Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Pasaules uzbūves metafiziskie pamati

Lekciju materiāli

I gads

 

Ievads 

 

 

Y Lekciju materiāls ir pārbaudāms Skolotāja publicētajos darbos, skar tikai vispārizglītojošos klasiskās metafizikas filosofiskos aspektus un nav uzskatāms par kursa vadītāja personisko viedokli vai subjektīvo atklāsmju rezultātu, kaut gan izklāstītais  materiāls pilnībā saskan ar viņa pieredzi un ir pārliecības pamatā.

Y Evolūcija nav lineārs, bet secīgu attīstības ciklu nomaiņas process, saskaņā ar kuru katra Dzīvības forma, rase, tauta un Cilvēks piedzīvo savu veidošanos, attīstību (augšupeju), briedumu un sabrukumu (lejupeju), pēc kuriem ieslīgst atbilstoša ilguma miera periodā, lai sāktu jaunu attīstības ciklu (loku). Ciklu sākuma un beigu stāvokļi attīstības līmeņos atšķiras ļoti maz, un atrodas rupjāko enerģiju darbības laukā, bet cikla augšup un lejupvirzību enerģiju kvalitātēs nosaka līdzsvara nobīdes enerģiju sintētisko vai destruktīvo darbības aspektu virzienā.

Pašlaik cilvēce, pilnībā beigusi savu piekto attīstības ciklu, atrodas viszemākajā iespējamajā evolūcijas sasniegumu (gara un matērijas saskaņotības, zinātnes, tehnoloģiju, psihisko iespēju, kā arī saprāta darbības un spriešanas spēju) līmenī un ieiet miera (panīkuma) periodā, kad Dzīvība saglabājas vienīgi sēklās – fiziskajās formās un saprāta vienībās, kuras nākošā cikla sākumā nodrošinās jauno sestās rases (cikla) veidošanos un attīstību.

Katra cikla beigās (miera periodā) notiek iepriekšējā cikla formu, darbības seku un vides iznīcināšana.

Y Kopumā cilvēki dzīvo nevis to dzīvi, kādu tie, būdami saprātīgi, varētu dzīvot, bet tādu, kādu viņi to radījuši nesaprātīgos savstarpējos konfliktos, slinkumā un mēģinājumos pārkāpt Dabas Likumus.

Y Reāli cilvēku dzīvi šodien veido cilvēku lielākās daļas nespēja saprātīgi spriest (vājš prāts), šauru grupu savtīgās interesēs izdarīta vājprātīgo tīša maldināšana un Dabas Likumu atbildes reakcija uz viņu kopīgajām darbībām.

Y Kopumā cilvēkiem ir realitātei neatbilstošs viedoklis par sevi, savām zināšanām un pasauli, kurā dzīvo.

Y Informācijas daudzums nav zināšanas, tieši otrādi - informācija, nonākusi Īstenībai neatbilstošā pieņēmumu sistēmā, vairo maldus, bet apziņa, kura mēģina asimilēt dažādu, savstarpēji nesaskanīgu uzskatu sistēmu elementus, kļūst par elementu cīņu vietu, kuru šī cīņa sagrauj.

Y Apziņa, kurā formējušies maldīgi priekšstati astroloģisko laikmetu (kosmisko vibrāciju orientācijas) maiņu laikā zaudē izpratni par apkārt notiekošo un spēju adekvāti reaģēt. Atslēgas vārds - izpratne. Tam, kam nav - tiek atņemts.

                  Tam, kam ir - tiek dots.

Patiesu apziņu astroloģisko laikmetu maiņa paplašina uztveres un izpausmes iespējās.

Y Kultūra nav ārpus cilvēka esoši procesi, bet viņa iekšējā organizētība - reliģiozā dzīve - kura sabiedriskajās attiecībās, dzīves veidā un cilvēka veidotajā vidē izpaužas kā noteikta vērtību sistēma, rituāli, sadzīves normas, mākslas priekšmeti un norises vai darba rezultāti.

Y Reliģiskā filosofija ir cilvēka apziņas struktūras formētāja un caur to arī visu politisko, ekonomisko, sociālo parādību un materiālo objektu veidotāja.

Y Iepriekšējā astroloģiskā laikmeta maiņā daļa gnostiķu (Nazoreju sektas) neiesvētīto mācekļu, vēsturisku apstākļu un subjektīvu motīvu mudināti, sāk gnostiskās filosofijas - KRISTISMA - transformāciju un revizionismu, tā liekot pamatus tai pseidoreliģiskajai struktūrai, kura sākumā iznīcināja savu bāzi un darbības vidi, gnostiskās filosofiskās tradīcijas Eiropā, pēc tam arī visu Eiropas tautu reliģiozo dzīvi un kultūru eksistenci, vēlāk izveidoja sazarotu sektu tīklu, kurš kontrolē mūsdienu Eiropas tautu un Ziemeļamerikas iedzīvotāju dzīvi, kavējot to attīstību  un tagad dēvē sevi par Kristīgo baznīcu.

Y Šī baznīca pasniedz klasisku gnostiskās tradīcijas stāstu - Skolotāja ezotērisko biogrāfiju, kura atspoguļojas šīs filosofijas pamatjēdzieni, sakarības un ideāli par reālu kāda Skolotāja (kuru saukuši Jēzus no Nācaretes vārdā) dzīves stāstu. Skolotājs neapšaubāmi bija, taču ka viņu sauca nav zināms, jo Jošua un Nācarietis nav personas vārds un dzimšanas vieta, bet filosofisks termins un skolas piederība (Nazorejs), bet pestītājs (Soters) antīkajā pasaulē bija tradicionāls pagodinājums kādā dēvēja visus filosofus to pūliņos atbrīvot pasauli no tumsības. Tā pat šis Skolotājs darbojās tradicionāli gnostiskā vidē- eseju kopienās, kas bija Jūdejā mazāk pārstāvētā, bet visa Eiropā pamatfilosofija- gnostisms (Zināšana, Zintniecība*). Pārvēršot gnostisko aksiomu un atsevišķu līdzību kopu par reālu notikumu kā arī vēlāk apkarojot gnostisko filosofiju Eiropā šī baznīca, pārņemot dažādas gnostisko rituālu un stāstu formas, iznīcināja to saturu, tātad arī Garīgo Mācību un no tās izrietošās reliģijas, neko jaunu vai līdzvērtīgu to vietā nesniedzot.

Y Tā kā mūsdienās nav atsevišķu Eiropas tautu reliģiju un tātad arī kultūru, bet pseidoreliģiskās struktūras - „kristīgās” sektas - savu rituālu filosofiskā satura trūkuma dēļ nav devušas iznīcināto vietā citu, tad nav pamata domāt par kādas kultūras klātbūtni Eiropā, bet ir jākonstatē akulturāla telpa bez reliģiozās dzīves un filosofijas - šeit dzīvojošo tautu saprāta attīstībai neadekvāta vide.

Y Reliģiskās dzīves un tradīciju trūkuma dēļ šeit dzīvojošajiem nav reliģiskās dzīves un filosofiskās tradīcijas kopainas, tādēļ viņi nav spējīgi formulēt jautājumus un apzināt attīstības intereses, kā arī atšķirt pseidoreliģiskas ideoloģijas (spekulācijas) no Garīgām Mācībām un reliģijām, kas liedz tiem adekvātu kultūras un saprāta attīstības iespēju.

Y Zemes cilvēces attīstību vada augstāk attīstīta kultūra, sniedzot katras tautas attīstības virzienam atbilstošu reliģiju  sadarbībā ar Garīgo Kopienu - BALTO BRĀLĪBU - ŠAMBALĀ, kas ārpus mītnes vietas darbojas kā rožkrustieši caur dažādām atklātām, vai laicīgo priesteru vajāti, slepenām organizācijām un emisāriem - Cilvēces Skolotājiem, kuri parādās tautu attīstībai nozīmīgos brīžos.

Y Mūsdienu Latvijas teritorija ir daļa no kādreiz eksistējušas augstas gnostiskas kultūras (Kristīgas) valsts teritorijas, kura sašķēlās un gāja bojā kultūras pagrimuma un savstarpējo ķildu rezultātā, bet tās pēdējās paliekas iznīcināja vietējo augstmaņu pieaicinātie vācu kara algotņi un pseidoreliģiskā struktūra, kura uzdodas par Kristīgo baznīcu.

Y „Kristīgā” baznīca savās iekarotajās teritorijās liek sevi identificēt ar šo gnostisko filosofiju, tā radot maldīgu iespaidu, ka baznīcas dogmas un rituāli ir kristīgā reliģija, tās mantiniece un nesagrozītas tradīcijas nesēja, kas ir opozicionāra šo teritoriju agrākajai akulturālajai un ateistiskajai barbariskajai (pagāniskajai) videi, kaut gan tieši tās iznīcināto augsti attīstīto kultūru saturs ir īstā Kristīgā filosofija un tās reliģiskās izpausmes dzīves veidā un rituālos. 

Y Latvijas vēsture, tāpat kā citu Eiropas tautu vēsture ir sagrozīta, mitoloģizēta un tiek noklusēta ar mērķi nepieļaut šo tautu savas īstās kultūras zaudējuma apzināšanos, tātad atgriešanos pie tās un atbrīvošanos no pseidoreliģiskās struktūras jūga, kura savās pakļautajās teritorijās realizē sludinātajām dogmām neatbilstošu psiholoģisko ietekmi ar pretēju vērtību sistēmu, kura noved pie cilvēka dzīves pakārtošanas viņa baudu un materiālo labumu kultam, par ko liecina patreizējā ekonomiskā, politiskā un kultūras situācija tās kontrolētajā vidē.

Y Ar retiem izņēmumiem, kuri parasti paslīd garām cilvēku uzmanībai, neviena ekonomiskās vai politiskās dzīves aktivitāte nav objektīvu apstākļu, bet tikai un vienīgi subjektīvu vēlmju un interešu veidota.

Y Latvijā vēlēšanu ceļā nekādas politiskas izmaiņas nav iespējamas tādēļ, ka šeit politikas vispār nav. Ir šauras grupas interešu diktatūra, kuru tai palīdz realizēt vietējo kolaboracionistu loks.

Y Vara Latvijā ir PSKP un tās veidoto struktūru rokās, kuru šeit pārstāv LKP nodaļas, kas maskēšanās nolūkos, lai imitētu partiju demokrātijas dzīvi Latvijā, pārdēvētas politisko apvienību un partiju nosaukumos, kuri atspoguļo šo nodaļu uzdevumus.

Y Eksistences realitāte mūsdienu Latvijā veidojas telpā, kurā nav reliģijas, tradicionālas kultūras un objektīvas valsts. Tos aizstāj iedzīvotājos integrētas ilūzijas par šīm parādībām. Iedzīvotāji raksturojami ar strauji pagrimstošu kultūru, nespēju domāt, nespēju pieņemt politiskus un tālejošus garīgajos ideālos sakņotus lēmumus, nespēju aizstāvēt savus ideālus to sadursmē ar grūtībām. Kultūras pagrimumam seko atteikšanās no  agrākās valsts ideāliem.

No vienas puses Latvijā notiek valsts demontāža un pārveide par teritoriāli administratīvu vienību ar mērķi iekļaut to citas – lielākas – jaunveidojamas valsts sastāvā, kura balstīsies uz jauna tipa totalitārismu. Šo procesu pavada strauja korupcijas izvēršanās.

No otras puses Latvija kā Baltijas valstu sastāvdaļa ietilpst ASV veidotajā interešu placdarmā tās cīņā ar Eiropas Savienību.

Visbeidzot ģeokosmisko apstākļu ietekmes klimatisko, ekonomisko  un psihisko izmaiņu veidā strauji likvidē pašreizējo sociāli ekonomisko struktūru ar tās iespējām tajā integrēto personību eksistencei.

Tas viss diktē nepieciešamību veidot jaunu sociāli ekonomisko struktūru, kura būtu piemērota dzīvei izmainītajos apstākļos personībām ar jaunām psihes īpatnībām.




* Nejaukt ar mūsdienu pašmāju šarlatāniem, kuri devējas šajā vārdā.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa