Saturna sirpis.

Ziedi skaisti, Šizandra!

(Šizandra – Ķīnas citronliāna, vispilnīgākais B grupas vitamīnu avots mūsu klimatiskajā zonā.)

Paldies par jautājumu. Tajā ir divas daļas. Viena ir par “gada” un tā enerģiju nesēju raksturojumu. Otra ir par notikumiem, kādus mums sola šīs laiks, laiks, kura priekškara pacelšanu mēs tagad redzam. 2016. gads bija pagrieziena gads. 2017. gadā mēs redzam, kas ir aiz pagrieziena.

Bet visu pēc kārtas.

Pirmajā daļā es, protams, nepārrakstīšu to, ko katrs pats var izlasīt daudzajās tam veltītajās publikācijās. Nav nekādas vajadzības atkārtot šos “raksturojumus”, kuri doti vadoties pēc raksturotājam būtiskajiem mērķiem, vērtībām un tieksmēm. Mainoties mērķiem, mainās raksturojumi un katra mērķa sasniegšanas virzienā ejot, mainās – atklājas citas rakstura šķautnes un to diktētā uzvedība. Tāpat dažādu rasu un tautu Cilvēku mentalitāšu atšķirība katrai dos citu reakciju uz ietekmēm un uzrādīs citu rīcību tajos pašos apstākļos. Ugunsgrēka laikā ugunsdzēsējs dzēsīs ugunsgrēku, Māte sargās bērnu, bet zaglis lūkos, ko tur var nozagt. Kas vienam nelaime, tas citam lielā izdevība.

Daudz būtiskāk ir saprast to, ko Jūs šajos izdevumos lasāt.

– Kas ir šie raksturojumi, kā tie tapuši un kāpēc tā raksta?

– Ko nozīmē pielietotie termini un ko ar to saprot rakstītāji, un, visbeidzot, ko Jums tur stāsta?

Var gadīties, ka viņi domā vienu, raksta otru, bet Jūs izlasāt trešo. Samierinieties ar domu, ka jūs visi – kā rakstītāji, tā arī lasītāji piekopjat māņticību.

·         Māņticība ir kādreiz bijušo zināšanu fragmentu neadekvāts pielietojums.

Ja tādu “raksturotāju” rakstītais saturētu īstas zināšanas un to atspoguļojumu, tad jūs to nekad nelasītu, vai arī nesapratu un tam nepiekristu. Zinātne nav zīlēšana, bet viss, ko Jūsu priekšā liek tādi izdevumi, ir dažādu zīlnieku sacerējumi. Kā zīlnieki, tā arī zīlnieku (“astrologu” - astromantu) apmeklētāji meklē vieglāko ceļu (zīlnieki pie Jūsu naudas, bet Jūs - pie labas dzīves), bet Īstais Vieglākais Ceļš Jums vienmēr liekas grūts un tāpēc meklējat kādu aliņu, caur kuru sev tīkamā veidā apiet šo “šķērsli”.

Ja Jūs, izklaidi meklējot un amzieri dzenot, Ziemassvētku zvaigžņotā naktī divatā ap kūtiņu klīstat, laimes lejat vai tādus pareģojumus lasāt, tad viss tiktāl ir kartībā, bet ja domājat un ticat, ka tie no kūtiņas Jums Jūsu nākotni stāstīs, ka alvas pikucī, nokauta lopa iekšās, putnu lidojumā, stikla lodē vai ēnu spēlē uz sienas to izdosies izlasīt, tad Jums galvā “visi nav mājās”. Ja Jūs domājat, ka frizieris frizētavā rūpējas par Jūsu labsajūtu un Jūs viņam maksājat par rūpēm, tad esat naiva. Frizieris Jūs frizē tāpēc, ka par to var saņemt Jūsu naudu. Lai pie tās tiktu, ir jāpapūlas ar šķērēm, ķemmi un ķīmiju. Lai tiktu pie Jūsu naudas, zīlnieks stāsta un raksta to, par ko Jūs maksājat un ko gribat dzirdēt (esat ar mieru maksāt) vēl un vēl.

Aita meklē aunu, slinkais vieglo dzīvi, bet abi kopā to, kurš viņiem to bez pūlēm sagādās – “Ej, Laimīte, Tu pa priekšu, es Tavās pēdiņās” dzied visi, kuri negrib dzirdēt to, ka “katrs pats savas laimes kalējs”. Tad nu tā Laimīte “galvās slinkajiem” ir tāds pareģojums vai “astrologa” leņķiem un cipariem pamatīgi un labi ilustrēts pastāsts. Verga dvēsele savu dzīvi un ceļu labprāt nodod kāda cita rokās, lai tas viņam pastāsta, kas tur ir redzams. Brīvs Cilvēks vispirms mācās, pēc tam domā un tad dara, lai iemācīto un sadomāto pārbaudītu savā dzīvē.

* * *

Jau runājām, ka ir atšķirīgi cikli un to nozīme. Īstu izpratni par notiekošo dod tikai visu ciklu kopuma darbības pārzināšana. “Aprakstniekiem” patīk runāt par “horoskopiem”, “kalendāriem”, “cikliem” un to skaidrojumiem. Esot Maiju, Ķīniešu, Druīdu, Irāņu un kādi tik vēl ne “horoskopi” un to skaidrojumi katram pēc viņa patikas. Tomēr viņi nesaka to, ka tiem pašiem Maijiem (tāpat kā visiem citiem) ir vairāki kalendāri (norišu apraksts noteiktā ciklā), kur ikkatrs attiecas uz citu parādību, parādību loku un norisēm tajā, tāpēc nav attiecināmi uz citām parādībām un norisēm. Lai saprastu un pielietotu tradīciju, tās elementus, kas ir arī kalendāri, ir jādzīvo tajā tradīcijā, kuras elementi tiek ņemti. Paņemt kaut ko atsevišķu un akli pielietot, ir tas pats kā peldbiksītēm piešūt Mersedesa ātrumkārbu. Tukša ziņkāre ir aprobežota un mazattīstīta prāta pazīme. Katrā procesā (tā ciklā) laiks rit ar atšķirīgu ātrumu, tāpēc uz to skatoties caur diennakts mērvienību, mēs tajā redzēsim atšķirīgu diennakšu skaitu. Ir ļoti atšķirīgi “gadi”, “mēneši” un “stundas”.

Senatnē Garīgajā, Sabiedriskajā un individuālajā telpā notiekošo un ar to saistīto iedalīja, aplūkoja un tāpēc apmērīja atšķirīgās mērvienībās. Ar Sakrālo – Garīgo pasauli saistīto (būves, laiku, apģērbus, procesus) mērīja vienā sistēmā un mērvienībās, ar sabiedriski laicīgo – citās, ar sadzīviski personisko vēl citās, bet maģisko dzīvi ietērpa citās, sev vien zināmās mērvienībās un “kalendāros”.

Cilvēks ir “Saules Cilvēks” – sākas no Saules pinuma, dzīvo virs tā un Cilvēka kalendārs rit, tiek apskatīts Saules ciklos un gaitā Saules Zodiakā. Tas, kas ir zem Saules pinuma, ir dzīvnieciskā miesīgo kaislību un materiālo formu pasaule, kuru pārvalda Mēness. Tā ir maģisko darbību pasaule ar saviem cikliem un ritmiem, kuri ir fiksēti Mēness kalendārā. Mēness vadībā ir zemcilvēcisko būtņu un interešu pasaule.

Ar Mēness kalendāru, tā cikliem un elementiem ir jēga saskaņoties tikai tiem, kuri dzīvo Cilvēka necienīgu, postošu dzīvniecisko interešu, tieksmju un maģisko darbību lokā. Ar Mēnesi savu dzīvi saskaņo tikai māgi un māgu kolektīvi (baznīcas), tie, kuri nav spējīgi dzīvot Cilvēcisko Vērtību sistēmā. Tāpēc tur, kur svētki un gada procesi tiek skaitīti Mēness ritmos, tur dzīve ir pakļauta maģisko darbību ietekmei. Tādas sabiedrības ir “izkritušas” no Cilvēka dzīves līmeņa tās pagrīdē – pagaldē – pagraba tumsonībā.

Cilvēks dzīvo ar Sauli un Saules zīmēs, Saules kalendāra trejos augšējos stāvos. Sīkāk par to rakstā “Baltu kalendārs” (www.baltuklubs.lv). Te pareizāk būtu teikt Cilvēka Zemes Gada Saules zīmju kalendāros. Mūsdienu vienkāršotā laika skaitīšanas sistēma (Romiešu tiesību un “vērtību” sistēmas auglis) ir radījusi kroplu priekšstatu par laika dabu un nozīmi – skaitīšanu administratīvi tehniskiem mērķiem. Līdz ar to jēdziens “Gads” ir zaudējis savu sākotnējo radošās darbības cikla nozīmi, un ieguvis Zemes mehāniskās kustības orbītā ap Sauli nozīmi. Tagad ar “Gadu” saprot 365 dienas (laiku), kurā Zemes centrs atkal atgriežas tajā pašā punktā uz Saules apriņķojuma orbītas, kur bija iepriekšējā apriņķojumā. Taču tā tas nav.

“Gads” ir jebkurš pilns radīšanas Cikls, kurš sevī satur 4 “gadalaikus” – “laikmetus” un 1 pārejas periodu gadiem. Katram “Gadam” ir savs pārejas perioda garums. Tāpēc tāda “Gadu” pārrēķināšana mēnešos, dienās un stundās šodien ir vienkārša muļķošanās.

·         Fiziskā kustība neatspoguļo radošo procesu dzīvi un gaitu.

Radošais process sevī ietver plašu parādību loku. Tāpēc, atbilstoši to dabai ir Saules, Merkura, Venēras, Zemes, Marsa, Faetona, Jupitera un Saturna gadi – enerģētisko procesu ietekmes cikli uz Cilvēci, kas nav astronomiskie planētu apriņķojumu cikli, bet šo planētu ietekmju apzīmējumi. Tā, piemēram, 1 Venēras gads ekzotēriski ir 5 “zemes “gadi”, bet ezotēriski laiks no viena vislielākā satuvināšanās brīža līdz otram. Marsa gads ir 6 “zemes gadi” utt..

“Zemes Cilvēka gads” Dzīvības ritumā ir 360 dienu, četru – 72 dienas garu “gadalaiku” un viena  2 x 36 dienu gara pārejas perioda garumā, kura 5 robeždienas neietilps Cilvēka dzīvē. Viens tāds “gads” ietilps vienā “Dieva dienā”, bet 360 tādu “Dievu dienu” veido vienu “Dieva gadu”. 1 “Dieva gads” ir pamatvienība Zemes radošo procesu dzīvē. 7 “zemes gadi” ir viena “Dieva nedēļa” – laiks, kurā noris pilns Dzīvības pulsācijas – “Saules” cikls Cilvēces kolektīvajā apziņā – tas ir viens Cilvēces Sirdspuksts.

Tiem, kuri dzīvo mūsdienu Eiropiešu priekšstatu lokā, tas ir Saules cikla skaitlis. Tiem šis – 2017. gads ir Saules cikla pēdējais – 7. – “Saturna” gads. Saules cikla “Saturna” gads nozīmē “ražas sabēršanu apcirkņos” - algas saņemšanu. Tas ir laiks, kurā katrs saņem savu algu – to rezultātu, kādu ir veidojis ar savu iepriekšējo 6 gadu aktīvo darbību (Marsa gadu). Tāpēc katrs uz savas ādas izbauda visu savu labo un slikto darbību rezultātu un redz tā līdzsvaru – “ieņēmumu un izdevumu bilanci”.

Te ir jāsaprot vēl dažas patiesības.

Pirmā ir tā, ka ir administratīvi-tehniskā laika skaitīšana, kurai nav nekāda sakara ar dabas norisēm un Īstenību, (tur gadalaiki, cikli un svētki ir tikai administrēšanas ērtībām vai manipulācijām ar tautas apziņu (baznīciešu nedarbi) sabīdīti) un ir Īstais laiks. Ja kāds grib “būt latvietis, pie uguns alu dzert un ar sieviešiem meņģēties”, tad tam brangi der 23. jūnijs, tāpat kā jebkura cita diena, kad “tautiskās tradīcijas kopjot”, var piedzerties, bet, ja viņš grib svinēt vasaras un ziemas Saulgriežus, Lieldienas vai Saules Kāvus rudenī, tad viņam tas ir jādara tad, kad tie ir – tad, kad Zeme savā pariņķojumā ap Sauli ir attiecīgajos orbītas punktos. “Māgu zvaigzne” ir II Logosa cēloniskā kategorija, kura, to saprotošam, ilustrē un tur iedarbina 6 Kosmisko Radošo Enerģiju hierarhiju, kam nav nekādu sakaru ar III Logosa (“Dzīvā Dieva”) sekundāro – formu pasauli, kurā noris apskatāmās parādības.

Ja kāds grib stāstīt par “čikiem” savā avīzē (Tematiskā avīze “Astronomija, Astroloģija. Prognozes 2017”), tad viņš to tur var darīt, bet tad idiotiski ir izteikties, ka “saskaņā ar Latvijā pieņemto tradīciju gada valdošās planētas noteikšanā tiek lietota t.s. māgu zvaigzne”, vai, ka “astroloģiskajā tradīcijā Saule auna zīmē ieiet pavasara ekvinokcijas brīdī (šogad 20.03) un tas ir astroloģiskā gada sākums”.

Saules ciklā ir 7 gadi – tas ir objektīvs metafizisks lielums – konstante planētai tāpat kā visur esošais skaņas ātrums, gravitācija, urāna pussabrukšanas periods utt.. Šajā ciklā “ir gada valdošā planēta” – tas ir termins no šī plauktiņa, kurā ir arī nedēļas 7 dienas ar to “dienu (valdošajām) planētām”.

“Māgu zvaigzne” ir sešstūra – divu pretējā virzienā vērstu trijstūru veidota figūra, kuru Eiropā plašāk pazīst kā “Dāvida zvaigzni” un tā ir redzama Izraēlas karogā. To Druīdu filosofijā sauc arī par “Baloža ligzdu klintī”, bet tas lai paliek izglītotu prātu ziņā.

Var jau “Latvijā pieņemt savu” tradīciju (interesanti kas un kam to par savu ir pieņēmis), bet tad nemaldini Cilvēkus un nelieto metafizisku terminoloģiju, tajā ieliekot “savu tradīciju” – neuzdod savu subjektīvo-personisko māņticību par objektīvo patiesību. Viena no okultā naivisma (analfabētisma) problēmām ir patvaļīga atšķirīgiem līmeņiem piemītošu parādību sajaukšana un to būtībai neatbilstošs pielietojums, kas noved pie smagiem apziņas bojājumiem – okultie spēki un mijiedarbības ar tiem ir objektīva realitāte. Ja kāds ir tik stulbs, ka indē sevi, tad tā ir viņa problēma, bet, ja viņš ar savu indes trauku piedāvājumu iziet publiskā telpā un tur to uzdod par veselīgu, atspirdzinošu dzērienu, tad tas ir noziegums.

Ja kāds grib, lai viņa “astroloģiskais gads” sākas ar to brīdi, kad “pavasara punkts” vai Saule ieiet auna zīmē, tā ir viņa darīšana, bet lai viņš nestāsta, ka šīs trejas savstarpēji nekā nesaistītās parādības ir viens vesels. Pirmkārt, šis Cilvēks nezin, ka “Zodiaks” un “Zodiaka zīmes” ir neatkarīgas parādības bez kopsakara.

·         Zodiaks ir ap Sauli esošā enerģiju lauka ekliptikas plaknē dalījums 12 sektoros, kurā katra sektora enerģijas “aktualizē” kādu no 12 Cilvēciskajām Vērtībām.

·         10 “Zodiaka zīmes” ir Involūcijas-Evolūcijas “Gada” 4 līdzsvaroto “gadalaiku” (“zelta, sudraba, vara un dzelzs laikmetu”) kārtības – enerģiju darbības tabula ar diviem polārajiem maiņas – “lūzuma” - pārejas stāvokļiem Α un Ω, kur A – “auns”, bet Ω ir “svari”.

Tajā nav “skorpiona” un “jaunavas”. To, kam nekāda sakara ar astroloģiju nav, astromanti (likteņa zīlētāji pēc planētu stāvokļa) ir pārtaisījuši (uzdod) par “astroloģisko gadu”, ar ko paši saprot “Saules kustību caur Zodiaku”.

Otrkārt, precesijas dēļ pavasara punkts (Lieldienas) migrē Zodiakā pretēji Saules (bet patiesībā Zemes*) kustībai Zodiakā. “Pavasara punkta” atrašanās kādā Zodiaka apgabalā (sektora ) ir šī “Zodiaka zvaigznāja laikmets”. Tāpēc bija “Vērša”, “Auna”, “Zivs” un tagad, kad “pavasara punkts” – Lieldienas ir Ūdensvīra 30-tajā grādā ir sācies “Ūdensvīra laikmets”. Ja tagad tiek paziņots, ka pavasara punkts sakrītot ar Saules ieeju “Aunā”, tad ar to tiek noliegti divi fakti. Pirmais ir precesijas fakts, bet otrais ir tas, ka šobrīd pavasara punkts nav saistīts ar tā īsto atrašanās vietu Zodiakā. Tas nozīmē vēl liekāku kroplību – to, ka viņu stāstos un “aprēķinos” ir attiecīgi “nobīdīts” viss Zodiaks un tad, kad šie “astrologi” saka, ka Saule (bet patiesībā Zeme, jo zeme Saules Zodiakālajā telpā riņķo ap nekustīgo Sauli) ir kādā “zīmē” tad viņi sistemātiski melo tieši par to lielumu, kāds šķir “Auna”  no “Ūdensvīra” .

                                          

* Te der apgūt vēl vienu patiesību. “Saule” – treju atšķirīgu dabu objektu kopa, nemainīgi ir Zemes orbītas centrā. Ap Sauli ir tās izstarotais enerģiju lauks. Enerģiju lauks nav viendabīgs. Atbilstoši Cilvēces attīstības ceļam, to ir optimāli iedalīt 12 sektoros pa  katrā. Var dalīt arī sīkāk vai plašāk, bet tad tam nav sakara ar Cilvēci. Dalījums divpadsmit sektoros saskan ar Cilvēka apziņas struktūru, kurā notiek 12 aktīvo enerģiju radīto spēku – Cilvēcisko Vērtību attīstība. Katram no 12 sektoriem, kurus iezīmē zvaigznāji, piemīt sava enerģētiskā savdabība, kura aktivizē kādu no 12 Cilvēciskajām Vērtībām – apziņas spēkiem. (Tāds pats Zodiaks ir ap katru Cilvēku. Cilvēka Garīgā attīstība ir šo enerģētisko spēku – Cilvēka Zodiaka - Cilvēcisko Vērtību attīstība.)

Tad, kad Zeme atrodas kādā no Zodiaka 12 sektoriem, Cilvēkos (Cilvēcē) aktivizējas šī sektora savdabīgās enerģijas stimulētais apziņas spēks – Cilvēciskā Vērtība. Cilvēki, paši esot kādā sektorā – piemēram, “Svaros”, Sauli redz tam (“Svariem”) pretējā zvaigznāja – “Aunā”. Tad viņi saka – “tagad ir “Auns”!” Patiesībā tad viņi ir “Svaru” sektorā, kur uz viņiem iedarbojas “Svaru” enerģijas. Tā saucamie “astrologi” Zodiakālo iedarbību aprakstus lieto ne vien nobīdītā, bet arī pretējā kārtībā to īstajai dabai. Tas nozīmē arī to, ka tad, kad viņi Jums “stāsta” par planētu atrašanās vietām, tad patiesībā tās ir no tās vietas Zodiakā, uz kuru norāda šie “astrologi”.

Ja Jums kāds stāsta, ka tradicionāli šajā telpā durvis ir tieši priekšā, tad, lai neieskrietu ar pieri sienā, der skatīties, kur tās tiešam ir!

                                          

“Auna zvaigznājs” – Zodiaka  sektors ar šo enerģiju darbību ir nemainīgs objektīvs lielums, kura neņemšana vērā noved pie smagām sekām tā Cilvēka apziņā, kurš mēģina saskaņoties ar šo parādību loku. Ja Cilvēks ieelpo tad, kad vajadzētu izdarīt rīšanas kustību, tad viņš aizrijas un nosmok. Tieši to dara visi mūsdienu “astrologi”, kad Ūdensvīra enerģētiskajam laukam piešķir Auna dabu. Sajaukt Cerību ar Gudrību ir noziedzīga maldināšana.

Zodiaka un Cilvēcisko Vērtību atbilstības

·         Katrs laiks sākas tad, kad tas sākas.

Zemes gads sākas Ziemas saulgriežos, tad, kad ir visspēcīgākā Garīgā-Sakrālā pola ietekme uz Zemes dzīvi – tad, kad Zemi sasniedz nākamo gadu pār-valdošos procesus ierosinošais Sakrālais impulss. Šogad tas ir “Saturniskais” – ciklu noslēdzošais – rezumējošās darbības impulss. Šajā gadā Zeme vienmērīgi-mainīgā kustībā (dinamiskais līdzsvars) pārvietojas caur Saules Zodiakālo lauku, kura enerģijas ierosina – aktualizē 12 Cilvēciskās Vērtības stingri noteiktā secībā.

Tāpēc gada 12 apakšcikli - “mēneši” sākas tad, kad Zeme ieiet nākošajā Zodiakālā lauka sektorā, bet Saule nākošajā zvaigznājā. “Mēnesis” satur 4 septiņu dienu nedēļas un divas “tukšās” “bezskaita” pārejas dienas. Tāpēc katrs “mēnesis” pēc 1 bezskaita dienas sākas ar savu pirmās nedēļas pirmo dienu - Svētdienu – Saules dienu un beidzas ar pēdējās nedēļas pēdējo Saturna dienu pirms 1 bezskaita dienas.

Zemes Cilvēka gads tādā veidā ir 12 x 28 + 12 x 2 + 5 Dieva dienas = 365, bet astronomiski precīzā laika skaitīšana ir “cita opera” un citām vajadzībām, un to veic ar citām metodēm un instrumentiem. Astroloģija un ritmoloģija risina savus uzdevumus, bet astronomi – fizikālā zinātne citus, tāpēc tās nav jājauc. Katrai ir savi uzdevumi, instrumentārijs un metodes, kā arī vajadzīgās precizitātes klases. Tur, kur vienā sistēmā uz tās precizitātes klases aprēķiniem uzkrājas kļūdas, tur citā precizitātes klasē, un mērķu sistēmā tādās kļūdas neparādās.

Tur, kur ir svarīgas mehānismu un tehnisko ierīču darbības – tur ir viens laiks, bet tur, kur Zemes dienas stunda ir viena divpadsmitā daļa no Saules lēkta līdz rietam, bet no rieta līdz lēktam ir 12 nakts stundas (nakts stunda nav dienas stunda, raugoties mehāniskajā pulkstenī, bet, neskatoties uz to abās, ir vienādas procesu izmaiņas), ir pavisam cits laiks un izpratne par tā dabu – cita laika nozīme un tās jaukt ir noziegums pret Cilvēka dvēseli un Dzīvību. Tur astronomi un fiziķi, nesaprotot ar ko tiem ir darīšana, uzspiež mehānisko pulksteņa laiku, ar to nodarot lielu postu.

Dzīvība nerit mehānisku riteņu sazobēs. Dzīvībā nekur nav ideālu taišņu, apļu, kvadrātu un stūru. Mehānikai, mehāniskai domāšanai un Dzīves – Dzīvības izpratnei patīk statistiski saprotamas, ar lineālu un cirkuli sataisītas tabulas, pārskati un ar āmura sitienu nemainību atkārtojamu parādību likšana savas māņticības – zinātniskās metodes (mitoloģijas) pamatā.

Tomēr Dabā un tās Dzīvībā, Dzīvības Dzīvē tā nav. Tur nekas nav tā, kā to savā mākslīgi mehāniski būvētajā (mehāniskās maģijas) pasaulē redz “zinātnieki”. Gaisma nelido pa taisni. Gaismas stars ir izliekts. Katram ātrumam Visumā ir sava orbīta. Viens spēks – staru “raidot” telpā, to “sūta” uz priekšu, bet cits spēks – pa-laistās daļiņas radniecība ar tās Laidēju, to “sauc” atpakaļ. Tāpēc stars iz-liecas un, aprakstot savam izplatīšanās ātrumam atbilstošu loku, vienmēr atgriežas pie sava pa-Laidēja. Radniecība satur kopā Radītāju ar tā radījumu un visus Radītāja radījumus. Metafizikā to sauc par Mīlestības spēku, bet fizikā par gravitāciju un gravitācijas viļņiem.

·         Visa Dzīvība Viļņojas.

Dzīvība ir nepārtrauktā dinamiskā līdzsvara viļņojumā. Ja vienu brīdi ir aktivitāte, tad nākošajā ir pauze. Mums Sirdspukstus uzrāda pauzes starp tiem. Ja vienu brīdi kaut kas skrien ātrāk, tad vēlāk tas notiek lēnāk. Ievelkot elpu, Sirds puksts straujāk, bet izelpā – lēnāk. Koks aug ar mainīgu ātrumu, tāpēc celmā ir redzami gadskārtu apļi. Zemes kustības ātrums orbītā ap Sauli ir mainīgs. Zemes griešanās ātrums ar savu asi ir mainīgs. Zemes griešanās ass nemitīgi vibrē – svārstās. Zemes ass slīpuma leņķis mainās. Dienas un nakts garums gada laikā mainās. Tomēr, kā aktivitātes, tā arī “miera” periodā Dzīvība, Dzīve – izmaiņas neapstājas. Tas, kas ir “ārējā aktivitāte” mums, ir “iekšējais miers” citur un otrādi – tas, kas mums ir “ārējais miers” tas citā pasaulē ir “iekšējā aktivitāte”. Dzīvība nekad neapstājas. Dzīvība pārvieto aktivitāti no telpas uz telpu un atpakaļ vai maina aktivitāšu formas. Arī “atpūta” ir aktivitāte “spēku uzkrāšanas – koncentrēšanās darbam” formā – cita tā paša darba forma.

·         Dienā un naktī, darbības impulsam mainot darbības telpu un formu, ir vienāds izmaiņu daudzums.

Tāpēc diennaktī vienmēr ir 24 stundas (divreiz atkārtots Zodiaks), bet tikai divas reizes gadā - Lieldienās un Rudens Kāvos tās ir vienādā garumā. Diennakts dienā ir 12 mainīga garuma stundas. Naktī arī ir 12 mainīga garuma stundas.

·         Dienas stunda ir viena divpadsmitā daļa laika no Saules lēkta līdz rietam.

·         Nakts stunda ir viena divpadsmitā daļa laika no Saules rieta līdz lēktam.

Dienā dzīvība strādā “ārēji”, bet naktī to pašu dara “iekšēji”. Dzīvībai “abas puses” ir vienādas. Dzīvība “cauriet” no vienas otrā. Tāpēc Dienas stundas Vasarā ir garākas par Nakts stundām, bet Ziemā pretēji – Nakts stundas garākas par Dienas stundām.

Vasarā mums ir garāka diena. Vasarā Dzīvība ir vairāk pasaulīga – “uzturas ārā” – ir Sievišķīgi maiga, mīlīga, nesteidzīga. Ziemā tai ir Vīrišķīgi “iekšēji Garīgie darbi” un tā ir skarbi koncentrēta, bet gada tumšākajā (pauzes) laikā “attālinās” no pasaulīgā darba. To ko Dzīvība nepadara Vasarā, to Viņa paveic Ziemā. Vasarā ir Lielās Dienas – dienas stundu garums pieaug, bet Ziemā ir pretēji – pieaug nakts stundu garums.

Naktī, Dienā un Vasarā, Ziemā katrā stundā ir atšķirīgs enerģētiskais “pildījums” un izmaiņu (laika) raksturs. To var ilustrēt ar viegli saprotamu ainu, kurā mijiedarbojas treji lielumi. Pirmais ir gada laikā mainīgs Zemes attālums no Saules. Otrais ir (Mainīgs) Zemes kustības ātrums orbītā ap Sauli un trešais ir (mainīgs) Zemes rotācijas ātrums ap savu asi. Ja mēs saprotam, ka Zeme rotējot, ap savu asi lido ap Sauli, tad mēs redzam, ka uz katru Zemes virsmas objektu iedarbojas šie divi ātrumi. Dienā abi ātrumi darbojas vienā virzienā – Zemes griešanās ātrums sakrīt ar lidojuma virzienu orbītā ap Sauli, bet naktī šis pats objekts Zemes griešanās kustībā kustas pretēji lidojumam ap Sauli. Tāpēc dienā objekta lidošanas ātrums orbītā ap Sauli ir “10 + 1”, bet naktī “10 - 1”. Enerģiju mēs rēķinam objekta masu reizinot ar ātruma kvadrātu (E=mc²).

No tā mēs redzam, ka dienā objekta (Cilvēka) iekšējās enerģijas daudzums ir “11”, bet naktī “9”. Šī starpība Dzīvības aktivitāti (Cilvēkam) pārnes dienā “ārējai” darbībai, bet naktī tā ir “iekšēja”. Tā paša iemesla dēļ mainās arī citu organismu Dzīvības aktivitātes formas.

Uzmanīgi vērojot, mēs redzam, ka no rīta līdz pusdienai - no 1. Dienas stundas līdz 6. stundai enerģijas daudzums pieaug, bet pēc pusdienas no 7. - 12. stundai samazinās. Enerģijas samazināšanās turpinās līdz 6. Nakts stundai, bet no 7. – 12. lēni dilst. Diennaktī ir divi pārejas punkti lēkts un riets, kad enerģijas “pilnums” pāriet “tukšumā” un otrādi, kad Nakts “tukšums” pāriet Dienas “pilnumā”, un divi maksimuma “lūzuma” punkti, kad “paisums” un “bēgums”, sasnieguši maksimumus, sāk atgriešanos minimumos. Šie divi savā dabā ir vienādi, tāpēc sasaista Dienas un Nakts Dievus. Tas ir brīdis, kad tie ir saskaņā viens ar otru.

Diena sākās ar savu 1. stundu un Nakts arī sākās ar savu 1. stundu. Pirmā ir Strēlnieka stunda (ar to tagad sākās Zemes Cilvēku Gads) aiz tās nāk Mežāža, Ūdensvīra, Zivs, Auna utt. stundas. Tāpēc Strēlnieki ir pretējās diennakts pusēs, bet Dienas “lūzuma” punkts ir starp Vērsi un Dvīņiem tieši tāpat kā Nakts “lūzuma” punkts nakts stundās arī ir starp Vērsi un Dvīņiem. Šos četrus punktus apzīmē ar visiem zināmo kāškrustu, bet dienas vidu (un dienvidu virzienu) starp 6. un 7. stundu par “lauzto (Saules) ceļu” un senos zīmējumos attēlo kā zem ceļgala lauztu kāju.

Tādā kārtā Cilvēka dzimšanas laiks ir jānosaka šajās – Zodiakālajās stundās, bet ne tajos mehānisko pulksteņu rādījumos, kā to tagad dara mūsdienu analfabētiskie “astrologi”. Tāpat visās citās ar Dzīvo Dabu saistītājās zinātnēs ir jāņem vērā šīs Dienas un Nakts stundu īpatnības. To darot, zinātne ieraudzīs daudz ko tādu, ko tagad tā palaiž garām, un TO redzot, tā beidzot atkal atjaunosies par Zinātni.

* * *

Saules cikla “vadošā planēta” rāda Saules 7 gadu Cikla aktivitātes fāzi, bet neuzrāda Cilvēciskās vērtības aktualizāciju kolektīvajā apziņā. To rāda tā saucamais “Austrumu Kalendārs”. Ir jāsaprot, ka arī tās ir māņticīgas un šarlatānisku zīlnieku ekspluatētas spekulatīvas sistēmas, kuras ir kādreiz bijušās Zemes Zinātnes kopīgo zināšanu paliekas. Austrumos ir vairāk šarlatānu kā rietumos. Arī tur saviesušies māgi ļaužu krāpšanas vienkāršošanai izmanto tur saprotamus simbolus. Tur ir spēcīgāk attīstīta psihiskā maģija. Rietumos spēcīgāka intelektuālā, ceremoniāla un tehniskā maģija, bet visur vienlīdz nekromantija un sātanisms – piezemēta Mēness kulta cēlonis. Tāpat jāatceras, ka īstās (ezotēriskās) zināšanas vienmēr ir bijušas slēptas un maskētas aiz pūlim redzamā un saprotamā. Tā ir arī ar popularitātes vilni piedzīvojušo Fen – šui un “austrumu kalendāru”, ko citi kļūdaini sauc par horoskopu. Horoskops ir konkrētas problēmas apskata atainojums astroloģiskajā kartē.

Divpadsmit zīmju (gadu) kalendārs raksturo Cilvēcisko Vērtību aktualizāciju kolektīvajā apziņā. To “diriģē” – nosaka Jupitera kustība caur Zodiaku.

·         Jupitera “gads” ir laiks, kuru Jupiters pavada vienā Zodiaka 30° sektorā – “Zvaigznājā”.

Šis laiks nekad nesakritīs ar Zemes Cilvēka gadu un ne tuvu nav mērojams ar kādām tur Mēness fāžu attiecībām, kā to lētticīgiem muļķīšiem iestāsta māgu sabiedrība. Viņu rīcības motivācija ir vienkārša. Novēršot upura uzmanību uz vienu, bet pašiem zinot (iespējams) īsto, rodas iespēja manipulēt ar dezorientēto Cilvēku. Nevajag aizmirst, ka mūsdienās caur tā saucamo “astrologu” un visādu “dzīvesziņas” aģitatoru fronti darbojas ne tikai melnā – tumsas brālība, bet arī pavisam konkrētu lielvalstu specdienesti. Latvijā sevišķi aktīva ir ASV Centrālā Izlūkošanas Pārvalde, kura te darbojas caur dažādiem “jogas centriem”, “akadēmijām” un “astrologu skolām”. Tas ir ne tikai plašas informācijas ievākšanas, bet arī ietekmīgs manipulācijas instruments.

1. turpinājums

* * *

“Austrumu horoskopā” ir visiem tādiem “astrologiem” kopīgā muļķība (nezināšana), kuru var redzēt izteicienos “Gaiļa personība”, “pieci čūskas tipi”, “skorpiona Sieviete ir …”, “Jupitera un Saules sekstils aunā nozīmē, ka …”. Tā visa ir “makaronu kāršana uz ausīm” - stāstiņi, lai būtu, par ko iekasēt “konsultācijas honorāru”.

Nav tādu konstantu lielumu, kuri “norāda uz to…”, “šie Cilvēki ir…”, “auniem jābūt gataviem…”. Nekāda vienā laikā, vietā un apstākļos dzimšana nekādu līdzību nedod, tāpat kā dzimšanas vietai un laikam nekādas noteiktas korelācijas ar planētu stāvokli nav un tādu datu patvaļīga sasaiste neko par konkrēto Cilvēku nestāsta. Neko konkrētu par Cilvēku un viņa problēmām nestāsta arī dzimšanas brīža planētu stāvokļi. Tās visas šajā “astrologu” šarlatānisma spēju līmenī ir pilnīgas muļķības. (Planētas – to centrālās šūnas iedarbojas uz Zemes centrālo šūnu, bet tā, caur konkrētās ģeoloģiski – ģeogrāfiskās telpas šūnu uz tautas kolektīvo apziņu, un no turienes iedarbības nonāk Cilvēka centrālajā šūnā – Monādē. “Planētu mājas” nav Zodiakā, bet planētu vibrācijām atbilstošajos ģeogrāfiskajos rajonos uz zemes. Tās par planētu “mājām” sauc tāpēc, ka tur – tajās “Dievu dēli nāk pie Zemes meitām ciemoties”. Tur “Dievi apņem Zemes Sievas”.) Tam ir divi ar pašu “astrologu” un “klientu” saistīti iemesli. Pirmais ir tāds, ka Astrologs ir tas, kura Īstā Redze viņam ļauj saskatīt un precīzi noteikt visu treju Sauļu atrašanās vietas un ļauj viņam redzēt “klienta” Garīgās attīstības līmeni, un Planētu centrālo šūnu tā brīža Īsto mijiedarbību ar Cilvēku. Te svarīga paša Astrologa Garīgā attīstība. Tikai visaugstākie redz Īsto, visi citi “klienta” horoskopā lasa paši savas problēmas. Tie, kuri neredz Saules atrašanās vietas un “klienta” Garīgās attīstības līmeni un ceļu, nav astrologi, bet tirgus laukuma zīlnieki un pļāpas – čigānietes.

Otrais ir tāds, ka, tāpat kā nav divu vienādu Cilvēku, tāpat nav arī standartizētu planētu mijiedarbību ar Cilvēkiem. Planētas ietekme ir atkarīga no Cilvēka Garīgā attīstības līmeņa un viņa vecuma. Ir klasificēti septiņi Garīgās attīstības pamatlīmeņi ar septiņiem aspektiem katrā. Ar katru tādu līmeni un aspektu katras planētas enerģija mijiedarbojas savdabīgi. Uz zemākajiem iedarbojas destruktīvi, vidējiem neitrāli, bet augstākiem stimulējoši. Astrologam ir JĀREDZ šī Cilvēka konkrētais Garīgās attīstības līmenis 7 līmeņu un aspektu skalā, jāredz katras planētas mijiedarbība ar katru čakru tās 7 attīstības stadijās.

Ar katru nodzīvoto gadu planētu iedarbība uz Cilvēku mainās. Bērnībā to iedarbība ir viena, pieaugušam cita, bet vecumā uz to pašu Cilvēku ir pavisam cita iedarbība. Tā, piemēram – Saule bērnībā ir “Piens”, pieaugušam tā pati Saule ir kļuvusi par “Maizi”, bet vecumdienās jau ir “Medus”. “Piens”, ”Maize” un “Medus” ir konkrētu metafizisku fenomenu apzīmējumi un tie, kuri zin šo vārdu nozīmi, saprot, ko es ar tiem pateicu. Tie zina kāpēc un kā “Piens” pārtop “Maizē” un “Maize” transformējas “Medū”. Un tā visas planētas ar katru gadu maina savu ietekmi uz Cilvēku. Tad tam pašam planētu stāvoklim uz Cilvēku ir 49 x 100 (ja tik ilgi dzīvo) = 4900 iespējamo ietekmju variācijas.

KO VIŅI TUR MUĻĶOJAS!!! Nevar izskaitļot un iesvītrot aplīšos to, kas IR JĀREDZ! Ja Tu to neredzi, tad Tu neesi Astrologs, bet lētticīgu ļaužu “apkāsējs”, blēdis un šarlatāns, bet visi Tavi “vēstījumi” tad ir tikai apdrukāts tualetes papīrs.

“Jupitera gadu” var redzēt, ja zin kurā Zodiaka sektorā atrodas Jupiters. Tātad, izdarot 31° korekciju, (visas Zodiaka sektoru robežas ir nobīdītas par 31°) mēs redzam, ka no 2016. gada 9. septembra līdz 2017. gada 9. oktobrim Jupiters ir Jaunavas zīmē. Tātad šā “Saturna” gada lielākā daļa ir “Gailis” - mūsu “Jaunavas” austrumu atbilstība. Pēc 10. oktobra iestāsies Jupitera “Suņa” gads. Tāpat kā pirms 2016. gada 9. septembra bija Jupitera “Pērtiķa” gads.

Te es pievienošu tabulu, kurā katrs var redzēt Jupitera gadu sākuma un beigu robežas.

JUPITERA ATRAŠANĀS VIETA ZODIAKĀ
Jaunavā (Gailis)	1921. g. 25. septembris - 1922. g. 25. oktobris
Svaros (Suns)	1922. g. 26. oktobris - 1923. g. 23. novembris
Skorpionā (Cūka)	1923. g. 24. novembris - 1924. g. 17. decembris
Strēlniekā (Žurka)	1924. g. 18. decembris - 1926. g. 4. janvāris
Mežāzī (Vērsis)	1926. g. 5. janvāris - 1927. g. 17. janvāris
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1927. g. 18. janvāris - 1927. g. 5. jūnijs
Zivī (Trusis)	1927. g. 6. jūnijs - 1927. g. 9. septembris
Aunā (Pūķis)	1927. g. 10. septembris - 1928. g. 21. janvāris
Zivī (Trusis)	1928. g. 22. janvāris - 1928. g. 2. jūnijs
Aunā (Pūķis)	1928. g. 3. jūnijs - 1929. g. 11. jūnijs
Vērsī (Čūska)	1929. g. 12. jūnijs - 1930. g. 25. jūnijs
Dvīņos (Zirgs)	1930. g. 26. jūnijs – 1931. g. 16. jūnijs
Vēzī (Aita)	1931. g. 17. jūnijs – 1932. g. 10. augusts
Lauvā (Pērtiķis)	1932. g. 11. augusts – 1933. g. 9. septembris
Jaunavā (Gailis)	1933. g. 10.septembris – 1934. g. 9. oktobris
Svaros (Suns)	1934. g. 10. oktobris – 1935. g. 7. novembris
Skorpionā (Cūka)	1935. g. 8. novembris – 1936. g. 1. decembris
Strēlniekā (Žurka)	1936. g. 2. decembris – 1937. g. 18. decembris
Mežāzī (Vērsis)	1937. g. 19. decembris – 1938. g. 13. maijs
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1938. g. 14. maijs – 1938. g. 28. jūlijs
Zivī (Trusis)	1938. g. 29. jūlijs – 1938. g. 28.decembris
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1938. g. 29. decembris – 1939. g. 10. maijs
Zivī (Trusis)	1939. g. 11. maijs – 1939. g. 28. oktobris
Aunā (Pūķis)	1939. g. 29. oktobris – 1939. g. 19. decembris
Zivī (Trusis)	1939. g. 20. decembris – 1940. g. 15. maijs
Aunā (Pūķis)	1940. g. 16. maijs – 1941. g. 25. maijs
Vērsī (Čūska)	1941. g. 26. maijs - 1942. g. 9. jūnijs
Dvīņos (Zirgs)	1942. g. 10. jūnijs – 1943. g. 29. jūnijs
Vēzī (Aita)	1943. g. 30. jūnijs 31, 1943 – 1944. g. 24. jūlijs
Lauvā (Pērtiķis)	1944. g. 25. jūlijs – 1945. g. 24. augusts
Jaunavā (Gailis)	1945. g. 25. augusts – 1946. g.24. septembris
Svaros (Suns)	1946. g 25. septembris – 1947. g. 22. oktobris
Skorpionā (Cūka)	1947. g. 23. oktobris – 1948. g. 14. novembris
Strēlniekā (Žurka)	1948. g. 15. novembris – 1949. g. 11. aprīlis
Mežāzī (Vērsis)	1949. g. 12. aprīlis – 1949. g. 26. jūnijs
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1949. g. 27. jūnijs – 1949. g. 29. novembris
Mežāzī (Vērsis)	1949. g. 30. novembris – 1950. g. 14. aprīlis
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1950. g. 15. aprīlis – 1950. g. 13. septembris
Zivī (Trusis)	1950. g. 14. septembris – 1950. g. 30. novembris
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1950. g. 1. decembris – 1951. g. 20. aprīlis
Zivī (Trusis)	1951. g. 21. aprīlis – 1952. g. 27. aprīlis
Aunā (Pūķis)	1952. g. 28. aprīlis – 1953. g. 8. maijs
Vērsī (Čūska)	1953. g. 9. maijs – 1954. g. 22. maijs
Dvīņos (Zirgs)	1954. g. 23. maijs – 1955. g. 11. jūnijs
Vēzī (Aita)	1955. g. 12. jūnijs – 1955. g. 16. novembris
Lauvā (Pērtiķis)	1955. g. 17. novembris – 1956. g. 16. janvāris
Jaunavā (Gailis)	1956. g. 17. janvāris – 1956. g. 6. jūlijs
Lauvā (Pērtiķis)	1956. g. 7. jūlijs – 1956. g. 11. decembris
Jaunavā (Gailis)	1956. g. 12. decembris – 1957. g. 18. februāris
Svaros (Suns)	1957. g. 19. februāris – 1957. g. 5. augusts
Jaunavā (Gailis)	1957. g. 6. augusts – 1958. g. 12. janvāris
Svaros (Suns)	1958. g. 13. janvāris – 1958. g. 19. marts
Skorpionā (Cūka)	1958. g. 20. marts – 1958. g. 6. septembris
Svaros (Suns)	1958. g. 7. septembris – 1959. g. 9. februāris
Skorpionā (Cūka)	1959. g. 10. februāris – 1959. g. 23. aprīlis
Strēlniekā (Žurka)	1959. g. 24. aprīlis – 1959. g. 4. oktobris
Skorpionā (Cūka)	1959. g. 5. oktobris – 1960. g. 29. februāris
Strēlniekā (Žurka)	1960. g. 1. marts – 1960. g. 8. jūnijs
Mežāzī (Vērsis)	1960. g. 9. jūnijs – 1960. g. 24. oktobris
Strēlniekā (Žurka)	1960. g. 25. oktobris - 1961. g. 14. marts
Mežāzī (Vērsis)	1961. g. 15. marts – 1961. g. 11. augusts
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1961. g. 12. augusts – 1961. 2. novembris
Mežāzī (Vērsis)	1961. g. 3. novembris – 1962. g. 24. marts
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1962. g. 25. marts – 1963. g. 2. aprīlis
Zivī (Trusis)	1963. g. 3. aprīlis – 1964. g.11. aprīlis
Aunā (Pūķis)	1964. g. 12. aprīlis – 1965. g. 21. aprīlis
Vērsī (Čūska)	1965. g. 22. aprīlis – 1965. g. 19. septembris
Dvīņos (Zirgs)	1965. g. 20. septembris – 1965. g. 15. novembris
Vēzī (Aita)	1965. g. 16. novembris – 1966. g. 4. maijs
Dvīņos (Zirgs)	1966. g. 5. maijs – 1966. g. 26. septembris
Vēzī (Aita)	1966. g. 27. septembris – 1967. g. 14. janvāris
Lauvā (Pērtiķis)	1967. 15. janvāris – 1967. g. 22. maijs
Vēzī (Aita)	1967. g. 23. maijs – 1967. g. 18. oktobris
Lauvā (Pērtiķis)	1967. g. 19. oktobris – 1968. g. 25. februāris
Jaunavā (Gailis)	1968. g. 26.februāris – 1968. g. 14. jūnijs
Lauvā (Pērtiķis)	1968. g. 15. jūnijs – 1968. g. 14. novembris
Jaunavā (Gailis)	1968. g. 15. novembris – 1969. g. 29. marts
Svaros (Suns)	1969. g. 30. marts – 1969. g. 14. jūlijs
Jaunavā (Gailis)	1969. g. 15. jūlijs – 1969. g. 15. decembris
Svaros (Suns)	1969. g. 16. decembris – 1970. g. 29. aprīlis
Skorpionā (Cūka)	1970. g. 30. aprīlis – 1970. g. 14. augusts
Svaros (Suns)	1970. g. 15. augusts - 1970. g. 13. janvāris
Skorpionā (Cūka)	1971. g. 14. janvāris – 1971. g. 3. jūnijs
Strēlniekā (Žurka)	1971. g. 4. jūnijs – 1971. g. 10. septembris
Skorpionā (Cūka)	1971. g. 11. septembris – 1972. g. 5. februāris
Strēlniekā (Žurka)	1972. g. 6. februāris – 1972. g. 23. jūlijs
Mežāzī (Vērsis)	1972. g. 24. jūlijs – 1972. g. 24. septembris
Strēlniekā (Žurka)	1972. g. 25. septembris – 1973. g. 22. februāris
Mežāzī (Vērsis)	1973. g. 23. februāris – 1974. g. 7. marts
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1974. g. 8. marts – 1975. g. 17. marts
Zivī (Trusis)	1975. g. 18. marts – 1976. g. 25. marts
Aunā (Pūķis)	1976. g. 26. marts – 1976. g. 22. augusts
Vērsī (Čūska)	1976. g. 23. augusts – 1976. 15. oktobris
Dvīņos (Zirgs)	1976. g. 16. oktobris – 1977. g. 2. aprīlis
Vērsī (Čūska)	1977. g. 3. aprīlis – 1977. g. 19. augusts
Dvīņos (Zirgs)	1977. g. 20. augusts – 1977.g 29. decembris
Vēzī (Aita)	1977. g. 30. decembris – 1978. g. 10. augusts
Dvīņos (Zirgs)	1978. g. 11. augusts – 1978. g. 4. septembris
Vēzī (Aita)	1978. g. 5. septembris – 1979. g. 27.  februāris
Lauvā (Pērtiķis)	1979. g. 28. februāris – 1979. g. 19. aprīlis
Vēzī (Aita)	1979. g. 20. aprīlis -  1979. g. 28. septembris
Lauvā (Pērtiķis)	1979. g. 29. septembris – 1980. g. 26. oktobris
Jaunavā (Gailis)	1980. g. 27. oktobris – 1981. g. 25. novembris
Svaros (Suns)	1981. g. 26. novembris – 1982. g. 24. decembris
Skorpionā (Cūka)	1982. g. 25. decembris – 1984. g. 18. janvāris
Strēlniekā (Žurka)	1984. g. 19. janvāris – 1985. g. 5. februāris
Mežāzī (Vērsis)	1985. g. 6. februāris – 1986. g. 19. februāris
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1986. g. 20. februāris – 1987. g. 1. marts
Zivī (Trusis)	1987. g. 2. marts – 1988. g. 7. marts
Aunā (Pūķis)	1988. g. 8. marts – 1988. g. 20. jūlijs
Vērsī (Čūska)	1988. g. 21. jūlijs – 1988. g. 29. novembris
Dvīņos (Zirgs)	1988. g. 30. novembris – 1989. g. 9. marts
Vērsī (Čūska)	1989. g. 10. marts – 1989. g. 29. jūlijs
Dvīņos (Zirgs)	1989. g. 30. jūlijs – 1990. g. 17. augusts
Vēzī (Aita)	1990. g. 18. augusts – 1991. g. 11. septembris
Lauvā (Pērtiķis)	1991. g. 12. septembris – 1992. g. 9. oktobris
Jaunavā (Gailis)	1992. g. 10. oktobris – 1993. g. 9. novembris
Svaros (Suns)	1993. g. 10. novembris – 1994. g. 8. decembris
Skorpionā (Cūka)	1994. g. 9. decembris – 1996. g. 2. janvāris
Strēlniekā (Žurka)	1996. g. 3. janvāris – 1997. g. 20. janvāris
Mežāzī (Vērsis)	1997. g. 21. janvāris – 1998. g. 3. februāris
Ūdensvīrā (Tīģeris)	1998. g. 4. februāris – 1999. g. 11. februāris
Zivī (Trusis)	1999. g. 12. februāris - 1999. g. 27. jūnijs
Aunā (Pūķis)	1999. g. 28. jūnijs – 1999. g. 22. oktobris
Vērsī (Čūska)	1999. g. 23. oktobris – 2000. g. 13. februāris
Aunā (Pūķis)	2000. g. 14. februāris – 2000. g. 29. jūnijs
Vērsī (Čūska)	2000. g. 30. jūnijs – 2001. g. 11. jūlijs
Dvīņos (Zirgs)	2001. g. 12. jūlijs – 2002. g. 31. jūlijs
Vēzī (Aita)	2002. g. 1. augusts – 2003. g. 26. augusts
Lauvā (Pērtiķis)	2003. g. 27. augusts – 2004. g. 23. septembris
Jaunavā (Gailis)	2004. g. 24. septembris – 2005. g. 24. oktobris
Svaros (Suns)	2005. g. 25. oktobris – 2006. g. 23. novembris
Skorpionā (Cūka)	2006. g. 24. novembris – 2007. g. 17. decembris
Strēlniekā (Žurka)	2007. g. 18. decembris – 2009. g. 4. janvāris
Mežāzī (Vērsis)	2009. g. 5. janvāris – 2010. g. 16. janvāris
Ūdensvīrā (Tīģeris)	2010. g. 17. janvāris – 2010. g. 5. jūnijs
Zivī (Trusis)	2010. g. 6. jūnijs – 2010. g. 8. septembris
Aunā (Pūķis)	2010. g. 9. septembris – 2011. g. 21. janvāris
Zivī (Trusis)	2011. g. 22. janvāris – 2011. g. 3. jūnijs
Aunā (Pūķis)	2011. g. 4. jūnijs – 2012. g. 10. jūnijs
Vērsī (Čūska)	2012. g. 11. jūnijs – 2013. g. 24. jūnijs
Dvīņos (Zirgs)	2013. g. 25. jūnijs – 2014. g. 15. jūlijs
Vēzī (Aita)	2014. g. 16. jūlijs – 2015. g. 10. augusts
Lauvā (Pērtiķis)	2015. g. 11. augusts – 2016. g. 8. septembris
Jaunavā (Gailis)	2016. g. 9. septembris – 2017. g. 9. oktobris
Svaros (Suns)	2017. g. 10. oktobris – 2018. g. 7. novembris
Skorpionā (Cūka)	2018. g. 8. novembris – 2019. g. 1. decembris
Strēlniekā (Žurka)	2019. g. 2. decembris – 2020. g. 18. decembris
Mežāzī (Vērsis)	2020. g. 19. decembris – 2021. g. 12. maijs
Ūdensvīrā (Tīģeris)	2021. g. 13. maijs – 2021. g. 27. jūlijs
Zivī (Trusis)	2021. g. 28. jūlijs - decembris 28, 2021
Ūdensvīrā (Tīģeris)	2021. g. 28. decembris – 2022. g. 9. maijs
Zivī (Trusis)	2022. g. 10. maijs – 2022. g. 27. oktobris
Aunā (Pūķis)	2022. g. 29. oktobris – 2022. g. 19. decembris
Zivī (Trusis)	2022. g. 20. decembris – 2023. g. 15. maijs
Aunā (Pūķis)	2023. g. 16. maijs – 2024. g. 24. maijs

Tāpat tiek pievienota gada “vadošās planētas” – Saules cikla tabula.

Saules gadu cikls.

1927	Saule
1928	Mēness
1929	Marss
1930	Merkurs
1931	Jupiters
1932	Venēra
1933	Saturns
1934	Saule
1935	Mēness
1936	Marss
1937	Merkurs
1938	Jupiters
1939	Venēra
1940	Saturns
1941	Saule
1942	Mēness
1943	Marss
1944	Merkurs
1945	Jupiters
1946	Venēra
1947	Saturns
1948	Saule
1949	Mēness
1950	Marss
1951	Merkurs
1952	Jupiters
1953	Venēra
1954	Saturns
1955	Saule
1956	Mēness
1957	Marss
1958	Merkurs
1959	Jupiters
1960	Venēra
1961	Saturns
1962	Saule
1963	Mēness
1964	Marss
1965	Merkurs
1966	Jupiters
1967	Venēra
1968	Saturns
1969	Saule
1970	Mēness
1971	Marss
1972	Merkurs
1973	Jupiters
1974	Venēra
1975	Saturns
1976	Saule
1977	Mēness
1978	Marss
1979	Merkurs
1980	Jupiters
1981	Venēra
1982	Saturns
1983	Saule
1984	Mēness
1985	Marss
1986	Merkurs
1987	Jupiters
1988	Venēra
1989	Saturns
1990	Saule
1991	Mēness
1992	Marss
1993	Merkurs
1994	Jupiters
1995	Venēra
1996	Saturns
1997	Saule
1998	Mēness
1999	Marss
2000	Merkurs
2001	Jupiters
2002	Venēra
2003	Saturns
2004	Saule
2005	Mēness
2006	Marss
2007	Merkurs
2008	Jupiters
2009	Venēra
2010	Saturns
2011	Saule
2012	Mēness
2013	Marss
2014	Merkurs
2015	Jupiters
2016	Venēra
2017	Saturns
2018	Saule
2019	Mēness
2020	Marss
2021	Merkurs
2022	Jupiters
2023	Venēra
2024	Saturns

Jupitera “Gailis” (Gailis stāv uz ražas kaudzes) ir Jupitera 12 gadu cikla “ražas ievākšanas” laiks. Līdz ar to šajā kvalitātē – stāvoklī sakrīt Saules 7 gadu “Valdošās planētas” cikla Saturna “pļaujas” gads ar Jupitera 12 gadu cikla “Jaunavas” ražas ievākšanas gadu. Šādu ciklu sakritība norāda uz ļoti spēcīgu Kosmisko enerģiju ietekmi – vēsturisku pagrieziena punktu planētas un katra Cilvēka dzīvē. Neviens vairs neturpinās to pašu dzīvi kā līdz 2016. gada 9. septembrim, kad sākās Jupitera “Gaiļa” gads, kurš šogad sakrīt ar “Saturna” gadu. 2016. gadā sākās tās pārmaiņas, kuras šogad jau katram būs acīmredzamas.

Ar to mēs varam pāriet pie pirmā jautājuma otrās daļas un arī pie Jūsu iesūtītā otrā jautājuma par Trampu, kurus tagad varam apvienot vienā.

2. turpinājums

* * *

Mēs zinām metafizisko aksiomu – Viss plūst, viss mainās, viss atkārtojas. Kādreiz bijušie notikumi atkārtojas ar laika izdarītajām korekcijām. Filosofija māca: “Ja gribi zināt, kas būs, tad uzzini, kas ir bijis”. Ja mums ir divi cikli un viena mūs interesējoša sakritība, tad mēs varam paraudzīties uz citu – iepriekšējo abu ciklu sakritību šajā aspektā. Un tā – izdarot visas vajadzīgās ciklu un “astroloģisko” kļūdu korekcijas, mēs iegūstam interesantu ainu. Ļoti tuvu abu ciklu korelāciju 1946. – 1947. gadā un precīzu sakritību 1933. gadā. 1933. gads ir Saturna gads, bet Jupiters Jaunavā (“Gailis”) ir no 1933. gada 10. septembra līdz 1934. gada 9. oktobrim.

-          Ar ko ir interesanta šī korelācija?

Ar to, ka 1932. gada vēlēšanās Vācijā uzvar Nacionālsociālistu partija, bet 1933. gada 30. janvārī Hindenburgs nodeva varu Ādolfam Šiklgrūberam (Hitleram) un sākās “Deutschland, Deutschland über alles!” (Vācija, Vācija pāri visam!), “pazemotās Vācijas un Vācijas tautas gara pacelšana”, “vēsturiskā taisnīguma atjaunošana”, “ekonomikas augšupcelšana”, “dzīves telpas - teritoriju nostiprināšana un paplašināšana” – “Drang nach Osten” (Maršs uz Austrumiem) ar neiztrūkstošo “Got mit uns” (Dievs ir ar mums). Ja palasa 2017. gada 20. janvārī inaugurētā D. Trampa inaugurācijas runu (Jums ir tāda iespēja 2017. gada 27. janvāra philos.lv publikācijā), tad tajā mēs redzam visu Hitlera priekškara runu kopsavilkumu. Tās pašas tēzes, tādā pat brīdī par visu to pašu un uz visu to pašu. Ciklu sakritības brīdī ļoti līdzīgi notikumi.

-         Nu, un kas notika 1946. – 1947. gadā?

Divi ļoti interesanti notikumi.

1946. gada (Jaunava) 14. jūnijā, Mēness aptumsuma laikā dzimst Donalds Tramps, bet 1947. gadā (“Saturns”) “miermīlīgie rietumi”, kad tiem 1945. gada jūlijā neizdodas (nobīstas) uzbrukums PSRS, paceļ savu slaveno PSRS izolēšanas “dzelzs priekškaru” un sāk “Auksto karu”, kurš 1990. gadā beidzas ar plānoto, sagatavoto un īstenoto PSRS sagrāvi.

Tā šie divi cikli un to mezglu punkti uzrāda neapšaubāmu treju svarīgu parādību vienību Cilvēces dzīves gaitā. Tā tiek savienoti Ādolfs Hitlers un viņa vadītais II pasaules karš, Donalda Trampa dzimšana un jauna – “aukstā” kara sākšana ar tā pašā Trampa līdzīgos apstākļos nākšanu pie varas un Hitlera 1933. – 1936. gada Vācijā teikto runu atkārtošana 2017. gadā ASV Trampa inaugurācijas runā. Tas mums liek pievērst uzmanību šo notikumu rindai un, lai saprastu, kas mūs sagaida nākotnē, papētīt tos sīkāk. Tātad ir jāsalīdzina notikumi laikā, kad Hitlers nāca pie varas ar notikumiem šodien.

Ļausimies vērojumam no augsta putna lidojuma.

Hitlera nākšana pie varas notika uz 30-to gadu lielās ekonomiskās depresijas fona. Arī tagad, tiesa gan – citu ekonomisko mehānismu darbības dēļ, ir tāda pati ekonomiskā situācija.

Hitlera pie varas nākšana balstījās trejos punktos. Pirmais bija Anglosakšu mūžīgā cīņa par pasaules kundzību un nekad neapsīkusī cīņa pret vienīgo īsto pretinieku, kurš to nepieļauj – sociālā taisnīguma un sabiedriskās izaugsmes ideju – Sociālismu un Komunismu, kas principā atceļ hegemonisma izraisītu pasaules valstu konkurences cīņu– tāda satura globalizācijas procesu, bet tā vietā liek līdztiesīgas sadarbības un sadraudzības globalizāciju. Tā nu ir sanācis, ka visas bagātākās Anglosakšu dzimtas ir ar Jūdisku izcelsmi un tāpēc ej nu tagad saproti - vai tie ir Anglosakši caur Jūdiem, vai Jūdi caur Anglosakšiem, bet (“auto krāsa ātrumu nemaina”) ASV bagātākās ģimenes apmaksā tobrīd nevienam nezināmā jefreitora Ādolfa Šiklgrūbera kļūšanu par Vācijas kancleru Ādolfu Hitleru, Vācijas ekonomikas, diplomātiskās un ģeopolitiskās darbības atjaunošanu, armijas pārapbruņošanu un “Senā Teitoņu gara” atmodināšanu – “Blondās bestijas laišanu pasaulē” cīņai ar tā “mūžseno iekšējo un ārējo ienaidnieku”. Tie paši, kuri radīja Hitlera Vāciju, tā iegrozīja savu diplomātisko darbību, ka, stiprinot Vāciju, to ievirzīja neizbēgamā konfliktā ar PSRS. Tā tika ieprogrammēts II pasaules karš, un par ieroci tajā radīja Hitlera Vāciju.

Šodien ASV kursu un diplomātiskos procesus pasaulē pret to pašu ienaidnieku arvien vēl vada tie paši “naudas maisiņi”, kuri vadīja Ādolfu Hitleru. Donalda Trampa meita Ivanka ir (ķīlniece mūžsenā politiskajā tradīcijā) precējusies ar Jūdu ortodoksālās dzimtas atvasi un pārgājusi Jūdaismā. Ja papētītu Trampa finansiālo un politisko panākumu aizkulises, tad noteikti atklātos, ka tie nav bijuši bez šo spēku atbalsta.

Otrais bija “Vācijas lepnuma un vietas atjaunošana Eiropā – I pasaules kara negoda nomazgāšana”. II pasaules karš izvērtās kā I pasaules kara problēmu turpinājums un reakcija uz tā rezultātiem. I pasaules karš beidzās 1918. gada 11. novembrī, bet II it kā sākās 1939. gada 1. septembrī – pēc 21 gada. Tagad liekas, ka iepriekšējais beidzās ļoti sen 1945., bet patiesībā nesen - tikai pirms 32 gadiem, kad 1985. gadā Gorbačova zibenīgā karjera un nākšana pie varas (nodevība) iezīmēja PSRS kapitulāciju “Aukstajā karā”. Šodien Trampa nākšana pie varas ir ASV vadošo aprindu reakcija uz Krievijas “Aukstā kara” rezultātu pārskatīšanu (tās cīņu par ideoloģisko, ekonomisko un tiesību brīvību - par faktiskā okupācijas stāvokļa nokratīšanu) Vašingtonas kursā uz pilnīgu Krievijas iznīcināšanu. Arī Hitlers cēla tautu uz “pēdējo karu, pēc kura nākšot tūkstošgadīgā miera valstība, kurā būšot tikai viena valsts, viena nācija un viens fīrers”.

Trešais bija vācu tautas zaudētās labklājības, pamattiesību un nacionālā gara Celšana – ekonomiskā un militārā potenciāla pacelšana – infrastruktūras atjaunošana, darbavietu radīšana utt., kā vārdā vienlaicīgi notika cīņa ar iekšējo ienaidnieku (Prūšu aristokrātiski – oligarhisko virsotni un “tautas asinis izsūcošajiem sveštautiešiem” žīdiem) un “Teitoņu Gara atmodināšana”. Lai tiktu galā ar iekšējo ienaidnieku, tika dedzināts Reihstāgs (kā rezultātā aizliedz visas politiskās partijas – likvidēja politisko opozīciju), organizēta “kristāla nakts” (sākās žīdu vajāšanas) un pēc tam arī “garo nažu nakts”, kad iznīcināja “Rema vīrus“ – pirmos Hitlera līdzgaitniekus. Tika pacelts Sudetijas vāciešu jautājums un aktualizētas robežu problēmas, kā arī cīņa par “rases tīrību”.

Trampa inaugurācijas runā viņš izceļ dienasgaismā visas šīs Hitlera programmas tēzes.

Hitlera nākšana pie varas bija liels un nepatīkams pārsteigums tā laika vācu elitei, kuru kancleri vienmēr nāca no tradicionālās Prūšu aristokrātijas aprindām. Prūšu aristokrātijai – politiķu un ģenerāļu dzimtām Ādolfs Šiklgrūbers (Hitlers) bija rupjš iznirelis – Minhenes alus pagrabu runasvīrs, lēts populists un politiski, arī klasiski neizglītots rupeklis – I pasaules kara armijas jefreitors, kura popularitāte nāk no vienkāršu ļaužu izpriecām – alus pagrabu sapulcēm. Mūsdienās to analogi ir TV kanālu “realitātes šovi”. Ar Hitleru savas cerības saistīja tā Vācu vienkāršās tautas un strādniecības daļa, kura nepieslējās komunistiem, bet aktīvi organizējās nacionālistiskās (kuru nacionālisms vēlāk pārauga šovinismā) pašaizsardzības vienībās. Arī Trampam par apsargiem piesakās baikeri un bruņotas brīvprātīgo vienības. ASV politiskās aprindas tagad tieši tāpat raugās uz Trampu, kurš ASV politiskajā virtuvē ienāk ar savu “tiešo biznesa pārvaldi”. No Trampam tradicionālo politiķu, viņu preses un izveidoto institūciju puses ir nesamierināma opozīcija. Trampam ir atklāta ielu protestu kustība, kura noraida jebkuru viņa rīcību (pat to, kura ir Obamas izsludināto projektu realizācija un savulaik bija šodienas protestētāju karsti atbalstīta). Ielu protestētāji ir liberāļu izaudzinātie tirliņi un cīnītāji par visu veidu perversiju un amorālo minoritāšu tiesībām. Ar Trampa rīkojumu tiek slēgtas Baltā nama programmas tādu kustību atbalstam.

Pirms II pasaules kara visā pasaulē aktivizējās nacionālās idejas un nacionālo valstu interešu aizsardzības idejas aizstāvji. Tā bija viņu atbilde uz tolaik “Anglosakšu pasaulē” uzspiesto “politisko nāciju” valstu izveidošanas kursu. Tas bija laiks, kad Anglosakšu pasaulē tautām bija apriebusies politiski un fiziski amorālo politiskajai vadībai nespējīgo pašlabuma meklētāju – “demokrātu” graujošā darbība un tās prasīja “stingro saimnieka roku”. Tagad ASV ir izsludinājusi savu “Pax Amerikāna” – Amerikas pasauli ar tās perverso radījumu tiesību diktatūras “demokrātiju”. Tagad atkal ir “stingro roku laiks”, kad tās ceļas un atbilstoši savu tautu vēlmēm un vērtībām rīkojas.

Tajā laikā Eiropā vairākās valstīs izveidojās spēcīga fašistiski-šovinistiskā kustība – izveidojās pret komunistiskās Internacionāles ideju solidarizētu valstu alianse. Tagad izplešas NATO (kuras augstāko vadītāju sarakstos atrodami Nacistiskās Vācijas ģenerāļu vārdi) un tie paši nacisti ir “Rietumu pasaules” ekonomiskās, militārās un politiskās struktūras pamatelements. Viņu attieksme pret pasaules tautām nav mainījusies. Viņu ideoloģija ir tikpat klaji naidīga kā Hitlera nacionālsociālisms, Viņu propaganda ir tikpat visaptveroši nepatiesa, kā Gebelsa vadītās iestādes “izstrādājumi”.

Hitlera Vācija – nacisms bija emocionāli - garīgs “visēdājs”. Tajā piedāvāja gan baznīcas, gan pagāniski - maģiskā misticisma pakalpojumus, bet bieži vien tie bija visu sajaukums katram vajadzīgajā proporcijā. Varēja piekopt pagānu tradīcijas un būt “ticīgs baznīcēns” un otrādi – baznīcas svētku reizes kuplināt ar “tautiskām pagānu” izpriecām. Sevišķi sazēla “Teitoņa gara” modināšana – “senču sadzīves un ieroču gara” slavināšana, “seno leģendāro artefaktu un maģisko spēku” meklēšana un izpēte. Pie tam, neskatoties uz savu šķietamo plašumu, tā bija šauri orientēta uz intereses radīšanu par vēstures tumšākajiem periodiem un tām maģijas nozarēm, kuras tradicionāli pieskaita “melnās maģijas” praksēm. Interesanti atzīmēt, ka no tā visa labumu guva baznīca, jo tā uz pašas veicinātā “tumsas putošanās” fona izskatījās par vienīgo “gaišo spēku”. Baznīca aktīvi piedalījās arī sakauto nacistu evakuācijā uz Amerikas kontinentu.

Arī tagad sazeļ kara – vēstures restaurācijas pulciņi, kuri orientēti uz vienkāršotu – vulgarizētu, bieži vien tendenciozi traktētu romantiski-šovinistisku jūtu modināšanu vai atklāti brutālu, vardarbīgu izpriecu maskēšanu - to pacelšanu vēstures izpētes kārtā. Lielākajā daļā gadījumu ar vēsturi tam ir visai mazs sakars. Tiek šauri un tendenciozi (administratīvi) aktualizēts Eiropas vēstures tumšākais pagrimuma periods – viduslaiki. Pat vairāk – tie rada nepilnīgu un kroplu priekšstatu par senatni un atainoto personāžu īsto dabu.

Tagad visur, kur iespiežas Gejropas ietekme, notiek “vikingisma” glorifikācija. Tiek tēlots, ka visa sākumā (un tā jau arī ir – šī Eiropas Civilizācija ir Vikingu un Katoliskās baznīcas kopražojums – tās “auglis”, tagad Gejropas “kokā” redzams) bija “vikingi – celmlauži”, “vikingi - varoņi”, “vikingi – tirgoņi”, “vikingi – valstu pamatlicēji” utt.. Vikingu glorifikācijas vilnī ietērpj laupīšanas, vardarbības un brutalitātes kultu. Vardarbību un tās sekas tiek ieceltas ikdienas normas kārtā, kad “Krusta karš” bija Cilvēciskās Vērtības apliecinājums.

Šeit mūsu diviem izpētes cikliem pieslēdzas vēl garāks vēstures cikls – viduslaiku tumsības sākums, kam labi atbilst islāma ienākšana Eiropā. Islāms arī radās mūsu ēras 7. gadsimtā – tas ir Vikingu ekspansijas laikabiedrs. Šo procesu aktīvi uztur baznīca – uz tāda fona tā atkal ir “gaišais spēks”. Tai pašā laikā tās vadībā visādi slēpj pirmsvikingu laika vēsturi un tās pieminekļus – atmiņu par to, ka var dzīvot citādi – bez vardarbības, bez laupīšanas, bez postīšanas un bez haosa - normālās mierīgas dzīves valstīs, kas labi sasaucas ar esošo Kultūras un mākslas zudumu, atklāti propagandēto un uzspiesto noziedzīgās pasaules dzīves un sadzīves modeli, māņticības uzplaukumu un izglītības izskaušanu – Gejropā atgriežas viduslaiki.

Versaļas miera līguma rezultātā 1919. – 1920. gadā dibina Tautu Savienību jeb Nāciju Līgu. Šai Tautu Savienībai nebija reālu ietekmes līdzekļu savu mērķu īstenošanai, kā vien izslēgšanas draudi. Lielvalstis nevēlējās atbalstīt Tautu Savienības darbību un, tuvojoties II pasaules karam, Tautu Savienības darbība tika paralizēta, izsmieta, noniecināta un visādi bremzēti tās sadarbības ideāli. Kaut gan Tautu Savienība pastāvēja līdz 1946. gadam, faktiski tā izjuka jau pirms II pasaules kara. Tautu Savienība izjuka tādēļ, ka tika pārkāpti Versaļas miera līguma vienošanās punkti.

1945. gada 26. jūnijā Jaltas konferences galarezultātu uzturēšanai tika dibināta Apvienoto Nāciju Organizācija ar tās centrālo darba orgānu – Drošības Padomi. Skatoties uz pēdējo gadu notikumiem ANO un ap to, redzam to pašu ainu, kāda izvērtās ap Tautu Savienību pirms II pasaules kara. Nemitējas runas par ANO lomas mazināšanos, tās rīcības nespēju, darba komiteju korumpētību. Tiek stāstīts par ANO neatbilstību mūsdienu politiskajai realitātei. Aizvien uzstājīgāk skan rietumvalstu balsis par Drošības Padomes reorganizāciju, par Krievijas izslēgšanu no tās vai veto tiesību atņemšanu. Tāda Drošības Padomes reorganizācija ir atkāpšanās no Jaltas nolīguma, kurš faktiski jau tiek pārkāpts reizē ar NATO izplatīšanos uz austrumiem.

Dubultstandarti. Tautu Savienības dalībvalsts Itālija 1935. gadā ar faktisku Francijas un Lielbritānijas atbalstu sāka karu Abesīnijā (Etiopijā). Itāliju no Tautu Savienības neizslēdza.

Tautu Savienības dalībvalsts PSRS 1939. gadā sāka karu ar Somiju. Sakarā ar to PSRS izslēdza no Tautu Savienības.

1938. gadā Minhenē sapulcējās Lielbritānijas, Francijas, Itālijas un Vācijas vadītāji, kuri vienojās par Čehoslovākijas sadalīšanu. Čehoslovākijas pārstāvjiem nebija dota iespēja piedalīties šajā apspriedē.

1939. gadā Polija cenšas noslēgt pret PSRS vērstu savienību ar Vāciju, kuru faktiski atbalstīja Lielbritānija, bet pārāk lielo Polijas ambīciju dēļ Vācija no līguma ar Poliju atsakās.

Tika slēgts Molotova – Ribentropa pakts, ar kuru PSRS atguva savas agrāk I pasaules karā zaudētās Baltkrievijas teritorijas, kurās tobrīd saimniekoja Polija. Tagad šī pakta dēļ PSRS saukā par Hitlera Vācijas līdzdalībnieci II pasaules kara izraisīšanā, bet visādi noklusē kā Minhenes vienošanos, tā arī Polijas un Vācijas sarunas par iebrukumu PSRS un tiešo Lielbritānijas, Francijas, Itālijas valdību un ASV finansu magnātu lomu II pasaules kara sagatavošanā un izraisīšanā.

1935. gadā Lielbritānijas un Francijas atbalstītā Itālija iebrūk Etiopijā.

2003. gadā ASV, Lielbritānijas un Polijas alianse iebrūk Irākā un faktiski noslepkavo tās likumīgo vadītāju Huseinu. Irāka tika iznīcināta kā valsts.

Tas pats 2011. gadā notiek ar Lībiju un Muamāru Kadafi, kurai uzbrūk apvienotie NATO spēki ar Franciju priekšgalā.

2014. gadā Rietumvalstis organizē, apbruņo un vada algotu intervenci Sīrijā un tā rezultātā tur izraisīto pilsoņu karu.

2016. gadā izgāžas to organizēts apvērsums Turcijā.

1939. gada 31. augustā Vācija inscenē Polijas uzbrukumu Gleivicas radiostacijai Vācijā, kas kalpo par formālu iemeslu karadarbības uzsākšanai pret Poliju.

2003. gadā ASV ANO sēdē “demonstrē Irākas ķīmiskos ieročus” un tā pamato iebrukumu vajadzību, bet pēc iebrukuma tos tur nekad neatrod.

2001. gadā ASV inscenē “lidmašīnu nolaupīšanas”, uzbrukumus dvīņu torņiem (tehnoloģisko nojaukšanu) un Pentagonam lai pieņemtu “Patriotisko aktu” un pamatotu savas tiesības iebrukt jebkurā valstī.

2011. gadā NATO iesūta savas specvienības Lībijā, kuras tur tēlo “mierīgos protestētāju”, kuru atbalstam NATO aviācija un karakuģu raidītās raķetes iznīcināja Lībijas armiju un valsti.

2014. gadā tieši tāpat rīkojas Sīrijā, kur piedevām visam, ASV izveido arī savu IGIL.

2014. gadā rietumvalstu militāro struktūru vadībā Ukrainā nacisti notriec Malaizijas aviosabiedrības laineri reisā MH17, par kuru atbildību tūlīt pat uzveļ Krievijai un tas kalpo par līdz šim brīdim notiekošā ekonomiskā kara sākumu pret Krieviju.

1936. gada 18. jūlijā Spānijā notika Fašistiskās alianses atbalstīts fašistisks apvērsums un tur sākās pilsoņu karš, kurā fašistu pusi visādi atbalstīja tās alianse, bet republikāņus brīvprātīgie no visas pasaules. ASV un Kanāda ir galvenais “nacionāl” fašistu (ar nacionālisma ideju šovinismam nekā kopīga nav) uzglabātājs un reeksportētājs uz tā izcelsmes zemēm. Tur ASV kopā ar NATO struktūrām nacismu izsēj, pavairo un kultivē – atdzemdina mūsdienīgā formā. ASV un NATO ir nacisma (bez sociālisma) atdzemdinātājs Ukrainā, nacionālfašistiskā apvērsuma iedvesmotājs, īstenotājs, apvērsuma rezultātā pie varas nākušā fašistiskā režīma atbalstītājs un Donbasa zvērību iedvesmotājs.

2014. gada februārī – Ukrainā notika NATO un Eirosavienības valstu atbalstīts fašistisks apvērsums, kura rezultātā tur līdz šim brīdim notiek pilsoņu karš, kurā Ukrainas fašistiskā režīma karaspēks iznīcina režīmam nepakļāvīgos Donbasa iedzīvotājus. Arī tagad, tāpat kā Spānijas pretošanās kustības laikā, Krievija ieņem tikpat nogaidoši nenoteiktu pozīciju, kura dod vairāk trumpju uzbrucējam, kā taisnīgu, pelnītu un vajadzīgu atbalstu aizstāvamajiem. Toreiz politiskās spēles noveda pie demokrātiskās Spānijas sakāves.

1937. gada 26. aprīlī fašisti nežēlīgi sabombardēja Gerniku Spānijā, kur nogalināja republikai – (tiesiskajai kārtībai) uzticīgos mierīgos iedzīvotājus. 2014. gada 2. maijā Odesā Ukraiņu nacionālfašisti dzīvus sadedzina vairāk kā 200 cilvēku, kuri tur vāc parakstus referendumam ierosināšanai tobrīd Ukrainā esošās tiesiskās kārtības ietvaros, un līdz šai dienai turpina vajāt nacionālfašisma noziedzīgās diktatūras pretiniekus visā Ukrainā.

Hitlera Vācija pasaules kundzības vārdā izvērsa pakāpenisku Eiropas un Āfrikas valstu teritoriju okupāciju un pakļaušanu. Veidoja pretpadomju alianses un apvienoja to spēkus cīņai pret savu galveno ienaidnieku – “briesmīgo krievu lāci”, Staļinu un komunismu – izvērsa holokaustu, veidoja Geto un koncentrācijas nometnes.

ASV nekad nav beigusi karot. Tā savas izredzētības un hegemonijas vārdā vienmēr kaut kur kaut ko “demokratizē”, likvidē “diktatorus” un “asiņainus režīmus”, bet tagad tā “vadāmā haosa” radīšanai ir iznīcinājusi Dienvidslāviju, Irāku, Lībiju un Sīriju, kur līdz šai dienai pret tās likumīgo valdību karo ASV, Eirosavienības un Arābu valstu izveidotās un apbruņotās interventu vienības (“mierīgie protestētāji”, “mērenā opozīcija” utt.). Pie tā paša jāpieskaita arī daudzās “krāsainās revolūcijas”, apvērsuma mēģinājums Turcijā un Kurdu separātistu atbalstīšana – nestabilitātes zonas uzturēšana. ASV cīņai pret Krieviju ir apvienojusi savu NATO vasaļu aliansi. Ap Krieviju ir izveidota ASV paklausīgu, bet Krievijai naidīgu valstiņu josla, kuras organizētas cīņai pret to pašu “krievu lāci”, Putinu un viņa ierosināto ģeopolitisko kursu uz vienpusīgas ASV hegemonijas nokratīšanu – uz līdztiesīgu sadarbības principu ieviešanu starpvalstu attiecībās. ASV, tās radītajai Gejropai un NATO ir viens ārējais ienaidnieks – valstis, kuras neatzīst ASV hegemoniju. To apkarošanai ir radīts cīņas ierocis – “starptautiskais terorisms”.

Hitlera Vācija savulaik runāja par attiecību noregulēšanu ar Krieviju un slēdza “abpusēji izdevīgus” ekonomiskās sadarbības līgumus, bet pati gatavojās iebrukumam Krievijā. Pasliktinājās Polijas attiecības ar Krieviju – Polija centās, bet nepaguva noslēgt militāru paktu ar Vāciju par kopīgu uzbrukumu PSRS.

Tagad ASV runā par sadarbību “iespējamajos virzienos”, bet pati ir izvērsusi ekonomisko, politisko, diplomātisko un visa veida informatīvo (nomelnošanas) karu pret Krieviju, tās līderi Putinu un aktīvi izvieto karaspēku tiešā Krievijas robežu tuvumā. Krievija ir ASV un NATO karabāzu ielenkumā. No ASV satelītu, arī Lietuvas un Polijas, puses skan aizvien agresīvākas prasības pret Krieviju.

Pie tā paša ir jāatceras arī Lielbritānijas “īpašā” politiskā pozīcija – tās diplomātiskās mahinācijas Eiropā, ar kurām, tā faktiski stiprināja Vāciju, bet visādi vājināja un paralizēja Eiropas valstu pretestību Hitlera agresijai. Arī pašā Anglijā bija spēcīga nacistiskā kustība un tikai pavisam neliels balsu pārsvars par labu Čērčilam neļāva nacistiem Anglijā izdarīt to pašu, ko Vācijā.

Tagad atkal Breksits vājina Gejropas savienību un tieši no Lielbritānijas skan asākie uzbrukumi Krievijai un atkal tas notiek izmantojot diplomātiskos satelītus Poliju un tās “Baltijas piekabi”. Interesants fakts par Anglijas “īpašo politiku” attiecībās ar Gejropu. Pēc Trampa nākšanas pie varas anglikāņu baznīca ir paziņojusi, ka tā neatdzīst viendzimuma laulības un neveiks tādu “pāru” laulāšanu.

Tagad tieši ar ASV – Anglosakšu iejaukšanos nepieļāva Krievijas, Vācijas un citu Eirosavienības valstu tuvināšanos, attiecību normalizēšanu un ekonomisku integrāciju. Tādas savienības veidošana ļoti nostiprinātu ES ekonomiskajās pozīcijās un ļautu tai kļūt par ģeopolitisku elementu. Nepieļaujot tādu Krievijas un Eirosavienības tuvināšanos, Eirosavienībai atņēma iespēju pacelties ģeopolitiska subjekta un ASV konkurenta līmenī. ASV visādi vājināja ES – patur to vadāmā un paklausīga satelīta lomā.

Pirms II Pasaules kara PSRS atguva Krievijas impērijai agrāk piederošās teritorijas Baltijā un Baltkrievijā (par ko Polija aizvien vēl brēc kā par Polijas teritorijas okupāciju), kuras tā bija zaudējusi Anglosakšu politisko mahināciju rezultātā. Tagad Ukrainas nacistiskā apvērsuma radīto apstākļu rezultātā ir tiesiski pārskatīts – atzīts par prettiesisku Krimas nodošanas Ukrainai fakts, un Krima juridiski korekti (arī restitūcijas kārtībā) atgriezusies Krievijas sastāvā un izskatās, ka Krievijai atjaunosies attiecības arī ar Moldāviju un citām pierobežas valstīm.

Ja mēs zinām, ka Hitleriskās Vācijas nacisms netika iznīcināts, ka tas tika pārvietots uz Amerikas kontinentu, kur darbojās nacistiskā emigrācija, Reiha nauda un turpinājās zinātniski-tehniskie pētījumi, ka šī nauda, emigrācija un pētījumu rezultāti saplūda ar ASV valsts struktūrām, biznesu un ideoloģiju – ar To, kas Nacismu bija, radījis – Anglosakšu – bagātāko ģimeņu mūžīgajiem centieniem pēc pasaules kundzības. Ja mēs to visu redzam un zinām, tad būtu naivi iedomāties, ka ASV mītošais nacisms nedomātu par revanšu. Tad ir naivi domāt, ka šis Vācijā neiznīcinātais spēks nedomās par varas sagrābšanu ASV to militāri – ekonomiskā resursu izmantošanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka nacisti Amerikā gaidīja savu brīdi un gatavoja savu kandidātu ASV prezidenta krēslam Baltajā namā.

Daudz runāja par Rotšildu, Rokfelleru, Kenediju, Bušu un Klintonu kariem, bet aiz šīs jezgas darbojās cits destruktīvs spēks – nacisms, kurš nu ir sagaidījis savu laiku iznākt uz skatuves un nomest tagad tam vairs nevajadzīgo liberāli-sodomītisko masku. Liberālais sodomisms labi kalpoja ASV konkurentu vājināšanai, bet nekā neapdraud ASV tajā gadījumā, ja tur tie ir paredzēti likvidēšanai kā “iekšējais apkarojamais spēks”. Kā Hitleram Vācijā bija “kristāla nakts”, tā ASV gaida savu “varavīksnīgo dimantu rītu”. To nevajag aizmirst visiem tiem, kuri šodien dzīvo Amerikāņu tanku tuvumā un priecājas par jaunu tanku kolonnu ievešanu Gejropā.

·         Te nu nākas atcerēties ASV saceltās koncentrācijas nometnes, plastmasas zārkus un masu nemieru apspiešanai domāto specifisko ložu pilnās noliktavas.

3. turpinājums

Tagad, pēc Trampa nākšanas pie varas, tiek analizēts šis “negaidītais notikums”, “socioloģisko pētījumu kļūdainās prognozes un to neuzticamība”, “tautas protests elites divkosībai”. No visām pusēm skan izlaidībā iegrimušo tirliņu bļaustīšanās un viņu valdību šņācieni par nepadošanos “tādam brutālam spiedienam”. (Tiek spēlēts teātris par Trampa “gaišā tēla nomelnošanu”, par netaisnīgajiem un nepelnītajiem uzbrukumiem šim glorificētajam “Krievijas draugam” un “Robinam Hudam”. Tagad visiem “brīvību mīlošajiem” būtu jāvienojas pret Trampu, bet tradicionālajām vērtībām un kārtībai uzticīgajiem jāpulcējas ap un ar Trampu, jo kā vieniem, tā otriem ir paceļams karogs – “Mūsējos sit!”)

Tomēr, mierīgi raugoties, var redzēt, ka tur, kur “esot negaidīts fenomens”, patiesībā ir labi plānota polittehnoloģiskā akcija.

Visi labi atceramies “pārbūvi”, Gorbačovu un viņa nomaiņu – rokādi ar Jeļcinu. Tam sekojošo “neatkarību parādi”, LKP darba orgāna – Tautas frontes filmēšanai sagatavoto “Baltijas ceļu”, barikādes, Iekšlietu ministrijas apšaudi vai masu slaktiņus Baku, Tbilisi un Vidusāzijā, kas beidzās ar pakāpenisku visas Podnieka filmēšanas brigādes darbinieku likvidēšanu. Tagad, kad paši amerikāņi neslēpj sava korupcijas un propagandas plāna PSRS sagrāvei īstenošanu, ir muļķīgi pļāpāt par “PSRS sabrukuma iekšējiem cēloņiem”. Tagad vienkārši ir jāatzīst, ka PSRS sagrāve un tai sekojošais sociālisma nometnes valstu sabrukums bija ASV politiskās vadības izplānota un specdienestu vadībā korumpētu nodevēju realizēta liela mēroga akcija. Šodienas notikumos ASV var saskatīt to pašu rokrakstu. Paraudzīsimies uz to ar acīm un prātu, kurš pieļauj resursiem bagātu, nopietnu valdību ģeopolitisko plānu esamību, tādu plānu vajadzību un tātad arī rašanos savu valstu dzīvi tālredzīgi vadošās aprindās.

Katrā sistēmā ir tās darbības specifika – tie cēloņi, kuri rada mērķtiecīgas izmaiņas sistēmā un sistēmai apkārtesošajā telpā. Rīcības rezultātā rodas kā vēlamās, tā arī nevēlamās izmaiņas – katra darbība ierosina tai līdzvērtīgu pretdarbību. Tāpēc neviena sistēma nevar būt nemainīga ar nemainīgām darbības metodēm. Saprātīgi valsts un darba vadītāji paredz darbības sekas – radītās izmaiņas un tāpēc jau iepriekš gatavojas kā radīto izmaiņu izmantošanai, tā darbības metožu maiņai un nevēlamo parādību novēršanai.

Vienmēr ir jāatceras, ka ir nopietns valdību, “ēnu” kabinetu un zinātnisko institūtu darbs. Ir iedzīvotājiem domātā propaganda, kurā slavina šo darbu un nomelno konkurentus, ienaidniekus vai nākamos upurus. Vienlaicīgi ar to ir izlūkošanas centru operatīvā darbība un to cīņa ar pretinieku, kurā ietilpst visa veida dezinformācija – maldināšana. Tajā skaitā arī par veicamā darba apjomu, mērķiem un rezultātiem. Visi izlūkdienesti izplata dezinformāciju paši par sevi, viens pie otra sūta “pārbēdzējus” un demonstrē savu “nespēju” un “neprofesionalitāti”. Pat zaķis, lai nebūtu redzams, ziemā “uzvelk citu kažoku”. Ar to viņš stāsta: “Te manis nav!” Izlūkdienestam tāds “zaķa kažoks” ir “neprofesionalitātes” demonstrācija. Tagad vieni okupantu runasvīri turpina “vilka meldiņu” par “PSRS sabrukuma iekšējiem cēloņiem”, otri stāsta par “ASV izlūkdienestu nespēju paredzēt un plānot notikumu gaitu”, to ka “arābu pavasaris” esot “ASV ārpolitikas kļūda un nespēja”, ka “ASV analītiķi nesaprotot “Krievu dvēseli” un tāpēc viņiem Krievijā nekas neizdodoties”.

·         Tā ir maldinoša dezinformācija.

Jā, ja mēs skatāmies no normāla - mieru mīloša Cilvēka skata punkta, tad darbības, kuras noved pie sabrukuma, ir postošas, bet ja saprotam, ka ASV ir pavisam cita izpratne (“Vilku” -laupītāju morāle viņu attiecībās ar saimniekiem - “Lāčiem”) par savas labklājības celšanu, ja tā ir balstīta uz laupīšanu, karu un haosa radīšanu izlaupāmajā teritorijā, tad ASV (“Vilku”) rīcība ir labi plānota, perfekti realizēta un sasniedz plānotos rezultātus. Normālam Cilvēkam palīgsaimniecības dedzināšana ir aplama rīcība, bet laupītājam tā ir pareiza, jo, novēršot saimnieka uzmanību, ugunsgrēka laikā saimnieka namā iekļuvušais var brangi iedzīvoties neviena nesargātajā mantā. Stāstot par “naidīgā kaimiņa iebrukuma draudiem” var bez neviena šāviena okupēt sev noskatīto muļķu valstiņu un vēl iedabūt to savos “sabiedrotajos”. Tas ir tas, ko mēs pazīstam kā “reketa jumtu”.

“Ja jūs kaut vai vienu sekundi domājat, ka Kapitolijs pret mums izturēsies godīgi, tad jūs sev melojat! Tāpēc, ka mēs zinām, kas viņi ir un ko viņi dara! Tas ko jūs redzat, ir tas, ko viņi dara!” (“Bada spēles” Sūzena Kolinsa.)

·         Tas, kas citiem ir posts un nelaime, tas ASV ir bagātības un labklājības avots.

·         ASV nekļūdās – ASV tieši to dara, un tieši to grib panākt, ko mēs redzam kā viņu kļūdu – kā pasaulē ienestu postu.

·         ASV nevar citādi.

·         ASV vienmēr būs tādas un to darīs.

·         ASV labklājība un varenība ir visu citu novājināšanā, paverdzināšanā, aplaupīšanā un izmantošanā.

·         Nekas cits no ASV nav jāgaida.

Kad runā par “Krievu dvēseles” nepazīšanu, arī tad tā ir dezinformācija. Viņu institūti ir labi strādājuši, pētījuši un izmantojuši no Krievijas uz “laimes zemi” izceļojošos krievus. Uzaicinātie krievu vieslektori ASV augstskolās, konferencēs un diskusiju klubos ir uzmanīgi daudz stāstījuši par Krieviju un to, ar ko tās Eiroāzijas civilizācija atšķiras no Rietumeiropas un it sevišķi no Anglosakšu civilizācijas. Viņi ir iztaujāti, iesaistīti sarunās un uzmanīgi uzklausīti. Amerikāņi ir labi izpētījuši Krieviju un “Krievu dvēseli”.

Tas, ka ar “perestroiku” vien Krieviju sagraut neizdosies, ASV intelektuāļiem bija vienmēr zināma patiesība. PSRS valsts un partijas aparāta korumpēšana, nodevēju ievešana valstij svarīgos posteņos un valsts darbības orgānu likvidēšana bija tikai pirmais no ieplānotajiem soļiem. Valsts konstitūcijas un tiesību sistēmas sakropļošana, teritoriālā saskaldīšana un ekonomikas kolonizēšana, izlaupīšana un deģenerācija, bruņoto spēku likvidācija bija nākamais, bet pats svarīgākais notiek vēlāk – tā ir Krievu (plašākā nozīmē – Padomju tautas) dvēseles - mentalitātes, Vērtību sistēmas un dzīves mērķu iznīcināšana – to aizstāšana ar destruktīviem viltus mērķiem, kuri noved pie katras, tai skaitā arī pie Krievu (Padomju) tautas bojāejas. Amerikāņi ir izstrādājuši apziņu mainošas tehnoloģijas. Amerikāņi tās sekmīgi pielieto Krievijā un citās savai ietekmei pieejamās teritorijās. Tagad jau liela daļa Krievijas un citu valstu iedzīvotāju ir ASV vajadzībām “lietošanai gatavi produkti”.

·         Katra valsts – “Zeme” ir tās ģeoloģiski-ģeogrāfisko īpatnību un iedzīvotāju kolektīvās apziņas mijiedarbību rezultāts.

 

Sagraujot ekonomiku un vadību, “Zemi” iznīcināt nevar. Tādā veidā to var tikai novājināt un bremzēt tās atjaunošanos. “Zemes” – Valsts iznīcināšana ir ilgstošs process. “Zeme” ir iznīcināta tikai tad, kad pilnībā dzēsta tās iedzīvotāju iepriekšējā kolektīvā apziņa un iznīcinātas visas liecības par tādas Kultūras kādreizējo esamību un etnosa dzīvi šajā vietā. Tas prasa daudzus simtus gadu.

Iekarotājiem un iznīcinātājiem ir liela pieredze par to, kā šķietami jau iekarotas un pakļautas tautas atgūst neatkarību. Tāpat ir zināma sabiedrisko, ekonomisko un Kultūras procesu cikliskā daba un tas, ka, pienākot vēsturiskam pagrieziena punktam, vienmēr parādās tādu pagriezienu izdaroši Cilvēki. Iekarotājam vienmēr jāpieliek daudz pūļu iekaroto teritoriju turēšanai pakļautībā. Tāpēc jautājums par efektīvu okupēto teritoriju pārvaldīšanu vienmēr ir aktuāls.

·         Iekarot – vienmēr nozīmē tur esošo labklājību uzturošo ideoloģiju aizstāt ar citu – iekarotājam labumu nesošu ideoloģiju un uz tās balstītu dzīvesveidu.

Ir tikai viens veids kā to efektīvi darīt – ir jāmaina iekaroto teritoriju iedzīvotāju dvēseļu daba, ko var panākt arī ar pamatiedzīvotāju aizstāšanu ar citiem iedzīvotājiem - ienācējiem. Tāds bija Hitlera plāns – iekarotajās Krievijas teritorijās izvietot vācu kolonistus un tur darbam pārvietotos pie vāciešiem pieradušos un tiem pakļāvīgos Baltiešus. Vācieši zināja (un to tagad zin visi “Vilki”), ka Baltieši ir vienmēr gatavi pakalpot tam, kurš par to var pietiekami samaksāt. Ja vairāk maksās svešumā – dosies svešumā, ja vairāk maksās dzimtenē – brauks mājās, bet ja vairāk maksās Krievijā, tad brauks darbā uz Krieviju un tur darīs visu, par ko tiem labi maksās. Tāds ir arī ASV plāns - iepludināt Gejropā Ziemeļāfrikas, Arābu valstu un Afganistānas bēgļus un tā vājināt – “atšķaidīt” Gejropiešu kolektīvo apziņu. Tomēr tas ir saistīts ar dabisku iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežojumu un tāpēc neder lielu teritoriju – tādu kā PSRS apgūšanai. Turklāt nav nekādas garantijas tam, ka kādreizējie kolonisti nesaceļas pret savu metropoli. Tā gadās…

Tāpēc visus iekarotājus vienmēr interesēja Cilvēka dvēseles dabas pārveidošana. To var panākt iznīcinot (radikāli mainot) valodu, valdošo ideoloģiju un ar to saistīto Kultūras tradīciju. Tāpēc iekarotāji vienmēr ievieš savu valodu, savu sadzīvi un savu reliģiju, visādā veidā nīcinot iepriekšējo iekarotās zemes iedzīvotāju sadzīvi, Kultūras tradīciju, valodu un ideoloģiju. Senās britu hronikās ir stāsts par to, ka kāda armija iekarojusi “zemi kontinentā pie iekšējās jūras ziemeļos”, tur izkāvusi visus vīriešus, bet sievietes ņēmuši par sievām. Lai tās iekarotāju bērniem neiemācītu savu valodu – lai tie būtu iekarotāju bērni – viņi sievietēm izgriezuši mēles. Iekaroto zemi un tās iedzīvotājus tāpēc saucot par “pusmēlīgajiem” – Litaviem.

Tomēr arī tas vēl ir pārāk lēns process, kuru traucē abu saskarsmē esošo kolektīvo apziņu mijiedarbība un Cilvēka dvēseles dabas pretestība – tās dzīlēs slēptie dabisko normu mehānismi. Tāpēc arvien notiek mēģinājumi pārveidot pašu Cilvēka dabu kopumā - no tās izņemt specifiski Cilvēkam raksturīgo. Ir zināmas sektas (Asasini un citas totalitārās) un psihofizioloģiskas prakses (tantriskā joga un citas), ar kurām maina Cilvēka dvēseles dabu, tā pārveidojot Cilvēku par citu - no Cilvēka atšķirīgu būtni.

Tomēr tās visas prasa paša upura labprātīgu iesaistīšanos pārveides procesā. Tā var apstrādāt apmuļķotos, iekārdinātos un neuzmanīgos, bet nevar mainīt procesam nepievienojušos vai apzinīgos pretiniekus. Tos var mainīt tikai “netieši - maigi – vardarbīgā” ceļā – neprasot upura piekrišanu un (vēl labāk) viņiem to nezinot un nemanot, apejot upura apziņas kontroles, regulācijas un aizsardzības barjeras. Ar tāda virziena teorētiskiem un praktiskiem meklējumiem nodarbojās daudzi “pētnieki”, tai skaitā arī Gurdžījevs. Viņa pētījumu rezultātus praksē pārbaudīja Nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs.

Vēlāk visi šī virziena “pētījumi” kopā ar “pētniekiem” un pētījuma rezultātiem tika pārcelti uz ASV, kur tie ir likti psiholoģijā biheiviorisma virziena un preemptīvā kara tehnoloģiju izveides pamatā. Tagad tās savām vajadzībām izmanto visas ASV specdienestu organizētās un vadītās totalitārās sektas.

Preemtīvā kara doktrīna paredz un praksē pielieto tādus psihes ietekmēšanas mehānismus, kuru iedarbības rezultātā Cilvēks pilnībā maina savu pasaules uztveri, vērtību un mērķu sistēmu. Ar tādu - netiešas iedarbības mehānismu palīdzību panāk to, ka vienas paaudzes laikā rodas populācija, kurai nav nekā kopīga ar saviem vecākiem - kura nekad necentīsies turpināt vecāku Kultūras tradīciju, sadzīvi un ideoloģiju, jo neapzinās un nejūt vajadzību pēc tādas kopības (ar tiem kurus tā uzskata par novecojušiem, traucējošiem un nederīgiem). Tie tad jau ir “citplanētieši” savu vecāku mājās. ASV visur aktīvi pielieto preemtīvā kara līdzekļus. Dž. Soros to formulē tā: “Jūs pie sevis ieviešat internetu – mēs izdarām pārējo.”

Gurdžījeva atrasto metožu pielietojums tiek realizēts ar biheiviorisma ietvaros izstrādāto ietekmes līdzekļu palīdzību. Ar šīm ietekmēm var apiet visas Cilvēka apziņas kontroles, regulācijas un aizsardzības barjeras un tur, viņam to nezinot, radīt jebkuru vēlamo attieksmi un “realitātes”, “atmiņu” vai “vajadzību” ainu, kurā tādu Cilvēku vadīt sev vēlamā – arī Cilvēku pazudinošā virzienā. Tad, kad ir izveidota attieksme (skatījums uz), tad pati apziņas attieksme “filtrē un izskaidro” pienākošās ietekmes. Pēc attieksmes izveidošanas Cilvēks neuztver objektīvo realitāti, bet tikai to, ko viņam ļauj redzēt lietu skatījums un to “tulko” tikai šīs attieksmes uzturēšanas garā. Ar to Cilvēks zaudē spēju kritiski vērtēt pienākošās ietekmes un objektīvi kontrolēt savu rīcību. Tā var radīt jebkuru sabiedrisko kustību, revolūciju vai tieši otrādi – pilnīgi pašapmierinātu sabiedrības tīksmināšanos ar esošo bojāejas stāvokli. Tā var manipulēt ar atsevišķām vecuma, dzimuma un sociālajām grupām vai visu populāciju kopumā.

Apziņas pārveidi panāk kontrolējot visas pie patērētāja nonākošās informācijas plūsmas – manipulējot ar “informācijas” saturu, dinamiku un apjomu. Vienlaicīgi maina iedzīvotāju dzīves vidi – fonu, kurā notiek apziņas informatīvā kodēšana. Tā notiek Cilvēka “iegremdēšana” radītajās ietekmēs un sistemātiska visu iepriekšējo iespaidu un tēlu dzēšana.

Tāpat kā ir labi pazīstamā un plaši pielietotā NLP (Neiro-Lingvistiskā Programmēšana), tāpat ir arī Neiro-Vizuālā Programmēšana un daudz dziļākā Neiro-Asociatīvā Programmēšana. Pastāvot tādai pilnīgai ietekmju plūsmu kontrolei, uz noteiktu populācijas daļu – mērķauditoriju tēmēts “ziņojums” var tikt “sadalīts” laikā un izkliedēts “nesējos”. “Ziņojuma” daļas var būt gan TV seriāla, gan kino suģestijā (kas mūsdienās apvienojas vienā ekrānā), zobu pastas reklāmā, grāmatas vāka noformējumā, TV raidījumu pavadošajā grafikā, “vienaudža blogā”, “draugu” čatā, forumu komentāros vai tvītā. “Ziņojumu” vēlāk vienā veselumā - pēkšņā “atklāsmē” – pārliecībā savieno kāds “ārpus tā” esošs plaši apgaismots notikums vai kāds visu izskaidrojošs pamatmotīvs, kurš tad ir “jauno realitāti” saturošais centrs – “mugurkauls”, uz kura pēc vajadzības stiprina papildinošos elementus.

“Ziņojums” tiek sadalīts fragmentos, kuri “jaunajā realitātē” apvienojas jau aiz apziņas kontroles robežas un tur veic ieprogrammētās darbības – apziņas maiņu vēlamajā virzienā. Gejropā tāda “jaunā realitāte” ir “Eiropas vērtības”. Baltijā “Krievijas agresija”. Krievijā “demokrātiskās pārmaiņas”, Amerikā tāds bija “ceļu perversijām”, bet tagad būs “Amerika pāri visam”. Pati “jaunā realitāte” ir tikai maldinošs priekškars, aiz kura notiek apziņas deformācija un pārkodēšana.

Iegremdēšanas taktika paredz un tiek realizēta ļoti plašā ietekmju spektrā – frontē. Tiek mainītas visas Cilvēka dzīves jomas – visi standarti un pamati, uz kā balstījās iepriekšējā dzīves gaita. Apziņas pārstrukturēšana tiek veikta vairākās sekojošās iedarbības fāzēs. Vispirms notiek maldināšana – nenoteiktības, šaubu un neuzticības atmosfēras radīšana, kam seko dezorientācija ar depersonalizāciju (plaši izplatīto depresiju cēloni), kad apziņai nav nekādu konkrētu orientieru, bet pēc tam notiek “smadzeņu skalošana” – iepriekšējo priekšstatu izdzēšana (“atmiņas punktu” – faktu, grāmatu, pieminekļu, tradīciju, sadzīves priekšmetu, zināšanu utt. izņemšanas no dzīves telpas) ar tai sekojošu apziņas pārprogrammēšanu – piepildīšanu ar jaunajiem tēliem, stereotipiem un normām. Tādā veidā, esošais (“vecais”) visapkārt tiek nepamatoti noārdīts un vienlaicīgi nekritiski un bez pretestības (toleranti) pieņemts pārprogrammējošais (“jaunais”) piedāvājums.

Esot tik plašam un ilgstošam ietekmju uzbrukumam, vidusmēra Cilvēks zaudē pārskatu pār notiekošo un to sāk uztvert kā “dzīves plūsmu”. Tad pārprogrammētais “skolas produkts”, “patērētājs,” “ekonomiski aktīvais iedzīvotājs” un “prece darba tirgū” beidz pretoties “notiekošajām demokrātiskajām pārmaiņām” un sāk “meklēt jaunas nišas” - piemēroties “izaicinājumu” pārvarēšanai “jaunajā realitātē” – mākslīgi radītajos jaunās - destruktīvās “dzīves” bezjēdzīgajos apstākļos. Tāds psiholoģiskā kara produkts – Cilvēkam līdzīgs “jaunradījums” ir bez etniskās un sociālās piederības, bez reliģijas, zināšanām un domām, bez dzimuma un Dzimtenes, bez Mīlestības un Atbildības. Tādam ir tikai dzīvnieciska iekāre un naids.

Analītiķiem bija zināms, kur novedīs liberālisms, izglītības un morāles pagrimums (Maltusa plāns) un ekonomiskās konkurences globalizācija. Par to nerakstīja tikai slinkie. Šodien Gejropas samitos, kā par notikušu faktu runā tieši to, ko es par Gejropas nākotni rakstīju jau sen pirms Latvija tur “iestājās”. Pirms ceļojuma ieskatāmies kartē, kur redzam savu ieplānoto ceļu un ceļa apstākļus, bet ceļā esot, apejam šķēršļus vai mainām ceļa virzienu, ja redzam, ka esam ieklīduši purvā. Tāpēc jau bija skolas un izglītība, lai mēs iegūtu spējas pieņemt saprātīgus lēmumus. Tikai Ēzelis seko deguna priekšā piekārtam burkānam. Gejropu saviem mērķiem radīja ASV. Radītāji un viņu mērķi bija zināmi, tāpēc bija zināms arī Gejropas galarezultāts. Bija zināms, ka tad, kad “nigers būs savu padarījis, tad nigers varēs mirt” – tad, kad Gejropa būs savu paveikusi, to likvidēs – “algotņus apšaus kaujas laukā”.

-          Vai Gejropieši ir padomājuši par to, kāpēc patiesībā Anglosakši Gejropā ieved savus tankus, kad tiem nomierinoši stāsta, ka tanki esot domāti aizsardzībai pret Krieviem?

-          Vai Gejropieši tajā nesaskata invāziju – okupāciju?

Pirms II pasaules kara Vācija vispirms okupēja Čehoslovākiju, bet pēc tam visu Eiropu. Amerikāņi var šo gājienu atkārtot – vispirms padarīt savu Ukrainā, bet pēc tam “nolikt pie vietas” Gejropu.

Jau uzsākot “demonstratīvo” patēriņa kreditēšanu, bija saprotams, ka to nevarēs turpināt bezgalīgi un būs vajadzīgi stingri pasākumi ekonomikas nolikšanai atpakaļ reālajā patēriņā līmenī. Līdz tam laikam, kad tas būs jādara, ļāva piedalīties tobrīd pievilcīgajās finansiālajās spekulācijās. Tad, kad sociālistiskajā nometnē dzīvojošajiem vajadzēja demonstrēt kapitālisma pārākumu, tad savējiem labumus izdalīja par “baltu velti”, bet tagad, kad pretinieka nometne ir sagrauta, tad izdalītos labumus var atkal atņemt. Ir tāda sena kaujas stratēģija – iesaistīt pretinieku kaujā, un tad visus, kaujas laukā esošos savējos kopā ar pretiniekiem no droša attāluma apšaut.

Tikmēr, kamēr varēja bagātināties ar finansiālajām mahinācijām un lētā ārzemju darbaspēka izmantošanu, to arī darīja. Kad bija izdevīgi izmantot un vienlaicīgi degradēt Ķīnas sabiedrību, tad cēla rūpnīcas Ķīnā un vienlaicīgi tur ievazāja graujošos “rietumu dzīves standartus un vērtības”. (“Ar vienu acs šāvienu divas planētas”, kā, demonstrējot rietumu destruktīvā prāta ievirzi, izteicās mikrofonrunātāja “Vienmēr pirmajā” stāstot par Venēras un Marsa redzamību februārī.) Kad Ķīna ir cēlusies ekonomiski, bet ir sagandējusi savus iedzīvotājus un dzīves vidi, tad tās pašas ražotnes, tagad jau Ķīnas ekonomikas vājināšanai, ir no turienes atsaucamas, vienlaicīgi izliekot sevi par tautas aizstāvjiem un labdariem.

ASV analītiķiem bija zināms (tā vienmēr ir bijis – tādi ir krievi, tā viņi dzīvo un cīnās ar iebrucējiem), ka Krievija vēl nav pilnībā sagrauta, ka tā centīsies atgūt neatkarību un savu vietu pasaulē, ka “Lāči” pretosies “Vilku” hegemonijai. Bija redzams, ka “Lāči” nāks ar jaunu ideoloģiju (Krievija vienmēr meklē un ģenerē idejas – kas ir dvēseles veselības un spēka zīme), kurai pretī ASV nevarēs likt neko citu kā vien aklu fizisku spēku.

Tur, kur nav svarīgi iedzīvotāji – Cilvēki, bet tikai “kaujas iznākums” – iegūtā teritorija, dabas resursi un infrastruktūra, tur hegemoni uz postījumu un Cilvēku ciešanu apmēriem neskatās. Viņi vienmēr ir peļņā – viņiem naudu ražo kā lielgabali, tā arī ķieģeļi, un viņiem vienmēr ir monopols uz apbedīšanas servisu, baznīcas kancelēm, skolām, izklaides programmām, grāmatām, TV, kino un internetresursiem. Viņu rokās vienmēr ir pietiekams skaits pakalpīgu “zinātnieku”, “pētnieku” un runasvīru, kuri vienmēr par nelielu samaksu runās visu, ko vien tiem liks viņu algu maksātāji.

To visu sākot, bija redzam, ka agrāk vai vēlāk ASV būs vajadzīga sava “stingrā roka” – tas, kurš “rases tīrības” un “nācijas nākotnes” vārdā pieņems “nepopulārus, bet vajadzīgus” lēmumus – dos pavēli “apšaut nevajadzīgos algotņus”. Un apstākļu veidotāji meklēja kandidātus. Tādi noteikti bija vairāki. Ar katru strādāja un katram deva iespējas virzīties vajadzīgajā virzienā. Vai toreiz tika ņemti vērā arī kādi metafiziskie apstākļi – to mēs tagad nezinām, bet redzam, ka šie apstākļi ir palīdzējuši nākt pie varas Cilvēkam, kuram ar tiem ir tiešs sakars. Tādas palīdzības un “viņā ieguldītā darba” rezultātā Tramps no zemāka celtniecības biznesa “plaukta” pārvar “kalnu teritoriju” barjeru un atrodas jau citā – parasti tādiem kā viņš nepieejamā “biznesa svara kategorijā”.

Vienmēr ir tie, kuri apstākļus veido un ir tie, kuri dzīvo citu izveidotajos apstākļos. Tiem tad arī pienāk “negaidītās izmaiņas”, bet “apstākļu veidotāji” vienmēr izmanto “apstākļu izmantotājus”. Tā notika arī šoreiz.

Nobeigums.

Tagad mums stāsta, ka Tramps esot negaidīti uzradies, nevienam nepazīstams un nezināms.

Lielākā daļa Cilvēku nejūt NLP, NAP un neredz Neiro-Vizuālo Programmu. Viņi neredz kā zobu pastas reklāma viņiem iedveš nepatiku pret izglītību, vai kā reklamējot “saldo pārīti” un čipšus, jauniešiem ieprogrammē neuzticību un kanonizē nodevīgumu. Caur sadzīves ķīmijas reklāmu programmē dzimumu karu, bērnu necieņu pret vecākiem, slinkumu, izšķērdību utt.. Tagad ir reklāmas, kurās dod signālu par atsevišķo “ziņojumu” daļu sintezēšanu un ieprogrammēto komandu izpildi. (Acīmredzot par nevainīgo “Misteru Bīnu” nomaskētajam cīnītājam tagad ir jāķeras pie ieročiem.)

Neiro programmēšanas veidi tiek savstarpēji kombinēti arī ar citām psihes ietekmēšanas metodēm. Interesanti, ka daudzi speciālisti, analizējot Trampa uzvaru vēlēšanās, to saskata plašā un labi organizētā moderno tehnoloģiju pielietojumā. Labi zinot, ka visa “mūsdienu demokrātija” ir tirliņiem domāts teātris, bet vēlēšanas to dalībniekiem ir polittehnoloģiskas “bada spēles”, tomēr ir jāatzīmē, ka tik manipulatīvu vēlēšanu vēl nav bijis. Tad ir jāpiekrīt visiem tiem, kuri apgalvo, ka Tramps nav ievēlēts.

·         Ievēlēja Klintoni, bet Tramps tika “tehnoloģiski iemontēts”.

Ar Trampa “iemontēšanu” atklājās šo vēlēšanu unikalitātes un tādēļ visas “amerikāņu” dzīves neīstuma dziļums. Neviens “amerikānis” nedzīvo savu īsto dzīvi, kādu to varētu dzīvot, bet mākslīgi radītu Holivudas uzvedumu. Šajās vēlēšanās – to tehnoloģijā atklājās tas, ka vēlēšanu rezultāts ir ticis ieprogrammēts elektorāta audzināšanā. Tas vēlreiz norāda uz PSRS sagrāves un ASV mākslīgās realitātes veidošanas līdzību. Arī Padomju Savienībā jauno “demokrātijas produktu” sāka veidot jau pirms “pārkārtošanās” notikumiem. Lai atceramies Latvijas radio bērniem domātajos raidījumos “zvaigznīšu brīdis” raidītās panku programmas, speciāli Podnieka filmai “Vai viegli būt jaunam” “izgatavoto” jauniešu – panku grupiņu un atklāti perversos (arī tanatofīliskos) “literāros stāstiņus” jauniešu žurnālā “Liesma” jau no 1970-to gadu sākuma. Tādu “brīnumu” toreiz bija daudz. Te var redzēt vienu un to pašu tehnoloģiju un to radītāja rokrakstu.

Attiecībā uz Trampu mēs varētu palūkoties arī plašāk un dziļāk, bet šajā gadījumā mums pietiek arī ar to, kas ir pašā virspusē. Tramps nāk kā “Robins Huds” - “amerikāņu tautas aizstāvis”, tāpēc viņa mērķauditorija ir valsts skolas beigušie makdonaldu apmeklētāji - “vienkāršie (neizglītotie) amerikāņi”.

-          Ko skatās tādi “amerikāņi”?

Dumjas “ģimenes” filmas, tukšus seriālus, lētus – neapgrūtinošus piedzīvojumus un seksu, daudz visāda seksa no bērnu dienām līdz sirmam vecumam. Viņi gremo visādus “izdzīvošanas”, “”erudīcijas” vai talantu demonstrēšanas”, “zvaigžņu fabriku”, “randiņu, svingeru un precēšanās” šovus un citus tamlīdzīgus ASV TV produktus. Visos TV produktos reklamē naudu un to, ka jātiecas būt bagātam, populāram, jo tas dod bagātību, kontaktus ar bagātajiem un bagātus draugus - dzīves pilnvērtības sniedzējus (nauda nāk no viņiem). Tāpēc draudzēšanās ar bagātajiem un populārajiem ir personisko panākumu “veiksmīguma” – “veiksmes stāsta” garantija. “Amerikānim” “veiksmīgums” vienmēr ir “naudīgums”. Tieši tur ir jāmeklē Trampa virzīšanas (promotion) kodi.

Tālu nav jāmeklē. Trampa publika noteikti ir redzējusi filmas “Viens pats mājās” un “Bagātais Ričs” (Richie Rich). Abas filmas vienojošais elements ir galveno lomu atveidojošais Makolijs Kalkins. Pirmajā filmā - “Viens pats mājās” parādās Tramps un norāda ceļu uz tualeti – ir izpalīdzīgs katram dziļi intīmā pamatvajadzību apmierināšanas līmenī – tas, kuram var uzticēties dzīves turpināšanai. Tualetei amerikāņu miesīgajā un fantāziju dzīvē ir īpaša loma, bet par to vēlāk.

Te jāatzīmē, ka šī filma ir īpašā “amerikāņu” filmu kategorijā – tā ir “Ziemassvētku” filma. “Amerikāņu” dzīvesveidā šis laiks ir īpaši zīmīgs un tādas filmas tāpēc labi iespiežas atmiņā. Tāpat šīs filmas regulāri rāda atkārtojumos. Tātad arvien tiek atgādināts par Trampa uzticamo (Ziemassvētku filmas Santaklausa) gādīgumu. “Vakcinācijas pote” tiek regulāri atkārtota.

Otrajā filmā šis pats zēns (Kalkins) ir bagātnieka lomā (viņam ir pat savs Makdonalds – vērtību sistēma un tieksmju virziens vispār – laba zarnu darbība, vietējās sporta aktualitātes un tūlīt iegūstama lēta izklaide – interešu aploks, kurā tiek turēts “amerikānis” no bērnības makdonalda līdz pabam (krogam) brieduma gados ar neiztrūkstošo bāra leti un tur atrodamo “seksu pirms pusnakts” vai “in - out” (iekšā - ārā), kā tagad jaunajiem māca), bet viņam nav citu draugu, kā vien suns, kuru sauc par Dolāru (“Tev nebūs citu Dievu manā priekšā turēt”). Tad viņš iepazīstas ar pilsētas ielu bērniem (bagātnieka draugi ir vienkāršie amerikāņi). Kad viņa vecākus (vecā elite) pie sevis uz tēju aicina Anglijas karaliene (breksits - “laika zīme?”), tad vecāki bezpalīdzīgi (no spēles izslēgtie) nīkst laiviņā okeāna vidū (tad parādās arī “ļaundara” tēls), bet jaunais “varonis” sāk darboties. “Ļaundaris” pretdarbojas “vecākiem”, bet ar savu rīcību veicina dārgumu meklēšanu un iegūšanu. (Trampa vēlēšanu kampaņā un varas pārņemšanā tiek aktīvi izmantos “ļaundara” tēls – Krievija.) Ričijs uzveic “ļaundari” – ir atsauce uz “Viens pats mājās”. Te loks noslēdzas. Kopā ar jaunajiem draugiem viņš atrod slēptos ģimenes dārgumus. Ģimenes dārgumi noslēpti klintī (analoģiski ASV “Tēviem Dibinātājiem”) iecirstās Ričija vecāku figūrās. Ģimenes bagātības nav nauda, bet kādas sen aizmirstas atmiņas.

Tā mēs redzam panorāmā izkliedētu “ziņojumu”: “Tramps – bagātība – palīdzība – draudzība – piedzīvojums – piederība – Tēvi Dibinātāji!” Pilnai ainai tam jāpievieno vēlēšanu kampaņā aktualizētie “senā seksa momenti”, kad vairākas sievietes “atcerējās”, ka Tramps tām kādreiz esot uzmācies. Viena pat stāstīja, ka tas noticis lidmašīnā (“varoņa” vecāku lidmašīnu uzspridzina) un tad Trampa “rokas līdzīgi astoņkājim (lidmašīna – jūra) bijušas visur”. Tika atgādināts, ka Tramps kādreiz esot bijis katru skaistu sievieti iekārojošs (visas grib būt miljonāra iekārotas). Šie stāstiņi ir NVP “atslēgas” – sintezatori.

Tad, kad sāka demonstrēt šīs filmas, tad to skatītāji vēl nezināja, ka Tramps būs prezidenta kandidāts, tāpēc redzētajai epizodei nepievērsa uzmanību, bet Trampa tēls asociatīvi tika stingri sasaistīts ar fizioloģisku pamatvajadzību – “noenkurots” atmiņā. Te ir jāatceras, ka “amerikānis ir seksuāls amerikānis”, daudzpusīgi – “visādi seksuāls amerikānis”. Rietumos tiek plaši reklamēts netradicionāls sekss – arī nepiemērotās vietās un situācijās. (Rietumu “jaunā realitāte” visur un vienmēr tiek būvēta uz visu normu pārkāpšanu – “citādību”.) Sekss tualetē ir tādu attiecību stereotips. (“Vai Tev ir bijis sekss lidmašīnas tualetē?”) Līdz ar to asociatīvi Tramps arī “ir tualetē” – tur kur “to” dara. Tāpat rietumos visi tiek aicināti ļauties seksuālām fantāzijām un “telefonseksam” (“kas Tev mugurā?”, “kur es esmu?”, “ko Tu jūti?”, “ak, es Tevi jūtu”). Ar tādām fantāzijām klasiskām frāzēm “viņa rokas bija visur” katrā fantazējošajā jaunkundzē aktualizēja sajūtu “es zinu Trampu”.

“Bagātais Tramps” ir katra vienkāršā un mazizglītotā, bet seksuālā “amerikāņa” ideāls (viņam ir tik daudz seksīgu modeļu) un zemapziņā katrs bijušais “amerikāņu pīrāga” pusaudzis jau daudzus gadus nes viņa tēlu kā “veiksmīgo vīrieti”, ar ko var asociēt sevi, vai kā “vīrieti iekarotāju”, kuram var ļauties – “būt viņa draudzenītei” un caur šo “ļaušanos” piekļūt “ģimenes bagātībām”, kuras “tepat vien kaut kur slēpjas”. Ričija “vecāki” asociējas ar prezidentiem (ASV rāda prezidenta bērnu piedzīvojumus “vienkāršo amerikāņu” vidū) un tāpēc Tramps “pēc izcelsmes” ir prezidents – mantinieks (inaugurācijas runā Tramps apsolīja atgriezties pie sākotnējās Amerikas ar tās vērtībām). Tagad šī “piekļūšana” iespējama tad, ja šis “senais draugs” pats kļūst par tēviem Dibinātājiem līdzīgo – ASV prezidentu. Tādā veidā Tramps ir “tas sen pazīstamais”, kurš instinktīvi tiek “atzīts par derīgu”. Ar “sen pazīstamā” paņēmienu preču virzīšanai mārketingā strādā visi mārketinga speciālisti.

Ņujorkā visi zin Trampa torni. Tas ir gadiem ilgi strādājošs reklāmas stends ar Trampa vārdu.

Tramps esot skandaloza personība. Tātad par viņu neļāva aizmirst.

Trampa vārds vienmēr ir blakus skaistai sievietei un ievērojiet – jaunai skaistai Sievietei. ASV ir seksa un miesīgas veselības kults. Tur lielu vērību pievērš politiķa fiziskajai veselībai – tas ir darbaspēju rādītājs. Vīrietim blakus esoša jauna sieviete ir viņa “veselības un fiziskā spēka apliecība”. Mārketingā jaunas sievietes klātbūtne ir visvairāk izmantotais, jau tradicionālais motīvs. Šo paņēmienu izmanto arī Berluskoni, Sarkozī u.c..

Tramps desmit gadus vada TV šovu “Pretendents”. Ar to pašu “vienkāršajiem amerikāņiem” Tramps jau sen ir publiska un plaši pazīstama personība, kuras vārda savienojums ar “kandidāta - pretendenta” (tā kurš tiecas ieņemt kādu atbildīgu vietu) jēdzienu nav nekas svešs. Tādā veidā Tramps jau sen ir bijis politiskā mārketinga procesā. Tramps un jēdziens “kandidāts” ir viens vesels.

Mazliet atsvaidzinot atmiņu, mēs redzam, ka ASV vēlēšanu priekšvakarā tiek celts Putina un Krievijas reitings - atpazīstamība. Krievijas tēlu paceļ mītiska spēka augstumos – to ierindo starp pasaulē tobrīd visatpazīstamākajiem zīmoliem – Ebolu un Islama valsti. Visi tā vien pēla Obamu un slavēja Putinu. Viņa vārda pieminēšanas biežums sita visus rekordus. Trampa kampaņā daudz kas ir “nozīmēts” no Putina, pat tas, ka Trampu tāpat kā Putinu atbalsta baikeri – labi zināms “Krievijas brends”. Tai pat laikā Ameriku sāka uzmutuļot – uzkarsēt melnādaino protestu vilnis. Ielu protesti – sadursmes ar policiju kļuva par ierastu parādību, Amerika bija gatava protesta kustībai.

Sākās vēlēšanas un izrādījās, ka Tramps “esot augsti reitingotā Putina draugs”, Cilvēks, kurš esot sen saistīts ar Krieviju un atkal seksuālā - skaistumkonkursu sakarā, ko tagad publikai atgādina par šoreiz jau nosodāmu faktu. Šīs norādes pastiprināšanai “atceras”, ka modeles un “skaistumpretendentes” vienmēr ir arī bagātu kungu eskortmeitenes (citādi tās nekļūst “kronētas” un neiziet modeļu “iepirkuma procedūru”) un pat atgādina par Trampa Melānijas eskortmeitenes karjeru un tai gatavoto fotosesiju. Atkal Tramps – skaista sieviete (iespējams sekss) – Krievija. Arī Sarkozī un Berluskoni gadījumos tās ir “vieglas uzvedības” sievietes. Prostitūta ir pieejama (pieejamība vieno “no viena kausa dzerošos”) tāpēc tāda “vieglas uzvedības” draudzenīte vai sieva asociatīvi “vieno” politiķi un viņa līdzjutējus. (Visi ir aplūkojuši modeļu un draudzenīšu pikantos foto – ar to viņi ir “bijuši klāt un piedalījušies”.) “Viņš ir tāds pats kā mēs.”

Tad pamazām notiek rokāde. Pie Putina (prezidenta) tēla “pieved” Trampu un ļauj pārņemt Putina pienesto reitingu – rada pašsaprotamību, ka vienas valsts prezidenta draugs pats var būt prezidents. Šo paņēmienu izmantoja “revolucionārajā” Gorbačova – Jeļcina rokādes brīdī, kad likvidējamās PSRS tēlu vajadzēja nomainīt ar “brīvās, progresīvās un demokrātiskās” Krievijas tēlu. Vispār - Tramps vizuāli, karjerā un uzvedībā ir Jeļcina “otrais izdevums”, kas atkal norāda uz viena plāna realizāciju divās vietās. Pēc tam, kad caur “hakeru skandālu” difamē Krieviju, to tomēr arvien vēl rāda kā stipruma tēlu. Krieviju rāda kā ievērojamāko spēku pasaulē, citu visiem aktuālu spēku starpā. Tagad ar “hakeru skandālu” Krievija vienlaikus ir gan ārkārtīgi spēcīga, gan ASV esamības pamatus – vēlēšanas apdraudoša spēka tēls, kuru “apgūst” - savalda Tramps.

Ar Krievijas “hakerisma” tēmu apspēlē divus momentus. Pirmais ir pašmāju dziļo psihomanipulatīvo tehnoloģiju iedarbības slēpšana. Otrais ir Krievijas difamācijas turpināšana. Krievija - “agresors”, Krievija “apdraud”, Krievija “dopingo”, Krievija “hakerē”, Krievija “rīko apvērsumus”. Aplūkojot sarakstu, var redzēt, ka ASV propagandisti izmanto “negatīvā spoguļa” efektu. Viņi pieraksta Krievijai visu to, ko dara paši – “pārsūta” reālo situāciju uz difamēšanai sagatavoto “ekrānu”.

Trampa attiecības ar Krieviju būtiski ceļ Trampa tēlu amerikāņu acīs. Tas ļauj transformēt ekstravagantu biznesmeni par nopietnu politiķi. Ir psiholoģiskas aksiomas:

-          Vieglāk iegūt popularitāti, grūtāk to saglabāt.

-          Pazīstamam tēlam, nezaudējot tā pazīstamību, viegli mainīt “zīmi” – attieksmi pret to.

-          Ar labi zināmo saistītais, pats kļūst labi zināms.

-          Skandālā iesaistītais ir labi zināms.

-          Ar stipro cīņā izgājušais pats ir stiprs utt..

Vienlaikus šīs attiecības uztur protestu kustības asumu – “Tramps taču esot iemanipulēts”. Vēlēšanu rezultāti tiek apšaubīti, noliegti, kas nostāda divas nesamierināmas puses galējā opozīcijā. No vienas puses ir viņu “nepieņemošā” politiskā elite ar tās izdresēto “krāsaino revolūciju” protestu kustību ielās, bet no otras - Trampa komanda ar tās lielo darbu plāniem. Ar “Trampa apkarošanas” spēli veido Trampa “politiķa” tēla saturu – pārveido “Trampu biznesmeni” par “Trampu politiķi”.

Atskatoties vēsturē, tur redzam “tradīciju” – apvērsumus savās valstīs izdara tur jau pie varas esošie. Tie parasti ir augsti stāvoši armijas virsnieki, partiju un politiskie darbinieki. Ulmanis bija ministru prezidents, Hitlers jau pirms Reihstāga dedzināšanas bija kanclers, 2014. gadā nacistisko apvērsumu Ukrainā izdara pie varas esošie oligarhi. Tā varētu turpināt par katru izdarīto apvērsumu. Tagad Trampam prognozē impīčmentu, bet Trampam uz to var būt sava atbilde …

Ja te kādam būs jāpiepilda esošās koncentrācijas nometnes, tad nav daudz variantu, kurš un ar ko tās pildīs. Pēc notiekošā var redzēt, ka Tramps nebūt nav nejauša persona ASV Olimpā un ka viņa loma ir stingri ierakstīta šīs “demokrātiskās” lugas scenārijā.

·         Tramps ir labi pārdomāta politiskā mārketinga produkts.

* * *

Vai Tramps ir “lugas pozitīvais varonis”?

Noteikti nē!

-          Vai Tramps ir “Krievijas draugs”?

Noteikti nē!

Hitlera līdzinieks – spēcīgs “Vilku” bara vadonis – “Lāču” ienaidnieks nevar būt Krievijas draugs. Tieši pretēji – viņš taču paziņoja, ka atjaunos ASV varenību (laupīšanas spēju), kas nozīmē plašāku karadarbību, kā vārdā viņš mobilizē visus savus NATO apakšniekus. Tas ir jauna laupīšanas kara pieteikums.

-          Vai Tramps gatavojas konstruktīvām attiecībām, sarunām un mierīgai līdzpastāvēšanai?

Noteikti nē!

Obamas rīkojumu un savienību likvidēšana norāda uz to, ka Tramps atbrīvojas no rokas saistošām attiecībām. Viņš nemeklē sadarbību. Viņam tā nav vajadzīga. Viņam “sadarbība” ir manipulācija, ar kuru pretinieku noliek sev izdevīgā pozīcijā. Viņš jau ir izteicis nepieņemamus piedāvājumus. Meksikai par sienas celtniecības apmaksu – tātad Meksika, blakus Donbasa republikām, ir izvēlēta par “garastāvokļa pacelšanas” kara pretinieku. Ar nepieņemamiem piedāvājumiem Krievijai - “sadarbības vārdā” atbruņoties, atdodot Krimu Ukrainai, “izbeigt situācijas saasināšanu” Donbasā, un masveidīgo smagā bruņojuma izvietošanu tiešā Krievijas robežu tuvumā, Tramps ir iezīmējis Krieviju par galveno uzbrukuma mērķi. (Līdzība. Caur mežu iet Sniegbaltīte. Viņu aptur Vilks un stāsta, ka šim esot laba prakse un liela izvarošanas pieredze. Tad Vilks piedāvā izvairīties no nepatīkamiem piedzīvojumiem – lai Sniegbaltīte izģērbjoties un pakalpojot Vilkam pati, tad būšot uzlabots viņu abu iespējamo attiecību stāvoklis.)

Ar “Taivānas telefonsarunu” un aviobāzes kuģu nosūtīšanu uz Dienvidķīnas jūru viņš Ķīnu noliek “norakstīto pretinieku” kārbiņā. Obama savas darbības beigās izdara virkni darbību. Tramps veic to atcelšanu. Viena no redzamākajām ir ar Irānu (uz papīra, jo praksē sankciju pasākumi tā arī nav tikuši pārtraukti) panāktās vienošanās un “izlīguma” atcelšana. Viņam tie ir izlemti jautājumi. Tramps ir rīcības instruments – palaista un rezultātam nolemta torpēda. Te atpakaļceļa, sarunu un “citādas” nākotnes nebūs.

-          Vai Tramps būs ASV satelītu labvēlis?

Noteikti nē!

Ieskatieties Trampa inaugurācijas runas pašā sākumā: “(...) mēs noteiksim ceļu Amerikai un pasaulei uz daudziem, daudziem gadiem.” Un tālāk vairāk: “Mēs (…) izdodam jaunu dekrētu, par kuru dzirdēs visi – katrā pilsētā, ārzemju galvaspilsētā un katrā varas zālē. Ar šo dienu un turpmāk jauna vīzija valdīs pār šo zemi. No šīs dienas un turpmāk tikai Amerika.” Tā ir ļoti skaidri pateikta “pasaules valdnieka” doktrīna.

Ir atmesta pļāpāšana par “Cilvēktiesībām” un “demokrātiskajām vērtībām”. Vienkārši un tieši – Mēs esam hegemoni, un tādi būsim tāpēc, ka mēs tā gribam! Te nebūs nekādu draudzības spēlīšu. Mēs iesim, kur gribēsim, un tur darīsim visu, ko gribēsim! ASV jau piekopj savas jurisdikcijas izplatīšanu pār citām valstīm, kas ir šo valstu suverenitātes ierobežojums, bet tagad tas tiek ultimatīvi deklarēts. Kad noziedznieki plāno “grūtu pārgājienu ārpus zonas robežām”, viņi ņem sev līdz “konservus” – zemākā ranga pakalpiņus – “6”. “Sešinieku” uzdevums ir apkalpot “pārgājiena dalībniekus”. Viņi nes mantas, iekārto nometnes un bada gadījumā kalpo par pārtiku – viņus nokauj un apēd. Trampa Amerika ir izziņojusi savu “konservu” pulcināšanu.

Amerika ir un grib palikt hegemons. Hegemonam nav biedru, partneru, kompanjonu vai ceļabiedru. Hegemonam ir mērķi – hegemona labklājība. Hegemonam ir viņa darbarīki – hegemonu pavadošā svīta. Hegemonam ir pārvarami šķēršļi. Hegemons izmato darbarīkus – pavadoņu svītu šķēršļu pārvarēšanai. Katru reizi, kad Amerikai to vajag (un vajadzēs aizvien biežāk), “mīkstākam ceļam” zem savu tanku kāpurķēdēm Amerika noguldīs vajadzīgo skaitu “sabiedroto”.

Lai ASV Gejropas sabiedrotie atceras Hitlera doktrīnu par iekaroto zemju iedzīvotāju pārvietošanu un izmantošanu Reiha vajadzībām. Lai tie, kuri priecājas par Latvijā izkrautajiem tankiem, neaizmirst, ka ASV uzplaukuma vārdā to stobri reiz tiks pavērsti arī pret viņiem. Lai ielūkojas vēsturē un piemin, ko ASV dara ar “nodzītiem zirgiem” – kādu galu ņem visi kādreizējie ASV sabiedrotie. Es saprotu, kāpēc pēc vizītes Vašingtonā atkāpās NBS komandieris Graube un kāpēc notika Flinta un Makmastera rokāde. Makmasteram ir liela okupēto teritoriju pārvaldīšanas pieredze…

Daudzi sajūsminājās par Napoleonu.

Daudzi pakalpoja Hitleram.

Draudzi piekārtojas Trampam.

Bet Vēsture visiem pienes vienu un to pašu rūgto vērmeļu kausu.

-          Vai Tramps Amerikai atnesīs solīto?

Noteikti nē!

Tramps ir destruktīva personība – torpēda. Torpēdas sprāgst un iznīcina. Te jautājums ir tikai par to, kurā brīdī notiks sprādziens un cik lieli būs postījumi. Vienmēr ir jāatceras, ka 1933. gadā nāk arī “Reihstāga dedzināšana”, kam vēlāk seko “kristāla nakts” ar tad neizbēgamo “garo nažu nakti”. Vēlāk ir koncentrācijas nometnes, cīņa par rases tīrību, pārcilvēka veidošana un Senās maģijas atdzemdināšana. (Ko par Trampu saka Mormoņi, Saientologi un Sātanisti?) Pēc tam vienmēr ir Sudetija, Čehija, Parīze, Polija un “Barbarosa”. Vienmēr ir arī tam visam sekojošais 1945. gads, kas nepaies garām Amerikai un visai “rietumu civilizācijai”.

Jautājums ir tikai par to, tieši kādā veidā tas notiks. Te vēsture dod trejas iespējas.

Pirmā ir jau divreiz vēsturiski pārbaudīta – Tramps trešo reizi ieraus pasauli jaunā visaptverošā un iznīcinošā karā.

Otrā ir labi sagatavota un tāpēc iespējama. Pilnīgi iespējams, ka liberalizācijas mehānisms ir pārāk labi strādājis – naudas kārie neatkāpsies no savas virtuālās peļņas iespējām, bet viņu vadīto protestu kustību nebūs iespējams apturēt. Jau tagad pilsētas atsakās pakļauties federālajiem rīkojumiem un Kalifornija vāc parakstus par izstāšanos no ASV. Pilnīgi iespējams, ka opozīcija Trampam kļūs tik spēcīga, ka viņš nespēs to savaldīt un tad pati cīņa ar Trampu Amerikai atnesīs lielāku postu nekā Tramps Amerikai. Te nu ir “dakša šahā” – viena figūra apdraud divas, bet abas izglābt nevar. “Grozies kā gribi – aste kā pakaļā, tā pakaļā.”

Te nevajag aizmirst, ka Tramps ir “Jeļcina otrais izdevums”. Jeļcins tika virzīts PSRS likvidācijai “de fakto”, Krievijas novešanai sabrukumā un izpārdošanai – “bankrotējoša uzņēmuma likvidācijai”.

Tāpēc ir vēl trešā iespēja, un proti - biznesa pasaulē Tramps ir pazīstams kā “bankrota speciālists”. Tramps pārņem bankrota zonas un pārvērš tās par saviem “naudas pumpīšiem”. Tā būtu normāla darba prakse, ja vien tāda “pārveide” negultos uz sabiedrības pleciem. “Pārveidojumus” vienmēr atmaksā citi – Trampa peļņa ir tajā, ka viņš saņem masīvas nodokļu atlaides un citus tālākās darbības atvieglojumus. Kad izveidotie uzņēmumi ir iztukšoti, tad tie kopā ar parādiem tiek pārdoti “labticīgiem pircējiem”. Pašlaik visa ASV ir tāda liela bankrota zona, kuras spožums ir tikai Holivudas inscenējumu līmenī. Tas ir viens liels blefs – “Panamas afēra”, kuru “pārdot” uzticēts “bankrotu speciālistam” Trampam. Tas var būt arī Ukrainas tipa “pērtiķa ar granātu” rekets. Reiz jau Eiropa “pirka mieru” no Hitlera, kāpēc gan Trampam to nepamēģināt vēlreiz? Tādā vai citādā veidā…

·         Tramps piebeigs Ameriku. Jautājums ir tikai par to, cik tas maksās Cilvēkiem citās pasaules daļās.

Amerika ir tik ilgi savu “Vilku” pasauli veidojusi, un pasaule tai ir tik ilgi ļāvusies, ka tagad visi kopā ir kā ķieģeļi iemūrēti vienā aizsprosta dambī – naudas, politisko mahināciju un vardarbības piramīdā. Piramīdai brūkot, plaisas iet uz visām pusēm un skar katru. Tramps to jau pateica:”(…) mēs noteiksim ceļu Amerikai un pasaulei (…)”, tāpēc katru galvaspilsētu, valsti un Cilvēku skars sabrukuma vilnis. Tā būs lavīna. Tā būs brūkošu struktūru kaskāde, kur viena lejup krītoša aizraus sev līdz daudzas citas aizvien plašākos lokos.

Labi ģērbtie kungi un dāmas domā, ka viņi ir savu lepno namu un banku seifu drošībā, bet lai viņi atceras Napoleonu Bonapartu, kurš bagātnieku muižās ierīkoja savu kareivju zirgu staļļus.

Vienkāršie ļaudis domā, ka nu ir pienākusi viņu stunda bagātiem rēķinu sūtīt, bet lai viņi atceras, kur balo sakauto armiju zirgu un jātnieku kauli.

Velti vidusšķira domā, ka varēs tā mierīgi pie televizora nosēdēt to laiku, kad vieni ar otriem sitīsies, bet lai viņi atceras bēgļu nometnes un savu vecāku garās rindas pie uzvarējušo armiju zupas katliem sagrauto pilsētu drupās.

* * *

Tagad es varu pārstāt būt bezkaislīgs vērotājs. Tagad – raksta beigās es varu atbildēt Šizandrai un teikt, ko “es domāju par Trampu”.

Atbildei vajadzīgs neliels ievads.

Pirmais.

Katrā sistēmā – Valstī, sabiedrībā, Cilvēkā un organismā ir līdzsvarota divu pretēju darbību kopu struktūra. Vienā darbību kopā top pilnveidošanās, bet otrā kopa ir noārdoša. Tas nozīmē, ka katrā sistēmā ir kā tās veselību uzturošie, tā arī esošo iznīcinošie mehānismi. Dabiskā Kārtība un tās Normu Sistēma abus darbības virzienus notur tādā dinamiskā līdzsvarā, kurā sistēma iet lēnu progresa ceļu – izsmalcinoties iegūst aizvien pieaugošas pilnveidošanās prasmes. Tur, kur pārkāpj Dabiskās Kārtības Normas, tur tiek nekontrolēti atbrīvoti destrukcijas spēki un tad tie kļūst par pašiznīcināšanās mehānismiem. Dzīvajiem organismiem tās ir slimības, Cilvēkam tas ir naids un muļķība, bet sabiedrībai tā ir muļķības izraisīta lielummānija.

Otrais.

Dārznieks redz, ka vienu no viņa augļu kokiem ir apsēduši rijīgi kaitēkļi. Viņš ievēro, ka kaitēkļu vidū ir kāda neliela tārpu grupa, kura iznīcina citus parazītus. Dārznieks nekā neiejaucas viņu cīņās. Dārznieks zin – tad, kad tārpi būs likvidējuši savus konkurentus, arī viņi nobeigsies. Tārpi nesaprot, ka viņi visi ir viena savstarpēji saistīta veseluma daļas. Dārznieks redz, ka darbojas kaitēkļu pašiznīcināšanās programma.

Trešais.

Es zinu, ka arī šī raksta iespaidā no “Vašingtonas pamperu” puses nāks aizrādījumi par to, ka es esmu “Kremļa rupors”. Tomēr, tā kā man ir iespēja izvēlēties, tad es sekoju sava grāmatu varoņa Tila Pūcespieģeļa piemēram. Tils teica: “Labāk (kalpot) Turku sultānam, nekā Romas Pāvestam!” Es tad nu saku: “Labāk būt tam, ko ceļ pie mutes, nekā tam, ko liek pie dibena.” Protams, var teikt, ka pie dibena ir siltāk, tomēr pampers ir vienreizlietojama “vienreizlietojamās” pasaules daļa. Pamperus savām vajadzībām radīja tie paši, kuri radīja “vienreizlietojamo” pasauli. Tā nav mana pasaule. Manā pasaulē ir Ziedoši Dārzi, putnu dziesmas un skaidras, patiesas Cilvēku balsis.

Tāpēc es atbildu:

Es nedomāju “par Trampu”. Tramps nav mana problēma. Tramps nav arī ziņkāres objekts. Tramps ir šīs pasaules alga – darbības rezumējums – “vārti”, caur kuriem šai pasaulei ir jāiziet.

·         Anglosakšu pasaule ir pelnījusi Trampu.

·         Tramps ir pelnījis tādu pasauli un tās galu, kurā to ievedīs.

·         Tādi ar tādu ir satikušies.

Te es varētu ļoti ilgi stāstīt, kāpēc es tā saku. Tomēr es nolēmu palikt pie viena ilustrējoša piemēra, kurš man ir visu ietverošs un vienā punktā fokusējošs. Jau minēju “vienmēr pirmajā” izskanējušo izteicienu “divas planētas ar vienu acu šāvienu”, kurš precīzi ilustrē tāda prāta ievirzi.

Es uzmanīgi vēroju bērnu un jauniešu raidījumu, grāmatu, filmu saturu, rotaļlietu un moderno ierīču piedāvātās iespējas un to ietekmes uz viņu psihi. Es redzu, kā tās viņus noved līdz dzīvnieciskam stulbumam un pašnāvībām. Es redzu, kā tās grauj ģimenes. Es redzu, ko dara “bērnu tiesību aizstāvji”. Es tur redzu destruktīvu un cietsirdīgu saturu. Bērnu rotaļās es redzu destruktīvu prāta dabu. “Skolās” un “pulciņos” viņos ieaudzina patmīlību, individuālismu, konkurenci, nežēlību pret vienaudžiem, necieņu pret vecākiem, brāļiem māsām un vājākajiem. Bērnos attīsta visu to, kā tur nedrīkst būt. “Rietumu civilizācijas” destruktīvā daba fokusējas bērnu kropļošanā. Ar to tāda “civilizācija” ieprogrammē tālāku un plašāku destrukciju nākotnē. Destruktīva prāta darbība ir visu iznīcinoša.

·         Tāda pasaule nedrīkst turpināties.

·         Tāda pasaule ir jāaptur.

·         Tad, kad viņa pasaule ir tam gatava, nāk Tramps.

Cīņā ar notiekošo sabrukumu Trampa pasaule ir nolemta zaudējumam tāpēc, ka tā cīnās (ja vispār cīnās) ar redzamajām sekām, kuras pati visu laiku rada. Tādā pasaulē hakeris vienmēr ir soli priekšā sistēmu administratoram un vīrusu ķērājam. Tādā pasaulē noziedznieks vienmēr ir soli priekšā viņu ķerošam policistam tāpēc, ka policists sāk ķert vainīgo pēc nozieguma izdarīšanas. Tur, kur materiālā labklājība ir pūliņu galamērķis, tāda cīņa ar noziegumu beidzas ar nozieguma dekriminalizāciju – noziegumu vairošanu un vispārējas korumpētības kanonizāciju.

·         Cīņa ar sekām rada vēl smagākas sekas.

Cīņa ar noziegumu uzvar tur, kur novērš noziedzības cēloņus – dara visu pretējo tam, kas vairo noziedzību – likvidē to, no kā izriet noziegumu izdarīšana. Cīņā ar sabrukumu uzvar tā pasaule, kurā tiek novērsti sabrukuma cēloņi. Sabrukuma cēloņu nav tur, kur ir Izaugsme.

·         Izaugsme ir tur, kur ir Izaugsmes cēloņi.

Katrs dzīvo savā pasaulē. Katrs darbojas savā pasaulē. Katram viņa pasaule dod atbilstošās iespējas. Katra pasaule dzemdē savus līderus, darbiniekus un pretiniekus. Katru pasauli virza tās darbinieku izraudzīts līderis. Anglosakšu pasaule un tās iemītnieki ir izveidojuši Trampu. Tagad Tramps ir savā vietā, lai pildītu solījumus un vestu savu “amerikāņu” pasauli uz tai sagatavoto galarezultātu. Vienus tā apmierinās, cietiem liks vilties, bet katrs saņems to, ko ir pelnījis, veidojis un uzturējis.

Vieni teiks: “Bet es neko tādu nedarīju.” Tramps tādam parādīs viņa nedarīšanas īsto saturu.

Citi teiks: “Es darīju labu.” Tramps tādam parādīs šīs labdarības īsto vietu šajā civilizācijā.

Tramps katru novedīs līdz Īstenības sapratnei.

Tramps saņems savu darbu novērtējumu.

Tramps ir šīs Angloskašu pasaules kvintesence un zāles vienlaicīgi.

Šī perversā civilizācija nevarēja būt bez sava Trampa un Tramps nevarēja būt citā civilizācijā. Tur viņam nebūtu vietas.

Mēs dzīvojam dažādās pasaulēs.

“Amerikāņi” un viņu Tramps dzīvo savā “amerikāņu” pasaulē – “Vilku” izveidotā laupīšanas, savstarpējās izmantošanas (piespiedu) un konkurences “piramīdā”. Tajā valda “Vilku” likumi. “Piramīda” var pastāvēt tikai tad, ja tā tiek paplašināta. Tāpēc “Vilku piramīda” vienmēr kaut ko “demokratizē” un “atbrīvo”. “Vilki” vienmēr atrod kāda “asiņainā diktatora pārvaldīto teritoriju un tās apspiesto vai agresijas draudiem pakļauto tautu”. Tāpēc “Vilki” “stiprina aizsardzības spēkus” un “rūpējās par savu un sabiedroto drošību”. Tomēr “piramīda” nevar izplesties bezgalīgi, tāpēc tā regulāri “uzmet” jaunpienācējus – “ārmalā – pierobežas zonā” esošos. “Kronētie apēd konservus”.

Nesen pretstatā Anglosakšu Trampa pasaulei tika piedāvāta cita – “Krievu pasaule” ar tās līderi Putinu. “Krievu pasaulē” Ķīna attīsta “Zīda ceļa” ideju – savieno pasaules daļas. Indija, Ķīna un Pakistāna atrod mierīgas līdzāspastāvēšanas iespējas. “Krievu pasaulē” veidojas atvērtas līdztiesīgu ekonomisko sadarbības partneru kopas NVS, ŠOS, BRIKS un citas. “Krievu pasaule” ir horizontāla savstarpēji derīgu (labprātīgi) un izpalīdzīgu saimnieku “Lāču” – “zemkopju pasaule”, kurā katrs ir “savā zemē pirmais”. Tā var paplašināties, ja tai pievienojas, bet var arī saglabāt esošo lielumu – tā ir pašpietiekama – tajā “Zeme baro”. Zemkopjiem konkurence un kaimiņa apcirknī esošais nav vajadzīgs, bet savu zemi viņi sargā.

Tad es piedāvāju “Iekopt savu Dārzu”. Es piedāvāju citu – tālākejošu attīstības ceļu. Es piedāvāju esošo transformēt jaunā attiecību sistēmā, kurā labklājības mērs ir Cilvēcisko attiecību pilnvērtība. Es piedāvāju dzīvi pasaulē, kurā visa pamats ir Kultūras kapitāls. Tāda pasaule ir iespējama. Es pats esmu no tādas pasaules. Es esmu tur bijis. Es zinu ceļu. Es esmu tādas pasaules daļa.

Katrs izvēlas savu pasauli un savu dzīvi - attīstības ceļu. Trampa pasaulē nav manis. Manā nav Trampa. Es Trampam esmu neeksistējošs lielums. Man Tramps ir disonējošs akords planētas Evolūcijā.

Tā ir pārmaiņu zīme.

Viens vēstures posms ir noslēdzies.

Cits sāksies.

Vieni cilvēki paliks pie vecā. Citi ies tālāk. Palikt ar Trampu vai iet tālāk izvēlas katrs pats. Tālāk ejošajiem Tramps ir tāds pat ejamā ceļa posms, kāds bija Napoleons Bonaparts, Hitlers un citi lielāki vai mazāki “pasaules valdnieki”. Katrs nāca savā pasaulē un sev līdz aizveda tur esošos. Tāpēc tas nav jautājums, ko es domāju par Trampu. Tas ir jautājums, ko Jūs katrs par viņu domājat. Kas Jums katram ir Tramps. Kādu vietu esat sev izveidojuši, kādu algu sagatavojuši un kādas zāles sev izrakstījuši.

Tad Tramps ir tikai “nobriedušās zāles pļāvējs” – neizbēgamais attīstības cikla “Saturna sirpis”.

Pauls Stelps

Sociopsiholoģijas asociācija