Par līķu ēšanu.

Vispirms ir jāiegaumē, ka Rīgas radio ir melnās hierarhijas Amerikas nodaļas Eiropas apakšnodaļas Baltijas reģiona Latvijas sektora “latviešvalodīgais” propagandas rupors. No tā vienmēr skanēs tikai melnās hierarhijas un melnajai hierarhijai vajadzīgās runas un trokšņi. Radio ir klausītāju apziņu masu iznīcināšanas ierocis – instruments ar kuru šī hierarhija grauj klausītāju apziņu, morāli, tikumību un domāšanas spējas. Speciāli tam viņu psihologi ir izveidojuši attiecīgas runas un raidījumu uzbūves shēmas un darbības taktiku. Tam ir atlasīti to darīt (kalpot) gatavi melnās hierarhijas darbinieki, kuri savus raidījumus veido izpildot šīs shēmas un to pasniegšanai aicina tos, kuri runās viņiem vajadzīgos tekstus.

Visi Rīgas radio raidījumi ir melnās hierarhijas ideoloģijas propagandas raidījumi. Kā tādi tie vienmēr translēs tikai melnās hierarhijas ideoloģiju, būs melīgi un destruktīvi.

Tālāk ir jāsaprot un praktiski jāpielieto vispārzināmais, ka pašlaik šo planētu (tātad arī Latviju) apdzīvo treju vizuāli līdzīgu, bet saturā radikāli atšķirīgu divkājainu būtņu, kuras visas maldīgi sauc par Cilvēkiem, sajaukuma masa. Pirmās ir tukši Cilvēkveidīgi ķermeņi – dzīvnieciskas miesas, kuras atdzīvina un vada dzīvnieciskās dvēseles – psīhes un dzīvnieciskā intelekta impulsi.

Otrā grupa, raugoties no Dabiskās Kārtības Normu sistēmas, ir iedalāma divās daļas. Pirmā šīs grupas daļa ir Evolūcijai Derīgie Cilvēki, kurus vada Cilvēciskās dvēselēs – NOOS aktivizētājs – Saprāts un tā emanētais Cilvēciskais intelekts. Otrā šīs grupas daļa ir bojātie Cilvēki.

Rīgas radio vienmēr ir dzirdami tikai divkājaino dzīvnieku taisītie trokšņi (tukšās muldēšanas) un melnās hierarhijas samaitāto - bojāto runas. Nevienu Derīgo Cilvēku pie mikrofona nelaiž.

Treškārt, ir jālieto pareizi vārdi. Tas, ko sauc par gaļu, ir dzīvnieku līķi. Tāpēc gaļas ēšana  patiesībā ir līķu ēšana. Tā kā divkājainie dzīvnieki ir tikai dzīvnieki, tad nav lielas starpības  vai tāds līķēdājs ēd četrkājaiņa, spārnota vai divkājaina dzīvnieka līķi. Līķis ir līķis neatkarīgi no tā lieluma, formas un anatomiskās uzbūves.

Līķu ēšanā netiek ievērots apgarotās matērijas (visa mūsu planētas matērija ir dažādās intensitātēs un kvalitātēs apgarota matērija) vertikālās plūsmas princips. Līķēdāji apēd sev līdzīgo (visi dzīvnieki ir dzīvnieciski apdvēseļotas un intelektuālas būtnes) dzīvnieku miesas – veic horizontālo pārnesi. Tāpēc līķu ēšana ir vampīrisma forma. Līķu ēdāji, nogalinot atņem dzīvnieciskās dvēseles mājvietu – Evolūcijas plūsmas daļu nogalinātā dzīvnieka monādei un tā bremzē tās Evolūciju, par ko nes karmisku atbildību kara nestā posta, ciešanu un garīgās dzīves traucējumu vai atpalicības veidā. Tas, protams, attiecās uz Cilvēkiem, kuriem ir Karma un atbildība. Divkājainie dzīvnieki ir bezatbildīgi – tiem nav pēcnāves dzīves (tāpēc par to neinteresējas) un atkaliemiesošanās (tāpēc tādai netic). Viņi dzīvo vienreiz un pēc nāves beidz pastāvēt nekādas pēdas aiz sevis neatstājot. Tāpēc tukšās divkājainās čaulas ir ārpus individuālās karmas darbības, bet, individuālu fizisku ciešanu veidā, nes tikai kolektīvās karmas izpausmes. Divkājiem līķu ēšana ir parasta parādība, kura nekādas sekas uz to dzīvi neatstāj. Līķu gabali  tiem ir tikai apēdamas matērijas pikas – ķīmiskas vielas, minerāli, aminoskābes utt. Viņi paši ir tikai matērijas pikas – biomasa, kuru pēc viņu nāves apēd tārpi un baktērijas, tāpēc viņiem ir pilnīgi vienalga ēst līķi vai nē – viņu dzīvēs no tā nekas nemainīsies. Divkājainiem nav brīvas gribas un tāpēc izvēles – ēst līķi vai nē. Viņiem ir jāēd viss, ko vien tie var dabūt sev iekšā.

Pavisam citādi tas ir Cilvēciskajām būtnēm. Patiesībā līķu ēšana vai atturēšanās no tās ir tikai Cilvēciskām būtnēm attiecināms jautājums. Cilvēkiem ir Gribas Brīvība un viņi var izlemt – ēdīs šodien līķu gabalus vai no tā atturēties.

Derīgie Cilvēki visādi pretojas līķu ēšanai, bet samaitātie uztur līķu ēšanu.  Cilvēciskajām būtnēm, neatkarīgi no viņu derīguma vai samaitātības pakāpes, līķu ēšanas postošās sekas visupirms izpaužas viņu Evolucionāro procesu gaitā, domāšanas ievirzē un kvalitātē, bet pēc tam Karmiskajā atbildībā un tās ietekmē uz viņu fizisko ķermeņu “dzīves kvalitāti”.

Cilvēciskām būtnēm līķu ēšana nes postošas sekas – pagrimumu – tālāku bojāšanos. Būtu nepareizi domāt, ka līķu ēšana ir bojāšanās cēlonis. Patiesībā ir tieši otrādi – līķu ēšanai pievēršas morālā un garīgā pagrimuma rezultātā un līķu kāre ir samaitātības rādītājs. Tāpēc nesamaitāti Derīgie Cilvēkbērni jūt riebumu pret līķa gabaliem uz galda, bet bojātie pēc tiem kāri sniedzas. Savukārt bojātie vecāki samaitā Derīgos Cilvēkbērnus pieradinot viņus pie piespiedu līķu lietošanas pārtikā. Tā kā  līķu ēšana vispirms ietekmē līķu ēdāju dvēseles un prātus, un tikai vēlāk viņu fiziskos ķermeņus (fiziskie ķermeņi ir kolektīvs īpašums – kolektīvās karmas darbības objekts), tad viņi neredz un neizprot līķu ēšanas postošās sekas – sakarību starp apēstajiem līķiem un vēlāk saņemtajām ciešanām – pozitīvo iespēju zudumu.

Bojātie Cilvēki – līķu ēdāji izdomā aizvien jaunas teorijas un to ietvaros pamatojumus līķu ēšanas turpināšanai, bet Derīgie Cilvēki ar saviem dzīves piemēriem pierāda līķu ēšanas nevajadzību. Tā katrs seko savam Ceļam – turpina kustību Evolūcijā vai attālinās no tās – vēl dzīviem esot pārvēršas par to, ko ēd – kļūst līķu emanācijām piepildīti morāli līķi. Nevajag aizmist, ka līķu ēšanas tradīcijas popularizēšanas (kurā piedalās arī “progresīvās un objektīvās zinātnes” medicīnas daļa) pamatā ir gaļas ražošanas un pārstrādes industrijas ražojumu reklāma un veicināšana. Šī industrija ienes lielu daļu melnās hierarhijas kapitālu peļņā. Tā melnās hierarhijas vadībā par kauto lopiņu asiņu naudu morāli pagrimušie gremdē viens otru un samaitā neuzmanīgus un vieglāk ietekmējamos Derīgos Cilvēkus.

* * *

Terorisms ir “attīstīto un civilizēto” rietumu valstu specdienestu organizētas un vadītas akcijas. Teroristiskās organizācijas ir šo valstu specdienestu darba orgāni. Ar to palīdzību šie dienesti risina savus uzdevumus – veido sabiedrisko domu, iznīcina traucējošos vai ietekmē ģeopolitisko un politisko klimatu valstīs. Tā kā arī rietumvalstīs valda hegemoniski pakārtota subordinācija, tad hegemons sarīko “terora aktus” sev izdevīgās vasaļu valstu vietās. Tādā veidā hegemons izdara spiedienu uz sev pakļauto valstu valdībām. Savukārt pakļauto valstu policija un specdienesti darbojas tiešā hegemona vadībā un izpilda hegemona rīkojumus. Kad hegemona (ASV) radītās un vadītās teroristu vienības vai individuālie izpildītāji Francijā izdara spiedienu uz Olandu vai kādu citu, tad Francijas dienesti saņem rīkojumu nogalināt izpildītāju vai izsludināt viņu par “psihu – vientuļnieku” atkarībā no tā kāds rezultāts ir jāpanāk.

Rietumu “attīstītās un civilizētās” valstis ir melnās hierarhijas sastāvdaļas un administratīvie izpildorgāni. To valdībās ir melnās hierarhijas samaitātie bojātie Cilvēki – visbiežāk līķu ēdāji.

Terorisms arī ir līķu ēšanas izraisīta parādība.

* * *

Melīgums ir neatņemama melnās hierarhijas dzīves daļa, bet norišu idiotiskums ir acīm redzamā melnās hierarhijas veidotās pasaules sabrukuma aina, kas pastiprinās un pastiprināsies ar katru dienu.

Nākošgad jūs nepazīsit pasauli tādu, kādu redzat šodien. Tā būs pilnīgi cita. Šī, jums pierastā, pasaule ir beigusies.

                                                                                                                        Antiņš