Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Jautājums no www.philos.lv

.DOC versija izdrukai


356.

No: Anna       Temats: slimības

?←      2010. gada 17. februārī 13:46:07

Jūsu atbildēs lasīju skaidrojumu, kādēļ cilvēks saslimst ar cukurslimību. Es vēlētos uzzināt, kā Jūs izskaidrojat vairogdziedzera saslimšanas, piemēram, nepietiekamu tā darbību. Un vai var slimības izārstēt ar savu domu spēku?


Mainīt mainoties!

(Neo fenomens)


            Uz šo jautājumu mēs varam atbildēt pēc būtības, vai tīri teorētiski – par disfunkciju iemesliem vispār un to abstraktajiem metafiziskajiem cēloņiem.

            Pēc būtības būtu tad, ja mēs varētu runāt par konkrēto Cilvēku, viņa dzīvi, vecumu, darbu, pārtiku, ģimeni, psiholoģisko klimatu tajā, dzīves ritmu, esošajām sūdzībām, atrastajām slimībām un tiem ieradumiem, kurus šis Cilvēks uzskata par savas dzīves normu.

            Teorētiskos vairogdziedzera disfunkciju iemeslus vislabāk apraksta attiecīgā medicīniskā literatūra, tādēļ neuzskatu, ka būtu mērķtiecīgi šeit reproducēt to, ko varat izlasīt tur, bet pieņemu, ka mums savu jautājumu uzdodat tāpēc, ka Jūs interesē tieši metafiziskie cēloņi.

            Taču, pirms sākt runāt par tiem, gribu Jums uzdot jautājumu:

-         Kāda ir Jūsu attieksme pret Latvijā ar šīs valsts valdības atbalstu notiekošo izlaidības, netiklības, vardarbības un noziedzības reklāmu – ar to saistītā dzīvesveida padarīšanu par normu un uzspiešanu saviem iedzīvotājiem?

-         Kāda ir Jūsu attieksme pret te notiekošo Cilvēku debilizāciju?


Kādas ir Jūsu atbildes uz šiem jautājumiem, tāda ir Jūsu attieksme pret savu vairogdziedzeri.

Metafiziska aksioma māca – pirms meklēt kādas parādības smalko izskaidrojumu, ir pakāpeniski jāizslēdz visi vienkāršākie – materiālās dabas cēloņi. Ja nu pieņemam, ka visi augstāk minētie, ar konkrēto Cilvēka dzīvi saistītie apstākļi ir ideāli – šim Cilvēkam piemēroti, bet disfunkcija tomēr ir vērojama, tad varam sākt runāt par tās metafiziskajiem cēloņiem.


***


Katrs iekšējās sekrēcijas dziedzeris ir saistīts ar tā tuvumā esošo čakru. Dziedzeris ir enerģētiskā centra fiziskais ekvivalents un darbības instruments. Vairogdziedzeris ir kakla čakras fiziskā izpausme. Lai saprastu, kas ir šī čakra, ir jāsaprot, ko nozīmē kosmogoniskais termins Logoss.

Grieķu valodā tas nozīmē – Vārds. Ar šo Vārdu saprot to radošo darbību – vibrāciju un tās formu, kura rada vibrācijas rezultātu – kādu no trim Kosmosa eksistences stāvokļiem – abstrakto, Dabas likumu un enerģiju vai dažādu izsmalcinātības pakāpju formu pasauli. Tieši tāpat Cilvēka Radošā darbība, runas spēja un izrunātie vārdi ir šo triju Logosu (vārdu) analogi – atspoguļojumi Cilvēka darbībā. Pie tam, ar runas spēju – Runu ir jāsaprot jebkura pašizpausmes darbība sākot no fiziskas kustības un beidzot ar sarežģītu abstrakto domāšanu.

Tas viss ir iespējams tikai pateicoties viņa radošajai darbībai – I Logosam Cilvēkā un viņa kakla čakrai, kura to padara pieejamu šim Cilvēkam. Attiecīgi jebkura šī Cilvēka darbība ir viņa Runas formētais Vārds. Uz šī principa balstās atziņa par četrām Cilvēka valodām, no kurām divas augstākās ir žestu un verbālās, bet zemākās ir ķermeņa formu un smaržu valodas. Pie dievišķās valodas pieder doma, bet rīcība ir katras būtnes patiesā valoda.

Vienkāršotā veidā jogi un metafiziķi saka, ka šī čakra dod Cilvēkam radošās darbības spēju. Šīs čakras zemākie aspekti nodrošina visu čakru saskaņotību to funkcionēšanas laikā, bet augstākie vairo skaistumu un dod radošās darbības spēju. Tas ir – Cilvēks kļūst spējīgs uztvert Harmoniju un transformēt to citās formās. Naivie jogi domā, ka to dara tieši šī čakra, un, to attīstot ar speciālu vingrinājumu palīdzību, var iegūt augstāk minētās spējas, bet zinošie saka, ka tik vienkārši tas nav.

Radošā darbība Cilvēkā ir šī abstraktā principa un Dzīvības sintēze Cilvēkā, kura tur darbojas noteiktos labvēlīgos apstākļos. Šie labvēlīgie apstākļi ir čakru darbības harmonija, tāpēc kakla čakra un vairogdziedzeris ir “organisma (orķestra) diriģenti”. Caur čakru harmoniju harmonizējas Cilvēka sapratne, apziņa un tās izpausme, bet caur to apziņā ienāk Radošās darbības spēja un Harmonija (Saskaņa, Mīlestība) starp harmoniju Cilvēkā un Kosmosā. Kakla čakra ir Mīlestības Debesu Vārti. Augstākie aspekti dod kopumu uztveri un apkopošanas spēju – to, kas rada tēlu un Ētisko vispārinājumu – radošu attieksmi un darbību. Visu to, kas dod Saprātīgumu un atver ceļu Gudrībai un Pieredzei. Radoša darbība ir tur, kur ir pieredze.

Tātad mēs runājam par šo Vārtu plašumu un augstumu, par to saskaņotību ar  citiem Vārtiem (čakrām), tās attīstību un Cilvēka Ētiku – to, kas saista individuālo kolektīvajā. Šīs čakras un, tātad, vairogdziedzera disfunkcijai ir trīs iespējamie metafiziskie aspekti un viens Ētiskais cēlonis.

I Vairogdziedzeris var vāji funkcionēt organisma resursu nepietiekamības vai stimula trūkuma dēļ.

II Vairogdziedzeris var būt izsmēlis savus resursus, būt pārpūlēts – ir izsīcis un

III tas var būt “pieklusināts” atbilstoši Cilvēka iekšējās attīstības gaitai.

Katram Cilvēkam ir viņa individuālā attīstība, kura turpinās atkārtotos iemiesojumos no dzīves uz dzīvi. Katrā iemiesojumā viņa čakras attīstās, līdzīgi kā spēlējot muzikālu skaņdarbu. Čakru sistēma tiek tēlaini salīdzināta ar flautu vai liru. Katra čakra atbilst savai notij un melodija rodas tās skanējumam mijoties ar klusuma brīžiem (ar čakru “atvērtību” un “aizvērtību”). Šāda melodija ir katrai dienai, mēnesim, dzīves periodam (vecumam), aktivitātes stāvoklim un Dzīvei, kā arī tā veidojas visu sekojošo dzīvju secībā. Tas nozīmē, ka visas čakras nevar būt vienmēr un vienlaicīgi, vienmērīgi “atvērtas”. Ir īsāki un garāki to darbības, kā arī miera periodi, kas var ilgt dienām, mēnešiem, gadiem vai pat veselām dzīvēm. Patvaļīgi iejaucoties (“atverot”), tiek izjaukta šī melodija – čakru un apziņas attīstība.

            Cilvēka Augstākis Ego spēlē uz šīs flautas. Viņš atver un aizver čakras atbilstoši Savai Mūzikai, kura nav pieejama nevienai iemiesotai personībai, lai arī cik iedomīga tā būtu savā “gaišredzībā” un spējā vai gribēšanā no sava “saprašanas” viedokļa šīs čakras virināt (“tīrīt”, “iniciēt” u.t.t.). Tikai paša Cilvēka Gars zina, kāpēc, kura, cik daudz jāatver vai jāaizver. Tāpat Gars zina īsto laiku un apstākļus, kuros tā ir jāatver vai jāaizver un to arī dara.

            Ikviena attīstība jebkurā jomā notiek slodzes rezultātā – tur, kur, mijiedarbojoties tieksmei ar pretestību, notiek darbs šīs pretestības pārvarēšanai. Šis pats princips tiek pielietots arī Cilvēka spēju – čakru attīstībā. Noteiktos apstākļos “aizverot” kādu čakru, kāda cita tiek pakļauta slodzei. Tāpēc tās “aizvērtība” nekad nav trūkums, bet nepieciešams stāvoklis sistēmas attīstībai.

            Iejaukšanās “čakru melodijā” neglābjami sabojā to attīstību un atņem dzīves jēgu tiem, kuri kļūst par tādu manipulāciju upuriem. “Čakru melodijas” rada tā saucamās “svētās slimības” – atkāpes no vidējās fizioloģiskās normas, un reizēm arī ciešanu pilnus stāvokļus, kuri tomēr nav uzskatāmi par slimību, bet par fiziskā ķermeņa reakciju uz čakru attīstību. Šie stāvokļi ir jāpārcieš, tajos nedrīkst iejaukties.

            Viens no Cilvēka pienākumiem ir pienākums ievērot normu. Tas attiecas arī uz slodzi. No slodzes nedrīkst izvairīties, tāpat kā nedrīkst pārsniegt tās apmērus. Kakla – radošās darbības čakras (un vairogdziedzera veselība) attīstība atkarīga gan no tā, cik radoši izturaties pret visu notiekošo, kā izmantojat iespējas, gan cik saudzīgi izturaties radošā darba laikā.

            Naivi iedomāties, ka radošais darbs saistīts tikai ar tā saucamajām “radošajām specialitātēm”, kultūras ministriju, mākslas akadēmiju absolventiem, teātriem un kino. Diemžēl, tieši tur mūsdienās nekāda radoša darba vairs nav. Radošs darbs tiek darīts vienmēr, kad meklējat kvalitatīvu, estētisku vai tikumisku risinājumu ikdienas dzīves situācijās tās uzlabošanai. Pie tam – tieši tikumiskais aspekts ir noteicošais vērtējumam par radoša darba esamību.

            Ja mūsdienām ir raksturīgas problēmas bērnu audzināšanā – bērnu un vecāku, bērnu un pieaugušo attiecībās vispār (ir izvērsta darbība, kura bremzē audzināšanu un posta attiecības), tad radoša pieeja problēmai ir audzināšanas uzturēšana arī šajos apstākļos. Tēlaini izsakoties – pēc tā, kā Jūsu bērns izturas pret Jums, vienaudžiem un pieaugušajiem vispār, var spriest par Jūsu vairogdziedzera stāvokli tagad un nākotnē.

            Un, visbeidzot – pieredzes trūkums, kurš rodas pāragri stimulējot un aktualizējot bērnu pašizpausmi, noved pie resursa trūkuma apziņā, kurš nepieciešams radošai darbībai tad, kad tā būtu laikā, bet pārslogo šo čakru (un vairogdziedzeri  līdz ar to) bērnībā, tad, kad tie vēl nav nobrieduši tādai slodzei. Tāds pats normālas darbības resurss bērnam (un Cilvēkam vispār) ir viņam nepieciešamais pozitīvo iespaidu, patiesu Zināšanu un harmonisku attiecību daudzums, kā arī vides harmonija vispār. Disharmoniska vide un naidīga atmosfēra, troksnis un muzikalitātes trūkums vidē nomāc visu čakru un vairogdziedzera darbību.

            Tikpat postoši to ietekmē iekšējā impulsa – Ētikas trūkums. Visas Cilvēka čakras attīstībai stimulē un vada tikai un vienīgi iekšējais Ētiskais impulss. Tas ir vienīgais spēks un vienīgais pieļaujamais (dabiskais) attīstības ceļš, kurš likumīgi “atver” čakras un regulē endokrīno dziedzeru darbību.

            Tas, ko mūsdienās uzskata par liberālu diskusiju tēmu, par abstraktu un ikdienas dzīvē neobligātu aristokrātisku greznību, traucēkli veiksmīgai biznesa un politiskajai darbībai, par pilnīgi lieku brīvajā avīžniecībā, “modernajā mākslā un jaunradē”, par pilnīgi subjektīvu parādību, patiesībā ir nepielūdzami objektīvu kosmisko enerģiju darbība Cilvēka enerģētiskajos centros un apziņā. Tas, ko antīkā filosofija ir noformulējusi ētisko normu veidā, ir šo enerģiju regulācijas līdzekļi. Ar šo normu ievērošanu Cilvēks sevi var uzturēt kārtībā, tāpat kā to neievērošana agri vai vēlu, bet pilnīgi noteikti un neizbēgami viņu noved pilnīgā sabrukumā. Ētika ir katra organisma (sabiedrības) dzīves un veselības pamatā.


***


            Te katram būtu īstais laiks atbildēt uz trim jautājumiem:

-         Kas ir interneta, politiskā, reklāmas un žurnālistikas ētika?

-         Vai Europai ir nākotne?

-         Vai N.E.O. ir V.A.R.O.N.I.S.?!


            Protams, gribas jau izteikt atzinību un atbalstu “brālim Neo” no IT cīņas frontes. Es vienmēr esmu teicis to, ka, ja būtu kaut vai piecdesmit brāļu ar tādu “asaku” iekšā, tad Latvija nekad nebūtu pārvērsta par tādu cūku kūti, kāda tā ir pašlaik.

            Kā likumpaklausīgs pilsonis, es, protams, nevaru atbalstīt likumpārkāpumu (ja tāds ir) pat tad, ja šis “likums” piesedz noziegumu (kā var būt tā, ka vienā valstī izdarītais nav noziegums citā? Nodarījums pēc būtības tāds ir neatkarīgi no nodarījuma vietas un par vai pret balsojošo skaita!), bet, kā taisnīgumu alkstoša dvēsele, es esmu gatavs atzīt – “Pareizais ķieģelis īstajā logā!”. Tomēr, kā trešās atmodas darboņu un viņu Vašingtonas saimnieku polittehnologu skolots runcis piesardzīgi noraugos šajā “jauno un asakaino” kara spēlē.

            Ir priekšvēlēšanu laiks. Vašingtonai ir skaidrs, ka šajā provincē politiskais resurss ir steidzīgi jāatjauno, citādi te var sākties “spēles ar lāci”, un tad var izrādīties, ka šī province “tēvocim Semam” izslīd no rokas. Europartijas un Eurosavienības labumu solītāji vairs nevienu uz vēlēšanām neaizvilks, bet ar tādu nacionālo varoņu – partizānu romantiku vēl daudzus var paķert un kādu laiciņu līdzi paraut.

            Visiem analītiķiem ir skaidrs, ka bez kārtīgas reklāmas vēlēšanās nav ko darīt, bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka šoreiz ir vajadzīgas jaunas formas, kuras reklāmas speciālisti jau ir sagatavojuši un izmēģinājuši. Lai atceramies Tele2 nesmuko gājienu ar “varoni”, kurš visus ieveda “Meteorīta” priekšapmaksas kartē.

            Tāpat visiem ir skaidras arī divas citas lietas. Pirmā ir tā, ka tauta gaida kādu mistisku spēku, kādu, kurš nāks un tagad visu nokārtos. Pie tam, tas kārtotājs būs gan kāds romantiskais varonis (Ar normālām metodēm jau neko panākt nevarot, bet es neatceros tādu tūkstošgalvainu piketu, mītiņu un demonstrāciju, izņemot lauksaimnieku moderno spēkratu parādi, norisi vai citu darbību – arī telšu pilsētiņā nav noklāta visa esplanāde – ir tā, ka tiem dažiem trakajiem vienīgajiem kaut ko vajag. Pārējie iet garām savās gaitās – viņiem viss ir kārtībā. Vai tad dažiem “bomžiem” jums labklājība jāizcīna, par kuru jūs ne pirksta nekustināt, ārpus pļāpām pie alus kausa! Tas, kurš par savu labklājību, brīvību un zemi necīnās – tas nav to pelnījis.), gan izrādīsies visiem pazīstams un labi saprotams šīs pašas sistēmas dalībnieks – jauns vēzis tajā pašā kulītē, jo neviens jau patiesībā pašos pamatos neko mainīt negrib – grib to pašu zupiņu strēbt, bet tā, lai biezākie kunkulīši viņa karotē gadītos. Vecie vēži gan piedāvā arī citu ēdienkarti – vecie vēži “jaunā” kombinācijā ar Ēlertes smaržu buķeti un “pilsoniskās sabiedrības” piešprici.

            Otrā ir tā, ka nu jau gadiem ilgi Latvija dzīvo dzelžainas informatīvās blokādes un manipulāciju apstākļos. Ir tēmas un cilvēki, kuri nekad netiks pieminēti ar labu vārdu vai pieminēti vispār. Viņi var darīt jebko, bet notikušais tiks plašākai publikai noklusēts – ar vainīgo notiks tas, kam jānotiek, bet to neviens nekad neuzzinās. Pat “Līviem” radiostacijas neņem pretī kaut ko, kas uz nacionālas nots skan, bet te pēkšņi – Neo un viņa fronte visās avīzēs, radio un TV ekrānos no raidījuma uz raidījumu gluži kā par Zatlera braukšanu vai neaicināšanu uz Maskavu (nez’, ko nu Anniņa mugurā vilks?)! Ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir labi saskaņota un sagatavota informatīvā kampaņa – priekšvēlēšanu reklāma kādiem jauniem un gaišiem zēniem ar gudrām galvām un muskuļotiem smaidiem – nu gluži kā jūras kājniekiem vai zaļajām beretēm no jūras krastā izkāpjot!

            Esot uzbrukts, ieņemts kāds neieņemams cietoksnis – VID, un tagad tautas labā tiekot izmantota tā datu bāze (vai tad VIDs un tā bāze tieši tādam mērķim – tautas saimniecībai nav domāts?), ar ko tiekot nodarīts milzīgs kaitējums kādiem sliktajiem un nepareizajiem. Tiekot atklāti slēptie fakti un būšot vēl. Viņiem pašiem kā vajātiem varoņiem esot jāslēpjas, bet viņi atklāšoties, un tad tumšos spēkus satriekšot pašā 4.maija rītā!

            Bet vai kaitējums vispār ir? Tiem, kuriem “piketi nelīdz” un “referendums ir spička”, viņu veiksmīguma un maka biezuma apmērīšana jau arī nekādu kaiti nerada. Ticiet man, viņi pat nenožagojas. Ko tad mēs uzzinājām tādu, ko nezinājām pirms tam? To, ka tie, kuri saņem pārmēru lielas algas, tās tādas (deklarētās) ir saņēmuši (ko viņi nav nemaz slēpuši – ir taču deklarācijās ierakstījuši paši vai viņu uzdevumā viņu pilnvarotie darbinieki) un kādos skaitļos tās rakstāmas. Un tad? Tur jau nav tā, ko tie ir noslēpuši. Tik vien ir kā mums ko pabļaustīties par viņu “lielo kampienu”.

            Nu, un kur ir varonība? Kādi godīgi (deklarē taču) citiem godīgiem (likuma ietvaros taču darbojas) paziņo to, ka viņu kopīgi veidotā un uzturētā saimniecība strādā, bet nezināmi V.A.R.O.Ņ.I. šo godīgo saraksti godīgi noliek citiem godīgiem priekšā. Godīgi starp godīgajiem likuma ietvaros. Varu derēt ka N.E.O. rīcībā nekāda nozieguma sastāva nav, tāpat kā nebija nekāda meteorīta TV-meniem atrādītajā bedrē. Viņi vienkārši izmantoja sistēmas nepilnību, ar to pašu mudinot to uzlaboties un pilnveidoties.

            Kur te nesmukums? Turpat, kur Tele2 akcijā par meteorītu. Ne jau izraktajā bedrē un ažiotāžā ap to. Nesmukums ir VAROŅA jēdziena devalvācijā, ko veica šī akcija. Tajā kaitējumā, ko tā nodarīja jaunatnes apziņai. Tāpat tagad kaitējums tiek nodarīts Atmodas – neatkarības idejai, tautas tieksmes ekspluatējot svešzemju varas interesēs, ko savā pieredzes trūkumā veic savā muļķībā apskurbušo jaunuļu pulciņš.

            Tā jau daudzi ir domājuši - “ar viņu atbalstu mēs savu panāksim, ja situāciju savā labā izmantosim”, bet aizmirst to, ka lielie spēlētāji savus bandiniekus vienmēr novāc tajā brīdī, kad bandinieki domā beidzot paši pie savas spēles ķerties. Viņiem ļauj dzīvot ilūzijās tik ilgi, kamēr tie kalpo spēlētājiem. Pēc tam laukumā uzlaiž citus gladiatorus, kuri cerību un gaidu pilno skatītāju priekšā sāk tās pašas izrādes nākamo cīņu.

            To Vašingtonas uzraudzībā dara tie, kuri tiecas nodarboties ar tādām sabiedriskām darbībām, kādām nav gatavi savas izglītības, cilvēcisko īpašību neatbilstības un inteliģences trūkuma dēļ. Viņi atkal izspēlē to pašu veco muižas kalpu bara iekustināšanas spēli – apelē pie “katrā  īstā Latvietī” viņa baznīcas dziļi iestādītā žīdisma – savas izredzētības un mūžīgā pāridarījuma sajūtas, kura viņā paralizē katru radošu darbu un nākotnes iespēju. Varu derēt – 4.maijā visa šī 4.atmodas “frontes” akcija (un, iespējams, arī citas ieplānotās) izrādīsies kādas Vašingtonas sponsorētas “nacionālistu kustības”, partijas vai viņu izdotā žurnāla “Neo” reklāmas kampaņa.

            Savā naivumā viņi domā - “Tagad mēs būsim ar viņiem, bet tālāk, kad pienāks mūsu laiks, mēs darīsim paši savas lietas.”

            Nē, brālīši vilciņi un māsiņas zaķītes! Ja nav “tagad”, tad nebūs arī nekāda “tad”! Šo āķi ierijot, to izspļaut nevar nekad. Tie, kuri to piedāvā, zina, ko dara – viņiem ir plāns arī uz to, ko jūs saucat par “tad”.

            Nesmukums ir tautas svētumu apgānīšanā, tāpat kā Lāčplēša tēla apgānīšanā (vazāšanā) jauno censoņu filmā un (nu jau laikam aizmirstajās) lāčpēša alus reklāmās. Katras darbības Ētiskais saturs nosaka šīs darbības galarezultātu un vēsturisko nozīmi.

            Latvijas laukos staigājot, visur var uzdurties pamestām ēkām, siltumnīcu un fermu kompleksiem, izlaupītām kaltēm, bordeļos pārvērstiem kultūras namiem, aizmirstiem augļu dārziem un sabrukušiem konservu cehiem – tai lauksaimniecības infrastruktūrai, kura tika upurēta un plānveidīgi sagrauta Europas homoseksuālās “sabiedrības” vajadzību apmierināšanas vārdā. To pašu varētu uzskaitīt, salīdzinot Latvijā kādreiz bijušo un tagad esošo ražojošo rūpniecības uzņēmumu sarakstu. Tagad ir populāri runāt par konkurētspējas palielināšanu, bet sagrauts tika viss, ar ko Latvija patiešām varēja konkurēt šajā Europā iestājoties.

            Visa esošā sagraušana nenozīmē jaunā atnākšanu. Augstāku pakāpi sasniedz veco pieredzi un resursus izmantojot augstākā racionalitātē, atbildībā un plašākā vai pilnīgākā integrētībā. Jauno būvē uz sasniegtā pamatiem, radoši izmantojot to sniegtās iespējas. Tāda “savienība”, kura paplašinās, sagraujot jauno dalībvalstu potenciālu un izlaupot tur esošos resursus, nevar pastāvēt un tai nav nākotnes tāpēc, ka tā nebalstās uz – tai nav Ētisko pamatu. Tās konstrukcijā nav Ētisko elementu. Tā inkorporē sevī pati savu destrukciju. Uz destruktīviem pamatiem nav radošas darbības iespēju – tā nes destrukciju un dod destruktīvu procesu aizmetņus visam, ar ko nāk kontaktā.

            Tas pats jāsaka par politiķu, reklāmistu, žurnālistu un interneta vidi. Ir naivi spriedelēt par šīs vides Ētiku, rakstīt kodeksus un gaidīt no tās darbības, kuras kaut kādā mērā pārsniegtu ar viņu personisko labumu saistīto. Tur ir spēkā princips – “štrunts par bitēm, ka tik medus”. Neviens no viņiem kāda viņiem zināma vai atgādināta Ētiskā principa dēļ netaisās zaudēt nevienu latu no iespējamā kampiena.

            Ir tāda aksioma – “ko katlā ieliksi – to arī pusdienās saņemsi”.

            - Vai, internetu radot, tā uzbūvē tika iestrādāti kādi Ētiskie principi?

            Protams, ka nē – internets tika radīts domājot par tā izmantošanu kara mērķiem. Tāpēc tas ir tehniski piemērots un pieļauj destruktīvas ietekmes un procesus, bet runāt par kādu “interneta Ētiku” tajā ir naivi. Nav iespējama pusdienošana tur, kur garāmgājēji nemitīgi spļauj Tavā šķīvī. Vai nu sistēmā Ētika ir visiem viena un kopīga, kā telpā darbīgs telpas uzbūves likums, vai tādas tur nav vispār.

            Tas pats attiecas uz mūsdienu politiku, žurnālistiku, literatūru, skolu un reklāmistiem it sevišķi.

-         Vai kāds no jums ir dzirdējis, ka šajās liberālisma kaujas vienībās un priekšposteņos kāds būtu iebūvējis Ētiskās konstrukcijas?

-         Vai kāds no viņiem slēpj to, ka viņu darbību mēraukla ir personisko ambīciju realizācijas veiksmīgums?

-         Vai kāds no viņiem kautrējas savu labklājību balstīt uz sava konkurenta un sāncenša neveiksmēm?

-         Vai viņi saviem (un mūsējiem arī) bērniem māca to, ka izdzīvo līdzjūtīgākais un cilvēcīgākais, vai to, ka izdzīvo plēsonīgākais un stiprākais (arī bezkaunīgākais)?

-         Vai tas nav džungļu likums un viņi nav tā iemītnieki?

-         Vai bieži dzirdat viņus pieminam vārdus KAUNS, GODS, TAISNĪGUMS?

-         Vai viņu “jaunrade” ir postoša tiem, pret ko tā tiek vērsta, kalpojot pašu interesēm?

            Protams, ka viņu darbība ir caur un caur postoša. Protams, ka tā piekrāpj, piesmej un saindē to, ar ko nāk saskarē. Tās darbības, kurām nav Ētiska pamata, struktūras, normu un motīvu, nāk par sliktu visiem tajās iesaistītajiem. Tās grauj kā pašu šo darbību aizsācēju, tā turpinātāju un darbojošos personu vidi. Cieš kā viņu pašu, tā vides veselība kopumā. Tāda “radoša” personība, kura savu radošo potenciālu izmanto bezatbildīgi – kuras darbība nav balstīta Ētiskajās normās, galarezultātā iznīcina sevi un visu sev apkārt. Tā viņu darbība, kura satur sevī jaunievedumu – inovāciju elementus, ir postošāka par tik, cik lielu vietu tajā ieņem šī “jaunrade”. Visa sociālo, ekonomisko, subkultūras un politisko notikumu aina norāda uz to, ka tāpat kā savu galu ir sagaidījusi sociāli ekonomiskā liberālisma teorija un prakse, tā arī patreizējā valsts uzbūves forma ir sevi izsmēlusi un aizies nebūtībā.


***


            Radoša darbība Ētisko normu ietvaros, savienībā ar darba tikumu dod darba mīlestību – Dzīvesprieku, kas nav iedomājams bez Skaistuma klātbūtnes. Skaistums ir sajūtām uztveramā Atbildības izpausme. Bez Skaistuma nav Atbildības, tāpat kā bez Atbildības nav Skaistuma. Skaistums ir radošās darbības mērs. Vairogdziedzera veselību var mērīt ar Cilvēka darba un dzīves rezultātu skaistumu. Turpat Taisnīgums ir katra radoša darba pamats. Bez Taisnīguma apziņas un atziņas, radoša darba nebūs. Bez tā visur ienāks sabrukums un esošā sagrāve.

            Europa nevar pastāvēt tāpēc, ka tā nav būvēta uz taisnīguma meklējumu pamata – tā neatzīst taisnīguma vajadzību. Tā to nemeklē savos līgumos un attiecībās. Tās likumi nav balstīti Taisnīgumā. Taisnīgums ir radošās darbības virzītājs. Bez Taisnīguma apsīkst jebkura darbība un izplēn katra esība. Vairogdziedzera mazspēja nāk ar Taisnīguma apsīkumu, bet netaisnīgi aktīvajam, esot ietiepīgam savā darbībā, tā apēd citu sistēmu resursus un vēršas pret ietiepīgo pašu, viņu sadedzinot.

            Nesen man nācās vērot kādu profesoru – stratēģisko plānotāju – psiholoģijas speciālistu, kurš bija stipri apmulsis, uzzinot to, ka inteliģences jēdzienu var attiecināt ne tikai uz kādu grupu, bet arī uz katra šīs grupas pārstāvja dvēseles kvalitāti. Bija amizanti vērot, kā inteliģences jēdziena būtību viņš nemeklēja to cilvēku dvēselēs, kuri to iemieso, bet Angļu lietotajās skaņās – verbālajā formā, ar kādu viņi (iespējams, jo angļu vārdu daudznozīmība šo pseidovalodu un saziņu tajā padara par pilnīgi murgainu procesu) apzīmē to, ko domā Latvieši, kad lieto šo vārdu savā izpratnē.

            Šis cienījamais psiholoģijas zinātnieks atklāja savu pilnīgo atkarību no angļu valodas un britiski - ebrejiskās domāšanas (standartizētu psiholoģisko teoriju ietvaros) un to, ka viņš tādā kārtā Cilvēka inteliģenci kā dvēseles kvalitāti sašaurina līdz viņas intelektualitātes komponentei. Tas man atsauca atmiņā kādu amerikāņu profesoru – politologu, kurš uz manu iebildumu par kādu sabiedrisku darbību Ētisko nepieļaujamību atbildēja tā: “Tādu ziņu internetā nav.”

            Vairogdziedzeris Cilvēkā pārstāv to noslēpumaino dvēseles principu, kuru mēs tagad (diemžēl) neveiksmīgi apzīmējam angļu vārdā par inteliģenci. Inteliģence ir radoša kalpošana – kvalitāšu kopums, kurš atklāj Ētisko organisma dabu – individuālo vieno kolektīvajā. Tur, kur individuālais kolektīvajā tiek inkorporēts citādi – bez Ētiskās attiecību dabas – tur ir verdzība (atkarība).

            Tikai Ētiskā satversme atsevišķo būtņu kopumu padara par kolektīvu un dod tam dzīvotspēju (ilgtspējību) – nākotni. Inteliģentas šūnas apvienojas inteliģentā organismā, gan Cilvēka ķermeņa (no fiziskā līdz augstākajiem) gan sabiedrības nozīmē. Brīvai, teorijām nepiesārņotai Cilvēka apziņai tas liekas pašsaprotami, tāpat, kā agri vai vēlu, izpētot šo šūnu mijiedarbību, viņš nāk pie patiesas atziņas – šajā organismā tas notiek, pateicoties savstarpējajam derīgumam, kurš balstās Taisnīgumā un Atbildībā.

            Sīkāk aplūkojot Taisnīgumu, redzam, ka tas veidojas no Labdabības, Godīguma un Ziedošanās. Atbildība, savukārt, veidojas saplūstot Uzticībai, Zināšanām un Līdzjūtībai. Līdz ar to, aprakstot Cilvēka Inteliģenci, mēs atrodam tos sešus punktus – Ētiskos principus, kuri uztur mūsu organismu vienotā saskaņotā veselumā un to ievērošana dod veselību mūsu organisma diriģentam – vairogdziedzerim.

            Labdabība. Godīgums. Ziedošanās. Uzticība. Zināšanas. Līdzjūtība. Atbildība. Taisnīgums. Derīgums savstarpējā kalpošanā. Tas ir viss, kas ir vajadzīgs organisma saskaņotai darbībai, lai tas varētu uzturēt to vidi, kurā var mitināties Mīlestība, izplatot ap sevi savas dzīves augļus – Dzīvību un Veselību. Cilvēks ir vesels par tik, cik viņš turas šo principu veidoto normu sistēmā – robežās. Pārkāpjot to, viņš sāk mirt – slimo.


***


            Katram pārkāpumam atbilst sava slimība. Atgriežoties normā, slimības atkāpjas – postījumi paliek. Katra slimība norāda uz to, kādas Ētiskās normas pārkāpj vai ir pārkāpis šis Cilvēks. Tāpēc slimība un kroplība ir viņa nepilnvērtības – kauna zīme, kuru liktenis nepielūdzami iededzina viņa ķermenī visiem redzamā veidā.


***


            Es saprotu to, ka Jūsu dzīves ir atkarīgas no tā, kāda kārtība pašlaik valda Jūsu savstarpējās attiecībās. Es saprotu, ka Jūs esat nonākuši banku verdzībā (kā tur ir ar to līgumu formulu – “bez maldiem un viltus”, vai, ņemot vērā banku koruptīvās un ekonomiku izkropļojošās iespējas un darbības mērķus, to faktisko rīcību un orientāciju, noslēgtie līgumi tiešām ir atzīstami par spēkā esošiem?) un pieļāvuši tādu “valdības” (Vašingtonas ieceltās administrācijas) politiku, kura Jums, liekas, atņem katru rīcības iespēju sava stāvokļa uzlabošanai. Es saprotu, kāpēc Jūs gaidāt kādu supervaroni – Neo, kurš atnāks, sabiedēs visus sliktos un atdos viņiem atņemto visiem labajiem.

            Es saprotu to, ka šīs sistēmas ietvaros, nekāda Jūsu personiskā iniciatīva, “jaunā domāšana”, savstarpējā apmācība, piketi, prasības un labie ierosinājumi neko Jūsu dzīvē tagad uzlabot nevar tā vienkāršā iemesla dēļ, ka no Latvijas ir izvests milzīgs daudzums tā visa apmaksas līdzekļa – naudas. Ņemot kredītus, Jūs pirkāt ārzemju krāmus – gremdējāt savu un valsts ekonomiku, bet tagad – parādu atdodot, atdodat šīs valsts naudu ar procentiem, un tā atņemat to saviem līdzcilvēkiem līdz ar visām nākotnes iespējām šim kopumam vispār.

            Es saprotu, ka Jūs nejūtaties spējīgi mainīt Vašingtonas ielikteņu pieņemto likumu ietvaros strādājošo valsts mašinēriju un tās darbības rezultātus. Es saprotu, ka Vašingtonas atsūtītā Vairiņa Jums liekas tā tautmeitiskā  Saulcerīte, kādu jau sen esat savos rožainajos sapņos gaidījuši. Es saprotu, ka Jūs gribat vēlamo pieņemt par esošo, jo esat noguruši gaidīt.

            Jā, tieši gaidīt klātpienesto Leiputriju, karotes aiz zemo debesu pakša aizbāzuši – savā vairogdziedzera mazspējā dzīvojot! Jūsu Debesis ir pārāk zemas! Jūs kārojat saņemt un baudīt karotē iesmeļamo labumu – to, ar ko nodarbojas ārpus inteliģences esošais vēders, kuram vienmēr paša labums ir tuvāks! Jūs nevarat veidot un uzturēt veselu organismu tik ilgi, kamēr nemaināt mērķus – nepaceļat savu Debesu Augstumu. Tāpat Jūs to nevarat tik ilgi, kamēr nemaināt attieksmi viens pret otru – kamēr uzlūkojat savus Brāļus un Māsas par konkurentiem vai Jūsu iekārotā labuma turētājiem.

            To labumu, kāds var piešķirt Jūsu dzīvēm saturu, jēgu un drošību, pēc kuras ilgojas katra Cilvēka Sirds nevar iegūt Vašingtonas vai Briseles piedāvāto elku un zvaigžņu iegalvotajā ceļā. Tas Jūs attālina kā no Jūsu patiesajām vajadzībām, tā no to sasniegšanas resursiem. Tiecoties pēc viņu deklarētajiem sapņiem un vērtībām, Jūs zaudējat savu dzīvju nodrošinājuma līdzekļus.

            Problēma, kuru Jūs cenšaties risināt ar ekonomiskiem, politiskiem un pseidodemokrātiskiem līdzekļiem, nav atrisināma ne vēlēšanu, ne ģeniālu biznesa projektu vai sabiedriskas labdarības kampaņas veidā. Jūs esat apmānīti – dziesmotās “revolūcijas” nav iespējamas. Nav tā, ka sanākot kopā, kvēlas runas paklausoties un karogus pavicinot vien, Jūsu dzīves mainītos! Lai to mainītu, ir jānes smagi upuri. Nav kara bez upuriem un Atmodas bez dzīves mērķu, attiecību un vērtību maiņas! Katra tāda prasa milzīgu iekšēju transformāciju un, ja vajag, smagu gaitu caur ciešanām, zaudējumiem un ziedotām dzīvībām.

            Brīvību caur puķēm nesaņem! Verga važas no sava ķermeņa tauta ar asinīm nomazgā! Brīvību un neatkarību nedāvina. To atgūst, savu varu lietojot, no to rokām izraujot, kuri to ir laupījuši. Brīvību var atgūt tikai un vienīgi iekļaujoties tajā – savstarpējā kalpošanā, no kuras naidīgi spēki kādreiz šo tautu ir izrāvuši un savām interesēm pakļāvuši, tagad lieto. Bet Jūs gribat, saviem vēderiem kalpojot, tos pašus netikumus piekopt te, tāpat kā to darījāt agrāk, kad par brīvību pļāpājāt, bet neizmantojāt tās iespējas, kādas tās sasniegšanai iepriekšējais laiks piedāvāja! Tieši tāpat arī tagad Jūs uz to pašu atkal tiecaties, savu laiku un iespējas nopļāpājot un Neo brīnumdarbus gaidot!

            Padomju sistēmu nesagrāva ārējie spēki vai šīs sistēmas iekšējās problēmas (kādas ir visām un ir to attīstību virzošā dzinuļa praktiskā pielietojuma lauks), bet tikai un vienīgi bezatbildīgā un netaisnā “padomju inteliģences” darbība. Tieši padomju vara tai pavēra tās iespējas, kuras tā neprata izmantot, nesaprotot un nevēloties saprast ne savu laiku, ne valsti, ne savu pienākumu pret to – to, ka tās sūtība ir kalpošanā un uzlabošanā, ne dzīves salduma baudīšanā.

            Jā, tas laiks (objektīvi) uzlika daudzus ierobežojumus un ciešanas, bet tieši tas deva arī tās iespējas, kādu nebija citur – iespējas sākt pilnīgi jaunu ceļu un veidot to pēc pašu ieskatiem. Tā vietā, šī inteliģence, no vienas puses, gribēja turpināt cariskās Krievijas inteliģences iesākto un valsti līdz revolūcijai novedušo ceļu, bet no otras – skriet pakaļ liberālisma murgainajām idejām par “personisko brīvību” un bezatbildību.

            Protams, - tur, kur nedarbojas inteliģences faktors – tur, kur tā neiegulda savu kalpošanu sabiedrības audzināšanā, bet savas iespējas izmanto pašapmierināšanās interesēs, savstarpējiem ķīviņiem un konfrontē varu ar tās darbības vidi – tur, kur tā neaudzina abus, un tos nekonsolidē – tur šis organisms sabrūk. Padomju valsti sagrāva tas, ka inteliģence tajā nepildīja savu lomu – tā nekalpoja savai zemei un tautai.

            To pašu iemeslu dēļ tagad nav dzīvotspējīgs arī tas organisms, kurš varētu rasties te, Latvijā. Vašingtonas tēvoča Sema un Latvju Zeltenes intīmie pūliņi ir beigušies ar nedzīvu augli. Tāds no tāda rodas. Bezdvēseliskas (bezatbildīgas,  netaisnas un baudkāras) “inteliģences” un destruktīvas tēvoča Sema idejas netiklais akts neko citu, kā vien šo netīro kropli, radīt nevarēja.

            Šī zeme vēl nav atbrīvojusies no iepriekšējā destruktīvo “inteliģentu” apziņas sloga un nav vēl radījusi savu – Atbildīgu un Radošu Cilvēku ar tā inteliģenci. Arī tagad impotentā “inteliģence”, līdz ausīm savos mēslos sēžot, spriedelē par abstraktām kulturoloģiskām un muzikoloģiskām vērtībām un problēmām tur, kur vienkārši jānoliek malā dīki lasītā grāmata, jāņem rokās slota un lupata un jāiztīra – jāsakopj sava māja!

            Tas, kas nekā neizpaužas, kam nav praktiskā pielietojuma – tā nav vispār. Inteliģence neizvēlas kalpošanas vietu. Inteliģence atrod kalpošanas iespēju. Inteliģences pirmā un tai dabiskā darbība ir Humānas, visās nozīmēs Estētiskas un Ētiskas vides veidošana ap sevi. Tāpat kā katra normāla sieviete vispirms iztīra to māju, kurā tai būs jādzīvo, tā arī inteliģence tūlīt rūpējas par savas eksistences vides Estētiku un Ētiku – tās praktisko un Cilvēcisko Skaistumu. Kā iekšā – tā ārā. Ja impotentā “inteliģence” jau 20 gadus pieļauj to, kas te notiek, tad tas pats notiek arī viņā pašā. Šī zeme ir smagi slima ar sava vairogdziedzera mazspēju.

            Arī tagad Jūs sēžat pie saviem televizoriem un blenžat tajos, gaidot jaunākās ziņas no “4. atmodas frontes”, kurā kāda iluzora armija kaut ko darot Jūsu vietā un labā. Mostieties taču! Valsts un dzīve nav tur ārpusē! Valsts ir IEKŠĀ! MĒS kopā esam Latvija! Latvija sākas ar kurpēm, kuras Jūs uzvelkat, kad izejat no mājām un ar tām domām, kuras tajā brīdī ir Jūsu galvās. Latvija ir tie mērķi, uz kuriem Jūs ejat, un tās attiecības, kādās to sasniedzat!

            Jā, ļaudis to ir padarījuši par netīru cūku kūti, no kuras gribas bēgt, bet tas ir noticis ar Jūsu klusējošo un bezdarbīgo piekrišanu, savstarpējās nesaticības gaisotnē, tādā mērā, kādā Jūs to esat pieļāvuši. Jūs to pieļāvāt – Jums pašiem tas ir jāpārtrauc, jālabo un jāiztīra sava zeme. Neviena tīrītāju komanda no ārpuses te neuzradīsies un te – Jūsu dvēselēs esošo netīrību un slinkumu no tās neiztīrīs un Dzimtenes mīlestību tur neiestādīs – to par ziedošu dārzu nepārtaisīs! Radošajam impulsam – Gribai mainīt caur mainīšanos ir jānāk no Jūsu pašu iekšienes. Cik paši tīrīsiet, tik labi arī dzīvosiet.

            Jauna dzīve – jauns darbs prasa visu jaunu. Jaunais ir jārada – tā ir radoša darba iespēja, tas ir radošas attieksmes modinātājs un prasītājs. Tā ir kolektīva veselības atgūšanas iespēja. Iespēja atbrīvoties no savas mazspējas un iedegties patiesi radošā inteliģentā darbā.



                                                                                    Pauls Stelps

                                                                                    Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa