Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


Tiesiskās atmodas ceļš.


3. solis - Par laba saimnieka rūpību.


Tiesībās ir pazīstams jēdziens „krietna un rūpīga saimnieka rūpība”. Laba saimnieka rūpība ir tas uzmanības un atbildības slieksnis, pēc kura tiek mērota personas atbildība par jebkura trūkuma, bojājuma vai zaudējuma atlīdzību. Ja persona ir ievērojusi „krietna un rūpīga saimnieka rūpību” veicot savus pienākumus, tad tā nenes atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. Tomēr nedz Civillikums, nedz Komerclikums, nedz kāds cits dokuments nenosaka konkrētu laba saimnieka rūpju robežu. Tomēr šī robeža ir ļoti būtiska, ja kāds pieceļas un paziņo, ka IR vai VĒLAS BŪT saimnieks.

Jēdziena „krietna un rūpīga saimnieka rūpība” izpratne var tikt attiecināta uz šauru civiltiesību nozari, vērtējot, vai projektētājs kā nozares speciālists vai auto servisa darbinieks kā ilggadējs profesionālis savu darbu ir paveicis ar laba saimnieka rūpību un kļūdu vai bojājumu nav pamanījis, tāpēc, ka neviens saprātīgs nozares speciālists nebūtu to paredzējis, nevis tādēļ, ka vienkārši izdarīja darbu ķeksīša pēc. Tieši tāpat, šo jēdzienu ir iespējams attiecināt uz jebkuru personu tās attiecībās ar Valsti vai Tautu.


Ir viegli pateikt, ka esam un gribam būt saimnieki savā zemē, tomēr ir jāsaprot, kas slēpjas aiz katra vārda šādā paziņojumā.


„Krietns un rūpīgs saimnieks” ir plaši interpretējams jēdziens, kuru tiesu prakse un tiesību zinātnieki piepilda ar konkrētu saturu, jo ikviens gadījums jāvērtē individuāli, lai sasniegtu taisnīgu un objektīvi pamatotu tiesisko attiecību noregulējumu. Ir iespējams definēt tikai norādes, pēc kurām mēs atpazīstam „krietna un rūpīga saimnieka rūpību”.


Vērtējot, vai persona savus pienākumus ir veikusi ar krietna un rūpīga saimnieka rūpību, vērā ņemami ir ne tikai objektīvie, bet arī subjektīvie kritēriji. Krietna un rūpīga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar personas subjektīvo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu. Tātad, lai konstatētu, ka tas konkrētajā situācijā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, nepietiek pierādīt, ka tas godprātīgi pildījis savus amata pienākumus. Ir jāpierāda arī tas, ka pastāvot analogai situācijai, līdzīgi būtu rīkojusies jebkura cita vidusmēra saprātīga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecīgajā jomā. Gadījumā, ja nav iespējams pierādīt, ka persona rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks, tas ar visu savu mantu ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem. Tas ir noteikts Civillikumā un Komerclikumā, divos „jumta” likumos, kas regulē sabiedrības likumpaklausīgās daļas funkcionēšanu.


Jēdziens „krietns un rūpīgs saimnieks” cita starpā ietver personas pienākumu:

·     ievērot normatīvos aktus, kas nozīmē, ka persona atbild ne tikai par savu, ar likumu noteikto, pienākumu izpildi, bet arī kopumā par to, lai no tās izrietošā struktūra, organizācija vai saimniecība ievērotu savus pienākumus savas darbības likumību;

·     ievērot struktūras, organizācijas vai saimniecības iekšējo regulējumu, kompetenču un prasmju sadalījumu;

·   ievērot struktūras, organizācijas vai saimniecības lēmējinstitūcijas lēmumus, pie nosacījuma, ka dalībnieku sapulces pieņemtie lēmumi nav pretēji likumiem un labiem tikumiem.

·    Būt lojālam un uzticamam pret struktūru, organizāciju vai saimniecību un tās dalībniekiem, kas nozīmē, ka personai ir aizliegts rīkoties savu privāto vai trešo personu interesēs.

·   Rīkoties ar vislielāko rūpību, pieņemot lēmumus par struktūras, organizācijas vai saimniecības darbību, tās vadību un pārvaldību. Jāatzīmē, ka jebkurā lēmuma pieņemšanā, darījuma noslēgšanā un jebkuru citu darbību veikšanā persona nedrīkst pielaist pat vieglu neuzmanību. Tāpēc katrā lietā, darījumā vai darbībā personai ir jārīkojas maksimāli efektīvi, precīzi un tiesiski prognozējot iespējamā lēmuma sekas.


Lai arī krietna un rūpīga saimnieka rūpības jēdziens nekur tiešā veidā nav definēts, no tiesību teorijas un judikatūras izriet, ka papildus visam iepriekš minētajam, no laba saimnieka cita starpā tiek sagaidīts, lai tas sev piešķirtās pilnvaras izmantotu labā ticībā, saimniecības vislabākajās interesēs un nekādu citādu motīvu vadīts.


Praktiski tas nozīmē, ka krietnu un rūpīgu saimnieku raksturo nesavtība, lojalitāte un patstāvība lēmumu pieņemšanā. Krietns un rūpīgs saimnieks pats lemj, kad un kas ir jādara un kādā veidā tas ir jādara, lai iegūtu maksimālo labumu struktūrai, organizācijai vai saimniecībai, kurai ir piederīga konkrētā persona. Krietns un rūpīgs zemnieks bez norādēm no malas redz un saprot, ka, neatkarīgi no dažādām teorijām par to, no kuras puses kāpostu labāk laistīt, redz un saprot, ka kāposts IR JĀLAISTA tur, kur zeme ir sausa, savukārt īslaicīgas peļņas labad nevar pārdot visus labākos graudus, jo nākošajā gadā atkal būs sēja un nepieciešams atstāt sēklu. Krietns un rūpīgs celtnieks redzēs, kad sienas ir nožuvušas un ir iespējams līmēt tapetes, nevis darīs to iespējami ātri, lai saņemtu savu naudu un varētu steigties uz nākošo objektu. Uz krietnu un rūpīgu saimnieku attiecas senais sakāmvārds par ragavu taisīšanu vasarā. Krietna un rūpīga saimnieka darbība pēc būtības izslēdz iespēju, ka atšķiras darba kvalitāte darot kaut ko sev, draugam vai pārdošanai.


* * *


Krietna un rūpīga saimnieka rūpības pienākumu ir iespējams paaugstināt uz struktūrām un organizācijām, kas ir augstākas par kādu konkrētu ģimenes saimniecību, komercsabiedrību vai jebkuru citu saimnieciskās darbības subjektu. Gan Tauta, gan Valsts arī ir struktūras.

Saimniekošana savā valstī nesākas no varas grožu sagrābšanas vai partiju veidošanas, apvienošanas un sadalīšanas. Saimnieks sākas no sirds un domāšanas veida maiņas. Partiju demokrātija veidā, kāds ir izveidots mūsdienu sabiedrībā principā nav iespējama, jo partejiskā demokrātija ir nesaraujami saistīta ar finansējumu no kāda, kurš vēlas pavērst valsts politiku sev vēlamā virzienā. Krietna un rūpīga saimnieka jēdziens nav savienojams ar partiju finansētāju uzstādījumu par valsts virzīšanu kādā noteiktā virzienā.

 

Antīkajās valstīs valdīja atšķirīga izpratne par personas vietu un lomu sabiedrībā. Tika uzskatīts, ka persona pieder valstij un prioritāras ir šīs valsts intereses. Šis antīkās pasaules valstspiederības izpratnes aspekts vistuvāk atbilst laba un rūpīga saimnieka jēdzienam.

Ja pasludinām, ka vēlamies būt krietni un rūpīgi saimnieki pirmajā vietā nepieciešams likt Tautas intereses, nevis amatus, iespējamo villu Kanāriju salās vai kādu citu „taustāmu” labumu, bet atcerēties par Spartas Leonīdu kā piemēru Tautas interešu prioritātei.


Ceļš, lai kļūtu par saimniekiem savā zemē nesākas no varas pozīcijām, bet gan no katras personas iekšējās pārliecības un rīcības. Lai kļūtu par saimnieku nepieciešams nevis parlamenta kvorums, bet gan ideja un doma par Valsti ikdienā, kam seko atbilstoši darbi. Krietns un rūpīgs saimnieks ir domāšanas un rīcības kvalitāte, nevis spēka pozīcija.



A. Šneiders

"Vis Licita" IK



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa