Lēnām pār tiltu, draugs!

 

Obama: „Sīrijas Pretgaisa aizsardzības sistēma nav nopietni ņemama. Tāpēc ASV nelūgs Sīrijas valdībai atļauju lidojumiem tās gaisa telpā.”

 

 

            Jā, brālīt, Krievija ir iekšējā Garīgā spēka zeme, bet ASV vada noziedzīgu (nacistisku) valstu bandu, kurā diemžēl tagad ir arī Latvija.

           

Acīmredzot Tu, brālīt, esi ASV propagandas produkts – pārskatījies Latvijas TV un pārklausījies „vienmēr pirmo” radio no Doma laukuma „Eiropas kultūras galvaspilsētā”. Tā jau notiek, ja skaties TV, kurā visas filmas ir par (noziedzību) ASV, visi šovi ir ASV produkti latviešu valodā, kurā viss rada iespaidu, ka ASV ir viss, kas ir pasaulē, ka ar to viss sākas un beidzas. Tā jau notiek, ja klausās radio, kurā rada to pašu ainu un uzstājas ļaudis, kuriem maksā algu tad, ja runā ko Vašingtona liek! Tā jau notiek valstī, kurā angļu valoda ir lielākā cieņā, kā sava dzimtā latviešu valoda! Padomā par to, ja Tu to spēj pārtulkot (pats sev) angliski! Ja ne, met mieru – tāpat nesapratīsi „ko es ar to gribēju teikt”...

Ir skaidrs, ka tu esi cietis NATO informatīvajā karā pret Krieviju. Ir klasiska kontūzijas aina. Neesi spējīgs objektīvi uztvert notiekošo un adekvāti reaģēt. Esi iestrēdzis kaut kur starp realitāti un murgiem.

           

Labi, vedīsim Tevi atpakaļ pie prāta.

 

1. Pēc bruņotā nacistiskā valsts apvērsuma Ukrainā, Cilvēkam ir tikai trīs iespējas – palikt Godīgam Cilvēkam un ar to atteikties būt nacistam, ar to pašu kļūstot „prokrieviskam” vai pieslieties nacistiem un tad iet šaut „prokrieviskos” Cilvēkus, vai būt par divkājaino bēguli, kurš pakļaujas katram, kas viņam nodrošina jumtu, pārtiku un netraucētu vairošanos. Citas iespējas Ukraina nedod.

2. Uz katru notikumu vienmēr ir trīs nesavienojami skatu punkti. Pirmais ir Godīga Cilvēka skatījums, otrais ir noziedzīga Cilvēka skatījums, un trešais ir divkājaina dzīvnieciņa skatījums. Mums ir jēga runāt tikai par pirmajiem diviem.

            Godīgs Cilvēks vienmēr skatīsies notikumu kopumā, to būtībā un virzībā – centīsies saskatīt notikuma dalībnieku nodomus un mērķus. Godīgs Cilvēks vienmēr vērtēs tos no Cilvēka pienākuma pozīcijām. Godīgs Cilvēks vienmēr meklēs visplašāko labumu – to, kas ir labi visiem. Tas uzreiz nodala šaurā – savtīgā labuma meklētājus un tā pārstāvjus noziedzīgā skatījuma pozīcijā.

            Noziedzīgs Cilvēks vienmēr pievērsīsies notikuma detaļām, puspatiesībām, un ar noklusējumiem centīsies tās iegrozīt sev izdevīgā skaidrojumā, slēps mērķus un nodomus, melos, locīsies un būtībā centīsies attaisnot noziegumu. Noziedzīgs Cilvēks visur piemeklēs kādu formālu likuma burtu, ar kuru pamatot vai aizslēpt savu noziedzīgo rīcību. Būtībā viņš vienmēr tādā vai citādā veidā ir nozieguma līdzdalībnieks un atbalstītājs. Noziedzīgs Cilvēks vienmēr visā meklēs savu šauro labumu. Noziedznieks vienmēr iedziļināsies detaļās, kurās meklēs savu savtīgo interešu piepildījumu.

            Visbiežāk zaglis, bēgot no zādzības vietas, klaigās:

            „Ķeriet zagli!”

            Noziedzīgs Cilvēks savus noziegumus uzkraus citiem un vislabprātāk – godīgajiem.

            Un vēl – bagātie turēsies savrup no nabagiem. Bagātais pabūs ar nabago tikai tik daudz, cik tas viņam neko nemaksā un netraucē pelnīt naudu. Ja bagātajam būs jāizvēlas – atzīt patiesību un ar to zaudēt peļņu, vai, saglabājot peļņu, nostāties blakus netaisnajam, tad bagātais vienmēr saglabās peļņu un paliks ar netaisno.

 

***

 

            Kā katrā valstī esošie likumi, tā arī starptautisko tiesību normas pastāv ar vienu mērķi – organizēt Cilvēku dzīvi tā, lai viņi katrs atsevišķi un visi kopā varētu dzīvot labāk, nekā bez šiem likumiem un normām. Tas ir, - šajās normās ir ietverta izpratne par to, kas Cilvēkiem nāk par labu. Starptautiskās tiesības atspoguļo tās fundamentālās vērtības, par kurām šīs normas ievērojošas valstis var savstarpēji vienoties, vai piespiest ievērot tās nepieņemošās valstis. Līdz ar to, vienā „maisā” nonāk kā godīgie, tā noziedzīgie un tas, kas „normu” veidā valda savstarpējās valstu attiecībās, izriet no četru lielumu – godīgo, netaisno, vienošanās vai piespiešanas īpatsvara. Tad, kad netaisnie ir vāji, viņi meklē vienošanos ar godīgajiem un slēpjas aiz likuma sargājošās daļas. Tad, kad netaisnie ir stipri, viņi visiem uzspiež savas „Eiropas vērtības” un attiecību modeli.

            Pašlaik starptautiskajās attiecībās valda princips, ka „stiprais” sliktais no „vājā” labā pieprasa to, ko pats nemaz netaisās ievērot. Katastrofāli zudis godīgums. Ja „to” dara „stiprais” negodīgais, tad „tas” esot labi, bet, ja to pašu dara vājais godīgais, tad „tas” esot slikti un par to tam pienākas visāda veida sankcijas līdz pat pilnīgai iznīcināšanai. Ir acīmredzams pagrimums starptautisko attiecību kultūrā. Tātad, spēku līdzsvars novirzījies uz noziedzīgo un „stipro” pusi, un attiecībās valda piespiešanas elements. „Stipro” attur tikai cits „stiprais” – iespēja „uzrauties uz kaulainas dūres”. Starptautiskās attiecības tagad veidojas uz spēka varas – uz teroru, kādu pasaulei uzspiež negodīgu valstu – laupītāju alianse.

            Ir jāatzīst, ka terorisms ir pacelts valsts dzīves līmenī un NATO valstis ir valstis teroristes. NATO ir teroristu banda.

            Ja notikuma izpētē mēs nevaram balstīties uz esošo starptautisko attiecību normām to netaisnīguma dēļ, tad mums ir jāmeklē fundamentālākās vērtības, kuras ievērot savā attiecību veidošanā un to vērtēšanā.

            Visfundamentālākā vērtība ir Dzīvība tās labklājības apstākļos. Cilvēkam tā ir Cilvēka dzīvība viņa Cilvēciskās labklājības apstākļos, ko dod visu viņa kultūras dzīves (arī tās materiālo izpausmju) vajadzību apmierināšana. Tā kā šī pamatvērtība ir visam dzīvajam un visiem Cilvēkiem piemītoša, tad tas ir Lielākais Labums, uz kuru orientējas katrs Saprātīgs un Godīgs Cilvēks.

Lielākais labums sabiedrībā un Cilvēcē ir tas, kas nodrošina Dzīvību un Cilvēcisko labklājību iespējami lielākam Cilvēku skaitam iespējami plašākā labumu spektrā. Acīmredzot visi godīgie likumi un normas izriet no šīs fundamentālās vērtības – Lielākā Labuma, un tādā vai citādā veidā darbojas šīs vērtības realizēšanai, bet tie, Cilvēki vai likumi, kuri darbojas pret cilvēcisko labklājību, grauj šo fundamentālo pamatvērtību, bet bez tās beidz pastāvēt jebkuru likumu un darbību vērtība un esamības jēga. Mums pagaidām pietiek ar to, lai vērtētu notikumus pasaulē un Ukrainā kā tās atsevišķā gadījumā, tāpat kā Latvijā, Sīrijā, Lībijā, Venecuēlā, Ķīnā, Vjetnamā, Korejā un vispār jebkurā citā pasaules vietā.

            Tātad, Cilvēka dzīvība viņa Cilvēciskās labklājības apstākļos un Lielākā labuma princips ir vienīgais, uz ko MĒS balstamies savos vērtējumos.

            Tie, kuri ieņem tādu pat pozīciju, ir GODĪGI Cilvēki, jo pamatvērtību ievērošana uztur Cilvēka Godu. Tie, kuri ieņem jebkādu citu pozīciju, nav Godīgi Cilvēki, te sīkāk neapspriežot, kāpēc un kādi viņi ir.

No Godīgam Cilvēkam piemītošās šīs pamatvērtības ievērošanas vajadzības izriet visi Cilvēka pienākumi.

Līdz ar to, mēs redzam, ka Godīgi Cilvēki pilda pienākumus un viņiem piemīt vajadzība uzturēt spēkā pamatvērtības. Visi citi tātad ir tie, kuri izvairās no pienākumu pildīšanas un nostājas pret pamatvērtību uzturēšanu vai tās grauj.

Tagad pietiek tikai palūkoties, kuras valstis grauj citu valstu un tautu Cilvēcisko labklājību (kultūras dzīves telpu un izpausmes) un pakļauj briesmām Cilvēku dzīvības, lai spriestu par viņu negodu – noziedzību. Tieši tas pats attiecas arī uz atsevišķiem Cilvēkiem viņu rīcības novērtēšanai.

Katra Cilvēka pienākums ir būt likumpaklausīgam (likums ir vērsts uz lielākā labuma uzturēšanu sabiedrībā), ja vien tas nav pretrunā ar likumā neparedzētiem apstākļiem pamatvērtības uzturēšanai. Cilvēks var atteikties (tas ir jādara) no likuma pildīšanas, ja to prasa pamatvērtības sargāšana.

Paņemsim dažus piemērus.

Kuģis. Pasažieru uzvedības noteikumi, kuri paredzēti pasažieru ērtību un drošības garantēšanai, aizliedz tiem pārkāpt kuģa robežas – atrasties ārpus „kuģa teritorijas”. Kāds pasažieris pārkrīt pār bortu, bet kāds cits metas viņam pakaļ lai viņu glābtu. Ar to otrais pasažieris ir pārkāpis uzvedības noteikumus, bet ir izpildījis augstākas pakāpes pienākumu – glābis Cilvēka dzīvību. Kuģa kārtības noteikumu pārkāpējs ir Godīgs Cilvēks. Ja viņš būtu pakļāvies noteikumiem un ļāvis pirmajam noslīkt, tad viņš būtu noziedzīgs – negodīgs Cilvēks. Ir valstis, kurās par to soda – pret to vēršas ar likuma bardzību – palīdzības nesniegšana ir noziegums.

Cita situācija.

Robeža. Ir robežas pārejas kārtība, dokumentu noformēšana tādas kārtības ievērošanai un pārejas vietas. Ir divi kaimiņi – katrs savā pusē robežai. Pirmā kaimiņa mājai uzbrukuši noziedznieki, posta māju, slepkavo iedzīvotājus. Otrs kaimiņš pārkāpj likumā noteikto robežas pārejas kārtību un ar savu mājinieku atbalstu un viņu ieroču spēku iet palīgā savam kaimiņam robežas otrā pusē, ar ko izglābj tos no neizbēgamas nāves. Šie robežu un likumpārkāpēji ir Godīgi Cilvēki, tāpēc, ka ir izpildījuši augstāko Cilvēka pienākumu – glābuši Cilvēku dzīvības un viņu mājas – viņu Cilvēciskās labklājības vietu. Ja otrais kaimiņš paliktu savā robežas pusē un neietu palīgā savam kaimiņam, tad viņš būtu ievērojis robežas pārejas likumus, bet būtu noziedznieks, nepalīdzēdams nelaimē nokļuvušam Cilvēkam. Tāpat bagātais, peļņas dēļ palikdams netaisnā pusē, ar to pašu ir negodīgs – zaudējis godu, un ar savu rīcību atbalstījis netaisnību, kas vienmēr ir noziegums.

Otro kaimiņu par to var saukt pie atbildības kā robežpārkāpēju un piemērot sodu par robežas pārejas likumu neievērošanu, tomēr viņš ir Godīgs Cilvēks un izpildījis savu Cilvēka pienākumu, par ko pelna visu Godīgo Cilvēku cieņu un atzinību.

Visi Godīgie Cilvēki jūt līdzi uzbrukumā cietušajiem, kuru dzīvības ir apdraudētas šajos uzbrukumos, un izsaka atbalstu Varonim, kurš, varēdams palikt savā robežas pusē, drošībā un likuma nepiemeklēts, tomēr, nežēlodams pats savu drošību un dzīvību, pārkāpdams zemākas kārtas šo gadījumu neregulējošu likumu, ir paklausījis augstākam principam – savai Sirdsbalsij, kura viņam atgādina Cilvēka pienākumu un pamatvērtību aizsardzību, ir palīdzējis savam kaimiņam un tā nostiprinājis Pamatvērtību uz Zemes.

 

Tagad paņemsim konkrētu vietu, laiku un notikumu vēsturē.

Spānija. 20.gadsimta 30-tie gadi – 1933.gada 17.jūlijā ģenerālis Franko ar citu nacistu un fašistu valstu atbalstu izdara valsts apvērsumu Spānijā. (Es ceru, ka ASV pakalpiņu propagandas apdauzītais latvietis neteiks, ka bruņots valsts apvērsums, kura rezultātā iet bojā Cilvēki, ir kaut kas apsveicams, un ka viņš atbalsta nacismu un fašismu Eiropā, un šī fašisma un nacisma izplatīšanās, izplatīšana un atbalsts ir apsveicams un veicināms, jo tad viņš pats ir nacists un fašists.)

Līdz 1939.gada 1.aprīlim tur notika pilsoņu karš starp fašistiem un republikas atbalstītājiem – tas ir pilsoņu karš, kurā cīnās divu politisko sistēmu piekritēji, kurā fašisti atbalsta fašistus, bet fašisma pretinieki – republikāņus. Arī toreiz abās pusēs Cilvēki cīnījās „par visu labo”, katrs ar to saprotot pretējo, tieši tāpat kā tagad notiek cīņa pret ļaunuma impēriju, no katras frontes puses rādot vienam uz otru. Godīgajiem negodīgie ir ļaunums, tāpat kā noziedzīgie par ļaunumu sauc Godīgos.

Toreiz fašisti, galvenokārt ar nacistiskās Vācijas tiešu militāru atbalstu uzvarēja republikāņus. Tagad NATO „individuālā kārtā” piegādāšot Ukrainai modernu bruņojumu. Šajā karā, neskatoties uz šķēršļiem un aizliegumiem, uz Spāniju cīnīties pret fašistiem brauca Godīgie Cilvēki no visas pasaules. Arī toreiz republikāņu rindās bija daudz krievu, tāpat kā citu zemju brīvprātīgo.

Varētu likties, ka tas bija karš starp divu politisko sistēmu piekritējiem, kuru „labumu” vai „ļaunumu” nevar vērtēt objektīvi, bet tikai subjektīvi ar „man patīk”, „man iedeva”, „es piekrītu” vai „nepatīk”, „man atņēma”, „nepiekrītu”, ar „par tiem” vai „pret tiem”, kur pasaules vēstures un Cilvēces priekšā abi ir vienādi, un Cilvēcei ir vienalga, kura no karojošajām pusēm uzvarēs, ka Cilvēcei nekas nemainīsies no republikāņu vai fašistu uzvaras Spānijā.

Tomēr tā nav. Ir objektīva mēraukla un atskaites sistēma, pamats vērtējumam. Uz šo pamatu, atskaites sistēmu un objektīvo mērauklu atsaucās katrs brīvprātīgais, kurš devās cīnīties pret fašismu Spānijā. Fašisms samazina Dzīvības daudzumu uz Zemes. Fašisms atzīst vienas šauras Cilvēku grupas interešu piepildījumu uz citu Cilvēku grupu rēķina, pie tam, atzīst Citu Cilvēku grupu iznīcināšanu fašisma interešu piepildīšanai. Tātad, fašistu interešu piepildīšana pārkāpj Lielākā labuma principu un to ļoti būtiski sašaurina – ierobežo līdz šaurai iedzīvotāju grupai uz visu citu grupu Cilvēciskās labklājības un dzīvības rēķina.

Fašisms darbojas pretēji Lielākajam labumam un noliedz pamatvērtības, tātad, ir noziedzīgs. Katra ideoloģija, kura aicina uzlabot savu labklājību uz Citu Cilvēku labklājības vai dzīvības rēķina, ir noziedzīga. Katrs Cilvēks, kurš atbalsta tādas ideoloģijas izplatīšanu vai uzturēšanu, ir noziedznieks, neatkarīgi no tā, ka viņš nepārkāpj kādu konkrēto valstu likumus, vai to ievērošanas vārdā realizē fašismu un nacismu – sašaurina Lielākā labuma principu līdz vienai grupai uz Citu grupu rēķina.

Tieši šī Lielākā labuma principa ievērošana attiecībās ar citiem Cilvēkiem šo attiecību un savas rīcības vērtēšanai nešaubīgi norāda uz Cilvēka Goda esamību, Godīgu Cilvēku un viņa Sirdī esošu Pamatvērtību. Tieši šī Sirds īpašība – spēja atsaukties Pamatvērtības un Lielākā labuma aizsardzības aicinājumam lika daudziem Godīgiem Cilvēkiem no visas pasaules braukt uz Spāniju un tur cīnīties pret Fašismu, pat neskatoties uz to, ka tādā veidā viņi pārkāpj citus likumus, kādus pieņēma tā laika valdības.

Ja propagandas apdauzītais latvietis būs objektīvs – Godīgs Cilvēks un godīgi atzīs, ka runā no šauras grupas pieredzes, vērtējumu un attieksmes pozīcijām (noliekot malā visus stāstus par piedzīvojumiem, ar kādiem ir sastapies savā vai savas grupas dzīvē), tad viņš atzīs, ka vēsturiski Krievijas impērija, PSRS un Krievijas Federācija savos mērķos vienmēr ir orientējusies un darbībā vadījusies uz Lielākā labuma principu. Protams, ka orientācija uz Lielākā labuma principa ievērošanu prasa pašierobežojumus Cilvēciskās labklājības laukā par labu līdzcilvēkiem, ja ir vērojama starpība tā līmeņos, vai izsauc tādu ierobežojumu pielietošanu sabiedrībā pret tiem, kuri paši tos neuzņemas – nav pietiekami Godīgi Cilvēki. (Godīgs Cilvēks orientējas uz Lielākā labuma principu ievērošanu savā rīcībā un savas rīcības vērtējumā).

Protams, ka tādi ierobežojumi izraisa pretestību no to puses, kuros Godīgums vēl nav pietiekami attīstīts un no noziedzīgo puses. It sevišķi asi pret to cīnās visi tie, kuri, pārkāpjot Lielākā labuma principu un realizējot fašismu, savās rokās ir sagrābuši ievērojamu labklājības apjomu vai ir kādu sevišķu labumu baudītāji uz citu Cilvēku dzīves trūkumā rēķina. Ja mēs paskatīsimies, kas ir Krievijas pretinieki, tad redzēsim, ka tās ir valstis – šo valstu bagātnieki, kuri izlaupa, kolonizē un tur nabadzībā pakļauto zemju iedzīvotājus (arī Latvijā).

Ja mūsu propagandas apdauzītais latvietis būs Godīgs, tad viņš būs spiests atzīt, ka latviešu attieksmi pret Krieviju ir radījusi Lielākā labuma principa nepieņemšana un tie notikumi, kurus ir izraisījusi pretošanās šim principam Latvijā un pasaulē. Latvietis būs spiests atzīt, ka labāk samierināsies ar noziedzīga labuma iegūšanas iespējas ilūziju, nekā pievienosies Lielākā labuma principa uzturēšanai savstarpējās attiecībās. Tik ilgi, kamēr tas būs tā, latvietim nav ko sapņot par Brīvību un Neatkarību.

Tikai Lielāka labuma principa realizēšana dod Brīvības stāvokli un neatkarību prāta darbībā un dvēseles dzīvē. Atgādinu, ka labuma gūšanas Godīgums vai noziedzība nav atkarīga no labuma gūšanas vietā tobrīd darbībā esošajiem likumiem, bet no tā, cik tas ir gūts saskaņā ar Lielāka labuma principa ievērošanu vai pret to.

Turpinājums sekos...

 

Lēnām pār tiltu, draugs! - 1. turpinājums
Lēnām pār tiltu, draugs! - 2. turpinājums