Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

460.

No: Rita       Temats: vecums un ārējais izskats

?←      2012. 07. augusts 0:41:45

Kāpēc vieni izskatās daudz jaunāki par saviem gadiem, bet citi vecāki? Piemēram, vai tas, ka izskatos daudz jaunāka par saviem (28) gadiem varētu būt saistīts ar to, ka kaut kādā izpausmē vēl joprojām esmu bērnišķīga?


Cik jauni jūtamies, cik veci esam

 

Mūsu Saule nav vecākais mūsu Saules sistēmas (mūsu kosmosa) ķermenis. Saturns ir vecāks par Sauli. Saule nav mūsu kosmosa radītāja. Mūsu kosmosu radīja Urāns. Urāns bija pirmā mūsu kosmosa zvaigzne. Tas, ko mēs tagad vērojam kā planētu Urānu, ir pirmās Saules kodols.

Saturns ir „Urāna bērns”. Saturns ir pirmā un vecākā mūsu kosmosa planēta, bet mūsu apdzīvotā Zeme ir visjaunākā mūsu kosmosa planēta – „Saules un Jupitera bērns”.

Mūsu Saule ir ļoti jauna. Tā ir tik tikko sasniegusi savu pilngadību. Salīdzinot ar Cilvēka mūža ritējumu tā ir 22 gadus veca. Mūsu Saule ir iegājusi Auglīgās Gudrības stāvoklī. Tas ir visu mūsu kosmosa būtņu – „Saules Bērnu” normālstāvoklis. Saules, Auglīgās Gudrības izstarotās vibrācijas ir normas vibrācijas – etalons visām dzīvo būtņu monādēm – centrālais atbalsta punkts savstarpējo attiecību veidošanas un uzturēšanas koordinātu sistēmā.

Visas garīgi veselās – aktīvās un radoši auglīgās monādes izstaro vibrācijas, kuras to dvēselēs uztur 22 gadu vecuma sajūtu, neatkarīgi no šo dvēseļu faktiskā vecuma, ja vien dvēseles ir sasniegušas auglības stadiju. Bērnu dvēseles ir jaunu – neizveidotu personību dvēseles, kuras nav vēl sasniegušas auglības gatavību, tāpēc bērni jūtas jaunāki par šiem 22 gadiem. Bērnu auglība – Gudrības Auglības stāvoklis ir potencē – radošā darbībā vēl ir savā zemākajā – fiziskās aktivitātes līmenī. Tas ir stāvoklis, kādā atrodas augošs augļu koks pirms ziedēšanas un augļu nešanas sākuma. Tad augļu koka attīstību vada sēklā ieliktā vecāku Auglīgā Gudrība.

Augļu koka Gudrības Auglība sāk parādīt sevi ar tā ziedēšanas un augļu nešanas sākumu. Augļu koki ir Gudrības Auglības stāvokļa iemiesojums augu valstī. Visos citos augos tā piemīt kā neatņemama augu dzīves turpinājuma sastāvdaļa, tikai vienīgi augļu kokos tā ir viņu dzīves galvenā būtība un jēga. Augļu koki izstaro Gudrības Auglības vibrācijas. Atrasties augļu koku tuvumā ir sevišķa privilēģija un ieguvums.

Augļu koki visur neaug. Tur, kur nav augļu koku, Cilvēkiem nav iespējas būt augļu koku izstarojumā – iedvesmojumā un saņemt to tīrā veidā, tāpēc tur viņiem ir apgrūtināta darbība Gudrības Auglības stāvoklī.

Gudrībai, tāpat kā Prātam, kas ir Gudrības daļa, ir 4 stadijas. Trešā ir Gudrības Auglība, kas nāk aiz saprātīgas (Mīlestības pilnas) vērošanas un sapratnes. Vērošana ir „klusējošā ieelpa” – bērnības gadi. Tad nāk vienprātības un saskaņas apguve pusaudža vecumā, kas vainagojas ar auglīgas sintēzes spēju sasniegšanu uz jaunības un pieauguša Cilvēka dzīves robežas. Katra Cilvēka dvēsele, neatkarīgi no tās fiziskā vecuma var būt kā šajās trijās, tā arī citās Gudrības darbības vai trūkuma stadijās, kas visas tomēr ir aktīvas.

Tāpat dvēsele var ieslīgt aktivitātes (dzīvības) trūkuma stāvokļos līdz pat pilnīgam aktivitātes zudumam. Jo tālāk dvēsele atkāpjas no aktivitātes – ieslīgst pasīvā dzīves viļņojuma vadīšanā un baudīšanā, jo vairāk tā attālinās no Saules etalonvibrācijām attiecībās ar citām monādēm un to dvēselēm. Tad Cilvēki jūtas vecāki par 22 gadiem, bet sevišķi smagos gadījumos jau bērnībā ir kā veci Cilvēki prātā, dvēselē vai miesā. Tādi izskatās un izturas kā vecāki par saviem gadiem.

Tie, kuru aktivitāte ir augsta, ilgi saglabā iekšējo jaunību, ja viņu dzīve rit normālu garīgās attīstības gaitu – ja tā laicīgi attālinās no fiziskās dzīves baudīšanas un pievēršas Garīgajai Dzīvei. Tie, kuru interese paliek fiziskās pasaules telpā, ja vien neieslīgst pārmērībās, ilgi saglabā arī fizisko jaunību.

 

***

 

Aktivitātes, tāpat kā auglības, formas, ir dažādas un visai atšķirīgas.

Cilvēka (mēs runājam par nemirstīgo – ar Monādi un Saprātu saistīto, bet ne par mirstīgo, bez tiem fizioloģiski eksistējošo tukšo fizisko miesu un to personību), kā Cilvēces daļas evolūcija, pārejot no vienas planētas uz otru, turpinās miljardiem gadu, un uz šīs zemes dažādos stāvokļos notiek no pašiem planētas rašanās pirmsākumiem tad, kad tikko sāka formēties tās astrālais un gāzveidīgais pirmmākonītis, no kura vēlāk sabiezēja karstais, vulkāniskais un dzīvību elpojošais ar kontinentiem un okeāniem klātais Zemes ķermenis. Nekāds faktisks – intelektuāls procesa apraksts nedod notiekošā dabas sapratnei derīgu informāciju tādēļ, ka notiekošo pārmaiņu gaitā Cilvēka apziņa mainās tik radikāli, ka mūsu šodienas veidols neatpazīst un pat atsakās pieņemt sevi – savu iepriekšējo ceļa posmu un attīstības stadiju citā veidolā. Tauriņš nevar atzīt sevi par vienu veselu ar kāpuru, kurš vēlāk ir iekūņojies kūniņas kokonā. Tikai intuitīvās – asociatīvās saites, kuras veidojas atbilstoši Cilvēka apziņas struktūrai (informācija „Par” ir iekodēta pašā apziņas struktūrā, tāpat kā genoms nes bioloģiskās eksistences mehānisma uzbūves un darbības informāciju) var apziņā adekvāti atmodināt – aktivizēt tur esošo informāciju un Sapratni par tik apjomīgos procesos notiekošo.

Šo misiju veic simboli.

Simboli uztur Sapratni.

Murgaina – patvaļīga (šamaniska, pseidoreliģioza vai „mākslinieciska” (Celms)) simbolu traktēšana – jēgas sagrozīšana Cilvēkiem atņem Sapratni, Gudrību (adekvātu uztveri un rīcību), un Gudrības Auglību (dzīves pūliņu labdabīgos rezultātus). Eksistē vienota Zināšanu glabāšanas un pasniegšanas, arī simbolu sistēmas Doktrīna, kura atbilstoši sasniegtajai Saprāta pakāpei (inteliģencei) Iesvētīšanu Sistēmas ietvaros tika nodota tajā izglītību iegūstošajiem Iesvētītajiem.

Šī Doktrīna tika pasniegta visiem Iesvētītajiem visos laikos un visos kontinentos. Ar to ir izskaidrojama mitoloģisko sižetu vienādība visā pasaulē, kurā „pētnieki” meklē fizikālo un „vēsturisko notikumu sakritību” pēdas dažādo kontinentu tautu mitoloģijās. „Zinātnieki” meklē notikumus tur, kur viņu priekšā ir Zināšanu Struktūra un tās iemūžināšanas mehānisms.

Tā kā ir visai Cilvēcei vienota Zināšanu saglabāšanas un pasniegšanas sistēma un metode, tad runāt par kādu „kristīgo”, „sintoisko”, vai „Latvisko, Baltisko” simbolismu vai to satura atšķirību no citur esošā ir analfabētiski un noziedzīgi. Iesvētītie visā pasaulē vienmēr lieto simbolismu un tā simbolus vienādi un ar to pašu iekšējo saturu tāpēc, ka viņi visi ir Cilvēki, un visiem Cilvēkiem ir vienāda apziņas uzbūves struktūra. Tas, kurš attīsta un izplata kādu no Pamatdoktrīnas atšķirīgu tur esošo simbolu (visi ir ņemti no turienes) skaidrojumu virzienu, grauj savu klausītāju personību saites ar dziļākajām viņu apziņas daļām un Cilvēka augstākajiem principiem – attīsta viņos progresējošu plānprātību.

Tāda darbība vienmēr iet roku rokā ar apsēstības pazīmēm.

Pamatdoktrīnā (turpmāk runāsim tikai tās kontekstā) Koks ir Cilvēka Saprāta simbols. Katrs Koks mums rāda Saprātu citā rakursā. Koku grupas rāda šo rakursu vai Saprātu attiecības. Pēc analoģiju likuma, vērojot koku dzīvi, saprotam Saprāta dzīvi un tā posmos notiekošo.

Kokam ir Garīgā un miesīgā daļa. Miesīgā daļa (intelektuālā) ir mirstīga. Garīgā daļa ir nemirstīga, evolucionējoša un Saulesjauna. Saprāts atdzimst – ienāk Mežā, kas ir neorganizētas, Dabas Likumu vadītas populācijas (rases un apakšrases ietvaros) simbols. Tur, kur parādās potenciālā – izkopjamā inteliģence, kura turpmāk attīstīsies paātrināti – paaugstinātas disciplīnas pielietojuma (izglītības) ceļā, tur mēs runājam par Augļu Koku – meženi.

Dabas Likumu varā esoša neaudzināta (mežonīga) Cilvēka Gudrības Auglība izpaužas viņa Koka fiziskās daļas esamībā (intelektualitātē), kura var būt par šķērsli citiem meža iemītniekiem, aizsprostot Upes (Dzīves simbols) un iesaistīties Ugunsgrēkos (postošos karos - vājprātā), kuros mežs iznīcina pats savu materiālo (intelektuālo un personību) daļu.

Ņemot meženi – kultūras attīstīšanai un izglītības pasniegšanai derīgu Koku, tiek attīstīta Koka Gudrības Auglības nākamā daļa – citiem derīgi augļi un Saprāta altruisma sēklu izplatīšana. Te notiek pāreja no personīgās labklājības dzīves uz kolektīvo – komūnas (komunisma) – sociālās labklājības dzīvi un kultūras kapitālismu. Egoistisks darba augļu materiālo galaproduktu un to ekvivalentu uzkrāšanas un savtīgas izmantošanas kapitālisms ir dzīve Mežā (džungļu likumi), Meža ugunsgrēks ir visu karš pret visiem – iznīcinošs liberālisms, bet sociāla labklājība – sociālisms ir Augļu Koku dzīve labi koptā Augļu Dārzā.

Apskatot augļu koku kultivēšanas (kultūras izkopšanas) un Dārza uzbūves, uzturēšanas, kopšanas un dzīves likumus, mēs redzam Sociālismu koku audzē. Dārza simbols ir augsti organizētas sabiedrības, kurai ir pasaules mēroga misija – Nācijas asociatīvais tēls. Dārzs ir pārdomāts un mērķtiecīgs augļu koku (kultūraugu) stādījums, vai vieta, kurā notiek mežonīgo augu pievēršana Kultūrai. Šo darbu dara Dārznieki (Druīdi).

Pasaulē ir arī šamaņi, burvji un raganas, kuri izmanto mežonīgo vai kultivēto augu spēkus savtīgos un ļaunos mērķos vai tādēļ ar buršanas, maģijas (NLP) un dažādu psiholoģisko metožu palīdzību Dārzu un Pļavu pārtaisa par plantāciju, bet Mežā iznīcina dabisko (bioloģisko) daudzveidību, kur savtīgos (rūpnieciskos) nolūkos ievieš monokultūras kokaudzi. Pēc analoģijas likuma tas, ko dara ar augiem, atsaucas uz to pašu orgānu Cilvēkā vai sabiedrību kopumā. Slimībām ir arī tādi cēloņi, kuri jāmeklē Cilvēka rīcībā attiecībā pret kādu augu sugu vai mežu un dārzu kopumā. Monokulturālu mežu kokaudžu koksnes un plantācijās iegūtu augļu lietošana Cilvēkiem atnes tik lielu postu, ka to nevar atsvērt ne ar kādiem ekonomiskiem rādītājiem.

Te mēs nonākam pie Dārza un plantācijas nesavienojamības un to augļu atšķirībām – baudāmības vai postošās dabas. Ir teikts: „Koku būs pazīt pēc tā augļiem”. Ir Gaismas un tumsas hierarhijas. Katrā apvienojas Saprātīgas būtnes (Koki) – Cilvēki, atbilstoši savai dabai. Katram Saprātam (Kokam) ir tā darbības sekas (augļi). Tur, kur izaug varenākā kultūra un tās sasniegumi, tiek pieliktas pūles izglītības un medicīnas, sociālās drošības (tagad murgainā „drošumspēja” jaunvalodā) un miera pasaulē uzturēšanā, tur, kur no Mākslas tiek izskausti plānprātiņu dvēseļu atkritumi – tur darbojas Gaismas hierarhija. Tur, kur notiek pakāpeniska ikviena dzīves apstākļu uzlabošana savstarpējā derīgumā un derīgumā citām nācijām, tur notiek Dārza Iekopšana, kas prasa atmatas un Meža nolīšanu, koku pārstādīšanu, potēšanu un visas citas manipulācijas, kurās top Dārzs un Augļu koku vainagu un audžu veidošana.

Tur, kur attīsta subkultūras, perversijas, ekonomisko un ekoloģisko egocentrismu, parazītiska patēriņa kultu un izraisa karus pasaulē – tur ir Ļaunuma impērija (tagad tā ir ASV) – tur darbojas tumsas hierarhija – no turienes tiek izplatīts šamanisms, māņticība un plantatorisms – visu Cilvēku pakļaušana „rūpnieciskā (tirgus) derīguma” „demokrātiskajiem” standartiem.

Dārzs no plantācijas atšķiras ar to, ka Dārznieks, stādot un kopjot Augļu Koku, domā par Koka Garīgo daļu un tās augļu saturu fiziskajā auglī. Padomju vīzija bija „Jauns, labāks Cilvēks”. Plantatoram nesveramā Garīgā daļa nav būtiska (ir pat traucējoša) un viņš domā tikai par ievācamo augļu tirgū laižamo sveramo un naudā mērāmās cenas (bet ne vērtības) daļu. Plantators visam zin šo cenu, bet nekad nepazīst tā vērtību. Cena ir augļa apjomam, bet vērtība ir augļa labdabīgajā iedarbībā. Tas, ka augļa iegūšanai un pārdošanai ir vēl citas cenas – tas, kas ir jāapmaksā ar kādiem citiem izdevumiem plantatora apziņā neietilpst. Viņš domā, ka tādi norēķini netiks veikti.

Augļi var būt ar labdabīgu un postošu ietekmi (lietošanas sekām). „Konstantinopoles lielgabalnieki” cilvēcei ir atnesuši daudz posta, liekot priekšā savus „augļus”. Arī tā ir Gudrības Auglība, tikai tās augļi nav baudāmi – tie satur indi (atkarības), tāpat kā plantatoru (šamaņu) veidoto stādījumu augļi atnes nāvi katrai tautai un tās kultūrai. Šamaņi kultūraugus atgriež atpakaļ mežonīgā stāvoklī vai pat vairo nezāles. Nezāle ir burvja, raganas un šamaņa simbols. Nezāle ir svešs augs (latvānis) – pretdabisks iznīcinošs ienācējs pļavā, mežā vai dārzā. Cūka ir burvja un šamaņa simbols dzīvnieka tēlā. Cūkas šņukura ēšana ir šamaniska rituāla atskaņa un simbolizē pievienošanos šamaņu kopai – kļūšanu par šamani.

Augļu daba auglību – „vecumu” nemaina. Arī šamaņi, un it sevišķi tieši viņi, pievēršas fiziskajai jaunībai un veselībai. Tas ir viņu uzmanības, rūpju un visu runu un darbību centrā. Šamaņu ieteikto darbību galarezultāti tādā vai citādā veidā vienmēr ir mērāmi ar materiālā vai personiska labuma gūšanu. Šamaņu dzīve rit ap dzīves materiālo (astrālo) parādību polu, tāpēc viņi pievēršas jaunībai, veselībai un ilgdzīvošanai, un daži tajā gūst atzīstamus panākumus. Pārdzimstot viņi ilgi saglabā šo jauneklīgo – vecumam neatbilstošo izskatu, par ko vēlāk – citās nākošajās dzīvēs maksā ar priekšlaicīga vecuma iestāšanos – Dzīvības pulsācijas apdzišanu. Tad viņi izskatās vecāki par saviem gadiem, ir vecišķi domāšanā un dvēseles dzīvē. Tādi pat ir arī tie burvji, šamaņi un raganas, kuri iemiesojas bērnu ķermeņos, izvairoties no „otrās nāves” – transformācijas nometot personības čaulu.

Gudrības Auglība dod dzīves pūliņu rezultātu labdabību un (vai) rezultativitāti. Var pūlēties vaiga sviedros – art, ecēt, sēt un pļaut, bet ražu neievākt. Var ziedēt vēja ziedos un augļus nenest. Var diskutēt, plānot, reorganizēt, reformēt, strateģizēt un skatīt visādas vīzijas vai piedalīties visos iespējamajos dažādo fondu projektos, bet tā visa rezultātā tā arī nesākt dzīvot labāk. Tad tādā dzīvē nav Gudrības Auglības.

Dzīves labumu mēra ar drošības – darba iespēju un vajadzību apmierinātības vai sevišķas auglības gadījumā Laimīguma pieaugumu. Tāpat auglība ir rezultativitāte postīšanā un nelaimju skaita vairošanā – pieaugumā, uz kuru rēķina šamaņi parazitē. Šamaņiem rezultativitāti mēra ar viņu darbības rezultātā vairoto atkarību izplatību.

 

***

 

Katra Cilvēka būtības daļa ir aktīva un nes augļus sev raksturīgā veidā. Ir Gara, Saprāta, Jūtu, kaislību, Prāta un citu daļu attiecīgie augļi.

Pietiekami augstai aktivitātei ir vairāki stāvokļi. Mēs savu aktivitāti varam izmantot dažādi. To var vērst uz materiāla vākšanu, ķermeņa veidošanu. Mēs to varam vērst uz savāktā klasifikāciju, savu spēju izpēti un to pielietojuma meklējumiem esošajā pasaulē. Mēs varam darboties radoši – lietot savas spējas jaunu iespēju radīšanā un esošā pārveidošanā.

Visam savs laiks.

Katrs laiks nāk ar savām iespējām un prasībām.

Atbilstība ir derīguma mērs.

Ja bērns vāc un apkopo, tad viņš rīkojas atbilstoši savai vietai savas dzīves laikā. Bērnība diedzē sēklas un dzen asnus. Bērnība vēl ļoti tālu stāv no savu augļu laika (kaut arī ir sava Nemirstīgā Garīgā Koka auglis). Ja pieaugušais to turpina darīt Sievas un Vīra gados – pievēršas mantai, „kuru rūsa un kodes maitā”, tad viņš ir bērnišķīgs. Tad viņš kļūst neauglīgs (Gudrības Auglības laukā) un sāk rīkoties nesaprātīgi.

Pašlaik liela daļa Cilvēces ir iegrimusi tādā nesaprātīgā bērnišķībā. Pasaulē valda bērnišķības kults. Tiek kultivēta zīdaiņiem raksturīgā mammas pupa meklēšana, ieslīgšana pašapmierinātā miegā un rotaļas ar paša ģenitālijām. Tas notiek ar šamanisku mūsu mīļās labās „kristīgās” baznīcas laipnu atvēli, gādību, svētību un viņas vadībā. Tieši viņa nepatiesi (šamaniski) skaidrojot Bērna simbolu ir ievadījusi savā varā sagrābto cilvēces daļu pilnīgā Garīgā Neauglībā, nolemjot to bērnišķībai šī kulta ceļā.

Kādreiz (baznīcas tapšanas laikā) baznīca bija spiesta dzīvot Filosofijas, Mistēriju iesvētīšanu, Iesvētīto un to skolu izglītotā un izglītības sistēmas darbības (Druīdisms ir izglītības sistēmā un sociāli organizētā sabiedrībā balstīta kultūra) veidotā pasaulē. Tad baznīcai cīņā par piekritēju masas vairošanu (plantatorisms) par katru cenu tiem vajadzēja pierādīt savu unikalitāti un nepieļaut viņu aizbēgšanu atpakaļ pie ierastajām mistērijām. Šī mērķa vārdā baznīckungi sajauca savu piekritēju valodu – radīja „jaunvalodu”, kurā visiem zināmajiem no Doktrīnas paņemtajiem vārdiem (simboliem) piedēvēja citu saturu. Tādā kārtā visi, kā „kristieši”, tā „nekristieši”(pagāni) lietoja vienus un tos pašus vārdus, bet saprasties nevarēja, jo katram tie ietvēra citu saturu. Tā panāca atsvešinātību Cilvēku starpā. „Bābeles tornis” ir agrāko laiku šamanisko baznīcu darbības apraksts.

Tas pats notiek arī šodien, kad deģenerāti lieto Cilvēku valodu savu to īstajai jēgai pretēju parādību apzīmēšanai. Karu viņi sauc par „miera procesu”, paverdzināšanu par „atbrīvošanos”, likumu par „režīmu”, prettautiskumu par „demokrātiju”, laupīšanu par „sakārtošanu”, netiklību par „ģimeni” un izvirtību par „mīlestību un draudzību”. Tā varētu turpināt ar tūkstošiem neadekvātu vārdu jēgas un valodas formu kropļojumu. Jaunvalodas esenci var izteikt ar kāda atbildīga tiltu būves firmas darbinieka lepni teiktajiem vārdiem:

- Mēs ceļam tiltus pār mazām un ne tik mazām upēm!

Toreiz baznīckungiem bija jāizdzēš no Cilvēku prātiem atmiņas par to, ka Kristus bija Jūdu Gnostiķu (Eseju) Nazoreju strāvojuma Iesvētītais. Filosofus toreiz sauca par Soteriem, Dieva dēliem, Pestītājiem un Cilvēku glābējiem. Visa Jaunā Derība ir Gnostiķu filosofisko simbolu piepildīta. Šis rakstu kopojums ir tapis kompilējot vēlākas atskaņas no Eseju filosofisko citātu krājumiņiem, kuriem baznīckungi centās piešķirt kādu citu, īpašu, to būtībai svešu saturu.

Par „jaundzimušo” un „bērnu” simboliski dēvēja „to, kurš ir piecēlies no kapa” (Lācars) – to, kurš ir jauniesvētītais pēc iesvētību procesa beigām. Stāsts par Lācaru ir stāsts par to, ka Jēzus ir veicis iesvētīšanas ceremoniju – viņam ir bijušas tādas tiesības. Hērods, pieprasot nogalināt „jaundzimušos”, centās apkarot viņam bīstamu Filosofisko skolu darbību. „Esiet kā bērni” Iesvētīšanas valodā nozīmē aicinājumu iesvētīties – iegūt Zināšanas un iet izglītota Cilvēka mūžizglītības ceļu – no Koka Mežā līdz ražīgam Augļu Kokam Cilvēces Dārzā. „Laidiet bērniņus pie manis” ir aicinājums Iesvētītajiem attīstīt psihiskās enerģijas tīrību un caur to ļaut viņos darboties Saprāta emanētajam intelektam ar tā tīrajām un uz Garīgo izaugsmi un tā augļiem „mantu, ko rūsa un kodes nemaitā” orientētām domām. Tas ir aicinājums sniegt un saņemt patiesas un dziļas Zināšanas pretstatā šamaniskajiem aicinājumiem uz aklu ticību.

Izkropļojot simbolismu, baznīckungi dziļi skāra Eiropas iedzīvotāju apziņas struktūru – sagrāva saites starp personību un apziņas pamatiem, caur ko uzjundīja fanātismu, naidu un bezspēcības apziņu – pilnīgu atkarību – verdzību tur, kur bija jābūt komandas biedra un vadībā esoša līdzstrādnieka izaugsmes sajūtai. Par to Eiropa maksāja iekrītot viduslaiku tumsībā un māņticībā. Tās bija sekas atrautībai no Garīgajiem Avotiem un pilnīga Gudrības Neauglība. Baznīca Cilvēces Augļu Dārzu pārvērta atpakaļ par Mežu. Tagad tajā rosās šamaņi, tur veidojot monokultūras jogiski-mistisko šamanisko plantāciju – ārējo čaulu masu bez iekšējā Cilvēciskā satura.

Vēlāk šis „esiet kā bērni” pārauga bez skolotāja atstāta bērna ziņkārē balstītā atļaujā visiem un visur bāzt pirkstus jebkurā caurumā. Tā saucamā „Apgaismība” izplūda „mākslas un zinātnes” bezatbildībā – brīvībā darīt visu, kas ienāk prātā, „apziņas brīvībā” noliegt eksistences pamatus – veģetēt pilnīgā māņticībā, kas ir Cilvēka būtības apkaunojums, tāpat kā mūsdienu paralimpiskā kustība ir ņirgāšanās par pašu Olimpiādes ideju. Olimpiādes rīkoja, lai zinātu cik augstu var pacelt latiņu – ko tagad jau var atzīt par kropli un mest lejā no klints. Tagad kroplību un pelnītu invaliditāti ceļ uz pjedestāla – Cilvēcei liek priekšā bojātu augļu grozus.

„Esiet kā bērni” baznīcas kropļojumā caur renesanses „apgaismību” deva indīgo liberālisma ogu vienā rokā un „indīgo bērnu” otrā. Pa vidu ir bērnišķības kults. Bērns neesot jāaudzina, nedrīkstot sakropļot personību (audzināt nespējīgu vecāku tēze). Vajagot (priekšlaicīgi) veicināt bērnā snaudošā pašizpausmi – tā apsēstības un cietsirdības veicinātāji. Bērns esot „kosmiski zinošs” un ieradies mūs (pieaugušos) mācīt.

Plānprātiņu vēkšķēšana – tas, kas vēl nav, tas mācīšot to, kam jau ir jābūt nozīmīgas auglības piepildītam. To runā tie, kuri negrib un nav spējīgi uzņemties atbildību par savu rīcību. To saka tie, kuru darbības augļi ir indīgi, bet par indētājiem un indēšanu negrib tikt tiesāti, tāpēc vainu par saviem darbiem (kataklizmu priekšvakarā) viņi uzveļ saviem bērniem. Tā ir pašnāvnieciska atteikšanās no Gudrības Auglības – ieslīgšana bērnišķībā un nesakarīgā vāvuļošanā.

Bērnišķība ir neatbilstība formas un dziļākā satura attiecībās. Tā pēc būtības ir dziļa disonanse, tāpēc jūtīgām ausīm grūti panest mazuļu klaigāšanu. Katra disonanse ir graujoša. Tomēr savā vietā – vecāku mājās un aprūpē esoša bērna pārejošā un mainīgā disonanse tiek kompensēta ar Mātes un abu vecāku harmonijas spēku. Šis spēks uztver disonansi un, transformētu, atstaro bērnam kā ģimenes harmoniju, tā rādot attīstības virzienu un veicinot šo attīstību. Te liels palīgs vecākiem ir viņu augļu dārzā dzīvojošie augļu koki.

Latvijas grāmatnīcās ir bērnišķības kulta kvintesence – Subača ilustrētās pseidoreliģiskās un šamaniskas māņticības tekstiem pierakstītās grāmatiņas. Abas grāmatiņas daļas ir izcili naivisma paraugi, kas savienojušies dod izcili indīgu neatbilstības tvana gāzi. Teksti neatbilst tam, par ko tie it kā runā. Runātais neatbilst tam, kas notiek (kādi augļi nobriest) lasītāja dvēselē runātā rezultātā. Zīmējumu tehnika (primitīvā rupjība) noziedzīgi disonē ar to tēmu izsmalcinātību (reliģiska doma taču!), kādu no teksta gaida un ko par to domā nabaga indētais lasītājs.

Šamaniskie alu zīmējumi Subača izpildījumā lieliski pilda savu lomu šamanisku darbību un attiecību laukā, bet ir noziedzīgi neatbilstības nesēji reliģisku tekstu lapās. Ir noziedzīgi vienkāršot tur, kur visiem līdzekļiem jāceļ izsmalcinātības sasniegumu latiņa. Zīmējums var (jābūt) būt lakonisks un asociatīvi piesātināts, bet tam kalpo citi grafiskie līdzekļi.

Subača un Rubeņa kopīgo pūliņu auglis ir sociāls naivisms – agrīnas bērnības perioda impotence Latvijas sabiedriskajā, politiskajā dzīvē un no tās izrietošajās sekās. 21.gadsimta Eiropas Cilvēcei ir spēcīgs Antīkās un Druīdiskās kultūras pamats un mugurkauls, uz kura tā varētu balstīties, ja šādi subači un rubeņi to neturētu tālu bērnišķībā atrautu no Cilvēces Gudrības Auglības augļiem. Telpā, kura ir tik varenu pīlāru balstīta, nolaišanās šamanisma naivismā uz 21.gadsimta sliekšņa ir noziegums. Tas, kas bija piedodams Cilvēces rītausmā pirms daudziem miljoniem gadu, tagad nozīmē visa noietā ceļa pārsvītrošanu, atteikšanos no tā, „atgriešanos alā” pie pusapgrauztiem kauliem un otrreizēju noietā ceļa atsākšanu. Tas ir Evolūcijas noliegums – sākuma un beigu savienošana un pilnīga – iznīcību nesoša Cilvēces attīstības apturēšana.

Tie Cilvēki, kuru apziņā notiek Subača un Rubeņa inspirēto sabiedrisko procesu analogi, ir dziļa autisma skarti, un vada savas dienas pansionātos vai aprūpē. Citi vairāk vai mazāk bērnišķīgie nav spējīgi risināt savas dzīves problēmas un ir spiesti visu mūžu būt „pieaugušu bērnu” kārtā kāda Cilvēka vai savu vecāku uzraudzībā. Pieaugušie viņus neuztver par sev līdzīgiem un viņi parasti atrodas uz sociāli zemākajiem pakāpieniem vai, atbildīgos amatos iekļuvuši, akli kopē „citu valstu pieredzi”, seko vadlīnijām un sacenšas regulu pārsniegšanā.

Tie, kuri jau ir sasnieguši jauniešu „aizliegtā augļa” vecumu, izmēģina spēkus neauglīgās vārdu un resursu kaujās, viņi raksta projektus, ceļ tiltus, apgūst kredītus, taisa stratēģijas un ievēlas parlamentos, bet no tā visa „čiks” vien iznāk. Cilvēki uz viņiem skatās un nevar saprast, kāpēc viņi tik dumji rīkojas. Visi redz, ka šie cilvēki it kā grib vienu (vārdos), bet dara citu. Visi redz, ka šie cilvēki ir bezatbildīgi kā pusaudži. Viņi nav ņemami par pilnu, kaut gan fiziski jau ir spējīgi „nogāzt kādu podu”. Viņu dzīvē nav Gudrības Auglības.

Šie onkuļi un tantes stāv uz pieauguša Cilvēka rīcības, atbildības un auglības sliekšņa, bet rīkojas kā pusaudži, ir bezatbildīgi un nepatstāvīgi. Gadījumā, ja viņi sāk pieskarties „aizliegtajam auglim”, tad tādās attiecībās dzimst monstri, kurus viņi paši nevar kontrolēt. Viņi nespēj vadīt (auglīgi) pašu ierosinātos notikumus – tie nes postu. Viņi runā par brīvību, neatkarību un suverenitāti, ekonomiku un konkurenci vai sadarbību, bet nevar realizēt nekā no tā, par ko runā. Viņi meklē un atrod „lielo brāli”, kuram seko kā šakāļi tīģerim Širhanam, protams, meklējot un gaidot iespēju viņu nodot. Viņi vienmēr ir gatavi uz nodevību. Tā ir kropla „vecāku ligzdas atstāšanas” forma. No viņiem vienmēr dveš jauneklīga maksimālisma, iekāres un savtīgas viltības izsvīduma dvaka.

 

***

 

Saprātīgas tautas pie savām mājām stāda augļu kokus un iekopj dārzus. Gudri Skolotāji savus audzēkņus mācību stundu starpbrīžos laiž pastaigāties skolas augļu dārzā. Saprātīgas tautas savu bērnu skolas apjož augļu dārziem, bērniem liek kopt savu skolu augļu kokus, lietot pārtikā šo koku nestos augļus. Saprātīgu tautu ģimenēs Mātes savu derīgumu sabiedrībai – Gudrības Auglību ieliek savos bērnos, tos ikdienā audzinot mājās. Viņu bērni, bērnu Cilvēcība un Gudrības Auglība ir viņu karjera un vecuma pensija. Saprātīgu tautu dzīvē nav konkurences „darba tirgū” un bezdarba, tāpēc ka sievas tur nekonkurē ar saviem vīriem par to, kas ģimenē būtu ienācies bez tāda kautiņa.

Augļu koki ir Gudrības Auglības iemiesojumi augu pasaulē. Cilvēks, uzturoties augļu koku tuvumā, saņem to vibrācijas un stiprina savu auglību visās nozīmēs. Viņa dzīves pūliņi noturas auglīgā gultnē. Tāpat kā Saule ir attiecību etalons, tāpat augļu koku vibrācijas ir Gudrības Auglības vibrāciju etalons. Augļu koki intuitīvi stāsta par to, kā būt savos darbos auglīgam. To, ko Māte, grāmata un Skolotājs stāsta savā valodā, to augļu koki atver bērna sapratnē. Augļu koki notur bērna apziņas attīstību Gudrības Auglības attīstības virzienā.

Ja gribat attīstīt personības spēku, dodiet bērnam (ņemiet) vienu augli.

Ja gribat viņam likt sajust pretspēku līdzsvaroto darbību, dodiet viņam (ņemiet) divus augļus.

Ja gribat atjaunot, pilnveidot vai uzturēt pilnīgu harmoniju, dodiet bērnam (ņemiet) trīs augļus.

Māte savu bērnu var droši atstāt Ābeles aprūpē un Lazdas aizsardzībā – nekas slikts ar viņu nenotiks. Bumbiere audzinās sievišķību, bet Plūme lielu valstsvīru. Riekstkoks dos stipru prātu, bet Ābele atvērs mūžības Avotus un savas Nemirstības apziņu. Ķirsis mācīs aplaimot katru, bet Pīlādzis jūtu tīrību Cilvēka intīmo attiecību laukā. Granātkoks runās par Gara dalāmību un dzīvības dāsnumu, bet Persikkoks dos maigumu Sirdij.

Vienīgi Vīnkoks ar savu pazemes dēmonu asiņu nešļavu ir nezāle augļu koku vidū un vienīgais, no kura klātbūtnes ir jāvairās visiem spēkiem. Vīnkoks ir šamaniskās rezultativitātes un viņu indīgo augļu koks – ložņa. To Cilvēces Gara spēku vājināšanai kultivē šamaņi.

Prātā, Garā un dvēselē slimus no līdzsvara izrautus Cilvēkus indē ar ķīmiju, kaut gan tepat blakus ir labākie Gara, prāta un dvēseļu ārsti un audzinātāji – Augļu Koki. Izrakstiet saviem politiķiem darbu augļu dārzos un kāds no viņiem noteikti beidzot pārkāps pieauguša Cilvēka slieksni.

 

Augļu Koki ir labākie Druīda palīgi.

Augļu Koki briedina Gudrības Augļus.

Augļu Koki audzina Augļu Kokus.

 

Saule spīd pār visiem, tad kāpēc Tu atļaujies nebūt Viņas Gaismas pilns?

 

 

                                                                        Pauls Stelps

                                                                        Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa