Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


.DOC versija izdrukai


Pēckongresa parunas un sakāmvārdi.


            Kā „pīlei pievilinātājai” attālinātībā klātesot un vērojot partijas „Visu Latvijai” sasauktā skolotāju kongresa gaitu, mēs nācām pie pārliecības, ka mums tomēr ir jāizsaka sava attieksme par Skolotāja Pienākumu un Tiesībām.

...

            - Kā var būt sakārtota un rezultatīvi darbīga, pilnvērtīga izglītības sistēma un visu cienīts, novērtēts Skolotājs tajā, ja šīs valsts jaunietis, atbildot uz jautājumu par Europas Savienības pozitīvo lomu viņa dzīvē, nedomājot atbild – „iespējas brīvi ceļot un mācīties ārzemēs!”?!

            Jau Romas imperators Konstantīns savā vēstulē senātam rakstīja par to, ka visu vides, ekonomikas un tiesību nejēdzību pamatā ir nekontrolēta migrācija (visplašākajā nozīmē – parādību sajaukšanās) un tās rezultātā notiekošā impērijas organisma atsevišķu daļu konteksta zaudēšana, pretnostatījumi un pieaugošs dzīves kvalitāšu zudums, kā Cilvēcisko attiecību (vērtību), tā arī ekonomisko, politisko un tiesisko attiecību laukā. Viņš to nosauca par plēsonīgu attieksmi pret zemi un vienam pret otru. Īsāk sakot, Konstantīns raksta par to, ka katrs dara to, kas viņam ienāk prātā, nerēķinoties ar citiem. Konteksta zudums. Tiesību izcēlums, izvairīšanās no atbildības un pienākuma, bet brīvības pārvēršana par visatļautības diktatūru.

            Dabā valda tās Likumi un to iedibinātā Kārtība. Tai neinteresē, ko mēs par to domājam un nepieskaņojas mūsu viedokļiem par to, bet prasa bezierunu pakļaušanos šai kārtībai, kuras ietvaros tad katrs varam realizēt sev pienācīgās brīvības (paši sevi – izpildes brīvību veidā), ja izpildām Pienākumus, kurus uzliek mūsu atrašanās kādā šīs Kārtības veidotā telpā.

            Mūsu – Cilvēku apdzīvotajā sabiedrības telpā, Skolotāji ir īpaši Cilvēki. Viņi veido – ir veidotāji tam, ko izveidotu, vēlāk sauc par sabiedrību. Viņi veido savu līdzcilvēku sapratni par apkārtnotiekošo, Sapratnē sintezējot sniegtās Zināšanas ar audzināšanu. Kā Cilvēks saprot – tā viņš domā. Kā domā – tā rīkojas. Kā rīkojas – tā arī dzīvo.

            Sapratne un domāšana ir savstarpēji saistītas dinamiskā līdzsvarā, un ir radošais cēlonis tam, kas un kā notiek Cilvēka dzīvē. Skolotājs strādā ar šo radošo spēku – veido bērna domu pasauli – tāpēc Skolotājs veido arī visu savu audzēkņu tālāko dzīvi. Skolotāja rokās ir milzu līdzekļi sabiedrības veidošanai, tāpēc uz viņu gulstas atbildība par to, kādu sapratni un domu pasauli viņi ir izveidojuši savos skolēnos.

            Tieši no Skolotāja ir atkarīgs, kāda būs katras valsts un tautas nākotne. Tas, kurš pulcina bērnus skolai – tas veido šīs zemes nākotni. Tāpēc tas, kurš mācās ārzemēs, savai zemei ir zudis. Latvieši ir lielākie svešvalodu zinātāji Europā un lielākie iztapoņas – pakalpīgākie svešu rīkojumu izpildītāji un pārsniedzēji.

            Skolotājs ir tas, kurš māca. Viņš ir tas, kurš Zina, kas ir labs un pareizs. Viņam ir tas jāatgādina un jāpieprasa ievērot visur, kur vien viņš ir klāt un kur klāt ir viņa audzēkņi ar savām acīm, ausīm, domām un jūtām. Viņam ir jāpieprasa atbilstoši darba apstākļi sev un saviem audzēkņiem.

            Skolotājam nav tiesību atrunāties ar „tādiem laikiem”, „demokrātiskām” brīvībām, katra paša atbildību un slikto ministru darbu. Skolotājam ir jārāda patriotisma un pilsoniskās drosmes piemērs tiem, kurus ir audzinājuši un audzina vēl aizvien. Skolotājs ir tas, kurš iedvesmo katru uz labāko, kas viņā ir un pirmais nostājas pret to, kas pazemo Cilvēku un viņa paša darbu.

            Tāpēc te vietā ir jautājumi:

            - Kas bija vispirms – nevēlēšanās mācīties un nejēdzības klasē vai grafiti aprakstītās namu sienas?

            - Kas bija vispirms – savstarpējais naidīgums skolās vai Salmana Rušdi „Sātaniskās vārsmas” grāmatveikalu plauktos?

            - Kas ir vispirms – grāmatveikalu plauktu apkaunojošais saturs vai zemās skolotāju algas?

            Pateikt, ka Skola ir mūsu „sabiedrības” spogulis, nozīmē nepateikt neko. Pateikt, ka Skolotājs ir tāds pats Cilvēks un nāk no mūsu vidus, nozīmē melot. Skola nav profesionāla, iztikas līdzekļu nodrošinājuma vieta. Skola ir Aicinājuma un Iekšējās Sūtības – Goda darba vieta. To nedrīkst izmantot ekonomiskām un pseidogarīgām manipulācijām, personisku ambīciju intrigām un politiskām mahinācijām.

            Skolotājs nestrādā savam labumam. Skolotājs – izvirza, uztur un strādā ar vispārējā labuma Ideju un Taisnīgumam. Skolotājs visur pieprasa Taisnīgu lēmumu un rīcību vispārējam labumam. Spogulis neko nevar mainīt sevī un tajā, kurš stāv viņa priekšā. Skolotājs ir tas, kurš aktīvi veido sevi un visu ap sevi. Skolotājs var, viņš to dara un viņam ir jāveido sabiedrības dzīvi tādu, kādai tai jābūt!

...

            Izejot no tā, ka Izglītība ir kulturāli pilnvērtīgas personības veidošanas process, un šīs Izglītības sniegšana ir Skolotāja Pienākums, uzskatām, ka:

            - Skola, kā izglītības un kultūras darba vieta ir tur, kur sabiedrību, likumdošanas aktus un Skolotājus var raksturot ar vārdiem – Pieredze, Taisnīgums, Gods.

            - Skolotājiem ir Tiesības pildīt savu Pienākumu – skolot savus audzēkņus atbilstoši viņu patiesajām vajadzībām.

            Skolotājiem ir tiesības:

            - Pieprasīt Taisnīguma ievērošanu Skolā un sabiedrības dzīvē.

            - Strādāt tīrā un tikumiskā vidē.

            - Dzīvot un strādāt patiesi neatkarīgā valstī atbilstoši tās savdabībai, Identitātēm, tradīcijām un savai Sirdsapziņai.

            - Tikt uzskatītam par Kultūras darbinieku un normu uzturētāju.

            - Pieprasīt atbilstošus darba apstākļus vai to traucējuma novēršanu.

            - Uzturēt un pilnveidot izglītības sistēmu tās formā un saturā.

            - Saņemt sava darba morālo atalgojumu atbilstoši paveiktajam un materiālo nodrošinājumu atbilstoši viņa darba vajadzībām.

            - Pieprasīt savu tiesību un attiecīgo pilnvaru nostiprināšanu atbilstošos likumdošanas aktos ar attiecīgu pilnvaru saņemšanu caur tiem, un veikt no tām izrietošas darbības.

...

            Ar to uz kongresu gājām, kas tur tika aizdurvē iespiests un pēcāk tā arī palika kā neviena nepieprasīts mētelis vai nomainīts kažoks garderobē pēc ballītes beigām, starp steigā bīdītiem krēsliem un lēta vīna pudelēm. Laikam taču tāds Skolotāja svars vēl*/vairs* nav šiem mazajiem*/vecajiem* ratiņiem ceļams*/vajadzīgs* vai pavisam uz citu pusi tie slīd pa ceļu, kurš līdzīgi dzeltenajiem ķieģeļiem, bruģēts ar konferenču un semināru līmeņa tēmām „darba grupās” (skaldi kontekstu un valdi rezolūcijās!), ved uz kādu pasakainu pili ar viņas burvja krāsainajās brillēs uzburtajiem dārgumiem. *


                                                                                        Publicists



* Varat izvēlēties pēc sava prāta un pieredzes.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa