Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

517.

No: sīpoliņš       Temats: spēka tiesības

?←      2014. gada 09.jūnijs 14:28:12

1939.gadā Tautu Savienība bija faktiski rīcības nespējīga agresoru priekšā. Nesen bija beigusies viena no smagākajām ekonomiskajām krīzēm. Uz šī fona karstā un sausā vasarā sākās II Pasaules karš. Visas iepriekšējās Hitlera agresijas notika uz Eiropas valstu diplomātisko spēļu pret PSRS fona.

2014.gadā ANO ir pierādījusi savu rīcības nespēju. Ir paziņots, par krīzes pārvarēšanu, šīs krīzes dziļumu salīdzinot ar 20.gs. 30-to gadu krīzi. Paredzama karsta un sausa vasara, bet notikumi Ukrainā, Tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā, NATO karabāzu izveide utt., liecina par iespējamu jaunu pasaules pārdales meiģinājumu.

Pirms 1939./40.gada notikumiem tika dedzināts Reihstāgs, apgalvots ka komunisti ir visa ļaunuma sakne, pārkāptas valstu konstitūcijas lielākajā daļā Eiropas (pie varas apvērsumu ceļā nokļuva autoritāri līderi). Tagad Ukrainā ar ASV un Eiropas valstu atbalstu pie varas nācis atklāti nacistisks Hitleram uzticīgu trešā reiha pēcteča režīms.

Pēdējo gadu notikumi Tuvajos austrumos, Ukrainā un citur liecina par "spēks rada tiesības" principa atgriešanos kā politiskās un ekonomiskās ikdienas sastāvdaļu un likuma, kā sabiedriskās pašorganizācijas veida lomas mazināšanos. Tādejādi izveidojas liels vairums tiesību normu, kuru piemērošana vienkārši nav iespējama gan pretrunu, gan vienkāršas nesodāmības (spēka radīto tiesību) dēļ.

Likums ir norma, kas satur kopā valsti, sabiedrību un indivīdu un tā pārkāpēji ir sodāmi. Tikai šādā veidā spēj pastāvēt sabiedrība.

Kāds ir Jūsu viedoklis par likumpārkāpuma pieļaujamību, ja tas pārkāpējam ir racionāli nepieciešams solis kāda tālāka pozitīva mērķa sasniegšanai? Kādas sekas rada šāda rīcība un vai vispār ir iespējams pozitīvs rezultāts?



Par likuma spēka un spēka varu.

 

Ievada vietā

 

Šis raksts – atbilde jūnija sākumā tapa kā kodols nodomātam plašākam skaidrojumam par to, ka Latvijai priekšā stāv sašķelšanās divās daļās pa Daugavas gultni. Tad gribēju parādīt galvenos cēloņus, kuri ved uz to.

„Tas, kas ir pats sevī sašķēlies, nevar pastāvēt savienots” – mūžveca gudrība no vienas puses un pašmāju pelēko ekonomikas kardinālu „sludinājumi” TV studijās no otras puses: „Nav nākotnes Latvijai kā tādai. ES attīstības ceļā un vīzijās nākotnes perspektīvas ir tikai Rīgai un to pavadošajām pilsētām. Pārējiem jāsamierinās ar to, ka tiem nekādas nākotnes nav. Tie ir Nekas un sauc tos par Neko”, - liek saprast, ka tas, kas notiek Ukrainā ir uzskatāms piemērs par to, kas sagaida Latviju, ja tā turpinās kustību uzsāktajā virzienā.

Tas, kas notiek Ukrainā, ir tas pats, kas mazākos mērogos notika Latvijā, un te izmēģināts, tika pārnests uz Ukrainu. Tādus eksperimentus pieļāva lielā Ukrainas un Latvijas vēsturiskās situācijas, noietā ceļa un veidošanās apstākļu līdzība. Ja Krievija nepieliktu pūles esošās situācijas normalizācijai un ar perfektiem soļiem neslāpētu „rietumu” – ASV un NATO agresiju – ļautu sevi ievilkt karā Ukrainā, tad tieši tas pats rudenī tiktu uzsākts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šeit tiktu atklāta „otrā fronte” NATO uzbrukumiem Krievijai – Pēterburgai, kas galarezultātā novestu pie Baltijas sašķelšanās divās teritorijās.

 

Visas vardarbības eskalācijas Ukrainā sākās pēc ASV emisāru ierašanās...

Obama nupat brauc uz Igauniju...

Baltija esot ieguvusi īpašu nozīmi...

Gaidiet pārmaiņas...

Gaidiet notikumus!

 

Sīpoliņš precīzi uztvēris analoģijas 1939.- 1941. un mūsdienu apstākļos. Karš patiešām notiek. Toreiz karš tika izraisīts pasaules lielbagātnieku interesēs un vajadzībai. Arī tagad tas notiek lielbagātnieku interesēs un patikšanai.

ASV ved ekonomisku interešu diktētu karu pret Krieviju, tāpat kā tā to ved pret katru attīstībā esošu valsti pasaulē – Eiropā, Āzijā, Āfrikā (DĀR bija ekonomiski attīstīta valsts, kuru iznīcināja ar tai uzspiestu sociālo reformu palīdzību) un Latīņamerikā. Amerika grauj šo valstu ekonomikas, sabiedrisko un kultūras dzīvi, uzspiež, ja var (Latvijā var) tām amorālu, netiklu – homoseksuālu vai citādi perversu sadzīves modeli, kurš bez citu ieroču pielietojuma iznīcina šo zemju iedzīvotājus, korumpē valstu inteliģenci un pārvaldes aparātu, valstu valdībās sasēdina savus ielikteņus.

ASV veic šo zemju okupāciju, par okupācijas spēku izmantojot korumpētos un tā sev paklausīgos šo zemju iedzīvotājus.

PSRS nesabruka kādu iekšēju problēmu dēļ. ASV to sagrāva veicot mērķtiecīgus, secīgus soļus saskaņā ar izstrādātu plānu. Tas, ko mēs te Latvijā un citur saucam par „atbrīvošanos” un „neatkarības atgūšanu” patiesībā ir ASV okupācija un nonākšana NATO verdzībā. 1990.gadā PSRS beidza pastāvēt un kopš tā laika ir ASV okupēta teritorija, kuru ASV pārvalda caur saviem korumpētajiem ielikteņiem. Tādā kārtā Latvija tāpat kā visa bijusī PSRS ir okupēta teritorija, ar kuras resursiem un iedzīvotājiem izrīkojas kā ar uzvarētās zemes resursiem un iedzīvotājiem.

Tas, kas pašlaik notiek, ir plānveidīgas akcijas Krievijas ekonomiskās attīstības bremzēšanai. ASV un tās pakalpīgie vergi no ES administrācijas – ielikteņi ES valstu valdībās saviem vēlētājiem publiski taču nevar teikt: „Mēs bremzējam Krievijas ekonomikas attīstību tāpēc, ka gribam turpināt to izlaupīt”. Viņi taču nevar atklātībā (savās savai izglītotajai publikai rakstītajās grāmatās viņi to nemaz neslēpj) teikt, ka viņi dara visu, lai šo okupēto un okupācijai paredzēto zemju iedzīvotāji nekad labi nedzīvotu, ka viņi dara visu to, kas pazemina šo zemju iedzīvotāju labklājību.

Tāpēc viņi izdomā (un rada) visādus briesmu stāstus par šīm zemēm, to valdībām un līderiem, lai varētu tās pakļaut „izolācijai” un „sankcijām” (aplenkumam un blokādei), valdību korupcijas pasākumiem, nepaklausīgo līderu nomaiņai ar sev paklausīgiem, iedzīvotāju debilizācijai un pie vajadzības arī fiziskai iznīcināšanai (kā Latvijā) ar dzimstību samazinošu programmu ieviešanu skolās, juvenālo justīciju, veselības aizsardzības sistēmas sagraušanu un izvešanu darbos ārzemēs.

Tas, kas notiek pret Krieviju, ir pilna mēroga karš tās ekonomiskās attīstības bremzēšanai. 1991.gadā arī to okupēja ASV un to pilnībā vadīja ASV ielikteņi, bet Krievija lēni atgūstas nu cīnās pret to ASV interesēs pārvaldošo okupantu 5.kolonnu, lai atgūtu savu neatkarību un nokratītu ASV okupantu jūgu un atkarību no ASV. Tādēļ arī notiek tas, ko redzam (vai neredzam - nerāda) TV un dzirdam (nedzirdam - nestāsta) radio un noteikti neraksta avīzēs un žurnālos. Tādēļ visi tie briesmu stāsti par Krieviju un Putinu, kuri visi vēlāk izrādās ir tikai avīžu pīles un sociālo tīklu murgi un meli, ļaunprātīgi safabricējumi. Tāpēc genocīds Ukrainā, kurā nacistu internacionāle – ES iznīcina mierīgos iedzīvotājus viņu dzīvesvietās (jo ar bruņotās pretošanās kustības spēkiem galā netiek) un iznīcinot Ukrainas pilsētas, izdzen viņus bēgļu gaitās uz Krieviju.

Tāpēc nacistiskā internacionāle – ASV un ES atsakās no starptautisko un vispār no jebkuru tiesību normu ievērošanas, pārtrauc līgumu un konvenciju darbību – ieiet arvien dziļākā karastāvoklī.

Tādas, lūk, bija domas jūnijā, kuru dēļ jutu vajadzību izstāstīt par Latvijai draudošo sašķelšanu, bet tad es sapratu, ka („Dari, kas ir jādara un lai nāk, kam jānāk”) tagad no Latvijas te nekas vairs nav atkarīgs. Tās liktenis izšķiras Krievijā un tieši Ukrainā. Ja tur uzvarētu nacistu internacionāle – ASV un ES, tad sašķelšanas scenāriju Latvija nevarētu novērst. Ja notiks Krievijas deokupācija, tad tāda pati deokupācija notiks arī Latvijā – Latvija atgūs neatkarību un latvieši varēs atgriezties mājās, atjaunosies Latvijas valsts, tās ekonomika un sabiedrība.

Ja Krievija atbrīvosies (un tas sāksies šoruden no Ukrainas), tad ASV neizdosies īstenot savus pasaules kundzības plānus un Zeme ieies citu sabiedrisko un ekonomisko attiecību sistēmā – lielbagātnieki beigs vest Zemi iznīcības ceļā. Valstis pārorientēsies uz labvēlīgu sadarbību un savstarpēju palīdzību.

Utopija?!

Cāļus skaita rudenī!

 

***

 

Likumību nevar atjaunot ar likumpārkāpumu, ja vien tas, ko uzdod par „likumu” nav noziedzīgs savā būtībā un darbības sekās.

Ja Satversme ir pārkāpta vienreiz un otrreiz, tad tā var tikt pārkāpta un tiks pārkāpta arī trešo, ceturto un piekto reizi...

            Ja likuma vietā stājas likuma interpretācija, tad likums beidz pastāvēt, tāpēc, ka katram var būt sava likuma interpretācija, kura ir spēkā tik daudz, cik to aizstāv interpretētāja rīcībā esošās spēka struktūras un tad likuma varas vietā ir stājusies spēka vara.

            Ja nedarbojas Satversme un likuma vara, tad ir noticis valsts apvērsums, kurā varu ir sagrābis pretvalstisku elementu grupa vai prettautisks ārzemju ielikteņu režīms, bet tautas pienākums ir atjaunot likumīgo varu, Satversmes darbību un likuma varu.

            Ja likuma varas vietā ir nākusi spēka vara, tad jebkura tautas spēka vara Satversmes un likuma varas atjaunošanai ir pieļaujama un nepieciešama tādā mērā un veidā, kāda ir likumpārkāpēju pretošanās daba.

            Ja tautas noteiktā likuma un Satversmes vietā ir nākusi ārzemju okupācija vai okupācijas ielikteņu vara, tad tautai ir jāpieliek visas pūles tādas okupācijas varas nokratīšanai un Satversmes un likuma varas atjaunošanai. Patiesībā ir jārunā par Nacionālās Atbrīvošanās Kustības uzsākšanu.

            Satversmes un likuma varas atjaunošanai tauta var pielietot visus tam nepieciešamos līdzekļus un palīdzības meklējumus šī mērķa īstenošanai pie jebkura sabiedrotā (piem. Ziemeļkorejas vai Jaunzēlandes pamatiedzīvotājiem), kurš atzīst šādu mērķu taisnīgumu, pamatotību un likumību.

            Šī vienkāršā loģika nozīmē to, ka pašreizējā „Latvijas valsts” – visa tās elite un viņu līdzskrējēji sēž uz „plāna ledus”, kuru notur tikai un vienīgi okupantu spēki un tautas pasivitāte. Gadījumā, ja okupants zaudē savu spēku, tad pat pie esošās tautas pasivitātes ielikteņi elitē zaudē visu, jo pat niecīga tautas pretestība ar ārzemju spēku atbalstu šo eliti „izvada” no valsts vai „ievada” (iespējams pat likumu brīvas interpretācijas un antikonstitucionālu darbību zonā) uz apsūdzēto sola un tam sekojošajās vai pirms tām esošajās represijās.

            Tāpēc nekad nevajag pārkāpt Satversmi un pavērt ceļu likumu interpretācijām, kas rada precedentus un pieļauj tādu pat darbību attiecībā uz tālākiem Satversmes pārkāpumiem un likumu patvaļīgām interpretācijām, kurās likums kļūst par masku, piesegu atsevišķu Cilvēku vai Cilvēku grupu ambīcijām.

Pašreizējos apstākļos, kad Latvijas Republikas Satversme ir pārkāpta radikāli pasliktinot Latvijas valsts un Tautas stāvokli – ir zaudēta Neatkarība un pašnoteikšanās, ir atņemta Saimnieciskās dzīves iespēja savā zemē un iespēja audzināt savus bērnus tautas turpināšanai (ir izvērsta iedzīvotāju skaitu samazinoša perversiju izplatīšana skolās un ģimenes postošas ideoloģijas masveidīga propaganda visās dzīves jomās – mēs tā arī neesam redzējuši tā nosodījumu rezolūcijā no Latvijas Dievturu Sadraudzes, Izglītības un Zinātnes ministrijas, ES deputātu, NVO „Zaltis” un teoloģijas fakultātes kopīgi rīkotās konferences, kuras uzstādījums š.g. 5.aprīlī bija „Latvija dodas uz sakoptu nacionālu valsti”), katrs centiens atjaunot Satversmes darbību un likuma varu jebkuriem līdzekļiem ir apsveicams, situācijai piederīgs un taisnīgs, ja tas atdod Satversmes darbības spēku – novērš likuma interpretācijas spēka varas darbību.

 

 

***

 

 

            - Kāpēc sabruka Ukraina?

To pašu iemeslu dēļ, kādēļ sabrūk Eiropas Savienība.

Pirmkārt tāpēc, ka tā ir izlietojusi, „nokurinājusi” visu tās izveidē ieguldīto idejisko, politisko, kultūras un sabiedrisko resursu. Tāpēc, ka tās pamatā darbojās iepriekšējās sistēmas atlikumu resursi, tā vietā, lai šī valsts (savienība) augtu uz jaunu ideju, vajadzību, kultūras un attiecību dīgstošajām sēklām. Abos gadījumos tās bija vecu celmu un sakņu atvases. Šim veidojumam nebija jaunu sakņu.

Otrkārt, tas bija vecu problēmu mantinieks, kurā nebija vietas jaunām Cilvēciskām attiecībām. Šim veidojumam trūka vienojošā kodola. Tajā tika apvienoti Cilvēki ar diametrāli pretējiem mērķiem un skatījumu uz nākotni. Vieni tajā iesaistītie – ražojošie bija ekspluatējami zemcilvēki – kolonija sevi Pārcilvēkos iecēlušajiem izmantotājiem.

Treškārt, tās elitei nebija saišu ar savu elektorātu, kuru tā tiecās izmantot ar „skaldi un valdi” metodi, uzturot cīņu elektorāta atšķirībās un veģetējot uz šo atšķirību izmantošanu. Elite, tā vietā, lai vienotu valsti, to visu laiku šķēla un izmantoja vienu daļu pret otru, lai panāktu sev, bet ne iedzīvotājiem vajadzīgo rezultātu.

Ceturtkārt, Ukrainas teritorija ir vēsturiski mākslīgi samontēta no apgabaliem ar atšķirīgu vēsturi, vēsturisko pieredzi un tās ietekmi uz Cilvēka apziņu. Ukrainas teritorijai nav vienotas kopīgas vēstures, vēsturiskā ceļa uz šodienu. Katra šīs teritorijas daļa (tāpat kā Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme) tagadējā Ukrainā nonāca citā vēsturisko transformāciju ceļā, tām nav kopīgu vēsturisko sakņu, kas tās var noturēt kopā. Līdz šim tās tika turētas kopā caur kādu pāri stāvošu procesu, ietekmi un darbību – caur virsideju par Kopīgu Labāku Nākotni.

Piektkārt, Ukrainā tika apvienoti šo atšķirīgo teritoriju iedzīvotāji ar atšķirīgu, pretēju vēsturisko pieredzi, attieksmi pret pagātnes notikumiem un šo notikumu vērtējumu. Līdz ar to viņiem viņu nākotnes pozitīvās ainas iemiesojas diametrāli pretējos tēlos un notikumos. Viņu dzīves mērķi nav savienojami, bet ir savstarpēji izslēdzoši. Ukrainas pamatteritoriju iedzīvotāji grib turpināt dzīvot tur, kur viņi tagad dzīvo, bet pievienoto Rietumu apgabalu iedzīvotāji grib padzīt pamatiedzīvotājus un ieņemt viņu teritorijas. Savukārt pamatteritoriju iedzīvotāju palikšana savās dzīves vietās pilnībā izslēdz rietumnieku dzīves mērķu realizāciju.

Sestkārt, dienvidaustrumu iedzīvotāji pārstāv reālo ekonomikas sektoru, kurš savā būtībā un ekonomiskajās saitēs ir saistīts ar Krieviju (tāpat, kā tas ir ES), un tā ekonomiskā labklājība balstās uz šīm saitēm, jo visa vēsturiskā ekonomiskā dzīve ir loģiski šīs saites veidojusi un uzturējusi, uzturot šīs pasaules daļas savstarpēji papildinošo vienotību. Viņu nākotnes labklājības vīzija saistās ar ciešāku integrāciju Krievijā, ar tās pasūtījumiem, tirgu un izejvielām.

Savukārt rietumniekiem – valsts ideoloģiskā monopola turētājiem, banku kapitālistiem un oligarhātam – valsts peļņas piesavinātājiem visas rožainās nākotnes cerības saistās ar rietumiem un rietumniecisko, no kurienes arī saņem pamudinājumus un cerības.

Septītkārt, Ukraina atrodas starp divām karojošām nometnēm – Krieviju un NATO (ES starp topošo Austrumu savienību un anglosakšiem).

Astotkārt, Ukrainā notiek cīņa starp divām ideoloģijām, kurā katra no tām veic atšķirīgu transformāciju. Austrumu ideoloģija cenšas izlauzties un atbrīvoties no esošās brūkošās ekonomikas un starptautisko attiecību žņaugiem (ASV diktāta un kolonizējošās politikas) un sākt veidot jaunu, līdzvērtību ievērojošu starptautisko ekonomisko un tiesību politiku, vienlaicīgi pasargājot savus iedzīvotājus no Rietumu destruktīvās, visas Cilvēciskās vērtības noārdošās ietekmes.

Rietumu ideoloģijas pamatā ir visa Cilvēciskā iznīcināšana, dzīvnieciskās dabas un instinktu kāpināšana to izmantojot totālai kontrolei pār valstī notiekošajiem procesiem, lai nepieļautu Ukrainas kā spēcīgas valsts esamību un piedalīšanos starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās. Rietumiem Ukraina ir vajadzīga tikai un vienīgi kā paklausīgs manipulējams rīks, tās savtīgai izmantošanai pret citām valstīm – Krieviju un topošo Austrumu savienību.

Devītkārt, Ukraina ir zaudējusi katras valsts esamības pamatu un mērķi – realizēt savu neatkarīgo iekšējo un ārējo politiku. Ukraina ir kļuvusi par destrukcijas instrumentu citu valstu rokās, to destruktīvo mērķu realizēšanai. Caur Ukrainu (tāpat kā Latviju) tiek novadītas destruktīvas akcijas kā pret Krieviju, tā pret ES, bet pati tā, kā vienota un attīstībā esoša valsts, šiem destruktīvajiem spēkiem ASV nav vajadzīga. Tieši otrādi – tā viņiem kalpo par destruktīvu rīku tikai tajā gadījumā, ja tā ir atkarīga, vāja un pretrunu sašķelta. ASV ieliek Ukrainu par granātu Eiropas mērkaķa rokās.

Desmitkārt, Ukraina ir saņēmusi pagātnes nacisma ideoloģijas un cilvēknīšanas sociālās un dvēseliskās slimības injekciju. Otrajam Pasaules karam beidzoties, daļa Hitleram un Benderam uzticīgo Rietumukrainas šovinistiskās organizācijas UNO biedru aizgāja pagrīdē, izveidoja labi konspirētu tīklu, kurš pamazām iefiltrējās visos Ukrainas vietējās un augstākās varas līmeņos. Daļa benderiešu (nacistu) evakuējās – emigrēja uz ASV un Kanādu, kur „pārziemoja”, „kopa savu ukrainiskumu” un šovinistiskā naida garā audzināja savus bērnus. Naids pret krieviem kļuva par viņu dzīves vadmotīvu, ap kuru vērpās „ukrainiskā gara uzturēšana”.

Pēc „neatkarības atgūšanas” (nonākšanas NATO kalpībā) pie varas nokļuva vietējie benderieši, kā arī uz Ukrainu no Kanādas un ASV attransportēja lielu daļu „vecā nacionālā rauga” – naidā pret visu krievisko audzinātos aizjūras ukraiņus. Kopīgiem spēkiem viņi „reformēja izglītību”, „ieviesa kapitālismu”, liberālismu (kurš gan nav redzējis ekshibicionistisko ukrainiešu „femen” grupas plikos pupus?! Kurš nezin, ka Eiropas bordeļos Ukrainas prostitūtas ir visplašāk sastopamās „darbinieces”?) un skolās aiz nacionālā gara audzināšanas un pareizās vēstures pasniegšanas maskas bērnos sāka attīstīt naidu pret saviem līdzcilvēkiem. Tādā veidā ukraiņus sašķēla divās nesamierināmās daļās. „Īstie ukraiņi” gaidīja brīdi, kad varēs sākt izrēķināties ar nīstajiem „moskaļiem”. Vēl nesen Makkeins Tallinā atkārtoja, ka: „Ar Ukrainu Krievija ir lielvalsts, bet bez Ukrainas parasta valsts”. Tāpēc, lai nebūtu tādas lielvalsts, ASV saplosīja Ukrainu. ASV saplosīs jebkuru, ja tas stiprinās ASV varu pasaulē.

Un visbeidzot, Ukrainā par ļaužu prātiem un īpašumiem cīnījās divi baznīcu strāvojumi – Krievijas pareizticīgā baznīca un jezuītu ordeņa radītā himera – uniāti. Tādā kārtā, pie Ukrainas valsts sagraušanas savu roku ir pielicis arī Vatikāns.

Ukraina esot unitāra valsts.

- Kur jūs Ukrainā redzat tās unitaritāti?

- Kā var palikt teritoriāli vienots un nedalāms tas, kas ir sašķelts visos iespējamajos Cilvēka dzīves aspektos?

- Kā var palikt vienoti tie, kuri ir sadalīti slepkavot kārajos un viņu „atriebes upuros”?

- Kā var neatriebties atriebei audzētie un neaizstāvēties atriebšanai nolemtie?

- Kā viņus var noturēt vienā valstī?

 

Tikai vienā veidā. Valsti var pacelt un noturēt pieaugošā (radošā) vienotībā kāda visus vienojoša par patēriņu augstāka Ideja, kura iezīmē tuvākas, draudzīgākas un Dzīvības pilnākas attiecības starp Cilvēkiem, Ideja, kura vairo labāko Cilvēkā un caur šo labāko vieno viņu ar viņa labāko nākotni, vieno viņu ar Cilvēces Garīgo meklējumu ceļu. To var dot tikai tāda Ideja, kura vairo Dzīvību uz Zemes un rosina pārspēt savus senčus laba darīšanā, sasniegumos Zinātnē, Kultūrā un Sirsnībā.

Tikai Cilvēcībā pārāka Ideja var dot ierosmi jaunas valsts izaugsmei un Ideja, kura šīs Cilvēciski augstākās attiecībās iesaistītu maksimāli lielāku Cilvēku skaitu visā pasaulē.

 

...Vai arī pārvēršot šo valsti par koncentrācijas nometni, kurā šīs valsts „vienotības sargātāji” slepkavo tādas „vienotības” pretiniekus.

Viss.

Esam atbraukuši.

Makkeins berzē rokas...

 

Amerika karos ar Krieviju līdz pēdējam ukrainim, latvietim, eiropietim, aziātam un nēģerim, līdz pēdējam Cilvēkam uz Zemes...

 

                                                                                               

Antiņš



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa