Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

[RU]

.DOC versija izdrukai

Pēcvārds.


            Mūsu sarunu īsi izklāstot, jāatzīmē tas, ka tika apgalvots, ka inteliģences mēraukla, kā personībā, tā sabiedrībā kopumā, ir tās Atbildība. Sevišķi būtiski tas ir tagad, kad vēsturiskie apstākļi mums liek atjaunot sabiedrībā zudušo inteliģences jēdziena saturu un ar to piepildīt tās darbības, kādas veic tie, kuri pretendē uz šī augstā vārda nešanu.

            Garīgā atdzimšana, kas ir radošo spēku atjaunotnes – “atmodas” pamatā, tikai tad būs veiksmīga, kad to uztvers un ieviesīs dzīvē visi tie, kuriem jau pēc definējuma ir jāatsaucas un jāaprūpē katru savas tautas Garīgo kustību. Ir naivi domāt, ka Garīgās inteliģences jēdziens būtu attiecināms tikai uz baznīcas garīdzniecību. Tas tāpat attiecas arī uz katra Cilvēka inteliģences Garīgo daļu – to viņa dvēseles kvalitāti, kura, esot vadošā viņa inteliģencē, apvienojoties ar citām, ceļ kopīgo tautai piemītošo Garīgo inteliģenci.

            Katra Cilvēka ikdienišķā visu triju viņa inteliģences formu izpausme ir tas, kas viņam izvirza Pienākumus, viņu nolemj un aicina uz Taisnīgumu un Atbildību. Inteliģencei ir jāuzņemas atbildība par savas darbības tikumiskajām, ekonomiskajām un sociālajām sekām, bet, tā kā taisnīgums prasa, lai tas, kuram ir vairāk iespēju, uzņemtos arī lielāko atbildību, tad inteliģencei, ja to prasa situācija, pašai jāķeras pie savu kļūdu un to seku labošanas.

            Sarunā mēs nonācām pie tā, ka Skaistums ir Atbildības redzamā daļa, bet Taisnīgums ir katra radoša darba iekšējais saturs un pamats. Mūsu laika pamatproblēma ir līdzsvara un vienotības zudums sabiedrībā un to veidojošajās apziņās. Tāpēc starp Cilvēkiem ir jāatjauno sabiedriskās un sadzīves attiecību saites, gluži tāpat, kā Zināšanu, Atbildības un Taisnīguma saistība Cilvēkā. Katra Cilvēka Gods ir nesaraujami saistīts un līdzsvarots ar viņa Taisnīgumu. Šī saistība eksistē tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tās ir vienas un tās pašas Cilvēka dvēseles kvalitātes izpausmes viņā un ap viņu. Tas, kas Cilvēka dvēseles telpā parādās kā viņa Gods, attieksmē pret citiem ir redzams kā Taisnīgums.

Šis ir sabiedrības un personības interešu līdzsvarojuma vajadzības galvenais iemesls. Katra Cilvēka gods rod izpausmi taisnīgā sabiedrībā. Nepamatota personības lomas paaugstināšana noved pie Taisnīguma zuduma, bet sabiedrības interešu vārdā veiktas personības nivelēšanas dēļ tiek pazemots un cieš Cilvēka Gods. Tādā dvēseles stāvoklī nav iespējama patiesa prāta apgaismība un Cilvēka audzināšana.

Ar to tiek grauta Cilvēces eksistences pamatā esošā Tikumība, kura atklāj Cilvēka dzīves jēgu, jo tikai tikumīgā sabiedrībā viņa rīcība  ved pie labdabīga rezultāta.

Tas atvedina mūs līdz domai par Kultūru (šī vārda sākotnējā nozīmē), kura, būdama neatņemama un attīstāma katra Cilvēka dvēseles kvalitāte, vienlaicīgi, caur viņa piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē, piemīt arī šai sabiedrībai kopumā, kā tās inteliģence, un tādā kārtā ir tas saskaņojošais un līdzsvarojošais spēks, kurš veido normu sistēmu sabiedrībā un uztur to katrā tās pārstāvī. Sabiedriskajā darbībā un Cilvēku sadzīves attiecībās Kultūra ienāk ar tradīciju pārmantojamību, radošu attieksmi un darba mīlestību – radošu darbu, kura pamatā ir Taisnīgums – mūsu meklētā zaudēto attiecību līdzsvarojošā daļa.

Kā jau tika atzīmēts – caur skaistumu mēs redzam Atbildību – Cilvēka Zināšanu, Uzticības un Līdzcietības saplūsmes rezultātu, kas ir sabiedriskās darbības panākumu un sadzīves saišu pamatu pamatā. Tādā kārtā, vēršoties pie labākā, kas ir Cilvēkā, pie viņa dvēseles skaistuma, mēs varam atjaunot zaudētās Cilvēcisko attiecību un sadzīves saites.

Tā ir inteliģences Garīgā darba būtība un viņas loma Cilvēka Ētiskajā atdzimšanā.


                                                                                                Pauls Stelps

                                                                                                Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa