Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

461.

No: ivars       Temats: ķelti

?←      2012. gada 19. jūnijs 19:36:00

Ķelti nav tauta, tas taču sprotams? Pēc ledus laikmeta, no izdzīvojušiem, pirmsleduslaikmeta cilvēkiem veidojās baltu rase, kas veiksmīgi apdzīvoja ledāju atstātās zemes. Pilnīgi skaidrs, ka agresīvie mežoņi no dienvidu zemēm. Izspieda baltu tautu un pilnīgi skaidrs, ka Prūši un pārējās baltu tautas ko iznīcināja kristieši, ir Balti. Nekādu citu baltu nav un nevar būt.


Par visu krāsu Baltiem.


            Jā, Ivar, Jums ir taisnība – ķelti nav tauta. Ķelti ir 5.rases (Āriešu) 4.apakšrase – pēc Jūsu klasifikācijas tie ir tie Jūsu minētie „dienvidu zemju agresīvie mežoņi”, kuri ienākot „pēcleduslaikmeta cilvēku” – 4.rases tautu apdzīvotajās zemēs te attīstījās par 5.rases 5.apakšrasi – Teitoņiem.

            5.rasi mūsdienu zinātne pazīst kā Indoeiropiešus, kuru saknes – 1.apakšrase attīstījās Indijā – Arjavartas ielejā. Ārieši (Arjieši) no turienes migrēja tuvo austrumu virzienā, kur izveidojās par 3.apakšrasi – Semītiem, no kuriem vēlāk, apgūstot Eiropas dienvidus, izveidojās 4.apakšrase – Ķelti.

            Ķelti nav tauta, bet tautu grupa un kultūras tips šajās tautās, kurš atspoguļo šo tautu mentalitātes un apziņas pamatiezīmes. Tāpat „kristieši” nav tauta, bet dažādu tautu pārstāvji, kuri realizēja Kristīgās FiloSofijas profanācijas ideoloģiskās iespējas cīņā par teritoriju, resursiem un varu. Tāpat „Balti” nav ne rase, ne tauta, bet ieņemtais stāvoklis Āriešu dzīves telpā.

            Ārieši dzīvoja telpā no Indijas līdz Etiopijai un no Urāliem līdz Īrijai, no Vidusjūras līdz Baltijas jūrai. Āriešu nebija Sibīrijā un stepēs, ko apdzīvoja 4.rases – Jūsu „pirmsleduslaikmeta cilvēki”. Tāpat Ārieši neuzturējās pašos Eiropas ziemeļos. Tur tie iespiedās tikai 2. tūkstošgades sākumā barbarisko vikingu (senprūšu un viņiem līdzīgo) ienesto izmaiņu rezultātā. Viņu spiedienam kombinējoties ar Mongoļu ordas spiediena sekām notika ziemeļu teritoriju apguve.

            Balti ir tie, kuri dzīvo vistālāk no Āriskās kultūras centriem. (Te ir jāzina Druīdiskās kultūras īpatnības). Tāpēc visi, kuri dzīvoja uz Āriskās kultūras telpas robežām, ir Balti. Tāpēc arī Etiopi ir Balti. Tāpēc arī Ķeltu galējo teritoriju apdzīvotāji ir Balti. Tāpēc Teitoņi ir Balti, kuriem savukārt ir savi – vistālāk dzīvojošie Balti. Tāpēc arī tie Ārieši, kuri dzīvoja līdz pat Urāliem, bija Teitoņi (kā apakšrase) un Balti kā apdzīvojamības teritorijas robežiedzīvotāji.

            Kas attiecas uz Jūsu minētajiem „Prūšiem”, tad tie ir savulaik no Britānijas izdzīto laupītāju un deklasēto elementu bandu pēcteči, kuri te caur kuršu kāpām 7.gadsimtā ienāca no Gotlandes. Jums der palasīt Simona Grūnava hroniku, kurā pavīd ziņas par tiem augsti attīstītajiem šo zemju iedzīvotājiem, kurus iznīcināja Jūsu apjūsmotie „Prūši”.

            Turpat ir lasāms arī par Jūsu „pirmsleduslaikmeta cilvēkiem” piejūras teritorijās zaru būdās dzīvojošajiem medniekiem un zvejniekiem – somugru tautām piederīgajiem Līviem, kuriem ar Baltiem nekāda sakara ne rasu, ne kultūras, ne dzīvesveidā nav. Līvi, kā visi somugri, pieder 4.rases pēdējo apakšrasu jaukto tautu mežonīgajām – barbarismā pagrimušajām paliekām.

            Tad, lūk, tie, kuru sievietes tika laupītas un piespiestas dzīvot netiklā piedzīvē, tie, kuru amata prasmes tika izmantotas „Prūšu” labā, kuriem bija valsts un kultūra, kuru sagrāva „Prūši” – tie bija Balti. Bet tie, kuri te ievazāja „kristietību”, bija „Prūši”. Tik ilgi, kamēr te nebija „Prūšu”, „kristieši” ar savu māņticību te iekšā netika. Druīdu kultūrā tai nebija vietas. Kultūras esamība nepieļauj subkultūru izplatību. Subkultūras ieviešas tur, kur ir tukša – akulturāla telpa.

Tā, lūk, dārgais Ivar, tās lietiņas apstāv. Tas, ka vēlāk kāda diplomēta „Prūšu” pēctece sevi un citus tādus pašus par Baltiem nosauc, viņus baltākus nepadara, un slavenajā tumsas un maģiskas gaisotnes apdvestajā „Baltu mākslas” izstādē nekā no Baltu kultūras nav.

           

***


            Māņticība ir zaudētu zināšanu atskaņas, to fragmentu nesakarīgs samurgojums. Māņticība ir visās šodienas cilvēka dzīves jomās. Arī tajā, ko viņi lepni dēvē par zinātni. Tāpat kā kādreiz viņi ar svēršanas un durstīšanas metodēm noteica, kura ir ragana, tāpat šodien viņi kosmosā meklē „melnos caurumus”. Tāpat, kā kādreiz raganu mednieki visiem lika ticēt, ka Zeme ir visuma centrs, tāpat šodien viņi iegalvo, ka cilvēks esot cēlies no mērkaķa.

            Ekonomiskā un politiskā māņticība izdzen cilvēkus svešumā vai liek stāvēt pie zupas virtuvēm. Māņticība fiziķiem liek būvēt kolaiderus un mediķiem „ārstēt” slimību miesīgās izpausmes, vienlaicīgi pieļaujot un aktīvi piedaloties viņu dvēseļu indēšanā tāpat, kā savulaik viņi visiem nolaida asinis un smērēja ar dzīvsudrabu, vai pat lika dzīvot netīrībā, jo uzskatīja, ka cilvēks varot nomirt, ja viņu nomazgā. Etnogrāfi vēl šodien māca, ka nēģeri Āfrikā nezinot kā bērni rodoties... Un to, ka mežonīgās ciltis esot Cilvēces pagātnes, Cilvēces aizvēstures liecinieki un glabājot ziņas par Cilvēces attīstību, tāpat kā no dzīvnieku uzvedības varot izsecināt Cilvēkā notiekošo.

            Vēsturniekiem ir sava māņticība. Es reiz dzirdēju kādu cienījamu arheologu, kurš ļoti nopietni stāstīja auditorijai to, ka pirmie Cilvēki Ērgļu apkaimē esot parādījušies tikai m.ē. 10.gs., dzīvojuši līdz 30 g.v., un dzīvojuši pusbadā – no rokas mutē. Vēsturnieku māņticība viņiem liek runāt par barbarisko vidus un Ziemeļeiropu, ledus laikmetu, alu cilvēku un „baltu tautām”, tāpat kā Jums, Ivar, Jūsu māņticība liek spriedelēt par „Prūšiem” un „kristiešiem”. No vārda „Prūsis” radies nosaukums tādas pat iedabas mājas parazītiem – prusakiem.

            Tomēr ir liela starpība starp to, ko runā un dara vēsturnieki, un to, kam ticat Jūs savā māņticībā. Jūsu māņticība balstās uz viņu sarakstīto grāmatu lasīšanu, bet viņu māņticība uz viņiem zināmo, bet citiem noslēpto (viņu sistēmu graujošo) faktu noklusēšanu un nespēju piekļūt milzīgam daudzumam hroniku un to saturam, kurš guļ Vatikānā un citos arhīvos.

Ir tūkstošiem lapaspušu neiztulkotu hroniku, kurās ir daudz materiālu arī par tagadējās Latvijas teritorijā notikušo, bet finansiālās, ideoloģiskās un materiālistiskās „izglītības” (māņticības) barjeras liedz pieeju esošajiem rakstu krājumiem. Citās, daļēji pārtulkotās, ir rodamas ziņas par Gallu tautām pie Baltijas jūras un viņu kultūru. Tajā atrodama Lāčplēša eposa izcelsme un daudz citu interesantu Latvijas senvēstures faktu, bet tos šajā „raganu medību teritorijā” viņiem liedz meklēt vēsturnieku akadēmiskā māņticība.

            Akadēmiskā māņticība viņiem lika smieties par cienījamo Šēnbergu un viņa „Sensorum” sērijas grāmatās izklāstīto. Šēnbergs runā par paleogrieķiem (laiks līdz un bronzas laikmetā) Latvijas un Lietuvas teritorijā. Viņu dzīve un kultūra vēl šodien te atrodama pēc vietvārdiem (hidronīmiem). Tāpat viņa pētījumi skaidri un nepārprotami norāda uz vēlāku uzslāņojumu – no Britānijas šurp ienākušo dzīvi. Šenbergs savos pētījumos, pats to neapzinādamies, pierāda to, ko mēs stāstām par ķeltu (paleogrieķu) ienākšanu šajās teritorijās un, protams, atrod arī Jūsu „Prūšu” izcelsmi un ienākšanas secību šajās zemēs, kas pilnībā apstiprina mums zināmā patiesumu.

            Akadēmiskā māņticība Latvijā smējās par Šēnberga „Sensorum” grāmatām, to valodu un idejām, bet ekonomiskā krīze Itāļu akadēmiķiem lika pievērsties Homēra „Iliādas” studijām no šī paša skatu punkta (apšaubot Šlīmaņa Trojas atrašanās vietu) un viņi, tagad jau kopā ar Somu kolēģiem, nonāk pie tā paša pētījumu galarezultāta, kādu ir aprakstījis Šēnberga kungs savos pētījumos – Baltijas jūra jau daudzus gadu tūkstošus ir paleogrieķu apdzīvoto zemju iekšējā jūra, un Troju pēc vietvārdiem un „Iliādas” tekstiem viņi atrod šeit, pie Baltijas jūras.

 

***

 

            Katra māņticība iet zināšanu pēdās. Ja Jūs, Ivar, vārētu precizēt, par kuru tieši ledus laikmetu Jūs runājat, tad varbūt es būtu spiests piekrist Jūsu vārdos slēptajai patiesībai, kuru Jūs pats tomēr (no teksta izriet) neapzināties. Šlīmanis atraka kādas lielas senpilsētas (pie Vaidavas arī ir tādas pēdas) virsējo slāņu paliekas. Viņš teica, ka tā esot Troja un tās vārdā centās pārdot tur atrastos dārgumus, kuri ir tūkstošiem gadu vecāki par Homēra iztēles uzburtā kara laiku. Zem viņa atrastās pilsētas ir vēl citu – senāku, aizvien varenāku drupas. Pēdējie pētījumi parāda milzu megalītiskas pilsētas pēdu esamību „Trojas” atrašanās vietas rajonā. Šlīmaņa atrastā „Troja” ir niecīgs laukumiņš šīs pilsētas teritorijā.

            Mūsdienu zinātnes māņticība liek runāt par cilvēces kultūras gadu tūkstošiem un tās mitoloģiju pieskaitīt beletristikai, kaut gan vajag runāt par desmitiem un simtiem miljoniem gadu un mitoloģijā redzēt reālu faktu pēdas. Senvēsture ir jāapskata tās mitoloģiskajā, bet ne šodienas zinātnes māņticības terminoloģijā. Mitoloģiskajai terminoloģijai un tās pasniegšanas formai piemērojot šodienas cilvēka domāšanas veidoto terminoloģiju un savus priekšstatus par to, neglābjami zūd kā mitoloģiskās terminoloģijas, tā arī pašā mitoloģijā ietvertās zināšanas.

Vienu (senatnes) mitoloģiju otrā (zinātniski māņticīgajā) adekvāti pārtulkot var tikai tas, kurš saprot tās abas – vispusīgi izglītots un Garīgi Erudīts Cilvēks, kurš atceras sevi un laiku, kurā senatnes mitoloģija un tās terminoloģija bija vienīgā mitoloģija un terminoloģija. To nevar „atklāt”, izsecināt vai „rekonstruēt” – to var tikai atcerēties. To var izdarīt tikai tas, kurš Zin.

            Jūsu māņticība, Ivar, nes nojausmu par kādreiz augsti attīstīto 4. – Atlantu rasi, kuru kādreiz nomainīja 5. – Āriešu rase. Par augstu attīstību ir jārunā tikai un vienīgi katras rases kulminācijā, kas 4. rasei bija daudzus gadu miljonus atpakaļ, bet 5. rasei – pirms daudziem gadu tūkstošu desmitiem. Tad tās lietoja tādas tehnoloģijas un enerģiju jaudas, kādas mūsdienās nav pat teorētiski iespējamas, tādēļ, ka tādā virzienā „zinātnieki” (mūsdienu „raganu” mednieki) vairs neskatās to „nezinātniskuma” dēļ.

            Katra rase savu eksistenci beidz ieslīgstot pilnīgā barbarismā. To var redzēt Āfrikā, Amerikas un Dienvidaustrumāzijas necivilizētajos rajonos. Sibīrijas izmirstošās tautiņas ir kādreiz augsti attīstīto 4.rases tautu paliekas. Tad, kad 5.rase sasniedza savu kulmināciju, 4. – Atlantu rase jau sen bija zaudējusi savu kultūras un zinātnes līmeni un iegrimusi barbarismā, māņticībā un šamanismā, kā to pašlaik dara šīs 5.rases cilvēki mūsu acu priekšā. Katra rase vienas un tās pašas zināšanas apgūst tad, kad iepriekšējā tās jau ir zaudējusi. Āriešu rase apguva Atlantiem zināmo jaunā – intelektuālās izziņas un izpratnes dimensijā.

Āriešiem nolaižoties no savas kultūras augstumiem, barbarisma slieksnis tika pārkāpts pirms 12 ar pusi tūkstošiem gadu, kad Cilvēces Vadītāji šī iemesla dēļ tiem atņēma visas viņiem bīstamās zināšanas un tehnoloģijas. Garīgs un morāls pagrimums nav savienojams ar augstām tehnoloģijām. Tāpēc viss, ko mūsdienu arheologi un vēsturnieki pēta, attiecas uz šo barbarisma periodu, kurā izmisīgi tiek meklēts ceļš atpakaļ pie tā, kas Āriešiem tagad ir liegts. Tas ir māņticības laiks. Zināšanas saglabājās tikai Iesvētīto lokā.

            Tāpēc, protams, - „no dienvidiem atnāca „mežoņi” un izspieda te dzīvojošos „pēcleduslaikmeta cilvēkus””, bet jāpiebilst vien tas, ka šo cilvēku barbarisma slieksnis tika pārkāpts jau pirms vairāk kā miljons gadiem. Tāpēc „no dienvidiem nākošie mežoņi” – bronzas laikmeta ķelti kā 5.rases pārstāvji ir nesalīdzināmi augstāks kultūras sasniegums un Balti ir viņu mitoloģijas termins, kurš apzīmē tālāko sasniegumu robežu. Attiecībā uz Gaismu, Balts ir tur, kur zūd visas Gaismas krāsas.

            Katrs barbarisma vilnis nāk ar savu kultūras noliegumu un atnes savu māņticību. Vandaļi noārdīja Romiešu celtnes un no to atliekām būvēja savām kazām kūtiņas. Kristieši uz senāku tempļu pamatiem būvēja savus dievnamus un tajos skaitīja savus pātarus. Viņi ietērpās agrāko reliģiju priesteru drānās un māņticīgi lietoja viņu terminoloģiju un rituālus. Viņi ietērpa svešos dievus savos priekšstatos un stāstīja par tiem pilnīgas muļķības un pekstiņus. Viņos esošais barbars viņiem lika apliecināt sevi, noliedzot pašu rokām sagrautā vērtību. Diemžēl tā šodien rīkojaties arī Jūs, Ivar!

            Vēsturiskā pieredze rāda, ka noliedzēji vēlāk cenšas asimilēt kādas sagrauto vērtību atliekas sevī, taču kopums jau ir zaudēts un asimilētais tādā veidā pāriet māņticībā, kur baro maldus un ienaidu. Druīdu kultūra mūsdienās tiek tēlota pilnīgi nereālā un muļķīgā gaismā, kurā Druīdus attēlo par to, kas viņi nekad nav bijuši. Barbari Druīdismā projicē savu barbarismu – vienīgo, kas viņos ir.

            Kaut arī noliedzēji vēlāk cenšas apgūt zaudēto lauku, tomēr to apgūt viņi nekad nevar paši savu iekšējo īpašību dēļ. Tā „Prāta vētras” laikā esošie un „Zvaigžņu fabriku” radītie „mūziķi”, pat, ja gribētu (par ko šaubos) nekad nevarētu apgūt to, kas bija viņu iznīcinātajai Em.Dārziņa, Jurjānu un Mediņa muzikālajai kultūrai tikai tāpēc vien, ka Kaupera dvēseles saturs nekad nevarēs sasniegt Em.Dārziņa dvēselei piemītošo. Viņiem ir atšķirīgas un nesavienojamas intereses un no tā izrietošas „dzīves telpas”. „Prūsis” nekad nebūs Balts!

            Šodien atgriešanās pie „Baltiskuma” ir atgriešanās pie Em.Dārziņa, Jurjānu, Mediņa un tagad nozākātā „padomju laika” muzikālās kultūras un prakses, kura uzturēja un stiprināja Dziesmu svētku tradīciju un turēja tautas mākslas profesionālisma līmeni, kuru ar savu „barbariskā dabiskuma spēka” ideoloģijas palīdzību sagrāva šamaniskais „folkloras atdzimšanas” vilnis..

 

***

 

            Savā pirmajā vēstījumā Ivars apgalvo, ka „Prūšus un pārējās Baltu tautas iznīcināja kristieši”. Otrajā sūtījumā Ivars taujā vai ir kādā veidā apspriežami šie viņa kristieši, kuri iznīcināja Ivara domātās tautas.

            Te nu mēs iebraucam reliģiskās, mistiskās un sociālās māņticības purvā. Apspriest var visu tam atbilstošos apstākļos un esot pietiekamam pamatam to darīt. Pamats ir derīgums un mērķis, kuru grib sasniegt apspriešanas gaitā. Ja es nezinu Ivara mērķus (viņš nav tos nosaucis), tad nevaru pateikt, vai tāda apspriešana var notikt.

            Pamats ir tā dzīves situācija, kura mums liek nospraust mērķus, mūsu zināšanas par interesējošo tematu un tā gaisotne, kāda veidojas starp apspriedes dalībniekiem. Provokatīva, naidīga, apšauboša, neuzticības un sāncensības (sacensības) gaisotne nekad nedod labdabīgu rezultātu. Auglīga apspriede iespējama tikai savstarpējas labvēlības, vienprātības un pietiekamu zināšanu barotā vidē. Tur, kur nav vietas māņticībai.

            Ja Ivars grib mums uzdot tādus jautājumus, tad viņam ir jāatbrīvojas no māņticības savu interešu lokā. Vispirms viņam ir jāatbrīvojas no sociālās māņticības. Neviena ideoloģija neiznīcina tautas vai citas cilvēku grupas.

            Cilvēki savu ambīciju īstenošanai sadarbojas, ja grib sadarboties, vai iznīcina citus un atbilstoši savai dabai izmanto ideoloģijas, reliģijas vai to surogātus (māņticības). Ideoloģijas, reliģijas un to surogāti (māņticības) kalpo par vienojošo, saskaņojošo elementu tur, kur mērķi prasa lielu cilvēku grupu saskaņotu darbību. Tāpēc nevar teikt, ka kristieši (komunisti), musulmaņi, hinduisti vai Maoisti darīja to...! Nebūt nē!

Bija cilvēku grupas, kuras gribēja to pašu, ko grib visas citas grupas un visi citi cilvēki vienmēr un visur – labi dzīvot. Šie cilvēki, atbilstoši savai dabai un iespējām, lietoja ideoloģiju vai māņticību savas rīcības attaisnošanai.

            Tāpat kā sociālisma ideoloģiju savulaik sevis izcelšanai pār citiem lietoja tās iekārtas zemākā un vidējā nomenklatūra, tāpat tagad liberālisma ideoloģiju lieto visi tie, kuri grib dzīvot pilnīgā egocentrismā, nerēķinoties ar līdzcilvēkiem un pat dzīvot uz viņu rēķina. Tad, kad cilvēks ir tik vājš, ka viņš nevar atzīt, ka viņš to dara tāpēc, ka grib to darīt tieši tā, tad viņš saka, ka dara to TĀ vārdā. Tie, kuri grib nepieļaujami (noziedzīgi) un aizskaroši uzvesties sabiedriskās vietās, saka, ka dara to kādas „mākslas” vai „vārda brīvības” interesēs. Viņi maskējas aiz ideoloģijas lozungiem.

            Vienīgā pareizā rīcība ir rīcība tādēļ, ka tā rīkoties ir pareizi. Bez pamudinājumiem un apbalvojumiem. Tā ir Īsta Rīcība – Rīcība Īstenības stāvoklī. Rīcība, kurā nav sociālās māņticības.

            Lai atbrīvotos no sociālās māņticības, ir vajadzīgas zināšanas. Zināšanas nāk caur FiloSofiju. Māņticība (surogāti) un šamanisms Zināšanas atņem. Māņticība to dara pasīvi – piesārņojot apziņu ar muļķībām, bet šamanisms cilvēku paverdzina aktīvi.

            Šamanisms nav līdzekļos un metodēs. Šamanisms ir mērķī un sekās. Šamanisma mērķis ir visu iespējamo (pieejamo) cilvēku pakļaušana šamaņa ietekmei (misionārisms) un viņu noturēšana šamaņa ietekmē (atkarībā). Šamanis tiecas kļūt par dominanti Cilvēka dzīvē. Šamanisms cenšas novest Cilvēkus tādā stāvoklī, lai viņi paši savā dzīvē bez samaņa „svētības” un „palīdzības” neko nevarētu veikt.

Šamanisma sekas ir tādas, ka šamanis atņem Cilvēkiem nākotni. It kā risinot viņu ikdienas problēmas, šamanis liedz viņiem attīstības iespēju un iekapsulē visus tajos apstākļos, kuros viņi ir atkarīgi no samaņa. Vēl vairāk – šamanis šos apstākļus rada. Viņš cilvēkus notur vidē, kurā tie nevar iztikt bez samaņa līdzdalības.

Šamanis uztur sociālo un ekoloģisko nemainību vadāmas un hroniskas stagnācijas stāvoklī. Šamanis noved līdz stagnācijai tās zemākajā iespējamajā (tur, kur viņš ir visnepieciešamākais) stāvoklī un notur tajā savai ietekmei pakļautos. No šī skatu punkta raugoties viegli redzēt tās teorijas un reliģiju surogātus (māņticības), kuras savā būtībā ir šamaniskas.

            FiloSofija ir šamanisma pretmets. FiloSofija Cilvēku dara brīvu, dodot viņam patiesas Zināšanas, paverot ceļu Īstenības izziņai. Šamanisms dod gatavas rīcības formulas un receptes, bet FiloSofija dod līdzekļus, ar kuriem Cilvēks pats var apzināt savus jautājumus un iegūt atbildes uz tiem. Filosofam – Zinošam Cilvēkam nav vajadzīgi starpnieki viņa un apkārtesošā attiecībās, arī viņa attiecībās ar Radītāju nē. Viņš tieši un nepastarpināti vēršas pie sava Radītāja kā Dēļs pie Tēva.

Jaunās Derības vārdi ir sagrozīti. Viņš teica: „Neviens nenonāk pie Tēva, ja netuvojas tam kā viņa Dēls.” „Esiet kā bērni” bija aicinājums pievērsties Filosofijai un tapt iesvētītiem. „Jaundzimušais” un „bērns” iesvētīšanu valodā nozīmē jauniesvētītos, jaunpienācējus. „Laidiet „bērniņus” pie manis” ir – dodiet viņiem tīras zināšanas!

Filosofija atbrīvo Cilvēku no citu Cilvēku varas pār viņu. Filosofija dod brīvību no māņticības, maldiem un tumsonības, atbrīvo viņa brīvo gribu tādā mērā, ka tā var saskaņoties ar Radītāja gribas darbību un kalpot par Tās vadītāju (plūsmas kanālu caur sevi). Filosofija savieno Radītāju un Cilvēku vienā veselā – Cilvēks ir Radītāja daļa un iegūst Radīšanas spēku, ar kuru darbojas neveidojot disonanses, stagnācijas un kropļojumus.

            Reliģijas ir Filosofiju pielietojumi konkrētajos dzīves apstākļos noteiktai Cilvēku grupai (tautai). Reliģijas ir ceļš uz Filosofiju. Reliģiju surogāti, ideoloģijas un māņticības ir šamanisma instrumenti.

            Te nu Ivars rada grūtības savai sarunai ar mums tādā veidā, ka lieto mums zināmo terminu „kristieši”, vienlaicīgi radot iespaidu, ka ar šo terminu viņš tomēr domā mūsdienu vai, kā viņi paši saka, „Pētera pamatos celto baznīcu”, kurai nekā kopīga ar kristietību nav. Mūsdienu baznīca, kura līdz mūsu dienām ir atkūņojusies no pirmo gadsimtu māņticīgo „kristiešu” sektām, ir šamaniska Cilvēku veidota struktūra, kura savu mērķu sasniegšanai lieto kristīgās Filosofijas profanāciju – māņticīgu ideoloģiju.

            Kristietība ir Filosofija – Druīdisma (Gnostisma – Zināšanu un Saprāta spēka) nozare, kura pārzin Tīrā Gara – Neiemiesotā un iemiesotās parsonības attiecības. Kristietība ir šaurāks Druīdisma aspekts. Druīdisms ir Āriešu rases kultūras pamats. Druīdisms ir izglītības sistēmā un sabiedriskās dzīves sakārtotībā bāzēta kultūra.

            Kristietības galvenie simboli ir Grāls, Dzīvības koks, Pūķis, Balodis, Zodiaka (dzīvības zīmju) Apaļais Galds un Gribas Spēka Zobens Mīlestības Liesmas Gaismā to attiecību dažādajos aspektos. Izzinot un tuvojoties šiem simboliem, tuvojamies Kristietībai – Druīdismam (sociālai sakārtotībai un efektīvai izglītības sistēmai), bet attālinoties no tiem notiek pagrimšana māņticībā – profanētās kristietības šamanismā.

 

Tādēļ rodas jautājumi:

- Ko grib apspriest Ivars?

- Vai ir pietiekams pamats viņa jautājumiem?

- Vai tam ir atbilstoši apstākļi?

 

Vienkārši nopelt kristietības profanāciju (māņticību) nav racionāli – tas neuzlabos ne profanācijas saturu, ne formu (viņi paši labi zin, ko profanē), kuru viņi pielabo atbilstoši apstākļiem, ne māņticībā ierauto baznīcēnu dvēseles stāvokli (dvēseles substances un apziņas elementu kvalitātes). Nevar padarīt labāku to, kas savu labumu (Kristību) ir zaudējis. Puvušu ābolu svaigumā atveidot, atpakaļ pie zara vai ziedā atcelt nevar. Beigtu suni spārdīt nav vajadzības. Tārpi zin, kāpēc viņi to grauž. Nav jātraucē viņiem to darīt. Nav jārakņājas baznīcas netikumos un skandālos ap tiem. Vēstures gaita to jau ir ienesusi apstākļos, kuri pavada katru šamanisma formu.

Apspriest Kristietību kā Druīdisma aspektu var tikai sakarā ar kādu tā praktisko pielietojumu – nekāda cita FiloSofisko studiju mērķa nav, bet kā to darīt ar noliedzēju mēs nezinam – Radītājam nav oponentu. Ir tikai nesaprātīgi nenoformētā haosa (turbulences) stāvokļi, kuri sevī nes nākamās dzīves potences. Apzināti pārkāpumi ir ļaunums, bet ar ļaunumu nav dialoga. Ļaunums to izslēdz pats pēc savas gribas, atsakoties no sadarbības.

            Dabā nepastāv opozīcijas. Ir tikai Vienotā līdzsvarojošā spēku sadarbība. Opozīcija ir māņticīgu (šamanisku) cilvēku izdomājums. Tāpēc polemikas ar provokatīvu, disonējošu, noliedzošu vai nezinošu cilvēku ir kaitīgas un destruktīvas. Visas provokatīvās – skaistumu un harmoniju kropļojošās (piemēram, „avangardisms mākslā”) darbības vidē ienes destruktīvus stāvokļus, enerģijas, un ir destruktīvas darbības pēc savas iekšējās būtības. To izmanto šamaņi. Druīdi no tā atturas.

            Tāda ir Radītāja uzturētā Dabiskā Kārtība un tās normu sistēma. Druīdi pieturas tai, kāda tā ir un kā viņi to spēj. Druīdiem tāda kārtība patīk.

Druīdu krāsas ir Varavīksne, Zaļa, Zila un Balta.

Druīdi ir visās krāsās, arī Balti.

 

Mēs esam Druīdi.

Mēs esam Balti!

Mēs ESAM Balti!

 

 

                                                                                                            Pauls

                                                                                                            Baltu klubs



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa