Par MŪSU LATIEM!

Nē, nemainīsim!

***

Cilvēks dzīvo ne no maizes vien. Cilvēka dzīvi nevar skatīt un vērtēt tikai kā materiālo, ekonomisko un politisko vērtību apriti. Likt centrā Cilvēku nozīmē visa centrā par visu vērtību mēru likt Cilvēka dvēseli un dvēseles dzīves labklājību.

Mums neder un nav vajadzīga tāda valsts, kurā visu vērtē tikai ar naudu. Mums nav vajadzīgi tādi vērtētāji, vadītāji un pārvaldnieki, kuriem rūp, interesē un Cilvēki ir tikai „ekonomiski aktīvie iedzīvotāji”.

Arī ekonomiski neaktīvās dvēseles ir Cilvēki, ir Latvieši un Latvijas iedzīvotāji.

Mēs atzīstam un atzīsim tikai to valsti un tās valdību, kurai rūpēs visu Cilvēku dvēseles neatkarīgi no to dzīves vietas, nacionālās piederības un aktivitātes veida!

***

1. Ikviens godīgs ekonomists Jums teiks, ka atteikšanās no savas valūtas ir drošākais savas valsts ekonomikas sagraušanas līdzeklis.

2. Ikviens godīgs jurists un politiķis Jums teiks, ka tā ir valsts neatkarības likvidācija.

3. Tā ir tīrā propaganda – vēlamo uzdod par esošo. Iegalvojums. Polittehnoloģija.

To, ka viņi atkal melo, pierāda viņu bailes rīkot referendumu par atteikšanos no lata!

4. Skatoties, kam jautā.

Ir vairākas Latvijas.

Tā pirmā ir MŪSU Latvija.

Tā cita ir rītiņu, žagaru un gavrilovu – visu „biezo” Latvija, ar kuru mums nekā kopīga nav un nevar būt.

Vēl citas ir daudzos virzienos miglā aizmaldījušos cilvēku Latvijas, tāpat kā ir tādi cilvēki, kuriem tādas Latvijas nemaz nav – ka tik labi dzīvojas, un diemžēl arī pilnīgā nabadzībā iedzīto cilvēku Latvija, kuriem jau vairs interesē tikai maizes cena veikalā. Viņiem to nevar pārmest. To var pārmest viņus nabadzībā iedzinušajiem „rītiņiem, žagariem un gavriloviem” – visiem no mums naidīgās „biezo” Latvijas.

Ja jautāsiet ēzeļiem, tad saņemsiet ēzeļu ēzeliskās atbildes.

Ja jautāsiet mūļiem, tad saņemsiet mūļu atbildes.

Ja jautāsiet „eiromīļiem”, tad tādas atbildes dzirdēsiet.

Ja jautāsiet nabagiem, tad saņemsiet nabagu atbildes.

5. Mana Māte tika nodevēja nodota, okupantu tiesāta un ieslodzīta Sibīrijas Gulaga nometnē par to, ka viņa gādāja medikamentus tiem mežabrāliem, kuri cīnījās par MŪSU Latvijas neatkarību.

Mana Vecmāmiņa tāpat tika notiesāta un ieslodzīta Gulagā par to, ka savas mājas bēniņos viņa glabāja MŪSU Latvijas karogu un tajā ietītas MŪSU naudas zīmes. Šīs naudas zīmes ar MŪSU ģerboni bija dzīvs apliecinājums cerībai uz MŪSU Latvijas brīvības atgūšanu.

Visus „krievu laikus” mums mājās tālā kaktiņā glabājās daži MŪSU lati. Tie bija tas centrs, ap kuru vienmēr sākās Mātes un Vecmāmiņas runas par MŪSU Latviju un to „kā tur toreiz bija”. Man nevajadzēja citu vēstures grāmatu. Ar viņu stāstiem es biju dzimis un audzis MŪSU Latvijā. Vidusskolas laikos sudraba divlatnieks kabatā bija mūsu slepenā parole. Katru reizi, ejot garām kādam sarkanam karogam, mēs teicām: „Mūsu Latvija būs brīva!” Ar to mēs katru dienu dzīvojām. Ar ticību, ka MŪSU Latvija atkal būs brīva un tā būs MŪSU Latvija. Vienkāršo un godīgo Cilvēku Latvija.

Janvāra barikādēs es pavadīju mēnesi. Es tur biju tādēļ, lai MUMS neatņemtu MŪSU Latviju. Lai mums būtu MŪSU Lati. Man atteikties no MŪSU lata būtu atteikties no tā, kā dēļ tika ieslodzītas manas mīļās, mani audzinājušās MANAS Latvijas sievietes – mana Māte un Vecmāmiņa. Tas būtu uzspļaut barikādēm, divlatniekam vidusskolēna saujā un Gulaga nometņu ciešanu zaimošana. To man nepiedotu neviens aiz nometņu žoga apbedītais latvietis!

Ir tas, kas ir svarīgāks un vērtīgāks par jebkādiem peļņas procentiem un rentabilitātes rēķiniem!

„Krievu” laikos apgrozībā bija „krievu” rubļi, bet neskatoties uz to pirktspēju, tie bija daudz nevērtīgāki par MŪSU latiem, ar kuriem tad neko nevarēja pirkt. MŪSU latu vērtība bija tajā, ka tie uzturēja pārliecību par MŪSU Latvijas atgriešanos. Tā bija vienīgā pārliecība, kura piešķīra jēgu tā laika dzīvei. Ar to MĒS toreiz dzīvojām. Tas deva spēku. Tas sagrāva „krievu” varu.  

Tie, kuri te tagad saimnieko, ir svešinieki šai zemei. Ja VIŅI te ieviesīs savu eiro, tad es ņemšu karogu un ietīšu tajā MŪSU latus. Es to nolikšu sev svētā vietā un bērniem stāstīšu par MŪSU Latviju. Un katru dienu, kad redzēšu savā makā VIŅU riebīgās eiro naudas zīmes, es lūgšu Dievu:

„Tuvini drīzu eirosavienības galu!

Dod taisnu tiesu nodevējiem!

Dievs svētī Latviju!”

Eirosavienība kritīs, nodevējus tiesās, Latvija celsies. Āmen!

MĒS zinam. Tā būs. Tā jau reiz bija un tā būs atkal.

MŪSU Latvija būs.

MĒS nemainīsim savu pozīciju.

Mums citas nav.

                                                                                            Pauls Stelps

                                                                                            Sociopsiholoģijas asociācija