Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

454.

No: Dina       Temats: autortiesību atlīdzība

?←      2012. gada 14. maijs 22:20:20

Ko Jūs domājat par autortiesību atlīdzību?


Par Autoru, Darbu un tiesībām.

Ir sena leģenda par Tomasu Vārsmotāju. Viņš septiņus gadus kalpoja Elfu Karalienei un no viņas mācījās Mūziku, Dzejas mākslu un Īstenības izteiksmi. Tas ir – viņš gāja Druīdiskās izglītības Bardu līmeņa kursu. Senatnē par Elfiem sauca Iesvētītos Druīdus, kuri uzturēja Dabisko Kārtību Cilvēku un Dabas attiecībās.

Šos septiņus gadus viņš dzīvoja „kādā citā pasaulē”. Atgriezies pie Cilvēkiem, viņš redzēja, ka pasaule ir mainījusies. Visi viņam zināmie bija „miruši”, bet viņš vienīgais no apkārt redzamajiem uz savas pieres nesa „Karalienes Skūpstu” – katrs Tomasa vārds piepildījās. Tāds ir Iesvētītā liktenis – aiziet no vienas pasaules un nonākt citā, būt svešiniekam starp tiem, kuri atstāti vecajā pasaulē.

Leģendas sāls ir tajā, ka Karaliene, liekot savu „Skūpstu” uz viņa pieres teica – „Nekad neprasi samaksu par savu dziesmu!”. Dabā valda princips – par katru ir Samaksāts. Saule, laižot pasaulē Dzīvību, ir parūpējusies par katras dzīvības formas un būtnes labklājību. Katrs, esot Dabiskās Kārtības Normu Sistēmas darbības laukā, ir apgādāts ar visu viņa dzīvei vajadzīgo. Katrs, esot derīgs citiem, pats no citiem saņem visu viņam derīgo!

Daba eksistē tikai apmaiņu ceļā. Apmaiņas ir Dabas eksistences forma tāpēc, ka Daba ir vienots veselums, kura vienotība tiek uzturēta caur šīm apmaiņām. Tas, kurš ir apmaiņās, ir veselumā un aprūpē. Rūpējoties par citiem saņemam aprūpi paši. Tāds ir Dabas Likums.

Lai atbildētu uz iesūtīto jautājumu ir jāatbild uz trim citiem jautājumiem:

- Kas ir Darbs?

- Kas ir Atlīdzība?

- Vai eksistē „intelektuālais īpašums”?

***

Darbs ir process, kurā rodas jaunas vai arī tiek celtas jau esošās vērtības.

Vērtība ir tas, kas ar savu klātbūtni padara vērtīgu vai ceļ citu vērtību vērtības.

Vērtības dara Darbu.

Darbā tiek iesaistīti un izmantoti resursi. Ir rupjie un ir smalkie resursi – piemēram intelektuālās vērtības. Darba gaitā resursi pārtop rezultātos. Ir rupjie un smalkie rezultāti – piemēram tās izmaiņas, kuras darba gaitā notiek darītāja apziņā. Tieši šīs izmaiņas tad arī ir darba procesa jēga. Tādā kārtā katram Cilvēkam uz zemes, esot saprātīgai un pilnveides – izaugsmes procesā esošai būtnei ir tiesības uz darbu.

Izaugsme un pilnveidošanās ir visu Darba un ar Darbu saistīto tiesību, pienākumu, atbildības un brīvību cēlonis, pamats un saturs. Bezdarba radīšana un uzturēšana ir noziegums pret Cilvēku un Cilvēci. Tas ir visu viņa pamattiesību pārkāpumu celms. Atsakoties no bezdarba uzturēšanas tiktu rasta iespēja atrisināt visus citus tiesību jautājumus.

Darba gaitā rodas rezultāti, pēc kuriem ir vērtējami visi sākotnējie resursi un procesa saturs. Viens no smalkajiem rezultātiem ir Darba darītāja Labvēlība. Par to Darba rezultātu lietotājs atlīdzina ar rupjo un smalko Atlīdzību. Rupjā atlīdzība ir Darba darītāja ikdienas iztikas Vajadzību un Normu robežās. Smalkā Atlīdzība ir visvērtīgākā. Smalkā Atlīdzība ir lietotāja Pateicība.

Lietotāja Pateicība atgriežas pie Darba darītāja un baro viņa darba spējas un izaugsmi. Pateicība ir tā Uguns, kura silda darītāja dvēseli, paver viņai jaunas attīstības iespējas un norāda Debesu Svētības un palīdzības – Jaunrades Strāvu plūsmām virzienu. Ja darītājs saņem Iedvesmu jauniem, labākiem un vērtīgākiem darbiem, tad kāda Pateicība viņam šo Iedvesmu un tās realizācijas iespējas ir pievedusi. Tie, kuri sūdzas par Iedvesmas un Iespēju trūkumu, vienkārši vēl nav nopelnījuši Pateicību. To uz kredīta nedod. Uz kredīta dod vienaldzību, mantkāri, nenovīdību, savtību, konkurenci un neapmierinātību – visu to, kas ir katras ekonomikas brucinātāji. Kredīts apkaro tradicionālo, normālo, patiesi vajadzīgo un derīgo. Kredīts ļauj ienākt nepamatotai un nevajadzīgai rosībai, darboņiem, kuru būtība neatbilst viņu pretenzijām. Kredīts iznīcina Darbu, darba būtību un resursu aprites.

Tāpat šīs aprites brucina nepamatota Atlīdzības ikdienas iztikas daļas palielināšana, kas ir materiālo resursu nelietīga izšķērdēšana. Pamatota ir tikai tā ikdienas iztikas daļa, kura nes darba radīšanas laikā patērētās pārtikas, elementārā apģērba un pajumtes apmaksu ar noteikumu, ka šajā patēriņā nav bijušas nekādas pārmērības, izšķērdības vai izvirtības. Visi tie, kuri piedzen nepamatoti augstas „autoratlīdzības” par „viņu intelektuālā īpašuma” lietošanu, brucina to sistēmu, kura varētu viņus barot, un izšķērdē tos materiālos resursus, kurus viņiem izdodas iegūt.

Šādu pārmērīgas atlīdzības piedziņu veic tie, kuri ir pārkāpuši Dabiskās Kārtības Normu Sistēmas likumu darbības robežu un tagad uzdarbojas nelikumību laukā. Tie visi ir likumpārkāpēji un visa šī jezga izriet no likumpārkāpēju darbības un pārkāpumu būtības. Tā ir likumpārkāpumu un likumpārkāpēju pasaule, viņu pasaules daba un no tās izrietošās problēmas.

Mūsu pasaulē tādu problēmu nav.

 

Mēs uz to visu raugāmies tā:

Ir Daiļraži, kuriem tas ir Kalpošana un viņu derīgums, un ir mākslinieki – profesionāļi, kuri ar to sevi apģērbj, baro un apmierina savas iekāres.

Ir Mūziķi un ir muzikanti, leijerkastnieki, muzikālās kultūras un gaumes, kultūras grāvēji.

Ir Vārdotāji, caur kuru Vārdiem Debesis un Dzīvība runā, un ir skribenti, maldinātāji un prātu jaucēji, ir papīra smērētāji – pļāpas un blēži, rakstu meļi.

Ir Gleznotāji un ir bildētāji, triepēji, skaistuma zaimotāji.

Ir tie, kuri atklāj Skaistumu un ir izklaidētāji – kumēdiņu rādītāji un taisītāji, novazātāji.

Ir Arhitekti un ir būvķermeņu kārtotāji, telpas jaucēji un trokšņa – piesārņojuma ienesēji.

Ir Dzejnieki un ir rīmkaļi, apčabinātāji un saldas putras lējēji, ir dvēseļu indētāji.

- Vai Kristus prasīja samaksu par „Kalna sprediķi”?

Viņš pabaroja sapulcējušos un viņu dzirdēt gribošos ar savām zivīm un maizes klaipiem.

- Vai baznīca kristī, laulā un izvada kādu bez samaksas, par to piemaksājot ar no saviem pagrabiem uznesto?

- Vai putni dziedot, gaida samaksu?

- Vai puķes zied, gaidot samaksu par to?

- Vai prieks smaida, gaidot atlīdzību?

- Kam vajadzīgi tie, kas nav „Putni, Puķes un Prieks”?

- Kur tie ir derīgi?

- Kam tie der?

- Ko darīt ar nekam nederīgo?

Izmest mēslainē!

- Vai dāvanu sniedz pretī gaidot samaksu?

- Vai pilna Sirds par ienākumu domā?

- Vai Dvēsele dzied par maksu?

- Vai Saule Tavu atzinību gaida un savas darba stundas skaita, lai piesūtītu rēķinu par apkuri un apgaismojumu?

- Vai Dzīvība dzīvo un par to no dzīvotājiem iekasē maksu?

- Vai tiešām Tu domā, ka Radītājs Tevi radīja par Tavu pielūgsmi vai citu atlīdzību domājot?

Viņš deva Tev Izaugsmes iespējas un visu tam visu vajadzīgo ar cerību, ka Tu to pienācīgi izmantosi un kādreiz varbūt kļūsi tik Saprātīgs, ka būs vērts ar Tevi par kaut ko parunāt.

- Tad kādēļ Tu nesaproti, ka Tev ir jāiet Sava Radītāja pēdās, jādara tā kā to dara Radītājs un jāmācās no viņa?

- Kurā aģentūrā Radītājs ir pieteicis sevi autoratlīdzības saņemšanai?

- Ja to nedara Radītājs, tad kādēļ klausat tiem, kuri jūs Svešos ceļos ved?

- Tad kādēļ brīnaties, ja tur jums tā ir kā ir noklīdušām avīm vilku barā?

 

Tur, kur nav darītāja Labvēlības, tur nav arī lietotāju Pateicības. Tur, kur nav Pateicības, tur zūd iespējas, iedvesma un resursu pieejamība. Savtība ir resursu trūkuma ienesējs. Resursu trūkums ir savtības zīme tāpat kā izšķērdība ir zagšanas zīme. Tad ir jāķeras pie parādu piedziņas un uzbudinošā uguns jāmeklē iekārē, netiklībā (bohēmā), alkoholā, narkotikās un slavinājumu saņemšanā, tad ir jāķeras pie perversā un ap to esošajā jāmeklē nervus kutinošās un vēl neredzētās formas.

Parādu piedziņa ir netiklības otra puse. Prostitūtas vienmēr piedzen samaksu par savu „pakalpojumu” un bieži vien to dara pat vēl uz priekšu – par vēl nesniegto, bet piedāvāto un iespējamo baudu. Visa tā ņemšanās ar autortiesībām un atlīdzības piedziņu šodien ir prostitūtu kaulēšanās „sarkano lukturu” rajonā.

- Kādēļ jāpiesārņo pasaule ar savām dvēseles samazgām – ar to, kas Cilvēcei pēc 10 000 gadiem nebūs vajadzīgs, ar to, kas nav Daile un Debesu Sūtība?

***

Neviena Doma un Iedvesma, tās rezultātā radusies forma nenāk no Cilvēka, nepieder Cilvēkam un nav viņa lietošanai domāta. Tā „intelektuālā īpašuma” brēka ir biļešu pārdošana garāmejoša vilciena aplūkotājiem. Tomēr ir jānošķir Doma no intelektuāliem atkritumiem – fantāzijām, murgiem, ilūzijām, maldiem, meliem un apziņu piesārņojošiem mēsliem, kurus rada cilvēki paši.

Domu sēklas Dāsna Roka kaisa. Kā Zelta Lietus tās līst pār katru, kurš ir spējīgs tās savā Saprātā ieņemt un iznēsāt. Iznēsātas, tās pārceļas pie citiem Saprātiem, kuros tās aug un veidojas. Katrs, kurš tam der, var Domas savā prātā pieņemt un to pilnveidot, un nodot tālāk. Tas, kurš to savā prātā atradis, to par savu īpašumu uzskata, ir galīgs muļķis. Tā viņš sevi aplaupa. Doma, prātā rosoties, par palīdzību tās nēsātājiem jau atlīdzina ar Debesu Dāvanas Klātbūtnes Svētību un tā paver ceļu vēl augstāku, pilnīgāku un svētīgāku Domu klātbūtnei.

Debesu Svētība nāk caur Debesu Sēklu iznēsāšanu. Debesu Sēklas – Domu aizmetņi un veidojamās domas ceļo no viena pie otra dāsni apdāvinot to nesavtīgos nēsātājus. Viņam jau ir samaksāts – atlīdzināts ar to, ka viņam tiek pavērtas plašākas darbības iespējas nākotnē un pievirzīti – padarīti pieejami to realizācijai vajadzīgie (ieplānotie, paredzētie) resursi. Sējot Domu sēklas, vienlaicīgi tiek veidotas iespējas un radīti resursi un pieejas tiem. Tie, kuri saņem Svētību, vienlaicīgi tiek padarīti Redzīgi attiecībā uz Iespējām un resursu saņemšanas veidu. Tiem resursi paši ienāk rokās īstajā pielietošanas brīdī. Resursi ir Domu Sēklu otra puse.

Pieņemot Kalpošanu – Domu Sēklu iznēsāšanu vai realizēšanu, katrs saņem šim darbam nepieciešamos resursus. Dodot darbu, Radītājs katram sūta palīgus darba veikšanai – savam bērnam sūta pa priekšu kalpu, kurš tam ceļu sataisa. Tie, kas Radītāja doto darbu dara, viņa palīdzību saņem, bet tie, kas paši uz savu galvu pasāk, tie arī paši pa nātrēm sitas.

Ir Cilvēki, kuri uzdrošinās Domām veidot materiālu ietērpu skaņu, krāsu vai vārdu audumos un citās jutekļiem baudāmās formās. Tad šie cilvēki pieliek veidotajām formām savu vārdu par Atbildības zīmi. Viss, kas ir radīts, ir jākontrolē un jāuzrauga. Formas veidotājs nes atbildību par viņa radītās formas dzīvi – darbību un tās sekām pasaulē. Pēc sekām mēs spriežam par veidotāju un viņa veidojuma dabu. Sekas ir derīguma vai postīguma rādītājs.

Formas veidotājs pieliek savu vārdu veidojumam par zīmi, ka viņš uzņemas atbildību par veidojuma dzīves sekām un ka šis veidojums nav maināms bez viņa ziņas. Tikai viņš vienīgais drīkst to mainīt – tam pielikt vai noņemt to, ko uzskata par pareizu, vietā vai labojamu un nevietā esam. Tās ir Autora Tiesības un Pienākums.

Nekādu citu autortiesību viņam nav. Ja kādas citas kāds sāk sludināt, tad tā ir tirgošanās ar zagtu – viņam nepiederošu mantu. Nozog Radītājam, atnes uz elli un sāk tur par to naudiņu prasīt. Prasa par to, kas ir uz priekšu apmaksāts un dāsni dāvāts. Tādā veidā prasītājs Debesu Svētību atstumj un pasauli brucina.

Arī es esmu vienu tādu līgumu ar atlīdzības piedzinējiem parakstījis. Arī manā vārdā santīmus iekasē. Es zinu, ka arī šis līgums un iekasēšana to pasauli brucina, kurā tādi līgumi tiek parakstīti. Mēs ļaujam viņu pasaulei pašai pret savu zobenu krist. Un, jo ātrāk „parādu piedzinēju” pasaule zudīs, jo visiem ātrāk būs labāk.

Mēs pat varam ieteikt nākošo soli tādā „parādu piedzinēju” garā. Mēs iesakām nodokli – „alimenti par iespējamajiem ārlaulības bērniem” un „iepriekšēja sodīšana par iespējamo likumpārkāpumu, kuru aizstāj ar indulgences izpirkšanu”. Bet, ja runājam nopietni, tad iesakam visiem pārdomāt leģendu par Tomasu Vārsmotāju, pieņemt „Karalienes Skūpstu” un dzīvot saskaņā ar Viņas teikto – Nekad neprasi samaksu par savu dziesmu – Tev tiks atlīdzināts bagātāk, kā pats varētu savu atlīdzību iedomāt!

                                                                                           

                                                                                            Pauls

                                                                                            28.maijā 2012.gadā

                                                                                            ☿✶♅

                                                                                            ✶♅



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa