labumu pietiekamību savai normālajai normālo ģimeņu uzturētajai tautai.

***

Tiem, kuriem Garīgā attīstība ir pārsniegusi vidusmēra Cilvēka līmeni un notiek pārpasaulīgo realitāšu līmenī (tur ir viņu Ģimeņu aktivitāte), ir vajadzīgi vingrinājumi viņu interešu radīto spēju attīstībai. Tādi Cilvēki atrodas ārpus sabiedrības un savā Ģimenes dzīvē (ārpusē ir visa ģimene) apgūst tās prakses, kuras viņiem kalpos par instrumentiem darbā tāpat kā prasme lasīt un rakstīt ir spēja iekļūt Zināšanu laukā, lai apgūtu Zināšanas instrumentu tālākai darbībai. Zināšanas pielietojums ir Garīgā attīstība. Ne rakstīt prasme, ne Zināšanas, ne Zināšana nav Garīgā attīstība. Tāda ir tikai Zināšanas pielietošana.

Vēstures gaitā melīgi viltojumi vai vingrinājumu un prakšu atskaņas izkropļotā veidā ir nonākušas pie tam negataviem Cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi, nesaprātīgi un postoši ar tām rotaļājas. Vatikāns ir viena no transnacionālajām korporācijām, kuras veic plašu, globālu un plānveidīgu Cilvēces dzīves pārveidi. Šīs pārveides gaitā un ietvarā notiek iedzīvotāju skaita samazināšanas pasākumi. Korporācijas izstrādā postošus sadzīves, ēšanas, dzīvesveida, izglītības un uzvedības modeļus, kuri noved pie izmiršanas.

Vatikāna vadībā notiek tā saucamā „kultūras uzlaušana”, kuru izpilda rietumu jezuītiskie ideologi caur masu informācijas izplatīšanas kanāliem, izklaides industriju un skolu sistēmu. Vatikāns veido tā saucamo „pasaules reliģiju”. Vatikāns tādēļ caur savu jezuītu ordeni attīsta tā saukto „jaunā laikmeta” kustību, kuras ietvaros bīda jebkuru idiotismu, kurš vien ievieš lielāku haosu Cilvēka Garīgajā dzīvē, sludina liberālismu un visatļautību šajā jomā. Vatikāns izplata visus maldus un postošas prakses sākot no melnās maģijas un beidzot ar „NLO ķeršanu”, seksuālajām perversijām un pseidogarīgām mācībām, par ko jezuītu apmaksāti darboņi katru gadu izlaiž tūkstošiem grāmatu. Brilles, grāmatas un granātas nonāk pie mērkaķiem. Tagad mērkaķi spēlējas ar brillēm, grāmatām un granātām, bet sevis un viens otra sakropļošanu sauc par Garīgo attīstību.

                                                                                           

 

                                                                                                Pauls