Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai



Lēnām pār tiltu, draugs! - sākums
Lēnām pār tiltu, draugs! - 1. turpinājums
Lēnām pār tiltu, draugs! - 2. turpinājums

Nobeigums


NATO pēc PSRS sagrāves vajadzīgs esamības attaisnojums.

Afganistāna pierādīja NATO impotenci un tas vairs negrib kauties ar to, no kā var dabūt pa aci un olām, tāpēc ir jārada kāds ienaidnieks, par kuru ir zināms, ka tas visādi centīsies izvairīties no atklātas konfrontācijas. Arī citu, gan idejisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ Krievija ir ideāls „partneris” tādam „sparingam” (divcīņai). NATO, tāpat kā katrai tādai armijai, ir vajadzīgs neliels, ierobežots telpā, bet ilgstošs kariņš.

- Karš ir izdevīgs tirgus laukums.

- Karā trenē armiju, virsniekus un specvienības.

- Karā pārbauda bruņojumu un taktiku.

- Karā „pazūd” cilvēki.

- Uz kara fona iespējamas politiskas spēlītes un politiskā kapitāla pelnīšana. Tāds karš veicina agresora ekonomiku, ja agresors ir stagnācijā un parādos, bet upuris ir kreditors (aizdevējs). Milzīgs Krievijas „stabilizācijas” fonds dolāros, zeltā un ASV valsts obligācijās glabājas (ir spiesta turēt – tāda ir kapitulācijas cena) ASV. ASV meklē iemeslu tā sagrābšanas pasludināšanai (kapitulācijas nodevas legalizācijai), tāpat kā tā vienmēr sagrābj visu „slikto” Cilvēku un valstu kapitālus. Parasti tas ir pirmais, ko tās dara, pārejot pie atklāti agresīvas darbības. Tāpēc jau tiek iesākts „sankciju celiņš”, lai to aizvedinātu līdz visiem Krievijas ārzemju aktīviem un naudas resursiem.

Neatdot parādus ir ASV dzīvības vai nāves jautājums, tāpēc tā iznīcina savus kreditorus. Arī Sarkozī iznīcināja savu kreditoru Muammaru Kadafi. Tā viņi vienmēr dara! Neatdots parāds ir noziedznieka labklājības pamats.

Neizdari pakalpojumu un neaizdod bagātajam!

Turies tālāk no bagātā!

Karš Ukrainas dienvidos apmierina visus ASV, NATO, Ukrainā un Gejropā. Vienīgie, kas no tā cieš, ir tie, kurus karā nogalina, kas paliek bez pajumtes un tiek padzīti bēgļu gaitās. NATO vajag karu, kuru var paplašināt uz Krieviju tā, lai tajā karotu ar ukraiņu rokām un saviem tankiem. Tāpēc samitā pieņēma lēmumu „piedalīties individuāli”, bet ne NATO formātā, kam viņuprāt jāattur Krieviju dot atbildes triecienu NATO valstu teritorijām. Vienīgie, kurus paredzēts ziedot šajā karā, ir ukraiņi un tie „brīvprātīgie” (propagandas apdauzītie brālīši – brašie „bāleliņi”), kuri dosies aizstāvēt „Rietumu ideālus” un „Latvijas neatkarību un drošību” Ukrainā.

2. Ukraiņu armija, ieņemot apgabalu teritoriju, sev veda līdzi lielu daudzumu ieroču un munīcijas. Daudzas noliktavas un kara tehnika kauju gaitā, nacistiem atkāpjoties, trofeju veidā nonāk zemessardzes rokās.

 

„Kijevieši”, tāpat kā Hitlera vermahts, gāja uz vieglu un ātru karu.

 

Ne velti kara sākumā dienvidu iedzīvotāji lielījās ar savu neapbruņotību, jo bija saskatījušies (apdauzīti ar ) baltiešu nevardarbīgās pretošanās propagandu. Viņiem likās, ka arī te būs tāds pat Maidans kā Kijevā. Pamītiņos, pavicinās karogus, uzrakstīs savas petīcijas un prasības, kuras Kijeva agri vai vēlu akceptēs. Nu pamētās degpudeles, bet tāpat kā Kijevā Janukovičs nelietoja spēku, tāpat te armija un „nacgvarde” tikai pabraukās gar robežām, bet spēku nelietos. Janukovičs taču spēku nelietoja – Gejropa un Amerika to neļāva. Viņi nesaprata, ka tie te nav berkutieši un tas nav Janukovičs. Te ir ASV, NATO un viņu kara peļņas iespējas. Viņi nesaprata, ka NATO vajag karu par katru cenu un šurp atbraukušie ir atbraukuši viņus šaut nost!

Tomēr izrādījās, ka šis karš nebija ne ātrs, ne viegls. Un tāds tas nebija galvenokārt tāpēc, ka „kijevieši” te nebrauca karot, bet slepkavot. Kad slepkavojamie izrādīja pretošanos, tad kijevieši sāka vaimanāt par smagajiem kara apstākļiem, ūdens un pārtikas trūkumu, smagiem sadzīves apstākļiem un nāvējošu pretuguni – visu to, kādos apstākļos karo arī zemessardze, kura par to nesūdzas. Kijeviešu – latviešu glorificētajiem maidanistiem varonība ir sveša. Tāpat kā visiem gejroproduktiem Latvijā un Gejropā. Viņi ir „varoņi” tikai pret tiem, kas nešauj pretī – kā neapbruņotie „Berkuta” vīri un Odesā sadedzinātie.

- Ko tad „kijevieši” bija gaidījuši?

- Vai viņi domāja, ka sēžot dīvānos un mīkstās čībās, graužot cepešus un dzerot šņabi, komfortabli spaidīs ložmetēju mēlītes, un čupām vien apšaus viņiem priekšā karodziņus vicinošus „kolorādus”?

- Vai viņi domāja, ka arī te viņiem izdosies tas pats, kas Odesā?

Uz Doņecku bija atklāts „frontes tūrisms”. „Īstenie ukraiņi” veselām ģimenēm brauca pie „nacgvardiem” un par noteiktu maksu varēja izšaut no lielgabala, tanka vai mīnmetēja uz kādu „kolorādu” ciematu vai pat ielenkto pilsētu. Tas taču ir tik aizraujoši – iemest glāzīti, paspaidīt partneres pupus un ietriekt lādiņu „moskaļu” mājās!

Lai tie „kolorādi” cepas!

Attīrīsim mūsu svēto zemi no šiem zemcilvēkiem!

Ukrainā jādzīvo tikai augstākās raudzes ukraiņiem!

Viss kā Trešajā Reihā!

 

Uz nacgvardu ķiverēm un formas tērpiem tiek atklāti nēsāti „SS” vienību simboli un kāškrusti.

- Kāds vēl nacisma darbības fakts būtu jāmeklē?

No demokrātiskās, ar „Gejropas vērtībām” bagātās Gejropas brauca atpūsties uz „krievu” safari – Cilvēku šaušanu sagatavojušies piedzīvojumu meklētāji. Viņi domāja, ka te sastaps ideālus mērķus – pretoties nespējīgus, lēnīgus zemcilvēkus, bet sastapa fašisma uzvarētāju bērnus.

Kad pēc vēsturiskās loģikas neizbēgamības nacistiem izrādīja pienācīgu pretestību, tad vieglā kara meklētāji bēga no frontes veseliem bataljoniem. Esot tādos pat un vēl smagākos apstākļos (viņu ir mazāk un ar vājāku kara tehnikas bāzi) zemessardze tomēr kijeviešus dauza visur, kur vien var tiem piekļūt tiešai kaujai.

„Kijeviešu” armija bēg visur, kur vien sastop pretestību.

Kijeviešu armija ir tipiska ASV un NATO morāles un gara iemiesotāja.

„Gejropas vērtību” iemiesojums un produkti.

Tā uzlido objektiem, kurus nesargā pretgaisa aizsardzība un izrāda sava bruņojuma varenību vājajiem un neapbruņotajiem, bet aizvācas no turienes, kur sastop nopietnu pretestību. ASV – NATO un kamikadzes – ziedošanās ir neiedomājami un nesavienojami jēdzieni.

NATO ir varonības pretmets un noliegums.

NATO ir gļēvulības un nodevības apoteoze.

NATO kareivis vadīs bezpilota slepkavu no sava datora, sēžot drošā kabinetā.

NATO labprāt iet izkauties uz „bērnudārzu”.

 

3.  Nevajag aizmirst, ka karš norisinās arī Ukrainas oligarhu starpā. Doņeckas un Luganskas apgabali ir Doņeckas „grupējuma” un oligarha Renata Ahmetova teritorija, bet Dņepropetrovska ir Kolomoiska citadele. Uzbrukums Dienvidukrainai ir Ahmetova īpašumu – rūpnīcu, šahtu, pilsētu, veikalu un infrastruktūru postīšana. Kolomoiskis ir apbruņojis savus bataljonus un raida tos karā postīt konkurenta īpašumu. Dabiski, ka Ahmetovs apgādā sava īpašuma aizstāvjus ar ieročiem un munīciju.

- Kāpēc tad tāda „kijeviešu” sakāve un kāpēc „Krievija ir ievedusi savu karaspēku”?

Uz pēdējo ir vienkārša atbilde. Kaut kā taču ir jāizskaidro tāda sakāve. Nevar taču teikt, ka ukraiņu „pārcilvēkus” ir sakāvuši (kā teica Porošenko) „kaut kādi tur nelīdzcilvēki” – „moskaļi” un „kolorādi”, kas nav „īsteno” Cilvēku uzmanības vērti, kas esot tikai dubļi pie „īsteno ukraiņu” kurpēm. Nevar taču atzīt, ka jaunā amerikāniskā ukraiņu (de)ģenerācija nav spējīga karot.

Nevar taču teikt taisnību.

Ir kauns zaudēt karā ar „nelīdzcilvēkiem”. Nav kauns zaudēt karā ar lielā un spēcīgā „briesmīgā un agresīvā Lāča” armiju. Tāpēc Ukrainā esot iebrukusi Krievija ar savām tanku divīzijām un kājnieku pulkiem. Tāpēc avīzēs rāda „pierādījumus” – satelītuzņēmumus no attāliem Krievijas rajoniem (Psaki kundze stāstīja, ka 1000 km attālā Astrahaņa turpat Ukrainā vien esot. Psaki kundzei Ukraina jau ir līdz Urāliem un Volga ir izsena ukraiņu upe...) un bildītes no videospēlēm. Krievijas teritorijā izvietotā karaspēka bildītes uzdod par fotogrāfijām no Ukrainas.

- Interesanti, kā satelītattēlos Kijevas tankus var atšķirt no tādiem pat zemessardzes tankiem?

Abas puses taču karo ar vienādu tehniku!

Tai pat laikā, kad valsts departaments Vašingtonā paziņoja, ka ASV nav nekādu drošu pierādījumu (tikai ukraiņu stāsti) par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Obama Tallinā blēja dziesmiņu par Krievijas agresiju Ukrainā. Tātad prezidents drīkst visu – arī melot, ko nedrīkst valsts departaments, jo tā izteikumi ir vairāk vai mazāk oficiāli paziņojumi, bet ASV prezidenta runas ir tikai politiķa pļāpāšana – vārdi, no kuriem var arī atteikties nākamajā dienā, kā to izdarīja Olands paziņojumā par „Mistrāliem”.

- Tātad, kāpēc pēkšņi tādas radikālas izmaiņas kara gaitā?

Kā zināms, tad armijas panākumi ir tās vadības prasmes rezultāts. Armija, kuru nevada, kaujā cieš sakāvi pat tad, ja tā ir labāk bruņota un lielāka skaitā.

Tad, lūk – visu „nacgvardes” un armijas daļu kareivji sāka sūdzēties, ka komandieri viņus pametuši likteņa varā. Nepienāk lūgtā palīdzība, bet viņu pozīciju koordinātes nonāk zemessardzes artilēristu rokās. Ģenerāļi sola, bet neko nedara. Armiju pārstāj vadīt...

- Tam taču, brālīt, ir kāds iemesls?

Ir gan... ar svītrām un zvaigznēm!

- Kā tev, brālīt, šķiet, kad tu, valsts darbā strādājot, esi „valsts”, bet kad „Cilvēks”?

„Valsts” tu esi darba laikā (arī komandējumā), kad izpildi savus amata pienākumus – to, ko tev ir uzticējuši darīt un par ko tev maksā algu. „Cilvēks” tu esi pēc darba laika, kad dari to, kas pašam prātā ienāk un par savu naudu.

- Kā tev šķiet, brālīt, vai ģenerāļa un viņa virsnieku atrašanās kādā vietā, savas pavēlniecības un valdības rīkojumu izpilde un armijas komandēšana, par ko viņiem tiek maksāta alga, ir šīs valsts atrašanās tur, kur ir ģenerālis un viņa virsnieki?

- Vai tas, ka kāds ģenerālis, savas valdības rīkojumus pildot, komandē kādu armiju, norāda uz to, ka šī armija ir ģenerālim rīkojumus dodošās valsts valdības armija?

Lietu loģika saka, ka – jā! Tā tas ir. Un tālāk:

- Vai tas, ka kāds ASV ģenerālis (Ki Rendi Alens) un viņa 180 virsnieki komandē „kijeviešu” armiju Donbasa iedzīvotāju iznīcināšanai nozīmē to, ka tā ir ASV armija un rīkojas ASV valdības uzdevumā un interesēs?

Lietu loģika saka, ka – jā!

Te tev nu, brālīt, krievu iebrukums Ukrainā!

Bet laiks iet, karā visādi gadās un 29. jūlijā ģenerāļa štāba kolonnai uzbrūk kāda nejauši savās darīšanās garāmejoša specvienība (visādi gadās) un smagi ievaino ģenerāli Ki Rendiju Alenu un nošauj sešus no viņa virsniekiem. Tāpat nejauši gadās, ka šīs pašas vienības snaiperi, neuzmanīgi apejoties ar šaujamieročiem (kam gan negadās), tajā pat nedēļā nošauj vēl 4 ģenerāļa virsniekus (vienu pat peldēšanās laikā Mariupoles pludmalē), bet par šo gadījumu zinošs krievu virsnieks kādā Gejropas valstu tādu pat speciālistu sarīkotā draudzīgā kokteiļvakarā pajoko, ka tāda specvienība mēneša laikā varētu apšaut visus amerikāņu ģenerāļa Ki Rendola Alena virsniekus. Joks ir tas, ka šie 180 ASV virsnieki ir ASV labākie šajā jomā un speciāli apmācīti tādu neoficiālu karu veikšanai svešā teritorijā.

Pentagonā pakasīja aiz auss, padomāja, padomāja, un izdomāja...

Un tā – valsts sekretārs Džons Kerijs sarunā ar Maskavu nāk klajā ar paziņojumu, ka „balstoties uz Porošenko miera plānu”, „kijevieši” esot gatavi (gribot) noslēgt pamieru ar Donbasiešiem.

- Bet kā tu, brālīt, noslēgsi pamieru ar kaut kādiem tur „nelīdzcilvēkiem”, kurus neviens nemīl, un kāpēc tad būtu vajadzīgs pamiers, ja karā viss iet labi un uz priekšu tik vien, uz priekšu tik vien (kā stāsta ukraiņu TV un Latvijas radio)?

Tāpēc karš ir jāzaudē!

Tāpēc ir jāzaudē karā ar spēcīga pretinieka armiju!

Tāpēc notiekot „Krievijas destabilizējoša invāzija” un „agresija” Ukrainā, tāpēc tur esot iebraukušas Krievijas tanku kolonnas!

Tāpēc armiju pārstāj vadīt!

Pamieru taču nedrīkst prasīt tad, ja frontē viss ir kārtībā!

Kaut kā taču tas karš ir jāzaudē, ja tajā šauj nost arī amerikāņu ģenerāļus...

Tas karš pret saujiņu prokrievisku nemiernieku Ukrainā, kuru ASV armija (ASV taču, brālīt!) nevar dažu nedēļu laikā uzvarēt, met ēnu uz ASV vairāk, nekā gadiem ilgs karš Afganistānā. Un šis karš rādījās būt ilgs un pamatīgs. Amerikāņi ar „moskaļiem” nekad vēl nav karojuši...

 

***

 

            - Nu, brālīt, vai galva apskaidrojās?

            - Vai saproti, ka nedrīkst ticēt visam, ko tev TV un radio stāsta, ko politiķi no savām tribīnēm sarunā?

            - Vai saprati, ka rīt viņi var no saviem vārdiem atteikties kā tas jau vairākkārt šovasar ir noticis?

            - Vai saproti, ka nedrīkst kopā ar amerikāni karā iet?

            Amerikānis tevi nodos vienmēr, tiklīdz viņam pašam briesmas draudēs.

            Amerikānis par tevi necīnīsies.

            Amerikānis izdarīs tā, lai tu cīnītos par viņu!

            Tā, lūk, tās lietiņas stāv!

            Tāpēc lēmām pār tiltu, draugs!

            Nepiesakies par kalpu sveša kunga karā!

            Vēl nav zvanīts, kuros kapos tevi glabās!

            Nelien pirms laika bedrē!

            Dzīvo vesels!

            Un nāc ciemos, parunāsim par dzīvi, brālīt!

 

***

 

Tā dzīve, brālīt, ir viena interesanta lieta. Tajā ir visiem acīmredzamais un tas, ko acis un ausis it kā redz, bet prātā tas nekā neiekļaujas un nekā nenonāk līdz roku darbībām.

Tas, kas ir pārāk liels tavam prātiņam, tas paliek ārpus Tava sašutuma, dusmām un uzmanības.

Tas, kam tavs prātiņš, brālīt, ir par šauru, tevi nesatrauc.

Tevi nesatrauc tava prātiņa šaurība, tas, ka ārpus tā paliek tik daudz!

Es tavā vietā (Latvijā), ja būtu tik dezinformēts un slikti zinošs krievu valodu, mazāk satrauktos par to, kāpēc Ukrainā Kijevas šaikas pretinieki paši sadedzinās, paši uzspridzinās, paši apšauda sevi un savas pilsētas, un kāpēc tas notiek tad, kad viņu vietā karo kāds cits, bet palūkotos apkārt un redzētu, ka tu un tava sieviņa pārstājat būt sava „mazuļa” (Cilvēki saka – bērna. Mazuļi ir dzīvniekiem) Tētis un Mamma, bet tiekat pārkvalificēti par sava „mazuļa” aprūpētājiem ar „aprūpes tiesībām”. Jūs tiekat pielīdzināti ikkatram „sociālajam darbiniekam”, kuram tādas tiesības piešķir „pārraudzības institūcija”. Jūs pārstājat būt tie, kuri audzina savu turpinājumu. Jūs tikai „aprūpējat” to, kuru audzina kādi citi savām vajadzībām un savā garā. Jūs esat tikai apaugļojoši, iznēsājoši, ēdinoši, ģērbjoši un sīkumus apgādājoši – „aprūpējoši” organismi, objekti – „aprūpētāji”, kuru vietā var būt citi, un kuri pēc vajadzības var tikt nomainīti ar jebkura skaita un dzimuma citiem aprūpētājiem.

Trakākais, ka arī jūsu bērnam to tāpat iemāca tie, kas jūs tā pārkvalificē.

- Vai tu esi painteresējies, ko viņi skolās darīs ar tavu bērnu „Cilvēkdrošības programmas” ietvaros?

- Vai tu tiešām domā, ka dzimumizlaidības iemācīšana nāks par labu tavam bērnam?!

- Vai tu skaidri zini, kāpēc tavai sieviņai tavam bērnam jāstāsta „ieņemšanas stāsts”?

Jūsu bērnus skolās samaitā gan bioloģiski, gan intelektuāli, gan dvēseliski. Ja viņi pieņems to, ko viņiem tur tagad māca, tad viņi nekad nebūs pilnvērtīgi Cilvēki, bet jums par to ne silts, ne auksts!

- Vai jūs esat normāli?!

- Un no kurienes nāk tāda darbošanās?

- Vai no Krievijas?

- Vai stāsti par Ukrainā notiekošo tevi satrauc vairāk kā tas, kas notiek ar tavu bērnu?

Nu labi, - tev ir vienaldzīga tavu bērnu nākotne, bet tev taču interesē tava miesīgā labklājība. Tu taču katru dienu ne vienu vien reizi ēd. Tev taču nevar būt vienaldzīgs tas, ko tu ēd. No tā ir atkarīga tava fiziskā (un ne tikai, bet arī intelektuālā un emocionālā) labklājība. Tev nevar būt neinteresants tas, ko sauc par pārtikas drošību. Pat suns rūc un kož, ja kāds apdraud viņa bļodiņu.

Pārtikas drošība ir pārtikas trūkuma cēloņu novēršana – tas, ka tev vienmēr būs ko likt galdā. Tā ir krīzes situāciju paredzēšana un apdraudējumu novēršana. Tā ir likumdošana, ar kuru zemi, ražu un pārtikas ražošanas līdzekļus patur valsts un tautas rokās. Tās ir pārtikas rezerves noliktavās un iedzīvotāju mājās, pagrabos, šķūņos un kūtīs – iedzīvotāju spējā apgādāt sevi krīzes situācijā. Tā ir sēklas uzkrājumu radīšana un uzglabāšana pietiekamā krājumā, lai varētu sēt, stādīt un audzēt vairāku neražas gadu laikā. Pārtikas drošība ir spēja sevi pilnībā nodrošināt ar pārtiku un izvairīties no apdraudējumu ietekmes.

ASV ir tāds kantoris, ko sauc par Pentagonu. Pentagons ir kara rīkošanas kantoris. Kari ir dažādi. Ir tādi, kuros šauj, ir tādi, kuros apstulbina tiktāl, ka tētukiem vairs neinteresē viņu bērnu liktenis, ir tādi kari, kuros pretinieku indē vai vienkārši nomērdē badā. Pentagons ir radījis firmas (tai skaitā Monsanto), kuras izpilda ASV plānu pārtikas drošības apdraudējuma frontē. Tādus kā tevi visvieglāk paverdzināt apdraudot viņu bļodiņas. ASV apkaro zemju un valstu pārtikas drošību.

Pasaulē bija divas dabisko augu sēklu bankas. Tajās glabājās sēklas gadījumam, ja notiktu kāda liela mēroga katastrofa un vajadzētu atjaunot augu valsti. Viena banka ir Norvēģijā kalnu ledāju zonā, otra bija Irākā – sausajā tuksneša klimatā. To „tuksneša vētras” operācijas – ASV iebrukuma Irākā laikā iznīcināja koalīcija – ASV, Lielbritānija un Polija. Šīs sēklu bankas iznīcināšana ir īstais iemesls, kādēļ ASV iebruka Irākā – tas bija solis uz pasaules kundzību GMO izplatīšanas ceļā. Ja nav sēklu banku, tad GMO agrāk vai vēlāk iekaro pasauli un padara to atkarīgu no Pentagona izveidotajām firmām. Ja ir sēklu bankas, tad tādas kundzības ieviešana ir apdraudēta. Tāpēc ASV iznīcināja objektu, kurš stāv ceļā ASV plāniem par pasaules kundzību.

ASV algotie iztapoņas pilnām mutēm stāsta par ģenētiski modificēto organismu nekaitīgumu un visādiem labumiem, kādi no tiem nākot, par to, ka ar tiem paēdināšot bada cietējus (tās ir sevišķas biznesa shēmas, caur kurām ASV aplaupa tos pašus bada cietējus) un cik tie esot visādos veidos labi. „Attīstītajās” valstīs ir pārtikas ražošanas pārprodukcija. Līdz 50% saražotā nonāk izgāztuvēs. Tagad pat – Zviedrijā sarīkos „tomātu karu”, lai izšķaidītu lieko tomātu ražu, bet tos nedos tiem, kas dzīvo trūkumā. (Es gribu, lai tie, kas tajā piedalīsies, piedzīvo badu!)

ASV algotņi visiem stāsta, ka ģenētiski modificētie produkti esot nekaitīgi. Tomēr tie izspiež normālos organismus, bet paši ir neauglīgi – to sēklām nav dīgtspējas. Tātad tu uzņem sevī to, kas savā dabā ir neauglīgs – turpinājumu nedodošs.

- Kā tevi var turpināt (uzturēt veselībā) tas, kas pats sevi turpināt nevar (kas nav dzīvību turpinošs)?

- Kas notiks, ja sējas laikā nepienāks tādu sēklu sūtījums?

Tu nomirsi badā tāpēc, ka GMO būs izspiedis dabiskos vairoties spējīgos organismus. (GMO ir pretdabiski organismi.) Ar to tev ir atņemta tava pārtikas drošība.

Tev stāsta, ka neesot pētījumu, kuri pierādot GMO kaitīgumu.

ASV algotņi tev melo!

Tādi pētījumi ir. Tādu pētījumu ir daudz. ASV izmanto savu visaugstāko personu ietekmi (nesen to darīja ASV valsts sekretārs Kerijs), lai piespiestu citu valstu valdības apklusināt zinātniekus, kuri cenšas darīt zināmus savu pētījumu rezultātus. Tādus zinātniekus padzen no darba, izolē no zinātniskās vides un visiem līdzekļiem diskreditē viņus un viņu pētījumus, ja nevar (bet parasti var) noklusēt pētījumu rezultātus par to, ka GMO ir bīstami un kaitīgi. GMO izraisa audzējus, neauglību un jauna veida slimības.

Painteresējies, ko nozīmē termins „margelons” un kas tā par slimību, kuru sauc par „margelozi”, kuru izraisa GMO organismu saskare ar Cilvēka audiem.

Tici man, tu negribi ar to slimot!

Tādas briesmas rada ASV!

ASV uzspiež GMO pasaulei!

Tu to noteikti esi dzirdējis. Ir tādas atomelektrostacijas. Tās esot lētas enerģijas avots, kurš apdraud visu dzīvo. AES ir bīstamas ar savu sprādzienbīstamību (Černobiļa un Fukušima), piesārņojumu un sekundāro starojumu. Pēdējais ir visbīstamākais – to nekā nevar novērst. Tad, kad sāka būvēt tādas stacijas (militāros mērķos – tur ražo atomieroču izejvielas), tad to konstruktori nosprieda, ka gan jau nākotnē nākošo paaudžu zinātnieki atradīs veidu, kā tikt galā ar sekundāro starojumu.

Bez šī starojuma ir arī radioaktīvo atkritumu problēma.

ASV ir nolēmušas Ukrainu izmantot savā atombiznesā.

ASV ir izvēlējušās Černobiļu par savu radioaktīvo atkritumu noglabāšanas poligonu. Tur virszemes (!) cisternās glabāšoties augsti radioaktīvi materiāli. Vēl nav projekta, vēl nav aprēķinu, bet celtniecības darbi jau sākušies! ASV likumi aizliedz radioaktīvos atkritumus noglabāt ASV teritorijā, bet ASV labprāt eksportē savu kodoldegvielu uz citām pasaules daļām

Ukrainā esot vajadzīga sava enerģētiskā neatkarība (tad tāpēc viņi par tādu neatkarību tagad tur tā kaujas)! Ukrainai ir atomelektrostacijas. Tajās ir vajadzīga kodoldegviela. Šīs AES cēla padomju inženieri, no padomju materiāliem un saskaņā ar padomju kodolprogrammu – tās kodoldegvielas parametriem (tāpēc degvielu tās AES piegādāja Krievija), bet ASV tagad ir piespiedusi Ukrainu pirkt savu kodoldegvielu, kuras atkritumu ieglabāšanai Černobiļā cels atklātu virszemes glabātavu.

ASV kodoldegviela neder Ukrainā un nekur citur, kā vien ASV AES, bet tā kā atomieroču ražošanas intensitāte ASV ir ļoti augsta, tad tur ir milzīga kodoldegvielas pārprodukcija un ASV meklē vietas, kur varētu to izvietot, vienlaicīgi arī atstājot tur tās atkritumus. Somi un čehi jau to izmēģināja un steidzīgi no tās atteicās. Čehi piedzīvoja baisus brīžus, kas tikai laimīga gadījuma dēļ nebeidzās ar jaunu Černobiļu. Tika smagi bojāts izmēģinājuma reaktors. Tā remonts izmaksāja vairākus simtus miljonus dolāru. Bet Ukraina tagad pilnībā pāriešot uz ASV kodoldegvielu.

Tad Ukraina būšot enerģētiski neatkarīga!

Tagad tai nebūšot jāpērk kodoldegviela no Krievijas!

Tagad to pirkšot no ASV!

Tagad tā būšot neatkarība!

 

Pilnīgi iespējams, ka Jaceņuks, Kļičko un citi naciķi ir tik stulbi, ka neko nesaprot no tā, ko krauj AES reaktoros vai arī ir vienkārši ASV piespiesti to darīt, bet visai Gejropai tas draud ar lielām nepatikšanām. Viena pati Zaporožjes AES ir vairāku Černobiļu vērta!

Nupat Kolomoiskis, kuram ASV ir devusi brīvu rīcību Ukrainas dienvidaustrumos, ir izdomājis „vadāmās atomavārijas” projektu. Viņš grib uzspridzināt Dņeprogesa aizsprostu, lai tā ūdensvilnis nogāztu zemāk esošo hidroelektrostaciju dambju kaskādi, Kijevas ūdenskrātuvi, kurā guļ vairāki miljoni tonnu radioaktīvi piesārņotu dūņu kopš Černobiļas laikiem un ar šo ūdensmasu trieciena spēku izsauktu Zaporožjes AES reaktoru „netīro sprādzienu”, kurš pēc viņa domām piesārņotu visu Krieviju līdz pat Urāliem. Tas ir gadījumā, ja vējš pietiekami ilgi pūš uz Ziemeļaustrumiem, bet ja tas maina virzienu, tad radioaktīvais mākonis nosegs visu Eiropu no Islandes līdz Spānijai!

Tādi, brālīt, ir tavi mīļie amerikāņi un viņu šakāļi!

Es atceros kādu Vangas paredzējumu, kurā viņa runā par neapdzīvojamo piesārņoto Eiropu „tad, kad Sīrija būs uz ceļiem”. Tagad ASV ir izperinājusi islamistu bandas Lībijā un Irākā, kuru „apkarošanai” tā taisās bombardēt arī Sīriju. Par to es satrauktos, ja būtu par to informēts.

Jau četrus gadus pēc Otrā Pasaules kara beigām – 1945.gadā ASV panāk „Eksporta kontroles komitejas” radīšanu. Tās mērķis ir kontrolēta sociālistisko valstu ekonomiskās dzīves (labklājības) bremzēšana. Komiteja neļāva eksportēt uz sociālistiskajām valstīm jaunākās tehnoloģijas. Tu, brālīt, PSRS-ā dzīvoji (ja tad jau dzīvoji) zemākā labklājībā ne tāpēc, ka PSRS būtu sliktāka, vājāka vai nepilnvērtīgāka (visas transnacionālās korporācijas kopē sociālistiskās nometnes ekonomisko modeli!), ka tajā būtu kādas tai piemītošas un tāpēc to graujošas problēmas, bet tikai tāpēc, ka tajā laikā, kad PSRS dzīvoja pati saviem spēkiem un vēl palīdzēja citiem, „rietumu brīvā pasaule”, laupot visur un visus kur vien kaut kam tika klāt, nepārtraukti rieba, bremzēja un visādi traucēja dzīvot PSRS iedzīvotājiem.

Rietumiem labumi nāca no laupīšanas un banku kredītu burbuļa uzpūšanas (nākotnes izlaupīšana!), bet ne no tā, ka „rietumu brīvā pasaule” būtu kaut kas principiāli pārāks, labāks un ražīgāks. Rietumi ir agresīvi, bezkaunīgi, nežēlīgi un negodīgi. Tur, kur tu strādāji, viņi tevi traucēja un apzaga.

- Kā to visu zinot, var slavināt ASV?

- Vai arī Tu to nezināji?

- Un, ja Tu to nezini, tad kāpēc Tu nāc strīdēties ar mani, kurš to zin?

 

***

 

            Un pēdējais, ko gribētu tev, brālīt, teikt – tāpat, kā uz katru lietu ir trīs dažādi skatījumi, tāpat arī katra ziņa izraisa trīs atšķirīgas sajūtas. Tur, kur šakāļi vaimanā un hiēnas gaudo, tur Godīgi Cilvēki priecājas, bet tur, kur Cilvēki bēdājas, tur plēsoņām un maitēdājiem ir dzīres. Tāpēc, tad, kad Latvijas labi ģērbtie kungi un kundzītes izjūt bažas un bailes par krievu agresiju un gaida iebrukumu un okupāciju, tad, godīgi Cilvēki saka: „Suns zina, ko ēdis!”, bet tad, kad vairiņas un diktorīši krustpunktos sašutumā deg par krievu tankiem Ukrainā, tad Godīgi Cilvēki saprot, ka „ahā, mūsējie savējiem tomēr palīdz!”

            Tad, kad „nacgvardi” brēc par tanku trūkumu un smagajiem zaudējumiem, ģenerāļu nodevību, tad Godīgs Cilvēks saka: „Tā jums maitām vajag! To esat pelnījuši! Tas jums par Odesu!

Tas jums par Harkovu!

Tas jums par visu!

Tas vēl nav viss!

Būs vēl un pilnā mērā!

Katrs par visu atbildēs!

Būs „Berlīnē 1945.!”

Būs „Nirnberga” un karātavas!

Katram būs un visiem, kuri to pelnījuši!

Tā būs!

Ne šodien vēl, vēl ne, bet būs!”

 

Un vēl – ja propaganda spiež, tad var gadīties, ka pārspiež. Pēc tevis, brālīt, var redzēt, ka propaganda ir pārspiedusi. Rupji strādā, bezgaumīgi – nejūt mēru, lauķi, plebeji un iztapoņas. Vienmēr pārcenšas. Uz Godīgiem propaganda neiedarbojas, bet negodīgos pārāk liels propagandas spiediens iedzen niknumā un bailēs. Niknums un bailes ir vājums. Bailes ir negodīgo dabiskā reakcija. „Suns zina, ko ēdis”. Sirdsapziņa grauž... Un labi, ka grauž...Tas nozīmē, ka ir... Vēl ir... Ir labi, ja ir Sirdsapziņa.

Sirdsapziņa ir Garīgais Spēks.

Garīgais spēks nes uzvaru.



                                                                                                            Antiņš





Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa