Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Jautājums no www.philos.lv


201.

No: Asjas       Temats: Par indigo bērniem

?←      2008. gada 23. februārī 00:43:26

Raksta \"Par aplausiem un aitu ādām\" iespaidā palasīju Kerolu un tagad ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Vai tiešām ir tā, ka visi Indigo bērni ir neveiksminieki? Kāpēc daudzi slaveni cilvēki tā nedomā? Par to taču ir izteikti arī pareģojumi?



Vēlreiz par bērniem un Indigo.


            Varētu jau uz šo jautājumu neatbildēt. Mūsu pasaulē tādu problēmu nav. Tā ir viņu pasaules problēma. Varētu, tomēr kāda mūžsena motīva dēļ, kurš skan šajā balsu korī, uz šo jautājumu tomēr ir jāatbild.

            Ir tāda bezjēdzīga nodarbošanās – izskaidrot, kāpēc murgi ir murgi. Katrs murgains teikums savai atmaskošanai prasa veselas nodaļas uzrakstīšanu. Katra sagrozīta fakta vai analfabētiski lietota jēdziena, melu atklāšanai un izgaismošanai jāapraksta visi apstākļi un cēloņi, kāpēc tas tā ir. Arī tas vēl neko nedod. Tam, kurš to lasīs, ir jābūt šajā jomā pietiekoši izglītotam un saprotošam, lai viņš varētu novērtēt un pieņemt izteiktā argumenta saturu, izprast tā nozīmi un no tā izrietošās sekas.

            Ar faktiem nevienu nevar pārliecināt mainīt rīcību vai domāšanas veidu. Faktu nezināšana izriet no rīcības un domāšanas veida, bet ne otrādi. Nezināšana ir intereses trūkums. Tas, kurš gribēs – tas zinās. Tas, kurš gribēs rīkoties – atradīs savas rīcības motīvus un tiem atbilstošus faktus. Tas, kurš negribēs – faktus noraidīs. Faktus nezin tie, kuri tos redzēt negrib. Uz šo jautājumu ir jāatbild tādēļ, ka es šos faktus redzu.


Y


            Atšķiram “JUMAVAS” 2006. gadā izdoto Karolīnas Hēnkampas grāmatu – “INDIGO FENOMENS” – 9. lappusē, un tur – šīs grāmatas ievadā, cita starpā un kontekstā lasām: “Mans mērķis ir atbrīvot indigo bērnu vecākus no vainas izjūtas un parādīt, ka viņi ir brīnišķīga evolūcijas procesa liecinieki, pārmaiņu procesa – pēc kura mēs jau sen ilgojamies.” Tur pat nākošajā rindkopā, cita, programmatīvi līdzīgā vidū ļoti nepārprotami noskan: “Vēl pārmaiņas pieprasa drosmi atņemt varu vecajām sistēmām, pieņemt un mīlēt sevi un citus, kā arī drosmi izdzīvot savus sapņus.” Un tā visas šīs grāmatas ievada 11 lappuses.

            Tālākā grāmatas daļa ir veltīta mitoloģijai, kuras leģenda ir būvēta uz trim vienkāršām, katram saprotamām frāzēm:

-         Jūs esat labāki,

-         Jūs esat pārāki,

-         Jūs esat izredzēti!

Tas tiek atkārtots vēl, vēl un vēl, līdz katrs, kurš kaut mazliet grib tāds būt, tam tic. Un tad nāk:

-         Jūsu ir daudz,

-         Jūs esat brīvi rīkoties,

-         Jūs zinat, kas jums jādara,

-         Tas, ko jūs darīsiet, ir nākotnes vārdā,

-         Es atbrīvoju jūs no šaubām un pašpārmetumiem, vainas apziņas!


            Iepazīstieties – paklanies, bērniņ – tas ir Nacismus Vulgaris – parastais nacisms, tā sakot – fašisms. Tas pārģērbies – novilcis brūno kažoku un tagad, tas pats, zobiņus spīdinot, stāv mūsu priekšā jaunā, tumši zilā ietērpā.

            Šo grāmatu izvēlējos tāpēc, ka tā ir koncentrēta un tieša. Varētu teikt – programmatīva. Tā vietām dod atklāti tiešus nacisma citātus, citur veido maskējošu terminoloģiju un okultu pamudinājumu. Tā iemidzina neuzmanīgos un precīzi virza saprotošos. Tās mitoloģija ir pretrunīgs mistikas, okulta, eksakta un humanitāra analfabētisma, melu, AURA SOMAS KODU, MANIPULĀCIJU, pašizgudrotas psiholoģijas savārstījums ar krietnu daļu X-menu retorikas teksta saldināšanai.

            Grāmata, tāpat kā citas, šai tēmai veltītās, un “Jaunā Viļņa” grāmatas vispār, rakstīta “lieliem burtiem, viegliem vārdiem” mīkstos, gludos apgalvojuma teikumos. Tā domāta tiem, kuriem šādas grāmatas lasot, domāšana noslīdējusi zīšanas refleksa līmenī. Smagākais, ko tie var sagremot, ir saldena, mīksti vārītu makaronu zupa. Šāda tipa grāmatas mērķētas uz tiem, kuru “garīgo izglītību” veido “zintnieki”, “dziednieki” un veikalu plauktos atrodamie spožos vākos un daudzsološos virsrakstos ietērptie okultie atkritumi. Tās atrod visus, kuri ir gatavi akli ticēt jebkurām skaistos vārdos ietērptām muļķībām un meliem. Tās sapulcina visus, kuros ir šīs saldās indes garša.

            Nav šaubu, ka grāmatai ir trīs galvenās funkcijas.

            Pirmā ir savu lolojumu dzīves apstākļu veidošana. Lietu kārtības sagrozīšana, skolotāju, vecāku un līdzcilvēku maldināšana, viņu orientieru nojaukšana (dezaferentācija un smadzeņu skalošana). Viņiem tik ilgi stāsta acīm redzamas muļķības, kamēr tie sāk apšaubīt savas zināšanas un vairs nejūtas droši manipulatoru veikli un pārliecinoši, tēlaini uzburtajās Aurosomātiskajās kodu ilūzijās un manipulācijās ar vārdiem, sajūtām un to nesto jēdzienu būtību.

            Šī daļa domāta viņu apziņas apmiglošanai un uzvedības mainīšanai. Patiesībā grāmata strādā ar apkārtni. Tās problēma ir normālo cilvēku pārveidošana par šo Indīgo apkalpojošo personālu un viņu uzvedības pielāgošana tiem. Tiek veidotas divas cilvēku kārtas – Izredzētie Indīgo un viņu “dumjie, lēnie, nebrīvie un nesaprotošie” vecāki, skolotāji un vajadzību nodrošinātāji – instrumentu pienesēji, kalpi.

            Otrā ir kopīgās mitoloģijas radīšana šiem bērniem. Arī viņi lasa par sevi grāmatas un rakstus. Tagad viņi zina, kas ir viņu trumpji, kas jāstāsta un ko no viņiem gaida, kā izskaidrot savas iegribas, uzvedību un kādas prasības uzstādīt, kā izturēties pret vecākiem vai “pelēkajiem”, lai neizkristu no “Zilo” lomas. Kā panākt to, ko viņi grib, ar ko izskaidrot to, ko darīt negrib. Otrā dod kopīgo mitoloģiju un tam, kurš to vēl nezina, pastāsta, kas ir kas un kāda nākotne to gaida.

            Trešā ir nelaimīgo vecāku naudas līdzekļu pārpumpēšana “Jaunā Viļņa” industrijas apritē, bet ideoloģija, tāpat kā bise, skatuves dziļumā pakārta, vienmēr sagaida savu laiku, lai uzskatāmi pierādītu saliedēta pūļa svaru.


Y


            Nacionālsociālisms sākās kā trokšņainas atstumto “dzīves pabērnu” sapulces Minhenes alus krodziņos. Tur pulcējās dažādi Šiklgrūberam līdzīgi nenovērtēti mākslinieki un neirotiskas, smalkas dvēseles – tas pats vājpiens, uz kura Freids pirms tam ieraudzēja savu seksualitātes psihoanalīzi, vēlāk dodams ceļu “seksuālajām revolūcijām” un “puķu bērnu” izlaidībai, kuru tagad apdzied arī K.Hēnkampa.

            Tikai vēlāk – tad, kad šīm sapulcēm savu skatienu pievērsa “lielā nauda”, sāka skanēt runas par āriešu rases pārākumu, vēsturisko netaisnību, vācu tautas misiju un trešo Reihu – tūkstošgadu miera valstību un Jauno Kārtību. Vēlāk parādījās cirkuļi galvaskausu apmērīšanai, matu un deguna etaloni. Vēlāk bija melnkreklu pašaizsardzības vienības, “kristāla naktis” un Reihstāga dedzināšana, bet sākās viss ļoti nevainīgi – ar senu pareģojumu lasīšanu un savas nesaprastās dvēseles brūču laizīšanu. Tikai vēlāk jefreitors Šiklgrūbers kļuva par fīreru Ādoflu Hitleru un klajā nāca “Mein kampf ”, vēlāk skanēja – “Es atbrīvošu jūs no himēras, kura saucas sirdsapziņa! ” Tāpēc ir vērts redzēt, no kurienes šie indīgie asni izlien, un kā neuzmanīgie ar tiem saindējas.

            Ir vēsturiskie, politiskie, ekonomiskie, psiholoģiskie, profesionālie, okultie apstākļi un vienkārša cilvēciskā muļķība. Vēsturisku satricinājumu, varu maiņu un nestabilitātes brīžos, kad valda apjukums, vājām dvēselēm ir grūti nezaudēt Cerību un Ticību savām Cilvēciskajām Vērtībām. Tad atklājas, ka viņu tikumība un taisnīguma, kārtības mīlestība ir tikai ieradums, rutīna. Tad kļūst redzams, ka tā nav iekšēja nepieciešamība, bet nesatricināmais miers slēpj miegainu kāmi, kurš ātri pārvēršas satrauktā, vājā un apjukušā zvēriņā.

            Tādu – iztraucētu, zemāko instinktu plosītu viegli šādā brīdī pārsteigt un uz šiem instinktiem iedarbojoties, sākt viņu vadīt jebkurā vēlamā virzienā. Tas bija pasaules lielās ekonomiskās depresijas laiks, kad, caur to izgājušie, katrs par sevi un savu ģimeni cīņā nogurušie, vienkārši gribēja pielikt tam galu. Vienkārši gribēja gaismu tuneļa galā. Un, jo uzstājīgāk pēc tā skanēja balsis, jo dzirdīgākas ausis tās atrada.

            Tāpat, šodien, nepaklausīgo bērnu vecāki, noguruši, nespējot ar viņiem tikt galā, katrs savā ģimenes katastrofā grib sagaidīt jebkādu skaidrību un pamatu zem kājām, tas, ka viņu pašu Gara vājums un iekšējā neskaidrība ir viņu pedagoģiskās nespējas cēlonis, situāciju viņiem nedz atvieglo, nedz palīdz risināt. “Ko nevar celt, to nevar nest”, bet ir “jānes”. Un tā viņi pieķeras katram, kurš saka – “nenes, ļauj, lai tevi pašu nes!” Viņi, rietumniecisko pseidoizglītību baudījušie, pieņem katru viņiem saprotamu izskaidrojumu, pieņem nomierinošu un uzmundrinošu tableti, nedomājot, ka ar to pašu kļūst uz mūžu atkarīgie, it sevišķi, ja šī tablete apklusina sirdsapziņas balsi. It sevišķi, ja, ūdeni uzdzerot, kāds piebilst: “Un nemēģini pretoties, mēs varam sadusmoties! ”

            Tādi cilvēki bijuši vienmēr. Vienmēr, tur, kur notiek darbība un attīstības, pašas dzīves process, ir arī skaidas un gruži. Vienmēr ir bijuši defektīvi, slimīgi un nestabili bērni. Agrāk tādi agri mira, tagad medicīna tos padara par vecāku dzīves murgu. Vienmēr ir bijušas neveiksmīgas attiecības un tādu neveiksmju sāpes. Vienmēr ir bijuši tie, kuri nav spējīgi dibināt un uzturēt kontaktu ar apkārtējiem. Vienmēr neveiksmei ir bijusi ierādīta neveiksmes vieta. Tā ir saukta par neveiksmi.

            Tagad, pirmo reizi, jaunu patērētāju loku un sava produkta noieta tirgu meklējot, lietu kārtība ir apgriezta kājām gaisā un vērtības – izcilības kārtā iecelta neveiksme. “Nākotnes Atslēga” ir ielikta defekta trīcošajā rokā, nestabilai un agresīvai psihei pasniegta “Progresa Lāpa” un apsēstais pasludināts par svēto. Aklais ir nolikts par citu aklo vadoni.

            Nozīmīga nacisma ideoloģijas pamatdaļa bija Nīčes gaismā celtā Pārcilvēka ideja. Pārcilvēka poetizēšana, meklēšana un identificēšanās ar to. Tagad šis pārcilvēks vairs nav zilacainā “blondā bestija”, bet viscaur spilgti zils. Tomēr saturs ir nokopēts pareizi. Ar nelielu niansi. Ja toreiz pēc noteiktām pazīmēm tika atlasīti derīgie – labākie, staltākie un spēcīgākie, gudrākie savas vides īpatņi, tad tagad par izredzētības ieejas biļeti der defektīvums. Katram nespējīgam atvērtas durvis uz “Pārcilvēka klubu”.

            Jebkurš var atvērt Indīgo paštestu (145.lpp) un atrast savu piederību Indīgo saimei. Nav pat jābūt bērnam. Var būt pieaudzis un “pilnīgi normāls”. Ja gribi būt kaut kas sevišķs citu izredzēto vidē, vienmēr, izlasot paštestu, vari sevī atrast Indīgo. Katram, kurš vēlas, ir iespēja pievienoties “cilvēces labākajai daļai”, pievienoties brīvprātīgajiem un stāties “gaismas aplī”.

            Tāpat, kā Aura Somas mītā, raugoties krāsainajā šķidrumā, katrs var sasniegt “garīgus augstumus” un stāties dialogā ar savu dvēseli, pašattīstīties, tāpat, atrodot sevī “Zilo bērnu”, katrs var būt labāks par citiem, izredzētais un saņemt nākotnes apsolījumu. Katrs var pievienoties, katrs var iedegties “Jaunā Laika” pārcilvēka zilajā liesmā!

            Šādas partijas, ideoloģijas un grāmatas vienmēr ir politiski, ekonomiski un okulti inspirētas. Nav noslēpums, ka 22 bagātākās ģimenes ar Vatikāna laipnu vēlību deva naudu Ādolfam, pretī prasot žīdu iznīcināšanu Vācijā un iekarotajās teritorijās, bet Eiropas valstu politiķi pievēra acis Versaļas miera pārkāpumam un Vācijas armijas iebrukumiem kaimiņvalstīs, cerot uz to, ka nacisms, apēdis viņu konkurentus, viņus pašus neaiztiks.

            Šiklgrūberam ar viņa okulto pulciņu no vienas puses, augstākajai virsniecībai un inteliģencei no otras, un, visbeidzot, tautai – katram tajā, ko mēs saucam par Otro Pasaules karu, bija savi mērķi, cerības un samaksātā cena. Uz sava altāra vadoņi nolika miljoniem savu tautas brāļu un viņu pretinieku dzīvību. Virsniecība ar okulto pulciņu cerēja izmantot viens otru, bet viņus visus savā spēlē upurēja “neredzamie spēki” – tumšā hierarhija.

            Ir naudas pelnīšana. Ir tās nozare – “Jaunais Vilnis”. Tā ir industrija, kurā pārdod visu, ko patērētāji gatavi pirkt ar garīguma zīmolu – “meditācijas”, “jogas”, “psihotreniņus”, “apļus” un seksuālu izlaidību (tantra jogu), šamanismu, hipnozes, NLP, buršanas, maģiju, atklātu sātanismu, veselīgu dzīvi, “labās raganas”, bērnu pirmsdzemdību, pēcdzemdību un “paātrinātās” attīstības skolas. Visādas “psiholoģijas” studijas un pašattīstības, “skolotājus” un viņu nometnes ar visiem instruktoriem un treniņu bāzēm, kaudzēm grāmatu un “citplanētiešus”, sakarus ar “galaktiku sūtņiem”, gariem un miroņiem, “atlantīdiešiem” un “Kosmosa informatīvajiem kanāliem”. Pagātnes un nākotnes “reliģijas”, “dziedniekus” un “priesterus”, zīlniekus, “astrologus” un relaksācijas.

            Tā visa vidū ir arī tāda AURA SOMA. Par tās darbinieci sevi liek arī grāmatas autore Hēnkampa. Aura Soma ir agresīva kodēšanas metode, kurā izmanto cilvēka jutekļus – redzi, dzirdi, pozas un fantāziju kombinācijā ar jēdzieniskiem kodiem un eiforisku emocionālo fonu grupā. Šī psihodinamiskā metode ir tiešs biheiviorisma izstrādājums. Tas ieved apziņu eiforiskā stāvoklī un liedz adekvāti novērtēt sevi, savu rīcību un apkārt notiekošo, kas vienmēr noved pie viena un tā paša – kļūdu uzkrāšanās un apziņas sabrukuma iekšējā un ārējā neatbilstības radītā konfliktā. Šī metode ir tas, ko sauc par psihiskām narkotikām. Tipiska procesu atkarība.

            Par galveno pievilinātāju abām pusēm kalpo krāsainā šķidruma pudelītes, kurās skatoties cilvēkā notiekot garīgās izaugsmes process. Katrai pudelītei piešķirta fascinējoši skaista verbāla formula un pacilājoši rosinošs apraksts. Cilvēks tiek ķerts uz to, ka nopērkot (dārgi!) šo brīnumpudelīti un skatoties tajā, viņš kļūšot par garīgu izcilību, iegūšot kādu garīgu kvalitāti, kura, protams, esot pilnībā attīstāma un nostiprināma ar vēl kādas citas krāsainas pudelītes palīdzību. Sistēma ieveidota tā, lai galarezultātā katrs pirktu visu komplektu, bet šādu krāsainu šķidrumu pudelīšu mistiskajā komplektā ir daudz. Jūs teiksiet – krāpšana, bet pamēģiniet to pateikt Aura Somas tirgonim un tajā iepītajam!

            Tirgonis tiek ķerts uz vieglu darbu, naudu un klienta cieņu, viņa “guru” – augstākas būtnes lomu spēlējot. Tomēr patiesībā visa šī padarīšana ir vērsta uz verbālu, vizuālu un jēdzienisku kodu “iesēdināšanu” upura apziņā, uz stabilu ilūziju radīšanu par sevi un savu rīcību. Pats to nezinot, pārdevējs izplata kodus, kas nemainīgi ielikti krāsu, verbālajās jēdzieniskajās sakarībās un nodarbību, prakses rituālā. Šī metode dod iespēju kontrolēt uzvedību izrunājot noteiktas frāzes vai krāsu demonstrācijas ceļā.

            Nav pierādījumu, taču liekas, ka tiek pielietotas arī ķīmiskās iedarbības metodes – psihotropie līdzekļi. Grāmatā šīs kodēšanas metodes mitoloģija ieņem centrālo vietu – indigo ir viena no “ieejas” “dzīves krāsām”. No tās ir radīts Indigo bērnu jēdziens. Tādu “ieejas” krāsu ir četras. Ja uzķeras uz kādu no tām, tas ieslēdz noteikta scenārija atrisināšanos – pirkumu vajadzību ceļu, bet visi beidzas vienādi – maksā un kodējies!

            Vispirms jau tā ir ņirgāšanās par šiem bērniem un viņu vecākiem. Tā ir nebeidzama konflikta radīšanas tehnoloģija, radot neatzīta ģēnija paštēlu, paštīksmināšanās vidi un šāda “ģēnija” nebeidzamo konfliktu ar viņa “ģenialitātes” neatzinējiem. Tie, kas to dara, nepapūlas saprast, kādām ciešanām nolemj savus sekotājus – tos, kuru uzticību izmanto.

            Kā jau kārtīgā ģimenē pieklājas, Aura Soma nav vienīgā metode “zilo bērnu” “izvizināšanai”. Ir daudz “paziņu” un metožu, kurās var iesaistīties un to piedāvātos pakalpojumus izmēģināt. Ne jau par velti, protams. Viņiem ir arī savi neredzamie “garīgie skolotāji”. Autore, saņemot ziņas un ietekmes (“čenelingu”) no Lī Kerolas “skolotāja” Kraijona un citām “augstām sfērām”. Pats īstākais darba laiks esot Saules aptumsums! Tā lūk, ne vairāk, ne mazāk! Tomēr viņi nekad nepiemirst piesaukt gaismas vārdu. Interesanti, vai Šiklgrūberam viņa “skolotājs” savu vārdu minēja?

            Anglikāņu baznīcas klēpī izauklētā Maltusa grandiozajos cilvēku iznīcināšanas projektos (viņš paredzējis atstāt dzīvu tikai katru sesto vai septīto – vienu miljardu “zelta cilvēku”) nozīmīgu vietu ieņem destruktīvu dzīves modeļu, apziņas stāvokļu reklāma un vardarbīga uzspiešana. Daļu no šīs iznīcināšanas kampaņas veic “Jaunā Viļņa ” projekts – tas, kura sastāvā ir Aura Somas kodēšanas sistēma un indīgi zilie.


Y


            Maltusiānisms nav “trakā profesora” kabineta murgi. “Civilizāciju konflikts” un “cīņa ar terorismu jebkurā zemeslodes punktā”, tautu sanaidošana, nestabilitātes un ekonomisku krīžu radīšana, ģimeņu graušana, dzimstības samazināšana, izglītības sistēmu sagraušana, destruktīvu dzīvesveidu, atkarību un narkomānijas izplatīšana ir šī plāna sastāvdaļas. Tagad to realizē tā dēvētie neokonservatori Buša administrācijā, Starptautiskais Valūtas Fonds, Pasaules Banka, Nacionālo Rezervju Fonds un bagātāko ģimeņu klans. Šī plāna jēga ir izvairīties no ekoloģiskām un ekonomiskām problēmām, šiem cilvēkiem saglabājot savu dzīves līmeni ar to, ka tiek radikāli samazināts citu cilvēku skaits uz zemes.

            Tā, lūk, ne vairāk, ne mazāk! Jums jāmirst, lai viņi varētu dzīvot! Tā arī ir tā “Jaunā Pasaule”, par kuru runā Hēnkampa, tas ir tas “Jaunais Laiks”, kurā valdīs miers un “zilie cilvēki”, un tā ir tā vieta, kāda jums tajā ierādīta, ja nevēlaties pieņemt jums iedalīto viņu apkalpotāju lomu.

            Tiešām, var jautāt:

-         Kāpēc tikai dažus gadu desmitus pēc Otrā Pasaules kara (Indīgo tikai Latvijā ir jaunums), kad, liekas visu atmiņā ir svaiga iepriekšējā mācība, tūlīt citā formā atdzimst iepriekšējais mēris?

-         Kāpēc cilvēki uzķeras uz tā, kas ir acīmredzami necilvēcīgs un klaji absurds?

-         Kāpēc vieni klusē tad, kad otri, viņiem acīs skatoties bezkaunīgi melo?


Klusē tāpēc, ka domā:

-         Tas nav nekas liels, tikai dažas nelaimīgas mātes un hiperaktīvas aktīvistes.

-         Tāpēc, ka domā par savu šībrīža mieru, savā būtībā nav atšķirīgi no aktīvistēm, vienkārši ir pasīvie un gaidošie, tāpēc, ka neko nezina un zināt negrib.

-         Tāpēc, ka patērētājs vienmēr ir patērētājs – viņā nav radošās darbības. Tāds gaida, lai kāds viņa vietā visu izdara un nokārto. Lai bagātais tēvocis atstāj mantojumu, lai loterija izsniedz laimestu, lai Terminators vai Superpolicists kārtību ievieš, lai nolaižas labie marsieši, Zemi attīra un brīnumzālītes sasēj, un aizlidojot savas visudarāmās mašīnas atstāj. Lai bērni izdara to, ko pašam darīt negribas, lai neliek domāt un pasaka atbildi priekšā...

-         Tāpēc, ka domā – katrā ir kaut kas labs un, ja Šo varētu pieglaudīt, pieķemmēt un pielabināt, varbūt izdotos ar to sarunāt un tā spēku savā labā izmantot, vai dabu mainīt. Varbūt, ja labu vien teiks, tas tāds arī izrādīsies. Varbūt izdosies to kādā neparastā pozā uzgleznot, fotogrāfijā iemūžināt. Tāpēc, ka tā dabiskā grācija fascinē un izstaro vitalitāti, tāpēc, ka tas apbur...

-         Tāpēc, ka nacisms nāca pie varas demokrātiskā ceļā, ir tiešs demokrātijas un tās radītās netiklības incesta auglis.

-         Tā paša iemesla dēļ, kādēļ fīrera priekšā maršēja divīzijas, priekā spiedza sievietes un valstu vadītāji ar viņu apkampās.

-         Tāpēc, ka visu zin un cer kopā ar “zilajiem” Maltusa “zelta miljardā” un nākotnē iekļūt par cilvēces nodevības cenu.



Y


            “Zilie bērni” ir šī Indīgā fenomena aisberga redzamā daļa. Neredzamā ir tajā okultajā ķīselī, kas saputots ap viņiem un tumšajā smalkās pasaules daļā, no kuras tās hierarhija meklē izpausmes iespēju un varu uz Zemes.

            Šādas būtnes un viņu ideoloģijas vienmēr rīkojas vienādi. Tās atrod, vēlams mazizglītotu, grupu, kura ar kādu pazīmi atšķiras no citām, atdala to no pārējām un paziņo to par viņu atšķirības zīmi, tad paziņo, ka šīs pazīmes nesēji ir augstākas raudzes par citiem un pasaulē ir izraudzīti dižiem darbiem.

            Runājot par šo dižumu, tās manipulē ar viņu zemākajiem instinktiem un netikumiem, katram skaļi sakot to, ko viņš klusībā gaida. Tās dod miglainus kritērijus, uzstāda skaidrus mērķus un dod redzamus vadoņus, uzmetot viņu pleciem mistisku varoņu apmetņus (160.-162.lpp.). Šie vadoņi atbrīvo katru sekotāju no pašpārmetumu un atbildības nastas, izdala indulgences visiem, kuri darbojas nākošās laimes un miera valstības vārdā.

            Hēnkampa vienkārši pārraksta nacisma mītus. Trešā reiha mitoloģija balstījās “Āriskās rases” saknēs – Teitoņos un Nībelungos, kristīgajos apokrifos, pusatzītajās leģendās, brīvi tulkotajos pareģojumos, klausītāju vēlmē tur dzirdēt sev vēlamo un Dieva caur fīrera muti dotajā apsolījumā pārākās rases kundzībai un tam labumam, ko tā atnes. Uz viņu kareivju jostu sprādzēm bija rakstīts - “Dievs ar mums”, un uz koncentrācijas nometņu vārtiem – “Katram viņa daļa”. Viņi jutās šī Dieva kareivji un gribas izpildītāji. Mīti un vadoņi viņiem to stāstīja.

            “Zilā cilvēka” kults to atrod “maiju kalendārā”, 2012. gada gaidīšanā, kas kā pareģojums no šī “kalendāra” izriet, liberālajās dogmās, planētu stāvokļos, “Jaunā Viļņa” pasakās, Aura Somas mītos, brīvi no citām mācībām izrautos un pretdabiski pielietotos fragmentos, caur savu apoloģētu muti un roku nākušos apsolījumos un vecajā labajā kristiešu mesiānismā, pašiem uzņemoties mesijas lomu. Patiesi vareni ir Bībeles vārdi runājot par tumsas gara veidu – “viņa vārds ir leģions”.

            Interesanti, ka šis “gaismas nesēju leģions” savas mitoloģijas pamatā licis asinskāros cilvēku upurētājus Maijus, bet ne miermīlīgos un labestīgos Saules Bērnus – Inkus. Viņu pilsētas un tempļi tālu pārspēj Maiju būves, bet valsts uzbūvē un sabiedrībā bija īstenota kristīgajos principos balstīta kopienas dzīve. Starp citu – Inki pēc savas mentalitātes ir Baltu tautām vistuvākā 4.rases tauta, pat viņu austās prievītes var sajaukt ar Latviešu darinātajām.

            “Zilie cilvēki” (vispār jau skats šausmīgs) smago Zigfrīda šķēpu cilāt nejaudā, tāpēc viņu ieroči ir datorsistēmas, globalizācija, Cilvēcisko Vērtību trūkums, dzīvnieciska psihe un viltība, viņu mitoloģija un iebiedēšana neizraisīt dusmas, apkārtējo pārorientēšana par iegribas apkalpojošu kalpu kārtu (Hēnkampas minētie fakti).

            Abiem kopīgi pseidozinātniski savas izcilības pierādījumi, vēsturisko tiesību pieprasījums, cilvēku dalījums divās nelīdzvērtīgās, atšķirīgiem uzdevumiem paredzētās kārtās un masīva okultu izdarību platforma. Hitleram bija “garīgie skolotāji” – Gurdžijevs ar viņa augstākā “es” realizācijām un neredzamās būtnes ar viņu norādījumiem un aicinājumiem pārveidot pasauli. Arī tagad ir ideologu plejāde un neredzamās būtnes ar “skolotāju” Kraijonu priekšgalā un aicinājumiem uz to pašu  ar tiem pašiem apsolījumiem.

            Hitleram bija savs maģijas institūts Ananape, un arī Indīgo okultā dzīve tiek pētīta un vadīta no saviem institūtiem. Tās pašas runas skanēja fašistu mītiņos no Musolīnī mutes, to pašu izkliedza nacistu vadoņi Hitlers un Gebelss, to pašu mēs tagad atkal lasām šajā grāmatā zem pūdercukura migliņas...

            Pārākuma un izredzētības inde, kuru pilina bērnu dvēselēs ir lielākais ļaunums, kurš vēlāk atnes nevajadzīgas ciešanas, kā viņiem pašiem, tā miljoniem citu cilvēku. Nirnberga sākās ar Šiklgrūbera aizvainoto dvēseli okultisma skurbumu un izredzētības sajūtu, bet turpinājās ar lielās naudas interešu apkalpošanu pazemotās cietējas tautas nākotnes vārdā. Arī viņam nebija sveši “garīgo balsu čuksti” un neredzamie draugi. Arī nacistu vidē mēdiji bija sevišķa kasta un sunīšus viņi līdz asarām mīlēja... Pārņemot viņu reiz iesākto motīvu, tiek iezīmēta baiga nākotnes aina.


Y


            To neredz tie speciālisti, kuri šīs ideoloģijas un acīmredzamo fenomenu apburti, gatavi tos pētīt, sadarboties un piedāvāt savus pakalpojumus, cerot no “Zilā Viļņa” savas putiņas nosmelt, vai vienkārši tāpēc, ka zinātnieka atbildību aizmirstot, ir pieraduši tiekties pēc vēlamā. Tāpēc, ka ir apžilbināti, apmulsuši un okultajā miglā orientierus zaudējuši.

            Nevar zināt visu, tas nav iespējams. Neviens nav pasargāts, no specializācijas radītām profesionālām un tīri cilvēciski – profesionālām kļūdām. Specializējoties, tiek zaudēts pārskats citās nozarēs un dzīves jomās notiekošajā, tomēr lielākajā daļā gadījumu, pat šauri specializēta problēma ir no citām izrietoša un to radīta, tāpēc pareizi izprotama tikai plaši raugoties notikumos. Pat tīri cilvēciski – ar jaunu parādību saskaroties, tiek zaudēts skatījuma plašums.

            Pētāmā parādība aktualizējas, piesaista uzmanību ar savu svaigumu, košumu, iekrāsojas un tiek uztverta pozitīvāk. Vēlamais, gaidītais liekas tuvāk, bet citu iespējamo cēloņu un ietekmju aktualitāte vai redzējums zūd. Tāpat ir jāatceras, ka uz katru no mums notiek nemitīgs tumšo būtņu spiediens.

            Tumšo būtņu okultais spiediens pieaug reizē ar Cilvēka nozīmību, viņa darītā darba vērtību un redzamību. Tumšās būtnes ietekmē šo Cilvēku uztveres plašumu un sapratni, harmoniju viņos, tā provocējot kļūdas un novirzot uzmanību uz mazsvarīgām un virspusējām parādībām. Lai izturētu šo spiedienu un kalpotu Evolūcijai, ir jābūt stiprai gribai, nesvārstīgai tieksmei, nenovēršamai mērķtiecībai, Uzticībai, tīrai dvēselei un Cilvēciskajām Vērtībām, skaidram Saprātam un dzīvām jūtām, modrai apziņai, stabilai psihei un labai veselībai.

            “Jaunais Vilnis” neapšaubāmi atstāj savas pēdas tur ierautajās un tā tīklos sapītajās dvēselēs. No ceļa novestām un sakropļotām ir tādi paši bērni. Šis ir jauns, pie jau esošajiem klātpienācis faktors, kas nosaka vārgo bērnu dzimšanu.

            Daudz runā par Kosmisko Ugunīgo enerģiju viļņiem un stariem, ar kuriem nāk jaunas Evolūcijas iespējas, bet nevilšus aizmirst to, ka no šīm pašām Ugunīgajām enerģijām glābjoties, tagad, Armagedona laikā tumšās būtnes meklē glābiņu iemiesojoties disharmonisku, nelīdzsvarotu un apjukušu dvēseļu radītos bērnos. Tumšās būtnes ir paranormālām spējām apveltītas graujošu enerģiju nesējas ar tādu pat ietekmi uz saviem ķermeņiem – vājo veselību, psihisko nelīdzsvarotību un Cilvēcisko normu noraidījumu. Tas atbilst Indīgo bērnu aprakstiem tam veltītajās grāmatās un pedagogu stāstos.

            Hēnkampa vairākkārt min 2012. gadu, kā iemiesošanās maksimumu. Ja ņem vērā, ka no 2012. gada atņemot 9 grūtniecības mēnešus iegūstam laiku, kurš cēloņsakarīgi sakrīt ar Armagedona kārtējā cikla beigām, kurā tumšajām būtnēm jāaiziet no smalkās pasaules, tad var redzēt tiešo sakarību un Hēnkampas informētību par patiesi notiekošo.

            Zinot, ka maltusiānisms un “Jaunais Vilnis” ir tumšo būtņu inspirēts un uzturēts, ir pilnīgi skaidrs, ka tās ir viņu rūpes par savu iemiesojumu radīšanu, apvienošanu un tālāko darbības iespēju pavēršanu, kam arī kalpo šī Indīgo bērnu ideoloģija un manipulācijas ar sabiedrību šo bērnu aprūpei. Vienlaicīgi tā ir defekta iecelšana normas kārtā un sabiedrības uzmanības iemidzināšana, pretestības slāpēšana – miglas pūšana acīs. Tāpat ir saprotams, ka viņi centīsies sagrābt planētu un vienpersoniski uz tās iekārtoties vai, neveiksmes gadījumā, to uzspridzināt, kas ir iespējams kā okulti, tā tehniski.

            Tā ir tā pati vecā fašisma ideoloģija, mērķauditorija un iedarbības līdzekļi. Atšķirība ir tikai pseidozinātniskajā un pseidohumānajā terminoloģijā, mitoloģiskajos tēlos. Āriešu rases “blondās bestijas” vietā ir katrs, kurš jūtas citāds. Nav pat svarīgi, kāds tieši – vienkārši citāds un pārāks. Tāds, kurš ir gatavs norauties no ķēdes un pasauli, viņas pašas labā, atbrīvot no viņas ciešanām. Tāds, kuram vajag tikai pateikt – tu esi tas, tu drīksti, tā vajag! Zeme to gaida – ej un pierādi sevi – izdzīvo savu sapni!

            Hēnkampa, Kerola un Drunvalo Melhisadeks to atklāti saka. Roka sveicienam ir pacelta un “lielais maršs uz austrumiem” ir sācies – katrs var tam piebiedroties. Tas, kas notiek mūsu acu priekšā nav nekas jauns. Tas atkārtojas atkal un atkal – vienmēr, kad kāds atklāti paziņo savu izredzētību, un, tās vārdā, pulcinot domu biedrus, gatavojas iekarot pasauli.


CILVĒKI, ESIET MODRI! (Julius Fučiks)



                                                                                       Pauls Stelps

                                                                                       Sociopsiholoģijas asociācija




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa