Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Jautājums no www.philos.lv

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


410.

No: Evija       Temats: par rakstu

?←      2011. gada 31. marts 16:41:11

Paldies par rakstā "Mums ir Cerība" pasacīto mūsu visu vārdā! Turpinot jautāt sakarā ar šobrīd pasaulē notiekošo, vai pēc Sociopsiholoģijas asociācijas domām ir kāda saistība starp pēdējā laikā bez redzama iemesla krītošajiem putniem, mirušajām zivīm, dzīvniekiem, kuri sāk uzvesties dīvaini un notikumiem Lībijā un Japānā?


Pārmaiņas notiek.


            Mēs dzīvojam uz vienas planētas.

            Katrs ir savam brālim sargs.

            Ja karu neaptur tā sākšanās vietā, tas ienāk katrā mājā.

            Izmaiņas notiek. Izmaiņas izplatās. Izmaiņas vienā vietā maina visu arī citās vietās. To ļoti labi zin, saprot un ievēro tumsas spēki un tiem piederīgie, bet tie, kuri sevi pieskaita gaišajiem, ir tā aizņemti ar savām interesēm un radošo pašdarbību, ka drīzāk sastrīdēsies par pirmtiesībām uz kādu atklājumu vai priekšnesumu, nekā apvienosies sadarbībai izmaiņu atbalstam vai nozieguma apturēšanai. Tumsa ir labi apguvusi vienotības mācību. „Gaišie” iedomājas, ka, ja jau Gaismai ir lemts uzvarēt, tad tas notiks kaut kā, kaut kur citur un kaut kādā veidā bez viņu tiešas līdzdalības, un viņu piedalīšanās ir pareizā Gaismas uzvaras iespēju izmantošanā.

            Mēs dzīvojam uz vienas planētas – kas savu roku nepieliek pie viena, tas to pieliek pie cita. Kas tai nepalīdz – to tā nokrata. Pārmaiņas notiek. Tās noved pie gala rezultāta. Pie tā var nonākt pa labo uzlabojumu vai slikto un traucējošo apstākļu iznīcināšanas ceļiem. Pirmais ir Evolūcija, otrais – revolūcija.

            Katrs ir savam brālim sargs. Kas nesargā – tas nav sargāts. Kas kopību nesaprot un neievēro – tas kopībai nav derīgs. Nākotne ir kopībā. Evolūcija nes kopību – ved uz Kopību. Kas ar Evolūciju neiet, to revolūcija aizmēž.

            Tas, kas notiek – notiek visur. Tas, kurš jaunā ienākšanu neatbalsta – neprot redzēt vietu un brīdi – nevar savu darbību piemērot konkrētajai vajadzībai un darbībai Evolūcijas atbalstam, tas ir Evolūcijai lieks apgrūtinājums un nonāk revolūcijas sadedzinošajā ugunī.

            Tagadējā Cilvēka dvēseles un attiecību konstrukcija ir veidojusies ļoti ilgā laikā. Šīs konstrukcijas neglītā un postošā puse ir redzama pēdējo 500 gadu laikā izveidotajā liberālismā, tirgū, mantas kultā un akulturālā globālajā karā pret Kultūru. Šis karš ir globāls. Tas, kā Cilvēce tagad redz globalizāciju, ir visa akulturālā – kultūrai naidīgā karš par pilnīgu Kultūras iznīcināšanu. Tirgus, mantas kults un finansu sistēma ir tikai līdzekļi – ieroči Kultūras iznīcinātāju rokās. Visi šie līdzekļi ir atkarību radoši – paverdzinoši rīki.

            Mēs nedzīvojam to dzīvi, kādu varētu dzīvot. Pēdējo gadu tūkstošu laikā metodiski tikuši iznīcināti labākie prāti, tautas un kultūras. Ir iznīcinātas zināšanas, dedzinātas bibliotēkas un atņemtas izglītības iespējas. Visiem līdzekļiem ir bremzēta Cilvēka doma.

            Cilvēcei ir uzspiests tai pretdabisks dzīvesveids. Zinātne ir ievirzīta šī dzīvesveida apkalpošanas gultnē – ir izpirkti un noslēpti izgudrojumi, un slēpti vieni atklājumi, toties visādi veicināti citi – pretdabiski pētījumi dabas un humanitāro zinātņu nozarēs.

Visiem līdzekļiem ir tikusi apkarota Māksla, Daiļrade un Kultūra. „Lielā nauda” uzspiež pasaulei savu kultūras karikatūru, ar kuru uztur patēriņa dzīvesveida psiholoģiju, demoralizē Cilvēka dvēseli un atņem dzīvei skaistumu, bet izplata vardarbību, noziedzību un netiklību. Ar šīs subkultūras palīdzību tā maina Cilvēka dvēseles būtību un dzīvi tiktāl, ka tas ir gatavs pieņemt visai pasaulei uzspiesto „moderno demokrātiju” un tās atnesto postošo patēriņa dzīvesveidu.

Visiem līdzekļiem tiek reanimēta un uzturēta acīmredzami kropla ekonomikas un finanšu sistēma. Mēs nedzīvojam to dzīvi, kādu varētu dzīvot, bet to, kādu mums gadsimtu gaitā ir uzspieduši šie Cilvēka gara apspiedēji.

            Evolūcija nāk ar brīvību. Ar to brīvību, kurā nav nivelējuma, nav vienas taisnības visiem, nav patiesību un Īstenību izkropļojošas „labākās sabiedriskās iekārtas” visiem. Evolūcija nes iespēju saprasties tam, kurš dzīvo jurtā ar to, kurš dzīvo augstceltnē vai privātmājā. Tas, kurš apceļo pasauli autobusiņā vai kamieļa mugurā, var saprasties ar kājāmgājēju un to, kurš nekad negrib no savas dzimtās sētas atiet. Nākotne ir Brālībā. Katrs ir sava brāļa brīvības sargs. Katram labi ir tā, kā viņam ir labāk. Brāļi ir dažādi, dažādas iespējas un intereses. Šī dažādība dod kopības iespēju plašumu un sasniegumu pilnību. Brālība dod vispusību. Vispusība dod dzīves iespēju. Šaurība nolemj nāvei.

            Tas, kas ir Kosmisko plašumu radīts, nevar savtīga Cilvēka alkatības radītā šaurībā un vienveidībā dzīvot. Pats Kosmoss to necieš un nāk vienveidības šaurību Zemei noņemt. Kosmoss nes iespēju saprasties tiem, kuri netiek spaidu kārtā pievienoti vienādībai, bet paši – savā dažādībā meklē saprašanās un sadarbības ceļus. Tie, kuri jūt kopību, kopības vērtību un kopības vajadzību – tie, kuri ir gatavi šīs Kopības vārdā to aizstāvēt – aizstāvēt sava Brāļa brīvību – tie ir derīgi tādai kopībai un būs tajā. Tie, kuri ir gatavi kopību un brīvību ienest, saņem Kosmisko spēku atbalstu. Tie, kuri iet pret to, tie veido aizsprostu Evolūcijas – Kosmisko spēku darbības ceļā un gatavo revolūciju. Revolūcija ir uzkrāto spēku stihiska atbrīvošanās un nekontrolēta vecās sistēmas noārdīšana. Kas nenotiek ar labu – tas notiek postošā ceļā. Kas nenāk ar labu, tas nāk ar karu.

            Tas, ko Cilvēki nemaina paši, tas mainās bez Cilvēka ziņas un piekrišanas, un maina mainīties nespējīgo Cilvēkā, Cilvēku un viņa uzturēto kārtību. Revolūcijas aizmēž tos, kuri nav spējuši, gribējuši un mainījušies paši. Pārmaiņas ir nobriedušas. Pārmaiņas notiek.

            Ir brāļus paverdzinoša un viņu attīstību bremzējoša – Evolūcijai traucējoša ražošanas attiecību, patēriņa, dzīvesveida un to uzturoša finanšu sistēma – Banku viltus vērtību radīta verdzība. Ir no šīs verdzības brāļus atbrīvojoša un banku kundzību nokratoša ražošanas patēriņa un dzīvesveida sistēma ar tās finanšu rīkiem – vērtību apmaiņa caur īstu vērtību – zelta naudas vienību. Ir banku sistēmas vergturu alianses karš pret brīvības iespēju. Ir banku radīts aizsprosts Evolūcijas ceļā. Ir banku darbība postošas revolucionāras situācijas radīšanā. Kā jūs domājat:

            - Ar ko tas beigsies?

            - Kā pusē ir Kosmiskie spēki?

            - Kurā pusē esat Jūs?

            - Kā Jūs to rādāt?


            Katru tiesā pēc viņa darbiem uz Zemes, bet Debesīs pēc viņa Sirds domām. Sirds saites ir nesaraujamas. Sirds darbi veido likteni. Nostājoties banku verdzības vai vērtību apmaiņas brīvības – Lībijas pusē, Jūs katrs nostājaties nobriedušu izmaiņu savlaicīgas norises pusē un iespējami labdabīgu globālu izmaiņu pusē. Nostājoties banku alianses pusē, Jūs nostājaties pasaulei vajadzīgo izmaiņu bremzēšanas un postošas revolūcijas haosa spēku uzkrāšanas pusē. Ar to Jūs katrs krājat tās ogles, kuru liesmās paši pēc tam sadegsiet.


***


            Eiropiešiem (baltajiem) patīk dīkdienība un pludmale – vieta, kurā sauszemes Dzīvības vide beidzas un sākas ūdens – jūras un Okeāna Dzīvības vide. Pludmalē vairs nav viena, bet vēl nav sācies arī otrs. Tā ir vieta ar vismazāko Dzīvības daudzumu. Cilvēks Dzīvību saprot kā dzīvo būtņu formas un tajās notiekošo, bet Dzīvība ir Tas, kas šīs formas rada, uztur un liek tajās notikt dzīvības procesiem. Dzīvība ir Tas, kas ietērpjas tajā visā. Tad, kad Tas mazinās – atkāpjas no zemes – tad, kad Tā – Dzīvības vietā nāk Tam pretējais – haoss, tad Dzīvības ietērps zaudē savu krāšņumu un daudzveidību. Tur, kur ir Dzīvības vides stabilitāte, tur ir formu un dzīves spēka – veselības daudzveidība. Tur, kur mazinās vides stabilitāte, tur mazinās veselība un formu daudzveidība.

            Jūtīgākie organismi – kolektīvās būtnes – bites un vaļi to izjūt pirmie. Tāpat to jūt daudzas smalkas un šauri specializētas būtnes. Tāpēc, samazinoties Dzīvības daudzumam, izzūd sugas. Dzīvības daudzums uz Zemes samazinās visur. Stabilajās zonās mazāk, bet nestabilitātes – pārejas vietās – vairāk. Tur tas ir spilgtāk redzams. Jūras krastā nāk mirt vaļi, sīkās zivis un krabji, mirst koraļļu rifi.

            Tur, kur ir mazāks Dzīvības daudzums, tur ir seismiskās nestabilitātes vietas. Arī minerālu pasaule ir Dzīvības formas. Tur esošā stabilitāte aiziet, un iezīmējas zemestrīču un kataklizmu vietas. To jūt dzīvnieki un aiziet, sekojot Dzīvības atplūdu vilnim. Dzīvība aiziet – aizvedot sev līdzi savu ietērpu.

            Cilvēka apziņa ir Dzīvības formas – dvēseles dzīve. Dvēselē notiekošais ir apziņas dzīve. Cilvēka dvēsele ir daļa no planētas dvēseles. Tas, kas notiek vienā, notiek arī otrā. Samazinoties Dzīvības daudzumam vienā – mazinās Dzīvība otrā. Cilvēkā tas parādās kā apziņas skaidrības zudums. Cilvēki it kā iemieg. Pieaug stihiskums viņu rīcībā, zūd prāta skaidrība, uzticība Ideāliem, tikumiem – pieaug noziedzība un psihisko noviržu skaits.

            Dzīvības pulsācija aiznes vecās formas un atnes jaunās – pilnvērtīgākas un skaistākas. Tas var notikt harmoniski vai mokoši. Daba dzīvo pēc harmonijas un skaistuma principiem. Mokošais ir ienestās disharmonijas sekas. Tur, kur ir nobriedušas izmaiņas – zemestrīces, plūdi un viesuļvētras, tur Dzīvība atkāpjas, ļaujot vietu izmaiņām, bet pēc tam savas būtnes atved atpakaļ dzīvei jaunajos apstākļos un iespējās. Tas nav mokoši.

            Cilvēkam ir gribas brīvība. Viņš var pieņemt Dabas likumus un ritmus. Tos zinot, viņš var radīt labākās iespējas – regulēt un uzturēt savas apziņas darbību, prāta skaidrību, domas tīrību un psīhes veselību. Viņš var ienest to planētas dvēselē un mīkstināt tur notiekošo pulsāciju dabu. Bet viņš var krist neprātā un padarīt mokošas dabiskās izmaiņas, ja pakļaujas haotisko spēku spiedienam un caur savu domu dabu tās pastiprina vai ievieš haosu – nostājas nobriedušu izmaiņu ceļā.

Lai saņemtu jauno, ir jāatsakās no vecā. Ir jānomet vecais ietērps – ir jāveic iekšēja izmaiņa un jāpieņem jaunais. Pašam ir jātop citam un jāpieņem jaunais ietērps. Jaunais Cilvēkā – Jaunā Dzīvības apziņa nevar būt ietērpta vecā tērpā, bet jauno tērpu pieņem tikai Jaunais Cilvēkā, viņā notikušās izmaiņas. Tas, kurš ir atteicies no vecā – „samaksājis” ar to („izpircis” savu nākotni) – ir gatavs un tiesīgs saņemt jauno ietērpu.

            Jūras Dzīvības vide ir „maksājusi” ar sugu zudumu. Zemes Dzīvības vide ir „maksājusi” ar sugu zudumu. Dzīvības daudzums ir tā mazinājies, ka vaļi, iepeldot piekrastes zonā, zaudē apziņas skaidrību un „mēnessērdzīgā” stāvoklī „iznāk krastā”. Putni, ielidojot piekrastes zonās, pēkšņi zaudē dzīvību, tāpat kā tur esošie ūdens dzīvnieki – zivis un krabji. Tās ir kataklizmu zonas. Daba ir gatava nomest veco un pieņemt jauno. Daba ir nomaksājusi savu „izpirkuma” tiesu labvēlīgām izmaiņām un jauno formu pieņemšanai. Tagad ir Cilvēka ziņā pievienoties tam vai caur haosa ienešanu padarīt šo nomaiņu visiem mokošu.


***


            Zemes tumšā hierarhija ļoti ilgi ir vedusi savu dumpi un karu pret Kosmosa saprātīgo būtņu – Gaismas hierarhiju. Tumšās hierarhijas mērķis ir sakāpināt pārejas grūtības līdz nepanesamībai un Zemes iznīcināšanai. Melnā hierarhija cīnās divās frontēs – par kundzību uz Zemes – materiālās pasaules pārvaldīšanu, un pret Kosmosa – Saprātīgo būtņu spiedienu no augšas. Smalkajā pasaulē notiek tāds pat karš kā te, uz Zemes. Te, uz Zemes, kur tā ir „savās mājās”, tumšā hierarhija pārvalda daudzas zemes un valstis. Tā veido šo valstu alianses un uzbrūk apvienoties nespējīgām zemēm un valstīm, kuras apdraud to izveidoto Evolūcijas aizsprostu – banku verdzības sistēmu.

            Tomēr kosmiskos mērogos šī tumsas hierarhija tāpat stāv pret apvienoto Kosmisko spēku spiedienu. Tur tā savu kauju jau ir zaudējusi un izmisīgi pūlas noturēties te, uz Zemes un piesaistīt postošus haosa spēkus, kas var iznīcināt šīs planētas fiziskās dzīvības formas – „ja nav man – tad lai netiek nevienam”.

            Karmiski Daba planētas likteni ir nodevusi tās patieso saimnieku – Cilvēku rokās. Tā ir salikusi tiešā saistībā pārmaiņu procesus dabā – tās iespējamo izmaiņu gaitu ar procesiem Cilvēku apziņā. Apturot cīņu pret nobriedušajām sabiedriskajām un ekonomiskajām izmaiņām – ļaujot pasaulē ienākt jaunajam un vajadzīgajam – apturot banku alianses uzbrukumus Lībijai, tiks mīkstināts kataklizmu un ekonomisko pārmaiņu process. Iznīcinot Lībijas brīvību tiks palaists visiznīcinošākais kataklizmu un globālā ekonomiskā sabrukuma process. Cilvēces nākotne ir pašu Cilvēku rokās.

            Tas ir godīgi. Nākotne ir Kopībā – Cilvēku Brālībā, Cilvēku un Kosmisko spēku Brālībā. Ir jāpierāda brālības spēja. Ir jānomaksā vecie parādi – jānomet vecās nesaskaņas un miegainā vienaldzība – savtība, patība un egoisms. Iekšējās izmaiņas – noietais ceļš pretī visu Cilvēku Brālībai ir jāpierāda praksē – spējā aizstāvēt savu brīvību, aizstāvot savu Tuksneša Brāļu dzīvību un brīvību.

Alianses apturēšana vai „brīvlaišana” postīšanai ir krustceles pārmaiņu gaitai. Caur vajadzīgām pārmaiņām vai postošām kataklizmām – Jūs izvēlaties savu rītdienas gaitu. Brālībai dzimušie atradīs Brālību. Postu nesošie savu postu sarūpēs. Kosmisko spēku Brālība palīdzēs saviem brāļiem uz Zemes pēc viņu izdarītās izvēles apmēra, veida un laika.

            Tumsas hierarhija savu soli ir spērusi. Bites ir aizgājušas, putni krīt, zivis uzpeld. Ir Laiks! Ir Jūsu atbildes Laiks. Brāļi gaida...

            - Jūsu rīcību, Draugi!



                                                                                                Pauls.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa