![]() |
|
Par Svētkiem, tradīcijām un rituāliem. Pirms Visa bija Gaisma. Tā ienāca tur, kur nebija nekā un radās Viss Tas, kas IR. Tā cēlās Diena un palika Nakts. Tagad ir Diena. Ir Nakts. Ir Gaisma. Dienā ir Gaisma. Naktī tās nav. Tad, kad nav Gaismas paliek tukšums tumšums. Nakts tumsa nav Gaismas pāris un tai līdzīgais pretinieks. Gaismas esamība atceļ tumsu. Tumsas ienākšana Gaismas vietā neatceļ gaismu. Gaismas esamība nosaka tumsas ne-esamību. Tumsa ir atkarīga no Gaismas darbības no tās ceļa. Dienai Gaismas darbi. Naktī nakts miers. Gaisma rada savas radībiņas. Nakts tām pārsedz noslēpumu pasargā no ziņkārīgu skatienu uzbāzības. Dienā visi ir kopā. Naktī katrs ar sevi. Nakts ir tikai tāpēc, ka ir jāpiesedz un jāļauj iekšā esošajam būt mierā. Tumsa ir Gaismas līdzi atnestā noslēpuma esamība tas, kas ir no-slēpts. Mieru ļaujam. Mieru dodam. Pa-,līdz-laižamo Mierā laižam. No-liekamo Mierā liekam. Gaisma nāk ar savu radību. Tumsā tās zaudē savu radošo līdzsvaru radošumu un tajās parādās nelīdzsvarotības esamība postīgums. Ir Gaismas radības Tas, ko rada Gaisma, un kas ir pateicoties tam, ka Gaisma ir. Tās sevī nes Gaismas būtību esamību un saturu. Ir tumsā no-klīdušas Gaismas radības, kuras ir samaitājušās zaudējušas Gaismas dabu un tajās ir tās iztrūkuma zīmes postīgums. No-postīgumam nav jābūt, tas ir no-klīdušo būtņu ne-pilnvērtības un kļūdu ceļš. Gaismas Diena ir laiks, kurā pie-aug tās radības, kurās ir Gaismas saturs. Nakts tumsa ir laiks, kurā no-postās tās no-klīdušās radības, kurās nav Gaismas satura. Diena uz-ceļ. Nakts no-posta. Gaisma dienu svin (svēta). Rīts rits dienas sākums ir. Vakars dienas no-beigums ir. Nakts tumsa(ā) aiz-ved, tumsā pār-iet. Darbā diena pa-iet. Nakts ne-darbi tumsā pār-iet. Tas, kas notiek Dienā, nenotiek naktī. Dienā dara to, ar ko Gaisma grib būt kopā to, ar ko Gaisma grib būt redzama. Ar Ausmu Dienas Gaismai ļaujam. No-slēpto ceļam Gaismā. Postīgo prom raidām. Ar Gaismu pa-ceļam. Rītā Saulīte uz-lec. Dienā Saulīte ceļas un no-laižas. Vakarā Saulīte no-(r)iet. Tumsā no-ejam. Ar ceļa galu no-laižam. Nakts noslēpums sedz to, ko Gaisma negrib izlikt apskatei. Tumsā mierā esošais pie-aug. Tumsā rosīgais no-rosās. Veca gada vakars. Jauna gada rīts. Gada rits. Ritums. Ritmā esošais rituāls. Svētki ir tad, kad ir kopā Gaismā. (Ar) Gaismu nākošie svētki. Kopā ar Gaismu būt ir svētki Gaismas darbība. Svētki svētais gaišais. Svece svētījošais gaismu uzturošais pulcējošais centrs kopā saucošais svētkus nesošais. Ar Sauli, Gaismu Dienu saistās (dvēseles un prāta) gaišums, skaidrība tīrība (tiklums) un zināšana. Posts ir būt atdalītam tumsā. Ar atdalītību un tumsu nāk postošās ietekmes un tā paver ceļu no-postošu radību klātbūtnei. Tumsā aiz-iet zudībā Gaismas trūkuma daļā esošie. Ar tumsu Nakti saistās ap-mātība, skurbums, ne-tīrība (ne-tiklums), ne-ziņa un māņ-ticība. Tuvojoties un uzturoties Gaismā, tiek piesaukta Gaisma un vairots Gaišais svētais un svētki. Tuvojoties un uzturoties tumsā, tiek piesaukta tumsa un vairots postīgais. Katram, esot tur, kur ir Gaisma vai tās nav, tiek vairots tas, kas ir tā brīža esamībai atbilstošs. Ar Gaismu nāk. Ar to vairumā nāk un pieņemas spēkā. Ar tumsu iet. Ar to iet mazumā un spēku zaudē. Ir pār-esošais, pār-laicīgais, pār-pasaulīgais, pār-dabiskais. Gaismu nesošais un dodošais. Ne-zūdošais. Tas kam nav zudības daļas. Tas rada savu daļu pār-ejošo to, kas ir atnākošs un aizejošs kas var būt un var nebūt. To, kas ir mainīgs kas parāda pār-esošā esības daļu un pēcāk to zaudē. Pār-ejošs ir laicīgs, pasaulīgs un dabisks Gaismu ņemošs. Ir Gaismā ie-, at-, no- (kāda vai citas vietas), pie-, uz-nākošas tautas (dvēseles). Ir tumsā iz-zūdošas, at-, no-, aiz-ejošas tautas (dvēseles). To, kas saistās ar at-nākošo, pa-liekošo un pie-augošo, svin dienā. To, ko grib pie-segt, to, kas pie-der ejošajam laicīgajam, pasaulīgajam, dabiskajam un miesīgajam no svešām acīm slēpjamajam vai postīgajam to, ko un ar ko grib mazumā laist to atzīmē ar tumsas zīmogu un dara naktī. At-nākošās tautas un rases (dvēseles) savus svētkus svin ar Dienas at-nākšanu no rīta. Aiz- un no-ejošās rases un tautas (dvēseles) savus godus atzīmē vakarā ar dienas aiz-iešanu. Postīgie sa-gaida Saules rietu un savu rituālu at-zīmē pēc Saulītes no-iešanas ar tumsas ie-stāšanos. Balti ir Dienas un Rīta bērni. Tāpēc viņu svētki ir Ausmas, Ausekļa un Saules svētki. Ar Sauli nākam un ceļamies. Ar Sauli darbos ejam. Ar Sauli svētkus svinam. Ar Nakti mierā laižam. Pauls Stelps Sociopsiholoģijas asociācija |
|
Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa |