![]() |
|||||||
Jautājums no www.philos.lv
Noslēpumā turamais. Visudaiļā Inga! Es Jums pastāstīšu par vārdu un dzīvi, bet Jūs spriediet pati kā izturēties tādās situācijās! Ir nedalāma vienība Cilvēks (viņa personība), Cilvēkus vienojošā Kultūra un personības vārds, ar kuru tā dzīvo šajā Kultūrā. Ārpus tā visa ir akulturālas telpas (pagrimušas, provinciālas populācijas), sīkaļu klani, viņu māņticība, sīkās spēlītes un šarlatānisms. (Izlasiet Dž. Svifta Gulivera ceļojumus. Viņš daudz domā un labi raksta par to. Pārlasiet manus rakstus Jāzeps un viņa brāļi un Kur ir Līderis.) *** Cilvēka apziņa ir vibrāciju struktūra dvēselē (substancē). Daļa vibrāciju (vibrāciju kvalitātes) nāk no viņa augstākā Es Saprāta, daļu dod vecāki un daļu dod kolektīvā apziņa, materiālā un nemateriālā kultūras pielietojuma tradīcija, audzināšana un dzīves veids (pārtika, darba ritms, intereses un iegūtās zināšanas) tas, ko mēs saucam par vidi, ar to domājot Cilvēka darbības pēdas viņa darbības teritorijā. Teritorija ir atsevišķi stāvošs un apskatāms lielums gadījumos, ja parādās tas, ko saucam par migrāciju klaidonību, izklīšanu, attālināšanos savas Kultūras zaudēšanu. Pie cilvēka dzīves vides tomēr ir jāpieskaita viņu ar teritoriju vienojošā kultūrvēsturiskā ainava, kas ir kultūras pielietojuma tradīcijas un dzīvesveida ietekmes uz teritoriju (neizkoptu dabisko telpu) galarezultāts, vai degradēta ainava kā tas ir vērojams mūsdienās akulturālās ar patēriņa populāciju pieblīvētās teritorijās. Katrai teritorijai (tās dvēselei) ir savas savdabīgās vibrācijas, kuras veidojas zemes ģeoloģisko, augsnes rakstura, ģeogrāfisko (augstums, Saules daudzums, novietojums attiecībā pret ūdeņiem un virsmas raksturs) un Zemes smalkā ķermeņa enerģiju plūsmas apstākļu īpatnību dēļ. Šo apstākļu mijiedarbībā ar Cilvēku savstarpējo attiecību vēsturi tās atstāto vibrāciju lauku (uzslāņojumu) veidojas katras tautas dzīves telpas paliekošo vibrāciju raksturs. Paliekošās vibrācijas mijiedarbībā ar tautas kolektīvo apziņu (tās lauku paliekošo vibrāciju substancē teritorijas dvēselē garā vai garu hierarhijā) veidojas tās savdabīgās Gribas vadīšanas un izpausmes regulācijas mehānisma kvalitātes, kuras ir Kultūra. Mūsdienās kultūrologi par kultūru maldīgi dēvē kultūras darbības rezultāta veidojušos tradīciju, kuru var novērot kādā teritorijā esošo iedzīvotāju darbības pēdās ražojumos, tradīcijās, reliģijā, mitoloģijā un folklorā. Kultūra, mijiedarbībā ar vidi un no vēcākiem saņemto dvēseles un apziņas mantojumu, nosaka to augstākā Es vibrāciju raksturu, kurš šajā iemiesojumā var tikt pieņemts un realizēts šajā personībā. Tālāk šo personību, šīs Kultūras telpā, veido kultūras tradīcija, audzināšana un vēsture šajā vidē. Personība ir visu šo četru parādību sintētiskās vai pretrunīgās darbības rezultāts. Var gadīties tā, ka tauta zaudē savu vēsturisko ceļu, pārņem svešas tradīcijas vai pievēršas tai neatbilstošām audzināšanas metodēm. Sintētiskā darbība dod harmoniskas, bet pretrunas formē sakropļotas un normāli dzīvot nespējīgas personības. Katra harmoniska personība ir savdabīgais šīs tautas kolektīvās dvēseles un Kultūras izteiksmes veids. Tas nozīmē, ka savdabību ierobežojošie (tautai pievienojošie) raksturlielumi ir stingri noteikti ar vides, Kultūras un kolektīvās apziņas vibrāciju kvalitātēm. Tas tāpat nozīmē to, ka katrai tautai ir galīgs noteikts personības tipu (izpausmes aspektu) skaits. Visu personību tipu kopsaucējs ir tas, ko tagad sauc par tautas mentalitāti. Augšupejošām tautām tā veicina vienotību (valstiskumu), bet deģeneratīvās, pagrimstošās populācijās pastiprina naidošanos, savstarpēju apkarošanu konkurenci un atgrūšanos nesaskaņas. Personības savdabību var izteikt vibrāciju formulā. Vibrāciju formula ir tā karte durvis, kura ļauj pārvaldīt šo personību. Tumsas hierarhijas darboņi cenšas piekļūt formulām, kuras tiem dotu neierobežotu varu pār cilvēkiem. Tādēļ Zināšanu glabātāji šo formulu atslēgas tur dziļā noslēpumā, bet tumsas hierarhijas darboņi mēģina tām piekļūt empīrisku novērojumu un pētījumu ceļā. Tumsas hierarhija redz savu pastāvēšanu Cilvēces paverdzināšanā, tāpēc nežēlo nekādas pūles un investīcijas šī mērķa sasniegšanai. Empīriski novērojumi psiholoģijas laukā parāda formulas darbību, tāpēc viņi pievēršas psiholoģijas pētījumiem, kuru rezultātus tūlīt pielieto iedarbībai uz kolektīvo apziņu un atsevišķu personību kropļošanai to dzīves veida un audzināšanas dezorganizēšanas ceļā. Dvēsele materializējas caur gēnu kodu. Tāpēc tumsas kalpi pievēršas pētījumiem ģenētikas laukā. To viņiem palīdz darīt kibernētiskās iekārtas datortehnika un uz to balstītās tehnoloģijas. Savus atklājumus šajā jomā viņi tūlīt pielieto izstrādājot uz ļoti īsu elektromagnētisko viļņu (smalku vibrāciju) iedarbību balstītas sadzīves un sakaru tehnikas iekārtas. *** Tie, kuri ir dzīvojuši Padomju Savienībā, atceras, ka tajā ilgu laiku tika bremzēti pētījumi triju zinātņu psiholoģijas, ģenētikas un kibernētikas laukā. Psiholoģija un ģenētika tagad tiek izmantotas un ir galvenie Cilvēka dzīvi un dzīves vidi apdraudošie spēki. Psiholoģija un kibernētika dod tehniskos līdzekļus distancētai Cilvēka mentālai un fiziskai (arī fizioloģiskai) bihevioristiskai ietekmēšanai pret viņa gribu. Psiholoģija un kibernētika laužas uz mākslīgā intelekta izveidi, kas tai kopsummā ar robottehnikas attīstību dod robotizētu militāru spēku. Tumšā hierarhija tiecas radīt robotizētu armiju, kuru tā sūtītu karā pret normālajiem Cilvēkiem. Šajā ziņā viņiem palīdz arī censoņi no latvju bāleliņu vidus. (Konstantinopoles lielgabalnieks un citi) Tāpēc pirms smieties par Padomju Savienībā notikušo, labāk būtu iedziļināties dzīves globālajā un vēsturiskajā daļā un saprast to, kādas pūles tā ir pielikusi cīņā ar tumšo hierarhiju. Cilvēces vēsture vēl daudzkārt ar pateicību pieminēs šo valsti un tās laiku. Tikai muļķi, nelgas, sīkaļas un tumsas kalpi apspļauda savu sargātāju. Tikai nepateicīgi suņi kož savu labdaru rokās. Atcerieties, ka Kristus piesišanu krustā prasīja varas un pašlabumu kārā inteliģence (priesteri) un stulbā, neizglītotā šīs inteliģences stulbumā turētā tauta. Ja jūsu priekšā ir tik spilgti vēsturiski piemēri, tad ir divkārt stulbi atkārtot 2000 gadu vecas muļķības. *** Visudaiļā! Jūsu personības formulai ir atbilstība fonētiskā formā, kas nav tās tieša kopija, bet tikai rezonators kokles korpuss, kurš pastiprina Jūsu apziņas stīgu skanējumu. Fonētiskās formas izveides atslēgas ir tas noslēpums, kuram cenšas piekļūt visu veidu magi, pūšļotāji un astrologi. Astroloģijas uzplaukuma bums ir saistīts tieši ar šo tumšās hierarhijas tieksmi piekļūt personības koda formulai un atrast sakarību starp to un fonētiskā koda izveides principu. Zinot fonētisko kodu, viņi stipri atvieglinātu ceļu uz viņiem vajadzīgo vergu veidošanu. Tas, kurš apzinās, ka ir paverdzināts, ir spējīgs atbrīvoties. Tas, kurš ir ģenētiski un personības veidošanas ceļā izveidots par vergu, nekad neapzinās savu verdzības stāvokli , bet tiecas to uzturēt kā vienīgo sev pieņemamo. Tad vergs pats sevi paverdzina. Tāpēc tumsas kalpi cenšas iegūt fonētiskā koda radīšanas atslēgas. Jūs visi staigājat pa plānu ledu, zem kura, jums neredzami, dzelmē rosās viltīgi un bīstami radījumi. Šo radījumu kalpi, pakalpiņi un viņu izmantotie žvadzekļi provinciāli pļāpas iemidzina jūsu veselo saprātu, barojot jūs ar visādām muļķībām. *** Katrai Kultūrai ir tās kolektīvā apziņa, kura formē savas personības. Šai kolektīvajai apziņai ir sava vēsture un Kultūras tradīcija, kura izpaužas arī personību kopuma tautas valodā. Tautas kolektīvā apziņa, personība un valoda, kurā skan tās dvēseles fonētiskais kods, ir viens veselums. Mainot valodu vai ļaujot tai piesārņoties, maina vai piesārņo arī kolektīvo apziņu un maina personību vibrāciju formulas. Tautu var paverdzināt, atņemot vai sakropļojot tās valodu. Tāpēc iekarotāji vienmēr iznīcina tautas valodu vai visādi panāk, lai tā sāktu runāt iekarotāju valodā. Tāpēc katra brīva un sevi cienoša tauta runā tikai savā valodā. Tāpēc svešvalodu mācīšanās un runāšana ir savas personības, tautas kolektīvās apziņas (dvēseles) postīšana un paverdzināšana. Vienlaicīgi tā ir arī savas Kultūras darbības pārtraukšana. Tur, kur ir iemācīta (vai tiek mācīta) svešvaloda, tur tautas Kultūras vairs nav. Tāpat tur nav arī kādas citas Kultūras, jo tāda tur nevar pastāvēt vietas neatbilstības dēļ. Savdabīgie Gribas darbības regulācijas mehānismi tiek izslēgti un tādejādi apstājas radošā darbība, kā vietā nāk tās pretmeti subkultūras un radošās darbības karikatūras spilgtas psihes slimību un netikumu demonstrācijas. Katrai Kultūrai sava vieta. Kultūra ir aparteīda parādība. Vai nu vietai atbilstošā vai nekādas Kultūras.
Katra kultūra uztur savu valodu tās jēdzienu kārtību un to fonētisko formu to pasaules redzējumu, interešu virzienu un spējas, kurās darbojas tauta, personības. Katra valoda dod savas tautas personībām tās personību formulām atbilstošus fonētiskos kodus rezonatorus. Rezonatoram ir jēdzieniskais saturs un tam tautas mentalitātē atbilstošā fonētiskā forma, kura atbilst personības formulai. Tas nozīmē to, ka kādas tautas personas vārdi ir rezonatori tikai šīs tautas personību formulām. Katrai tautai sava Kultūra. Katrai tautai sava zeme. Katrai tautai sava dvēsele. Katrai tautai sava valoda. Katrai tautai savi personvārdi.
Svešas tautas personvārds nevar būt par rezonatoru citas tautas cilvēkam. Tāds fonētiskais kods kropļos svešinieka personību. Tas nozīmē arī to, ka vienas Kultūras telpā mainoties kultūras tradīcijai, (personību veidojošais faktors) audzināšanai un dzīves veidam ir jāmainās personu vārdiem. Tāpēc zemniekiem ir savi vārdi, amatniekiem savi un aristokrātiem pavisam citi, kuri mainās mainoties vēstures gaitai. Arhaiski vārdi nebalstīs laikam līdzi ejošu Cilvēku un otrādi tas, kurš grib iedziļināties tautas apziņas un vēstures dzīlēs, nevar nest modernu vārdu. Vārds ir vienojošais elements. Vārds vieno Cilvēku ar savu zemi, tautu un tās vēsturi, kultūras tradīciju. Vārds, esot rezonators un personības formulas kods, personībai atvieglo pašizteiksmi un vides ietekmju uztveri, nes ziņu apkārtējiem, ieraksta Cilvēku vēstures mītā un tā ļauj sajust kultūras tradīciju. Vārds padara Cilvēku par savējo starp savējiem un sargā no svešām ietekmēm. Nonākot svešā vidē vai svešinieku ielenkumā, vārds sargā Cilvēka apziņu pret šīs vides un Cilvēku ietekmi uz viņa apziņu. Tad viņa vārds ir tas, kurš Cilvēkam ļauj saglabāt neizmainītu viņa īsto dabu. Tāpēc tuvinieki saviem mīļotajiem dod tikai viņiem zināmus un lietojamus mīļvārdiņus. Vārda vienojošā darbība nes sev līdz vēl divas citas parādības. Pirmā ir tā, ka vārds kā rezonators darbojas tikai noteiktā vidē. Ārpus Kultūras telpas, kolektīvās dvēseles un tautas vai tās dzīvesvietas vārds vairs neatbilst personību uzturošajām vibrācijām un tur nevar veicināt personas dzīvi un darbību. Svešā vidē un ļaudīs iepriekšējais vārds radīs disonanses kā ar personību, tā ar vidi un tās Cilvēkiem. Tāpēc tiem, kuri grib būt veiksmīgi svešā vidē, ir jāpieņem cits, bet ne šīs vides kultūrvēsturiskais vārds. Citā vidē šim Cilvēkam ir jāparādās ar citu vārdu. Otrā ir tā, kāpēc treimaņiem liekas, ka visas Irmas ir tādas, bet Zentas atkal pavisam citādas .... Vārds, kā vienojošais elements, vieno divus Cilvēkus viņu attiecībās. No vienas puses tas kā rezonators pastiprina vārda nesēju, bet no otras puses tas formē visu apkārtējo Cilvēku uztveri. Vārds apkārtējiem uzliek brilles, caur kurām viņi skatās uz vārda nesēju. Tāpēc tādiem treimaņiem šķiet, ka visas Irmas ir tādas, bet Zentas atkal šitādas. Viņa apspriestās sievietes šim Treimanim žvadzeklim (zvārgulim) liekas tādas, kaut gan objektīvi viņas ir pavisam citādas. Teikt, ka Jāņi, Pēteri, Ausmas un Dārtas ir tādas, ir muļķīgi arī tāpēc, ka žvadzētājs ar to pašu uzņemas apgalvot to, ka vecāki kādam ir piešķīruši šī Cilvēka īsto vārdu, kas ir pilnīgi neiespējami, un ka šis īstais vārds nu ir zināms visiem. Personas īstais vārds ir redzams tikai tam īpaši iesvētītiem gaišredzīgiem Tautas apziņas Sargātājiem. Tas viņiem kļūst redzams pēc šī Cilvēka uzskatīšanas viņam sasniedzot pilngadību, ja viņš ir noformējies par pilnvērtīgu personību. Ja Cilvēks ir tapšanas stadijā, sakropļots, neaudzināts, slims vai citādi nepilnvērtīgs, tad tādam īstā fonētiskā koda Vārda nav un nevar būt. Tādā gadījumā vārds maldina apkārtējos. Senatnē izmantoja vārda spēku. Vārds nevar mainīt personību. Vārds var atbalstīt personību tās centienos, tāpēc vienam Cilvēkam, atkarībā no viņa darbības vides un veida, bija vairāki vārdi, ar kuriem viņš bija pazīstams šajos mainīgajos apstākļos. Vārds var maskēt, tāpēc Cilvēkam Viedais deva tikai viņam zināmo vārdu, bet dzīves laikā viņš apauga ar vidi un apstākļiem atbilstošiem vārdiem, kuros Cilvēku sauca tikai tajā vidē un apstākļos. Tā tālākie un svešākie nekad nezināja piekļūt Cilvēka dvēselei. Tā Cilvēki sargāja savas dvēseles un neaizskaramību. *** Visudaiļā! Jūs dzīvojat pasaulē, kurā sabiedrisko dzīvi vada tumsas kalpi. Šīs sabiedrības (vilku bara) ekonomika kalpo lielāko vilku interesēm (Nenoķerts nav zaglis. Mazos zagļus sēdina cietumā tāpēc, ka ir ļāvušies noķerties, bet lielos zagļus liek par ministriem, baņķieriem un prezidentiem), bet politikā un sabiedriskajā dzīvē valda apgrieztās esamības princips jo kāds ir postošāks, jo vairāk to slavē. Palūkojieties ko tagad slavē, un taps skaidrs, kas Jūsu dzīvi kādā mērā posta. Palūkojieties ko nopeļ un par ļaundariem mālē, un taps skaidrs, kuri ir Jūsu dzīves balsti. Viņu sistēma darbojas pēc principa tāds tādu slavē, tāds tādu iesaka, tāds tādu visiem spēkiem virza. Vispirms tumsas hierarhija uztausta veidus (rada apstākļus un līdzekļus), kādos apmiglot Cilvēku apziņu samaitāt un kropļot viņu dvēseles. Tad atrod kādu, kurš to uzraksta vai jau zem uzrakstītā liek savu parakstu un vēlāk par to klab. Tad šo klabekli un viņa klabamo liek avīzēs, visādi slavē un daudzina, aicina pie mikrofoniem un TV studijās. Tur viņu taisa par spīdekli un lielu gudrinieku. Jo lielākas muļķības tāds raksta un runā, jo lielāki zinātnieki par to atzinīgi izsakās, rakstās un plašāk tas tiek popularizēts. Jo liekāks ķēms uz audekla vai skatuves tiek priekšā celts, jo lielākas kultūras autoritātes par to garāk un izjustāk runā, jo lielākus honorārus tie saņem. Kādreizējie čekas stukači tagad izrādās lielākie tautas dziesminieki, inteliģences vedēji un dzīves rosinātāji. Izdevēji pelna naudiņu, izdodot to, kas tiek lasīts. Tāpēc labprāt izdod visas tumšās hierarhijas bīdītās (un piemaksātās) grāmatas poterharijus, krēslas un citus dvēseli pazudinošus mēslus. Viņi skatās ko tādi pazudinātie lasa citur un, naudiņu saozdami, atrod kādu trūkumā nonākušu rakstoni, kuram piedāvā uzrakstīt par to grāmatu vai parakstīt jau gatavu tulkojumu ar savu vārdu, ja šo grāmatu vajadzēs caur vietējo radio, TV vai avīžu intervijām iekustināt. Tad vienmēr noder kāds jau pazīstams uzvārds, ap kuru pušķojas citi tādi paši viens otra stutētāji. Tā ir parastā provinces sīkaļu kompānija, kurai ir savā trešā svaiguma viduvējībā jācīnās pret patieso un īsto, kas visiem spēkiem ir ārpus Cilvēku apziņas loka jānotur. Tad, tādu rakstoņu atraduši, to var izdot, pie sava mikrofona aicināt, tam par draugiem uzdoties un, viņu uzpucējot, paši līdzi tādiem pucēties. Vienlaicīgi ar to pašu darbību var malā atstumt kādu patiesi vērtīgu grāmatu, notikumu vai ārpus sevpašbīdītāju pulciņa esošu Cilvēku, kurš ar tumsas kalpiem nedraudzējas. Tā darbodamās, provinces provinciāļu draudze grimst aizvien lielākā provinciālismā un piesaista citu zemju provinciāļus, līdz viņu zeme kļūst par kārtējo māņticības atkritumu laukumu, bet viņi paši par tumsas hierarhijas kultivētiem getliņu tomātiem.
Visudaiļā! Tur, kur pie stūres ir getliņu tomāti, tur nav Kultūras. Tur, kur nav Kultūras, viss ir samocīts un slims. Tur, slimos cilvēkos, nav lielas jēgas meklēt veselo cilvēku darba un dzīves rīkus. Slimam tie nelīdzēs tikai vēl vairāk viņa slimību saasinās. Slimo vidē var atrast tikai viņu māņticību, savtību un melus.
Visudaiļā! Nemeklē veselo un dzīvo pie slimajiem un miroņiem. Meklē to pie veselajiem pie tiem, kurus slimie apspļauda un no kurienes prom vilina. Apgūstiet dzīves pamatus pati, lai tad, Zinoša, pati varētu izlemt savam bērnam labāko, derīgāko un pareizāko. Meklējiet savas Kultūras Vidi, savus Cilvēkus, kuros varētu ieaugt un sevi taisnot! Veikalā nopērkamajās lubenēs noslēpumā turamā nav. Noslēpumā turamo savējie savā vidē noslēpumā tur.
Ir lielāks vēl par Laiku Vārds un pat par Telpu lielāks Vārds kam kalpo Sirds.
Pauls Stelps Sociopsiholoģijas asociācija
|
|||||||
Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa |