Mana olekts politikā.

Ja mēs paceļam latiņu saeimas deputātu līmenī, tad virs tās ir tikai viens politiķis – Lembergs. Ja mēs dzīvotu valstī, kura (tāda citos apstākļos varētu būt) politiski darbotos (kurai būtu sava politika) mūsdienu Eiropas valstu politiskajā vidē, tad Lembergs būtu starp redzamākajiem politiķiem Eiropā un pasaulē. Diemžēl mēs dzīvojam teritorijā, kuras administrācijai nav ne savas iekšpolitikas, ne ārpolitikas. Šeit kultivē pakalpīgu mīkstmiesību. Tāpēc te Cilvēkam ar funktieri un mugurkaulu visi ceļi tiek slēgti.

Tagad mēs varētu skatīt, kāds viņš ir politiķis.

No viņa pretinieku pienestās informācijas (TV un radio, jo presi nelasu) ir redzams, ka, līdzībās sakot, „saimnieks ap savu saimniecību ir uzcēlis kārtīgu žogu, par ko gaudo aitukāri vilki.” Lembergs neļauj izlaupīt Ventspili. Par to viņu no saimnieka vietas mēģina dabūt ārā tie, kuri jau sen kāro palaupīt Ventspilī. Ja viņu vēl nav no turienes izmūķējuši ārā, tad tas liecina par labu viņa politiskajām spējām. Būdams pilsētas galva, Lembergs ir saistīts saeimas izdotajos likumos. Ja viņš, tā darbodamies, parāda uzskatāmu saimnieciskumu un Ventspils pārākumu citu pilsētu vidū, tad šī acīmredzamā starpība (tās mērā) rāda viņa politiskās un saimnieciskās spējas.

Mūsdienu politiskā vide ir iekārtota tā, ka katrs savā, savas ģimenes, nama, pagasta, pilsētas un valsts labā var darboties tikai savu ekonomisko (finansiālo) resursu mērā. Darīt var tas, kam ir nauda. Mūsdienās ar labu prātu un gribēšanu vien nepietiek. Lembergs, turēdams sev stingru ekonomisko bāzi, parāda sevi kā saprātīgu politiķi. Pret viņu ir ierosinātas tiesu lietas. Ja būtu par ko viņu sodīt, tad tas jau būtu darīts. Tā kā tas nav noticis, tad manās acīs viņš ir tīrs.

Lembergs darbojas savu politisko iespēju (skauģu pretdarbība!), pastāvošo likumu un pilsētas budžeta robežās. Ja viņam būtu simtreiz lielāks kapitāls, tad attiecīgi pieaugtu arī viņa politiskais spēks Latvijā, bet tad viņu piemeklētu Ugo Čavesa liktenis. Tāpēc ir labāk, lai ir tāds Lembergs, kāds viņš ir tagad.

Katra īstos samērus redz salīdzinājumā. Tādu salīdzina ar tādu pašu. Galdnieku ar galdnieku, arāju ar arāju, skolotāju ar skolotāju, saimnieku ar saimnieku. Tā kā „virs svītras” Lembergs ir vienīgais saimnieks, tad ir redzams tas, ka Lembergs IR.

Zeme ir apaļa. Pēc ziemas nāk pavasaris. Cilvēkam ir galva, rokas un kājas. Viss labais un pareizais ir acīmredzams. Neko jaunu te izdomāt nevar un nevajag. Te nav vajadzīgas modernas idejas un stratēģijas. Tas, kas Cilvēkam ir labs un derīgs, tāds vienmēr ir visiem visur. Labu saimnieku pazīst pēc tā, kā viņš prot parūpēties par savu saimniecību un tās iemītniekiem. Par vīru runā darbi. Ar krietna saimnieka gudro rūpību.

Vērojot Lembergu, es redzu Cilvēku ar perspektīvu. Viņš iet un rīkojas kā tāds, kurš redz aiz apvāršņa. Viņš zina ko un kā, un kāpēc dara. Viņš, darot šodien, ņem vērā to, kas būs rīt. Man tādi patīk. Viņā ir saimnieka un politiķa centrālā īpašība – rūpīga, tālredzīga un auglīga stabilitāte.

Viņa domas un vārdi ir skaidri, saprotami un man pieņemami. Viņa darbi ir redzami. Viņa pretinieki no viņa baidās. Viņa līdzcilvēki viņu ciena. Ar to man pietiek, lai arī es izteiktu viņam savu cieņu.

Lembergs ir sirsnīgs.

            Es to augsti vērtēju.

Pauls