Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


Diskusija Lata sakarā ...


Lats – de facto un de jure.


- PSRS-ā Latvija bija brīva un neatkarīga de jure, bet de facto tā bija okupēta teritorija.

- „Aitas” cērp „aitkopji”.

- Tik, cik „aitai” nocērp, tik „aitkopis” „uzbiezē”.

- Tas, kas nāk par labu un priecē „aitkopi”, tas deldē „aitu”.

- Tādēļ, lai „aitas” ļautos cirpties, visi vilki – „aitkopji” tērpjas jēru ādās.


Tagad vilki – „aitkopji” atkārto tās pašas blēdības, kādas viņi lietoja taisot iepriekšējo „ES iestāšanās” farsu. Toreiz viņi teica: Latvijas atrašanās pie Baltijas jūras un domājamā piederība Eiropas kultūrai esot liecība un stāvoklis de facto tam, ka Latvija jau esot ES sastāvā un dalībā. Iestāšanās procedūra esot tikai tāda papīru būšana – de jure sakārtošana.

Tagad viņi saka: „Tāda Lata nemaz nav, tā ir tāda fikcija. Lats ir piesaistīts euro un tāpēc Lata iznīcināšana ir tikai tāda de facto stāvokļa sakārtošana – de jure papīru parakstīšanai, kas izriet no de jure iestāšanās ES – papīru sakārtošanas.”

Tātad – mūsu atrašanās pie Baltijas jūras nosakot to, ka Latvijai nekādas neatkarības de facto neesot un nevarot būt, un visa tā „4.maija” būšana esot tikai tāda de jure papīru pārcilāšana no viena plaukta otrā.

Un te nu ir tā „aitkopju” blēdība. Tie paši „nacionāļi”, „tēvzemieši” un „tautpartijieši”, kuri Latviju padarīja tādu, kāda tā tagad ir, ar putām uz lūpām strīdējās un strīdas par to, bija vai nebija okupācija. Jo de facto tā bija, bet vai bija de jure, vai tos, kas de facto tāds bija, bija tāds vai citāds de jure?

De facto un de jure ir divi atšķirīgi stāvokļi ar atšķirīgām sekām. De facto „aita” ir nocirpta – sieviete ir stāvoklī. Bet de jure „aita” var būt aplaupīta vai savu vilnu pārdevusi labprātīgi. Sieviete var būt izvarošanas upuris vai laulātā draudzene, un stāvoklī ir pret savu gribu vai ar savu piekrišanu, vēlēšanos un aktīvu līdzdalību.

To, kas ir nolaupīts, prasa atpakaļ.

To, kas ir pārdots, atpakaļ neprasa.

Laupītājs ir noziedznieks.

Pircējs (labticīgais nezinītis) nav noziedznieks.

Savas mantas pārdevējs ir neatkarīgs savos lēmumos.

Savas de facto nolaupītās mantas pārdevējs de jure ir muļķis.

Savas ģimenes apzadzējs un kopīgās mantas pārdevējs ir lielākais no visiem neliešiem – tādus sauc par „mājas zagļiem”.

Tieši tādi ir tie, kuri „iestādināja” mūs ES tikai tāpēc vien, ka jau esam tās viducī un tagad pievērš mūs eiro, tāpat, kā to savulaik darīja bīskaps Alberts ar saviem krustnešiem. Strīds par okupāciju de facto vai de jure ir tik būtisks, ka maina visu starptautisko attiecību būtību. Nosaka to – attiecības ir likumīgas vai noziedzīgas, un kādas tālākās darbības ir likumīgas vai noziedzīgas. Tur, kur „aitkopji” to saprot un uzsver okupācijas jautājumā, viņi „it kā to aizmirst” Lata iznīcināšanas – neatkarības pārdošanas sakarā.

Blēdība ar Baltijas jūru un Eiropas kultūru ir tajā, ka tagadējai ES nekāda sakara ar Eiropas kultūru nav, un tas, ko ES dara kultūras laukā ir tiešā pretrunā kā ar to, ko tā pati sauc par Eiropas kultūru un kultūru vispār, tā ar to, pie kā tā apelē mūsu kultūras saites piesaucot. ES darbība ir kultūras iznīcināšana. Lai atceramies to kultūras darba sabrukumu un panīkumu, kāds te notiek kopš brīža, kad Latvija ir ES okupācijā (de facto, bet nu jau vairs nekad de jure). Tieši paliekot uzticīgiem Eiropas kultūras tradīcijām un būtībai, visiem spēkiem bija jāturas pretī kultūriznīcinošajai ES struktūrai. Tas bija arguments, lai tur neiestātos.

Šveice ir bagāta tieši tāpēc, ka nav ES dalībniece. Šveices bagātība nāk no ES dalībvalstu transporta kustības pa Šveices ceļiem. Par to tai maksā lielu naudu. Latvijas „mājas zagļi” pārdeva Latviju ES-am, lai tai nebūtu jāmaksā par tranzītu uz Krieviju. Latvija ir nabaga tāpēc, lai ES uz tās nabadzības rēķina varētu „uzbiezēt”. Un arī Latvijas „mājas zagļiem” no tā sava kapeiciņa atleca.

Tieši atrašanās pie Baltijas jūras dod(tu) Latvijai to resursu, kurš ļautu tai palikt arī ekonomiski neatkarīgai. Šo neatkarību Latvijai nozaga tās „aitkopji”, ievedot Latviju ES aitu cirpšanas aplokā.

Tieši tāpat ir ar Lata piesaisti euro.

Lats ir Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības uzturēšanas instruments. Tas nav tikai tehniskas, bet, un galvenokārt, ir tiesiskas un principiālas dabas jautājums

- Vai mēs gribam būt neatkarīga valsts un pastāvēt kā tauta nākotnē?

Ir jāsaprot, ka iznīcinot Latu kā neatkarīgas valsts instrumentu, izzudīs tauta – Latvieši. Tāda ir ES darbības programma, kuru par niecīgu samaksu apkalpo un realizē pašmāju „aitkopji”. Lata piesaiste euro, pretēji „aitkopju” aģitācijai, ir pierādījums tam, ka Lats ir neatkarīga de facto un par tādu de jure atzīta valūta, kuru var konvertēt citās valūtās! Piesaiste euro ir maiņas kursa noteikšanas ērtībai un arī tāpēc, ka pašmāju „aitkopji” aiz šīs piesaistes slēpj savas mahinācijas ar Lata vērtības izmaiņām. Viņu meli par Lata piesaistes nozīmi slēpj to faktu, ka tik ilgi, kamēr Lats ir Latvijas naudas vienība, tikmēr Latvijas Banka to pēc saviem ieskatiem un vajadzības var pati no euro atsaistīt, piesaistīt kam citam vai beigt slinkot un pati noteikt tā vērtību attiecībā pret citām valūtām.

Tādā kārtā „aitkopji” sajauc divas nekā nesavietojamas un tiešā sasaistē neesošas parādības – neatkarīga Lata esamību un tā konvertācijas aprēķinu ērtības kārtību. Ar to, runājot par kaut kādu hipotētisku Lata „neesamības” stāvokli de facto ( kuru paši veido un uztur), viņi grib šo „neesamību” padarīt de jure.

Tas viņiem, atņemot tās citiem, dotu dažas iespējas. Pirmkārt, viņi nopelnītu vēl dažus Jūdasa grašus (nebūšot tēriņu naudas maiņai tiem, kuriem ir ko mainīt) tuvinot Latviešu tautas galu, bet galvenais, viņi de jure nostiprinātu to, ko tagad dara de facto. Ja pirmais (Lata esamība) nav absolūta drošība tautai, tad tas tomēr ir nozīmīgs šķērslis tās iznīcināšanas gaitā. Otrais „mājas zagļus” no tiesājamiem un sodāmiem noziedzniekiem – nodevējiem, laupītājiem un zagtas mantas pārdevējiem padara par esošajā juridisko normu sistēmā nevainīgiem un tīriem jēriņiem.

Pāreja uz euro ir zagļu bēgšana no apsūdzēto sola.

Kamēr Lats ir Lats, viņu noziegumus vēl var celt gaismā. Tad, kad būs ieviesies euro, tad visi gali būs ūdenī un Latvijas zelta rezervju izzagšana un citi nodarījumi de jure nebūs noziegumi. De facto tie tādi būs mūžīgi mūžos. Taču tie, kuri zog de facto, par to nebūt neuztraucas. Viņus interesē tikai stāvoklis de jure un tā dēļ viņi ir gatavi iet uz jebkuru blēdību un cūcību savā „aitkopībā”. Tā dēļ viņi melnu uzdos par baltu un Lata reālās esamības faktu par tā neesamības ilūziju, tāpat kā viņi neatkarības ekonomisko bāzi (ģeogrāfiskā novietojuma resursu) uzdod par neatkarības zaudēšanas neizbēgamības cēloni tad, kad paši ir reālie šī neatkarības resursa iztirgotāji de facto un de jure. Tāpat kā šeptmaņi un žīdu spekulanti pasaules biržās spēlē uz akciju un fondu kursu celšanās un krišanas starpību, tāpat mūsmāju „aitkopji” spēlē uz de jure un de facto stāvokļu atšķirībām, savās blēdībās aģitējot par Lata iznīcināšanu.

Eurosavienības amatpersonas atklāj īsto euroatbalstītāju skaitu – 20% ! Tas mums atklāj vēl vienus „aitkopju” melus par 40% esamību atbalstā, un vēlreiz mūs atjauno bēdīgi slavenajā procentuālajā attiecībā – 20% „biezajos”, kuri nezin ko vēl varētu gribēt savu iegribu apmierināšanai, un 80% - tajos, kuri nezin, kā savilkt galus kopā. Euro ir vajadzīgs tikai biezajiem tauku makiem un viņu apdauzītajiem muļķiem, bet par Latu stāv tikai tie, kuriem nav ne latu, ne euro! Lats ir ne vien ekonomiska un ģeopolitiska, bet galvenokārt Cilvēciska Vērtība, kuru kā pēdējo taukvēderi atņem savām „cērpamajām aitām”.

Tas, kas nāk par labu ES, atnes postu Latvijai.

ES ir tāda ekonomisko saišu sistēma, kurā spēcīgie konkurē ar vājajiem un šīs konkurences ceļā vājos aplaupa. Ja atceramies, ar ko ES ienāca Latvijā, tad redzam, ka tā bija plaša Latvijas ekonomikas konkurētspējīgo nozaru iznīcināšana un resursu izlaupīšana, kā arī ekonomiskās dzīves iespēju slēgšana. Katrs ES pieprasījums Latvijai vai ES fondu darbība un censoņu projektu atbalsts Latvijā tādā vai citā veidā nāk par labu ES un vājina Latviju.

Euro ieviešana tieši tik kaitē Latvijai, cik tā dod iespējas Euro savienībai. Eurosavienība Latvijai nedos neko, kas varētu kalpot tās stiprībai. Ja eurosavienībai tas der, tad tas viennozīmīgi nāk par ļaunu Latvijai un Latviešiem!

Bet vislielāko postu nes pašmāju „aitkopji”! Viņi labprāt runā par bijušajiem „komunisma noziegumiem”, izsūtīšanu, gulagu un bijušo okupāciju tur, kur paši šodien realizē tieši tādu pašu noziedzīgu darbību pret savu tautu un valsti, kur paši izsūta svešzemju darbos un paši ir svešzemju okupantu ielikteņi, un kā šo okupantu vietvalži cērp un muļķo savus tautiešus. Tieši viņi ir lielākais Latvijas posts, jo viņi ar viltu panāk to, ko citkārt citi darīja ar varu. Tieši viņi savus tautiešus izmuļķo, apstulbo un padara par rīcības nespējīgiem un okupācijai pretoties negribošiem. „Aitkopji” paralizē tautas dvēseles spēkus.

Tieši tā darbojas viņu apgalvojums par to, ka Lata piesaiste euro esot jau sen likvidējusi Lata esamības jēgu.

Tad, kad godīgi Cilvēki aizstāv Latu, viņi nenoliedz to faktu, ka „aitkopji” negodīgi izmanto saņemtās iespējas un apzog savus līdzcilvēkus. Viņi saka: „Lai paliek mums mūsu Lats! Euromīļi var ar savu euro mīlēties arī tad, kad Latvijā ir Lats. Mēs viņiem tādas iespējas varam dot likumīgā ceļā, neiznīcinot Latu.”

„Aitkopji” saka: „Mēs zagām, zogam un turpināsim jūs apzagt. Tas, ka mēs esam zagļi, ir pamats tam, lai mēs turpmāk to darītu „likumīgi”. Lai top noņemtas visas atslēgas, izceltas visas durvis un logi, un jūsu naudas maki lai mūžīgi ir mūsu rokās!”



                                                                        Pauls Stelps

                                                                        Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa