Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Jautājums no www.philos.lv

.DOC versija izdrukai


336.

No: Andas       Temats: bezdarbnieku apmācība

?←      2009. gada 3. decembrī 16:38:27

Esmu bezdarbniece. Gribētu atrast darbu un strādāt līdz pensijai. Varētu arī iemācīties citu darbu, bet viss, ko piedāvā dažādi kursi un programmas, ir floristika, friziermāksla, individuālā uzņēmējdarbība, nagu kopšanas speciālists, grāmatveži, lietveži un tamlīdzīgi kabinetsēži. Esmu neizpratnē. Kāda ir Jūsu attieksme pret tādu piedāvājumu? Kāpēc tā? Kam tas ir vajadzīgs? Vai īsts darbs vairs nav vajadzīgs?



Par Darbu, “stratēģiskajiem investoriem” un Vīziju.


            Ir nomainīti jēdzieni, uzsvari, domāšanas orientācija – vārdu saturs, tāpat kā nomainot (zaudējot) seksuālo orientāciju, tiek nomainīts (zaudēts) Cilvēku attiecību saturs. No rūpju virzieniem izstumjot Cilvēka patiesās vajadzības, no plānošanas un nākotnes vīzijām vai darbības orientieriem tiek izstumts arī pats Cilvēks, kaut gan tas viss it kā notiek Cilvēku labā un liekot Cilvēku centrā.

Rūpes par Darba kvalitāti un racionālu izmantošanu ir pārvērtušās par bezdarbnieku sociālo aprūpi. Rūpes par Cilvēku aizstātas ar “rūpēm par viņa iespējām”, rūpes par valsts labklājību ar rūpēm par “segmentu attīstību” un nodokļus maksājošo personu darbību. Rūpes no valsts dzīves nodrošinājuma pārgājušas uz rūpēm par valsts pārvaldes nodrošināšanu.

            Mēs nonākam pie tā, ko es prognozēju jau pirmajā Godmaņlaikā – jau toreiz bija redzams, ka Godmaņpaps ieliek pamatus tādai konstrukcijai, kurā valsts pārvalde eksistē bez valsts un bez iedzīvotājiem. Jau toreiz Godmaņpaps piekrita “stratēģisko investoru” lūgumiem izveidot (atbrīvot) teritoriju ar paklausīgu administrāciju un apkalpojošo infrastruktūru. Jau toreiz bija redzams, ka šī teritorija tiek paredzēta citu “stratēģisko investoru” pieņemšanai un viņu dzīves vajadzību nodrošināšanai. Visas vēlākās “valdības” ir turpinājušas Godmaņlaikos ielikto pamatu apgūšanu un apbūvi. Otrreiz Godmanis uznāca uz skatuves un izglāba divu parexa žīdu naudas makus. Atnāca, izglāba un aizgāja – izpildīja savu pienākumu “stratēģisko investoru” priekšā.

            Šie “stratēģiskie investori” nesaprot un necieš darbu, bet ļoti labi saprot, redz un ievēro to, kas ir peļņa. Viņi labi un rūpīgi skaita naudu, tāpēc viņu darbs ir naudas iegūšana, uzkrāšana un vairošana. Tāpēc arī Jūsu dzīvē viņi Darbu nomaina ar peļņu. Viņus neinteresē Jūsu Darbs, bet tikai tā peļņa, kuru Jūs viņiem atnesat ar savu darbošanos un rosīšanos. Viņi jūs orientē uz peļņu privātajā iniciatīvā – individuālajā uzņēmējdarbībā, kuru Jūs tādā vai citādā veidā aiznesīsiet viņiem.

            Ir jāsaprot, ka tas, kas notiek Latvijā – ir gan globālo procesu, gan Eurosavienības “dzīves principu”, gan tautas brāļu un māsu darbības rezultāts. Gan politologi, gan politiķi, gan pļāpušovu vadītāji – muldoņas un meļi dala laurus un meklē savā vidē vainīgos, bet neviens ne ar pušplēstu vārdu, ne ar acu skatienu nenodod to, ka Latvijā kopš “neatkarības atgūšanas” viss notiek tikai Vašingtonas un “stratēģisko investoru” uzraudzībā un ar viņu atļauju, viņu izstrādāto plānu ietvaros.

            Paskatieties uz Eirāzijas karti, un Jūs sapratīsiet kāpēc gan ekonomiskā, gan politiskā kara ietvaros tieši Latvija ir Eiropas un Eirāzijas telpas sašķelšanas šķēru Balkāni – Baltija asmenī. Painteresējieties par globālo sasilšanu un jūs sapratīsiet, kāda ir “stratēģisko investoru” interese par Latviju, ar noteikumu, ka tā ir atbrīvota no liekajiem iedzīvotājiem, ar paklausīgu administrāciju, attīstītu infrastruktūru, lētu apkalpojošo personālu, kurš prot turēt muti, un labu ekoloģiju.

            Ir jāsaprot, ka arī Eurosavienībā Darbs kā tāds, ir beidzies – tas ir pārvietojies uz Ķīnu, Indiju un citām dienvidaustrumu zemēm, bet Eurosavienībā ir palikusi tikai vairāk vai mazāk apmaksāta savstarpēja vēdera kasīšana. Eurosavienībā ir pietiekami biezs labklājīgo biznesmeņu un ierēdņu slānis, kuri jau sen prot un var, iznīcinot savus konkurentus, aizstāvēt gan savas ekonomiskās intereses, gan dzīves mieru, gan labklājību.

Visa viņu rīcība un politika ir vērsta uz sava miera un labklājības saglabāšanu ar konsekventu izvairīšanos no problēmu iezīmēšanas, izpētes un risināšanas. Vēl vairāk – viņi izmanto Jūsu problēmu savas labklājības uzturēšanai un darbības imitācijai. Viņi ir ieinteresēti tajā, lai Jūs ar savu darbu nesagādātu viņiem problēmas un vajadzību viņu pļāpāšanu un konferencēšanos pārtraukt ar kāda derīga darba darīšanu. Tāpēc visas viņu direktīvas un projekti ir tēmēti uz to, lai visur viss būtu vidējā, stabilajā un nemainīgi remdenajā, mierīgas, pārskatāmas un no pārsteigumiem brīvas eksistences līmenī – tīrā kūtī, regulārā slaukšanā un pie pilnas siles.

Viņiem vajag, lai Jūs vēl kādu mēnesi ietu kursos un cerētu uz kaut kādu “atveseļošanos”. Viņiem vajag, lai Jūs vēl kādu brīdi viņiem neko neprasītu un netraucētu viņus viņu mierā un labklājībā. Viņiem nevajag, lai Jūs strādātu, bet to, lai Jums būtu savs peļņas avots iztikai vai pabalstu ailīte, no kuras saņemt to, ar ko apmaksāt rēķinus un nodokļus.

            Neaizmirstiet, ka toreiz, kad Jūs “iestājāties” Eurosavienībā, Jūs tur tikāt ietilpināti tikai kā labumu nodrošinājums un resursi, bet ne kā to dalītāji un baudītāji. Toreiz mēs Jūs par to brīdinājām, bet mēs saprotam gan to, ka Jūs bijāt labticīgie nelgas, gan to, ka toreiz Jūs Vašingtonas un “stratēģisko investoru” rokās bijāt tik pat bezpalīdzīgi kā šodien. Tagad, tā pat kā toreiz, kamēr “lielie vīri” centrā bīda lietas, pa malām domburi, streipi un burkovski ar kas notiek un labdzīvošanas programmām “valsts glābšanas” troksni taisa, kaut gan, kā bezdarba atrisinājums ir vienmēr viens un tas pats – nevajag Darbu atņemt, tā Valsti nostiprināt var vienmēr tajā pašā veidā – vajag ļaut strādāt!

            Tagad viņi paši un saaicinātās dāmītes ar saviem kundziņiem Jums stāsta, ka “paši savēlējāt” (un savēlējāt jau ar’ – nebija prāta neiet un noboikotēt, nepiesegt “lielo vīru” pašievēlēšanās balagānu. Katru reizi viens otram kladzinājāt – jāiet tak vēlēt, tā ir iespēja ... citādi tie sliktie...), ka, lūk – “Jums nav vīzijas” (kam nav, bet kam tomēr ir...), ka “ar NATO un EU sasniegšanu ir izzuduši Jūsu dzīves mērķi”.

            Un ir jau arī atklājies to trūkums tiem, kuri Jums par to NATO un EURO kladzināja. Bet viņi nepiebilst vienu lietu – to, ka tās nav Jūsu, bet viņu problēmas, kurās viņi tagad Jūs iemīca kā Maksi un Moricu pirms mešanas krāsnī galīgai apcepšanai. Jums jau arī nedrīkstēja būt nekādas vīzijas un tāda te publiski nedrīkstēja parādīties apstākļos, kad par šīs teritorijas un iedzīvotāju izmantošanu tādas bija “lielajiem vīriem”, Vašingtonai un “stratēģiskajiem investoriem”.

            Viņi realizē savu Vīziju, stratēģiju un plānus, kuros Jūs esat ieplānoti un stratēģiski izvietoti viņiem vajadzīgajās vietās un radītajos apstākļos. Un tāpēc Jums neļāva runāt, noformulēt un attīstīt savu Vīziju. Tāpēc tagad Jums tās nav un to Jums tagad bāž acīs tie, kuri Jūs ar to kaunina, uz ko paši ir veduši un ko paši ir darījuši – Kam ir visiem spēkiem pretdarbojušies.

            Viņi Jums tagad pārmet pasivitāti un bezdarbību, pat narcisismu (kuru paši Jums ir visu šo laiku potējuši) – sevis mīlēšanu sāk piesaukt par vainīgu. Taču viņi neko nerunā par to politehnoloģiju un psihotehniku arsenālu, kuru pret Jums dienu no dienas pielietoja labi apmaksātu un apmācītu iegalvotāju, smadzeņu skalotāju un iegrozītāju armija. Nav brīnums, ka Jūs labu no slikta un roku no kājas neprotat atšķirt. Drīzāk vēl jābrīnās kā pēc tādas apstrādes vēl zināt kas Jūs esat, ko un kāpēc te darāt – kaut gan, tieši tāda neziņa skan caur daudzu Jums līdzīgo jautājumiem par sevi un “šo valsti”. Tagad, ķīļos un domburos klausoties, liekas, ka viņi paši brīnās par sava (ne)darba acīmredzamajiem rezultātiem.

            Ir jāsaprot arī tas, ka mūsu tautumeitu un dēliņu vidū patiešām ir krīzes izraisīta bezdarba problēma, kuru viņi šodien atspērušies un vaigus piepūtuši dūšīgi risina. Tagad bez darba palikuši daudzi nagu un matu speciālisti, datoristi, konsultanti un floristi. Ir daudz tādu, kuri “taču var kaut ko pastāstīt – novadīt mācību kursu”, “ievadīt” un par to saņemt naudu. Tāpat ir tādi, kuri ir gatavi pelnīt ar tādas “apmācības” organizēšanu. Arī viņiem par to maksā.

Protams, ka tādi organizētāji labprāt izpalīdz savām nelaimē nonākušajām draudzenītēm un draudziņiem. Viņi vienkārši risina savas bezdarba un peļņas – kredītu atmaksas problēmas esošajā situācijā, kurā nav laika un neizjūt vajadzību domāt par Jums un to, ko par šo naudu vajadzētu mācīt Jums. Tie, kuri viņiem Jūsu apmācību ir uzticējuši, paši arī to nezina, jo pie šīs valsts budžeta barības silītes jau sen ir piekļuvuši un barojas tie, kurus interesē tikai pašu vēders – nu viss tas, kas ir no lejas līdz jostas vietai.

            Tautu meitiņas un dēliņi ir labi EUropā mācījušies un tur ir apguvuši tādu vārdu – konkurence, kurš viņiem atraisa rokas un tagad brīvi ļauj darīt to, ko vienmēr ir gribējuši, paklusām piekopuši, bet tradicionālā morāle ir nosodījusi – tagad viņi var nekaunoties, dūrēm un elkoņiem, zobiem un nagiem, ar varu un viltu pār citu galvām un mugurām lauzties pie siles, godīgi un atklāti skaitot pantiņus par to, ka “virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks” un “veiksmīgākais ātrāk un labāk paēd, saņem labāko, un štrunts par bitēm, ka tik medus”, “nav svarīgi cik labs esi – ir svarīgi, cik esi veiksmīgs!”, “jums var tas nepatikt, jūs varat to nosodīt, bet viņš ir uzdrošinājies, viņš ir rīkojies un izdarījis to, ko gribējis”, “Konkurence ir attīstošs spēks, kurš paver ceļu labākajiem”.

Redziet, viņi tagad esot mūsu tautas labākie un šīs zemes sāls. Tie, kuri prot izkonkurēt Jūs un savu labklājību celt uz Jūsu un Jūsu bērnu kauliem. Šis laiks – no 90-tajiem līdz mūsu dienām ir lieliski atklājis to, kas kurš ir, kāds ir, un ko grib. Tāpat viens otrs sāk saprast, ko ir vērts gribēt, bet ko vairs negribēs nekad, un to, ka “mājas zaglis” – nodevējs no savējo vidus, ir lielāks kaitnieks, kā ārējais atklātais ienaidnieks.

            Ievērojiet likumsakarību – Šķēle vienmēr nāk pēc Godmaņa un viņa ieveidotajā situācijā kaut ko paņem no Jūsu apcirkņa, iznes un pārdod “stratēģiskajiem investoriem”. Ja parādās Šķēle, ir skaidrs – kaut kas tiks sakārtots, nokārtots un nopārdots – kaut kas šai valstij vitāli svarīgs atkal nonāks “stratēģisko investoru” rokās, bet nauda – viņa un viņa partijas biedru kabatās. Nav jau noslēpums Šķēles kunga interese lata devalvācijā – tāpat arī tas, ka ASV finansu kompānijas sen piekopj savu roku sildīšanu citu valstu valūtu devalvācijās, kuras pašas arī izraisa. Viņi vienmēr dzīvos labi tik ilgi, kamēr pratīs konkurēt ar Jums valsts bagātību iztirgošanā.

            Tā jau nav, ka neko derīgu iemācīties nevar. Ir jau arī tādas mācību programmas, kurās māca patiešām praktiski pielietojamas arodzināšanas un prasmes, bet tās visas ir par maksu. Draugu un draudzeņu vidū ir skaidrs, ka naudu viens otram viņi nost neņems. Viņi neies organizēt bezmaksas kursus tur, kur kāds no viņu vidus par to no Jums var paņemt naudu. Tajā pašā laikā viņi labi zina, kuras profesijas viņiem var būt reāli noderīgas. Tādēļ viņi centīsies tās saglabāt savās rokās – viņiem tajās konkurence nav vajadzīga, bet Jūs viņi centīsies iebīdīt krīzes apstākļos bezperspektīvās nišās, sānceļos un strupceļos, lai tādā veidā Jūs, kā konkurentus, izslēgtu no sava klana apdraudētāju skaita.

            Arī EU savienībai nav vajadzīgs Jūsu darbs, bet lēts apkalpojošais personāls un tāda uzņēmējdarbība, kuras rezultātā top viņu dzīvi dažādojoši un atsvaidzinoši jaukumi, nieki un suvenīri.

Tāpat kā pirms pirmā izceļošanas viļņa, arī tagad Jums māca to, kas būtu vajadzīgs, lai strādātu tur, bet ne to, kas vajadzīgs Jums, lai strādātu te. Visa problēmas būtība ir tā, ka pēdējo gadu simteņu laikā “stratēģiskajiem investoriem” ir izdevies nomainīt Darba jēdziena saturu un izkropļot strādājošo izpratni par to. Šie izkropļojumi iestrādāti valstu likumdošanā un nodokļu sistēmā. Tie nemanāmi un pakāpeniski implantēti un ieaudzēti tautu (ne)mācību programmās, (ne)audzināšanas praksē un (ne)dzīves mērķos.

Tā rezultātā mūsdienu (ne)dzīves izpratne par darbu, to uzlūko kā nepatīkamu starpnieku uz naudas iegūšanu, kuru ir vēlams sašaurināt, apiet un pie iespējas izslēgt pilnībā. Tagad (ne)darbs ir kļuvis par sava īstā tēla – Darba pretmetu un praksē spēlē Cilvēka demoralizēšanas līdzekļa lomu – ar to saistās vesela negatīvo emociju, baiļu un nedrošības gamma.

            Metafiziski bezdarbam ir pašu Latviešu piesaukti cēloņi. Ilgu laiku skanēja kurnēšana par darba traucējošo dabu un nākošo brīvdienu gaidīšanu jau darba nedēļu uzsākot. Ilgu laiku dzīve saistījās ar izklaidi un darba beigām, bet darbs bija pārtraukums tajā un smags slogs, no kura jāizvairās. Tas bija kaut kas tāds, ko centās uzkraut citu pleciem, un par gudru veiksminieku tika iztēlots tas, kurš, pats nestrādājot, prata gūt labumu no citu darba un piesavināties visus viņu darba augļus.

Darba vieta un Darba loma tika aizstāta ar Tirgu un tirgum tika piedēvēta dzīvi veidojošās, rosinošās, līdzsvarojošās un virzošās parādības daba. Pats Darbs ir ticis novietots tirgū citu tirgus elementu vidū kā prece, līdzās ar dzīvo preci(vergu) – “darba spēku”, “resursu”, bet patiesībā – Cilvēku – Darba darītāju un Vērtību radītāju. Tādā kārtā bija neizbēgami, ka attīstījās tie rentabilitāti meklējošās ekonomikas, bet ne tautas saimniecības procesi, kuri Jūs visus noveda pieaugoša bezdarba situācijā. Viss augstāk aprakstītais un visas šodien Latvijā notiekošās parādības fokusējas vienmēr aktuālā aksiomā – “Netikumīgā vidē nekāda kolektīva darbība nenes labu rezultātu tajā iesaistītajiem

Lai atjaunotu Darba lomu un Cilvēku izpratni par to, būs jāiegulda liels darbs kolektīvās domas sakārtošanā, apskaidrošanā, atmodināšanā un iekustināšanā tikumiskas pašattīrīšanās procesiem. Tiem, kuri gribēs un būs spējīgi veidot normālu Sabiedrību, būs jānokrata pagrimušo apziņu spiedienu un hipnotiskos iegalvojumus.

            Reizē būs jāveic atveseļojošas izmaiņas likumdošanā un jāveic attiecīgo normatīvo aktu normalizēšana, kā arī nodokļu sistēmas sakārtošana atbilstoši Dabiskās Kārtības prasībām un ekonomikas zinātnes atziņām. Būs jāpanāk, lai Darbs, tirgus, darba vieta un darba darītājs katrs ieņemtu savu pelnīto un īsto vietu Tautas saimniecībā un tās saimnieciskajā dzīvē.

            Padomājiet par to, ka Saimnieka jēdziens izriet no Darba un Darba augļu racionāla izlietojuma jēdziena. Bez pagātnes nav nākotnes, bez Darba nav Saimnieka, bet bez Nākotnes Vīzijas nav Darba.

            Par kādu Latviju Jūs, Anda, domājat?

            Kādu Jūs to gribat redzēt?

            Kādu darbu Jūs tajā gribētu darīt un, to darot, laimīga būt?



                                                                                                Pauls Stelps

                                                                                                Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa