Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Jautājums no www.philos.lv


205.

No: Teimara       Temats:

?←      2008. gada 5. martā 22:45:41

Rīta radioraidījumā bija tēma par datorsplēm- to aktualitātēm, jauninājumiem u.c. \" jaukumiem\" šajā jomā. Viss raidījuma vieglais tonis bija- slavas dziesma datorspēlēm un to spēlētājiem. Mani tas dziļi šokēja. Vienā raidījumā tie paši aktualizē datorspēļu atkarības kaitīgumu, pēc kāda laika citā slavē tās! Turklāt līdzīgas paralēles redzamas visos masu saziņas līdzekļos. Kāpēc tas tā tiek darīts? Kāpēc melns par baltu un otrādi pataisīts un tā nepārtraukti? Kā lai cilvēks nesajūk tajā visā klausoties? Šeit par bērniem sevišķi domājot. KO LAI DARA?!



Tamāras jautājums



Arī Sokrātam ir jāiet uz tirgu.

Sokrāts arī tirgū ir Sokrāts.

(Aatrs)


Radio, prese un TV ir līdzekļi To rokās, kuriem ir savi nodomi un mērķi pret tiem, kas klausās, lasa un skatās. Īsāk sakot – vienā gadījumā tā var būt izglītības sniegšanas un audzināšanas iespēja, bet tagad tā ir dvēseļu un prātu paverdzināšana – važas un nokaitēta dzelzs to rokās, kam Jūs esat vajadzīgi kā paklausīga masa, pūlis, kā bars, kuru var dzīt uz turieni, kur Viņiem to vajag.

Piekļūstot vienlaicīgi katram atsevišķi, Viņi Jums atņem individualitāti un ar to pašu Jūs padara par viendabīgu masu. Atcerieties, ar ko iezīmējās „demokrātijas uzplaukums”? Ar pirkstu pie lūpām – „kuš, tikai nesaki nevienam par ko tu balsosi!” Tas varot ietekmēt kāda izvēli un brīvību apstākļos, kad pret katru bija pavērsta visa priekšvēlēšanu aģitācijas un reklāmas jauda. Ar to pašu šie „demokrāti” atklāja to, ko par Jums domā, kas ir viņu prātos un mērķos.

Racionālu un konceptuālu priekšlikumu apspriešana, savu simpātiju un attieksmes pamatota demonstrēšana sabiedrībā, vairo savstarpējo sapratni un uzticēšanos. Cieņa vienam pret otru izpaužas uzskatā – Tu esi tik saprātīgs, ka vari mierīgi uzklausīt manus argumentus, nezaudējot savus un savu pozīciju. Runā ar tiem, kurus ciena. Nerunā, slēpj savu pozīciju no tiem, kurus baidās, melo un muļķo tos, kurus grib izmantot vai neciena. Bailes un neuzticēšanās slēpjas ēnās – nepateiktajā, izvairībā un noraidījumā.

Aizliegtais temats ir zīme par nepārvaramu problēmu. Un otrādi – tas ir veids, kā šādas problēmas radīt tur, kur to nav, ja vien to risināt vispār var, ir tam gatavi un nobrieduši. Ja notiek noklusējums, tad, vai nu Jūs nebijāt gatavi „demokrātijai” (tad kā Jums to drīkstēja dot?!), vai tas bija ierocis pret Jums un līdzeklis vēlākajām manipulācijām ar vēlēšanu rezultātiem.

„Kuš, nedari to, ko darām mēs!”

Protams, tas nav tik vienkārši un arī no brīvības un demokrātijas te nav ne smakas. Demokrātija ir tāda tautas pašpārvaldes (līderu trūkuma gadījumā) forma, nevienlīdzīgā labumu sadalē, kura balstās uz to piekopjošo lielākās daļas kopīga viedokļa un kopdomas izveidi, kuru tālāk iedzīvina visi sabiedrības locekļi kopīgā darbībā. Demokrātijas mērķis un līdzeklis ir domu (demos ir domājošās tautas radīts koptēls – tautas kolektīvais pārstāvis) apvienošanā.

Partiju cīņas ir Demokrātiju un sabiedrību ārdošas. Tas ir līdzeklis ceļā uz oligarhiju un tirāniju. Visas šīs formas ir tās, kuras pārstāv labumu nevienlīdzīgu – savtīgu sadali.

Taisnīgu un vienlīdzīgu sadali pārstāv (šo vārdu īstajā nozīmē) Filokrātija, Aristokrātija un Monarhija, bet augstāka un pilnvērtīgāka ir Saskaņas Sabiedrības Teokrātija – nākošā augstākā pakāpe aiz Monarhijas, kurā Monarhs ir Radītāja Gribas izpildītājs un Viņa tiešs sūtnis šai tautai.

Demokrātija balstās un darbojas pilnīgas neatkarības apstākļos, tautai sasniedzot savu visaugstāko Tikumisko, Kulturālo, Ekonomisko un Militāro spēku – vienota rīcības plāna un rīcības līdzekļu izstrādāšanā. Demokrātija ir kopīgais apzinātais un akceptētais – saliedētība. Saliedētība ir Demokrātijas jēga, būtība un darbības forma.

Ko mēs redzam sev apkārt? Vārnu bara ķērkšana kapsētas kokos ir tas, ko Viņi sauc par parlamentārismu, bet maitu liju plēšanās pie sprāgušas govs ir Viņu partiju demokrātiskā dzīve. Ar „mūsdienu demokrātijas” brendu visdažādākajās formās un jomās realizē šķelšanu, pretnostatīšanu, sarīdīšanu un savstarpējo cīņu vai ignoranci, kas arī ir savstarpējas apkarošanas – nosodījuma forma, tur, kur tai nav jābūt, tai pašā laikā, klaji nekaunīgi un vardarbīgi uzspiežot to, ar ko samierināties un sadzīvot nevar un nedrīkst! 

Tas, kurš toreiz teica „kuš!” (tas pats apvienotais radio, avīžu un TV korītis), tieši to darīja – saskaldīja, neļāva veidoties veselumam, jo šis veselums ir šķērslis viņu maizes devēju plāniem un metodēm. Vienots, pašapzinīgs un domājošs veselums ir liels pretspēks un neitralizē katru iznīcinošu iedarbību. Tāpēc caur šo „kori” veselums tiek apkarots visur un vienlaicīgi.

Šeit jāpiezīmē tas, ka ir divas iespējamās vienotības polaritātes. Augstākā ir Cilvēcisko Vērtību vienojošā polaritāte, bet otra ir naudas varā fokusēta šo vērtību iztrūkumu – ēnu sapludināšana. Sagraujot Augstāko – Cilvēcisko Vērtību vienotību, bez tās un tām atstātie, tiek sagrābti naudas varas kaudzē. Šīs polaritātes ir antagonistiskas ne tikai pret vienojošiem elementiem, bet arī pret līdzekļiem, metodēm un šajos kopumos noritošajām parādībām, to kvalitātēm.

Veselības un Veseluma – Augstākās vienotības jēdzieni ir saistīti pēc būtības. Vienotais – saskaņoti darbīgais ir Vesels un otrādi – Veselums, veselais un Veselie ir spējīgi saskaņot un saskanīgi darboties. Veseluma jaukšana ir slimu apziņu blīvēšana slimā populācijā, kropļu radīšana un kroplības – slimības uzturēšana tur, kur jābūt, var būt Veselais. Tā uz to ir jāraugās.

Jūsu atzīmētā darbība ir tīša individualitātes un kolektīvās apziņas slimības izraisīšana un pastiprināšana. Tai ir dažādas metodes un līdzekļi. Šī, kuru Teimara tagad izgaismo, ir smadzeņu skalošanas posms – dezaferentācija – atskaites sistēmas, mērķu, cēloņu un seku sakarību nojaukšana. Cilvēka iedzīšana mulsumā, neziņā un apkārt notiekošā nesapratnē, nespējā izdarīt spriedumus. Metafiziski tā ir apziņas dzēšana – tās personālo iezīmju atņemšana – „sejas nodzēšana”. Pēc tam vecās vietā var „uzzīmēt” citu – Viņiem vajadzīgo. Tas nav nekas jauns. Arī Gurdžijevs interesējās par šo jomu un viņa audzēkņi Trešā Reiha Vācijā to pielietoja, tāpat kā šodien Savienotajās Valstīs un Europas Savienībā.

Ja atceraties, tad –

Kušināšana notika reizē ar „kora mūzikas” pasūtītāju, vadītāju un izpildītāju nomaiņu. Uz aizokeāna „laimes valsti” tika vesti un paātrinātajās „partijas skolu” apmācības programmās – īsajos kursos, skoloti jaunie, daudzsološie no rokas ēdāji. Citi, jau gatavā veidā, no turienes tika importēti ar visām aizokeāna slimībām prātos, dvēselēs un biksēs. „Koris” tika pirkts un pāršūts, kā kopumā, tā detaļās, pielāgojot to viņa jaunajiem uzdevumiem – kalpot jaunajiem saimniekiem.

Kas ir jaunie saimnieki? Būtībā jau tie paši vecie – ideologi, tikai tagad citā krāsā mālēti. Krāsu atšķirība nav tikai labuma gūšanas virziena atšķirība. Cita krāsa ir krasa labuma satura starpība. Ja iepriekšējā bija entuziasma celšana jauna Cilvēka veidošanai, tad šī ir katra dzīvīguma un Cilvēcības kā tādas iznīcināšana pretnostatījumos un savstarpējās cīņās. Viņiem der jebkuri līdzekļi un viņi nekautrēsies izmantot nevienu no tiem, ja vien atradīs tā derīgumu un iedarbīgumi.

Viņus apkalpo „zinātne”, nauda un viņu runasvīri. Viņi ir tie, „kuru nav, kuri nekad nekādos apstākļos nestāsies nekādās savienībās un savos mērķos nekad nedibinās nekādas apvienības un nevienosies to mērķu sasniegšanai”. Viņi ir tie, „kuri nekad nedarīs to”, ko viņu upuri, par ļaunprātīgu atzīstot, sauc par sazvērestību. Šādu sazvērestību protams nav, Zemes vēsturē nekad nav bijis, nekur un nekad nebūs, tāpēc, ka Cilvēki jau nemēdzot tādas taisīt. Tie (mēs taču saprotam) ir nieki un izdomājumi un Jūs esat Lielās Laimes Zemes laimīgie iemītnieki. 

Ja tādus iemītniekus grib apskatīt nelielā teritorijā un lielā koncentrācijā, tad to var redzēt psihiski slimo pansionātos un slimnīcās. Bet, ja žogi un sanitāri nav redzami, ja tā ir teritorija valsts mērogā, tad tie, kuri tam tic, dzīvo Muļķu zemē.

Tomēr tie, kuri mācās ne tikai no radio, avīzēm un TV, zina, ka „tiem, kuru nav”, ir konkrēti amati un senu dzimtu uzvārdi. Tie ir „veiksmīgi” lielbagātnieki un politiskajās aprindās, neskatoties uz viņu partejisko piederību, veido neokonservatorus. Neokonservatīvisms ir pārnacionāla un pārpartejiska anglosakšu ideoloģija, kuras saknes iesniedzas Apvienotās Karalistes Helfair (elles uguns) klubos, dižajā sapnī par anglosakšu pasaules kundzību un naidā pret visu, kas to apdraud.

Neokonservatīvisms ir cimds, kurš radīts, lai īstenotu to vadošās rokas kustības. Šī roka ir šo pašu slaveno anglosakšu dzimtu izdzīvošanas stratēģija ierobežotu resursu un cīņas par tiem apstākļos – Maltusiānisms.

Tagad, kad zinām Roku un Cimdu, varam apskatīt šī pirkstainīša pirkstiņus katru atsevišķi. Lielais īkšķis – tas, kas visam dod enerģiju un satvaru, ir nauda. Naudas intereses stāv aiz katra no šiem raidījumiem un publikācijām. Tie ir apmaksāti un stingri „zinātniski” nomērīti. Pat jūsu slimības un ciešanas ir iepriekš ierēķināti ienākumi šo slimību „apkarotāju” algās, metodēs, ieteikumos un viņu raidījumu galarezultātos. Jūsu apmeklējumi „krīžu centros”, pie atkarību speciālistiem un aptiekās ir Viņu biznesa ienākumu sadaļā, tāpat kā šo krīžu, atkarību radītāji un izpildītāji ir Viņu ienākumu nesēji.

Rādītājpirksts ir Viņa Augstība Amerikāniskais Dzīvesveids visā savā „spožumā” un pamācoši bruņotajā stobrainībā, reperu nēģeriskumā un skūtgalvainajā tukšpaurībā. Tur, kur pāri gājis Viņa Augstības ceļa rullis, paliek tikai Makdonaldi, pornogrāfijas kalni kioskos un televizors galvas vietā. Amerikānis ir televīzijas ticīgais, televizors ir viņa altāris un ASV tiek pārvaldītas caur televīzijas šoviem un diktoru mutēm. Ar šo rulli apkaro to, kas neļauj naudai iespiesties tur un tādā veidā, kādā tā grib – katras tautas īpatnības. Ar šiem raidījumiem un publikācijām par „integrācijām”, „atvērtībām” un „iecietībām” likvidē nacionālo pašapziņu un to, kas to uztur – tikumību un kopīgo vibrāciju – to, ko tā dod – spēju pretoties svešām naidīgām strāvām.

Trešais pirksts ir domāšanas veida maiņa. Cilvēcisko – Sintētisko, nomainot ar diskrēto – dzīvniecisko, panāk to, ka Jūs neesat spējīgi aptvert kopsakarības un interesēties par tām. Ar to panāk Jūsu īstermiņa reaģējošu darbību noteiktu konkrētu jautājumu risināšanai apstākļos, kurus rada Viņi – „tie, kuri neeksistē”. Lai Jūs vieglāk pakļautos šai prāta darbības nomaiņai, pielieto iekrāsotus terminus – „stagnants”, „pirms atmodas”, „vecā domāšana”, „padomiskais”, „homofobais”, „radikālais”, „fundamentālais” u.t.t..

Tam pretī liek – „Atmoda”, „Atvērtība”, „Iecietība”, „Ne vislabākajā veidā”, „izaicinājumi”, „Eiropas vērtības”, „ilgtspējība”, „Īpašās vajadzības”, „Citādība”, „Laikmetīgās Mākslas” un visu veidu revolūcijas – visatļautību noteiktos virzienos un stingrā uzraudzībā. Klaja latviešu valodas kropļošana kā ritmikā, tā vārdu kārtojumu teikumos un dažādu slengu lietojumu literārajā valodā. Viņi speciāli izvēlas uzaicinātos „ekspertus” pēc šīs valodas kroplības pazīmes. Ar šo prāta dzīves izdzēšanu un domāšanas nomaiņu noārda visu to, kas veido un uztur Cilvēcisku dzīvi – attiecības, Ģimeni un Sabiedrību, tās kopību un tās iespēju būt nākotnē, būt bērnos.

Ceturtais vēršas pret Mīlestību – Harmoniju apziņā un Cilvēciskā vidē. Tāds no tāda rodas. Tas, kas notiek apziņā, notiek arī tās dzīves telpā. Pretrunīgu darbību un dzinuļu, iegalvojumu plosīta apziņa ir tukša – bez harmonijas un Mīlestības. Mīlestība ir daudzveidīgs, augošs koks, kurš nevar iesakņoties un pastāvēt īslaicīgā – te un tagad vidē. Mīlestībai vajag to, kas nāk no senčiem un to, kas aizvedīs nākotnē – Sintētisko pārlaicīgo, uz tālu nākotni vērsto domāšanā un rīcībā. Mīlestībai ir vajadzīgas stingras bērnu un vecāku attiecības.

Visi šie raidījumi, programmas uzbūve un struktūra vērsta uz kopumu dzēšanu kā apziņā, tā ģimenē, tā arī Cilvēciskā vidē un darbībā. Tā ir vērsta uz Mīlestības un Uzticības iznīcināšanu un to aizstāšanu ar epizodisku seksuālu, lietišķu darījumu un informatīvu apmaiņu attiecību vidi. Ar konkrēto raidījumu mulsina vecākus un viņu mīlestības spēju. Viņi tiek ievainoti divkārt. Pirmoreiz savās rūpēs par bērnu veselību, bet otrreiz – rūpēs par viņu attīstību. Viņi kā buridāna ēzeļi tiek nolikti starp divām siena kaudzēm. Ja atļausi – ies bojā Tavi bērni, ja aizliegsi – ies bojā attiecības un galarezultātā atkal viņi ies bojā.

Citi sauc – „ko darīt?”, citi – vienkārši „izslēdzas” un ļauj, lai notiek – pieņem, ka „tas ir moderni un tagad tā dara”. Citi, sekojot nicīgajam un negodīgajam aizrādījumam: - „ja nepatīk, neklausieties”, tā arī dara, izslēdz aparātu, nepērk avīzes un neļauj to darīt bērniem. Vēl citi iekrīt nākošajās Viņu izliktajās lamatās – „apspriedīsim, kā un uz kādiem noteikumiem, kā darīsim to, ko darīt nedrīkst”.

Šo lamatu jēga ir padarīt likumīgu nelikumīgo un spriedelēšanas laikā turpināt darīt to, ko nekavējoties jāpārtrauc. Vispār Viņu taktika ir ļoti tieša un vienkārša – neskatoties ne uz ko, ne uz kādiem protestiem, vienkārši darīt un viss. Totalitāra līdzcilvēku ignorance! „Neko neredzam, nedzirdam un dzirdēt negribam!” Buldozera demokrātija! Neielaisties dialogā, bet pretiniekus ievilkt savstarpējās un neauglīgās diskusijās par to, ko Viņi jau dara un pat netaisās pārtraukt. Vispirms darīt un pēc tam apspriest, vai tas ir labi vai slikti – „radīt izvēles iespējas’. Tāpat kā Vjetnamā – „vispirms šauj, pēc tam noskaidro, ko nošāvi!” Tādai atklātai oponentu domas noraidīšanai, acīm redzot, ir pietiekami liels pamats.

Tas ir piektais – mazais pastarītis – laiks un attiecību kvalitāte – visu šo darbību gala mērķis. Maltusiānisma pamatideja ir panākt, lai katra sabiedrība pārvērstos par pūli, katra tauta par baru un ģimene par neauglīgu kopdzīvi kopmītnē. Tā kā neviens nevar noslepkavot reizē 5/6 no visas cilvēces, bet ļoti to gribas, tad var mēģināt panākt, lai viņi to izdara paši. Var viņiem iestāstīt tādas muļķības, lai viņi, tām noticējuši, sāktu piekopt iznīcinošu dzīvesveidu un iznīcinātu paši sevi.

Visi vēro demogrāfisko krīzi un šausminās – „nez, no kurienes, nez, kāpēc tā notiek?”, bet neatzīst to, ka darbojas Maltusiānisma demogrāfiskā programma. Ir diplomēto zinātnieku pētījumi, grāmatas un referāti kongresos, simpozijos un konferencēs. Mēs izdevām Markovas grāmatu „Kultūrintervence” (par narkomānijas izplatītājiem un to kā cīņas līdzekli, lai izraisītu demogrāfisko bremzēšanu). Kas notika? Nekas, pilnīgi nekas!

Buldozers brauc tālāk, „pētnieki”, un uzpirktie runasvīri, „psiholoģes” un pusaudžu seksa reklamētājas rausta plecus un stāsta, „ka to neviens nevarot zināt” un ka „tas jau neesot nekas pilnīgs, bet cilvēce neko labāku izgudrojusi neesot” – ar to es domāju resno angļu blēdi un meli – Čērčilu, kura muļķību turpina atkārtot šodienas meļi un blēži. Angļu admirālis Nelsons pielika tālskati pie aklās acs un teica; „Signālu neredzu!”, kad negribēja to redzēt.

Arī tagad vecākiem pasaka – neskatieties, tā ir Jūsu problēma, ko Jūsu bērni skatās! Nē, tā nav vecāku problēma tik ilgi, kamēr kāds to nerada. Problēmu radīšana ir noziedzīga rīcība, tā atņem un nelietderīgi izšķērdē jau tā atbildīgo vecāku enerģiju. Tas ir tāpat kā saindēt gaisu un pateikt, ka tālākais ir tava problēma, kā tu to elposi. Šai problēmai ir tikai viens risinājums, tāpat kā viens cēlonis, un proti – likvidēt šo cēloni! Vienkārši ir jāizbeidz šie uzbrukumi ģimenēm un viņu bērniem! Vienkārši jāliek viņi mierā! Valstij ir jāpilda sava pilsoņu aizsardzības funkcija! Bet, ja šī „valsts” dara  tieši pretējo? Tad, acīm redzot, tādas valsts vienkārši nemaz nav. Tad, acīm redzot, jāaizstāv sevi pašiem un jau tagad, jo –

Laiks!

Buldozers darbojas tādēļ, ka Viņi zina – laiks iet, bērni aug – pārmaiņas notiek. Tās nav tikai teritoriālas un ekonomiskas, tās ir izmaiņas apziņā un uzvedībā, savstarpējās attiecībās. Ar katru dienu pieaugušie kļūst trulāki un viņu galvas tukšākas, ar katru dienu bērni un vecāki attālinās, ģimenes atsvešinās. To, ko bērni nav apguvuši, viņi jau vairs nekad neapgūs. Ar katru gadu līdz ar bikšu lejupslīdēšanu, noslīd arī nākošā gadagājuma Cilvēcība, intereses un sapratnes spēja.

Ja mēs vēl saprotam, ka var dzīvot arī Cilvēcīgi, ka dzīvē ir arī kas vairāk par Ādažu čipsu paku un savstarpējām lamām internetā vai publisku ņirgāšanos, tad viņi drīz to vairs nezinās. Nebūs redzējuši un nebūs ar ko to saprast. Galvā būs čipsi, plaušās „zālīte”, vēderā kokakola un biksēs prezervatīvs amerikāņu karoga krāsās.

Ja mēs pavirši uzlūkosim TV ekrānu, mums liksies, ka atkal ir kārtējā jauniešiem domātā reklāma, bet ja mēs ieklausīsimies šīs un citu reklāmu „esencē”, tad dzirdēsim, ka katra no tām precīzi nomērķēta pret kādu no Cilvēciskajām Vērtībām. Nejaušība? Nebūt ne, tāpēc, ka aiz katras stāv Lielā Nauda un  tās turētāju intereses. Cilvēciskās Vērtības un Lielā Nauda ir nesamierināmi pretinieki – antagonisti. Tur, kur ir viens, nevar būt otrs. Vai nu viens, vai otrs, vidusceļa nav. Lielā Nauda – īkšķis – ar ko sākām, pie tā nonācām.

Pēc tam, kad ir iznīcinātas Cilvēciskās Vērtības, miesas eksistencei tālākās dzīves jēgas vairs nav. Tad sāk darboties nākošais Maltusiānisma plāna posms – Viņu palaistais lozungs – „Dzīvo ātri, mirsti jauns!” Vai kādam te vēl ir kādas ilūzijas?

Jūs teiksiet:

-         Nevar būt, katram priekšā visu nepateiksi un katras reklāmas rullīti Vašingtonā necenzē!

Pareizi, bet Maltusiānistu „instruktori” sagatavo „seržantus” un tie apmāca savus padotos. Katram nav viss jāpasaka priekšā. Ir jāatlasa tādi, kuros nav Cilvēcisko Vērtību, jāparāda nauda un kustības virziens, jāiedod shēma pēc kuras rīkoties, gatavi izstrādāti „produkti” – „šovi” un „raidījumu bloki’, žurnālu bildes, vāki, teksti tulkošanai un tad tie, kuros vērtību nav, paši pret tām pavērsīsies. Tieši tāpēc, ka viņos šo vērtību nav.

Jūs jautājat:

-         Ko darīt?

Var, protams, sekot tiem, kuri aicina: - „Mazāk runu, vairāk mūzikas!” un „Uzgriez skaļāk un dziedi līdz!”, bet ja nu tik lēti tomēr negribas laisties dibenā, tad kaut ko tomēr darīt var.

 

Pirmkārt, Jums ir jāsaprot, ka Jums ir darīšana ar mērķtiecīgu, labi pārdomātu un organizētu sistēmu. Tai ir neierobežoti naudas resursi, pieredze un grandiozas iestrādes sabiedriskās domas veidošanā. Gandrīz katrā raidījumā un rakstā var redzēt Viņu frāzes un uzskatus, kuri ir pārņemti un tālāk nodoti, pilnīgi neapzinoties to izcelsmi un postošo dabu.

Ir jāsaprot, ka tas nepāries pats no sevis, tā nav vienkārša muļķība, zināšanu trūkums vai maldīgi, pārprasti pūliņi. Aiz katras darbības stāv pietiekama teorētiskā bāze, pētījumu rezultāti un praksē daudzkārt pārbaudītas shēmas.

Visas sociālās, ekonomiskās un politiskās krīzes ir mērķtiecīgi radītas un virzītas. Uzdodiet tikai vienu jautājumu. Kāpēc šodien Holandei kā „kristīgai’ zemei būtu jāuzstājas ar korāna zaimošanu? Vai viņiem savu problēmu trūkst? Kādēļ šī „valsts” uzstāj uz to, ka kādam ir tiesības darīt to, ko nav tiesību darīt nekad un nevienam. Kādēļ šī „sabiedrība” kāda sava locekļa noziedzīgās darbības brīvību stāda augstāk par elementāru veselo saprātu un Cilvēcību? Tādēļ, ka noziegums un vardarbība ir šīs ideoloģijas un tās veidotā dzīvesveida pamatā un visā, ko tā nes citām, visā, kas no tās nāk!

Visos karos jūsu dēlu izlietās asinis zelta straumītēm satek Viņu naudas makos. Aiz katra nomocīta Marijas dēla ir kāda Jūdasa graši. Aiz katra inflācijas procenta – Viņu peļņa. Aiz katra raidījuma ir producents, kurš pilda viņam iedalīto lomu un ar savu naudas maku tieši atbild par viņam doto uzdevumu izpildi!

Maltusiānisms savulaik Viņiem tika piedāvāts, piedāvājums tika izskatīts, akceptēts un ir ieviests dzīvē. To realizē plānveidīgi un konsekventi. Viņu Globalizācija sākās reizē ar koloniālpolitiku, ir Viņiem pierasta lieta. Metodes un līdzekļi ir globāli. Nevienam neinteresējat Jūs tieši. Tas nav vērsts pret Jums personīgi. Jūsu vispār nav, no Viņu viedokļa – jau vairs nav tādēļ, ka ir iedarbināts Jūsu iznīcināšanas mehānisms. Viņu nav tik daudz, Viņi nevar iznīcināt Jūs katru, bet Viņi panāk to, ka Jūs iznīcināt sevi un viens otru.

Ir iedarbināts mehānisms, kuram tādā vai citādā ceļā jāsamazina Jūsu skaits līdz Viņiem vēlamajam un kontrolētajam 1 miljardam ražojošo un apkalpojošo darba izpildītāju lokam.

Jūs neuztverat Maltusiānisma realitāti tādēļ, ka tas neietilpst jūsu ikdienas apziņas laukā. Tā darbības mērogi tālu pārsniedz vienas valsts, kontinenta vai jūsu dzīves robežas. Tas ir iesākts jau pirms Jūsu dzimšanas un tā veidotajā pasaulē, pieņemot to par normu, jūs dzīvojāt visu savu mūžu. Tas darbojas globāli ne tikai teritoriālos, bet arī pielietoto līdzekļu daudzveidības mērogos.

Tas, kas notiek tik ilgi un plaši, izzūd no Cilvēka redzes lauka un liekas neeksistējošs, kā vienots veselums, vai tieši otrādi, sāk likties kā objektīvs vēsturiskās attīstības process. Tomēr, ja saprot, ka šī starpība ir starp viena cilvēka dzīves un sistēmas laiku, zināšanām, resursiem un mērķiem, tad var sākt uz to lūkoties no šī globālo notikumu mēroga un tad var ieraudzīt to ļaužu saujiņu, kuri to vada. Tad Viņi kļūst redzami un Zināmi. Tad Viņu eksistence vairs nav mītiskos noslēpumos, bet pieņem noteiktu amatu un uzvārdu formu. Tad Viņu ir nesalīdzināmi mazāk par Jums – tikai daži simti virsotnē un tūkstoši izpalīgu, bet ar vareni bieziem naudas makiem.

Jums nav Viņu nauda, toties Jums ir Cilvēciskās Vērtības un jūsu ir nesalīdzināmi vairāk. Viņu plānos ir slepenība un Jūsu nepretošanās, pakļaušanās Viņu naudas varai. Ja Jūs zināt viņu eksistenci un saprotat Viņu darbību, ja nepieņemat Viņu naudas varu, tad Jūs jau esat pamodināti un Viņu hipnotiskajai darbībai nav varas pār Jums.

Ja tas var Jums mazliet līdzēt, varu pateikt to, ka arī Jūsu šodienas tiešie iznīcinātāji ir nolemti tam pašam liktenim. Arī viņi paši ir ārpus šī izredzētā pulka. Viņiem ļauj ticēt, ka viņi par savu nodevību kaut ko iegūs. Neiegūs – viņos nav Cilvēcisko Vērtību, tādēļ arī viņi pašiznīcināsies. Viņi jau to dara. Viņi tikai savā eiforijā to nesaprot. Šo raidījumu veidotāji nesaprot to, ka ātrā solī iet uz durvīm, aiz kurām ir tikai džungļu likumi, pašapdullināšanās un ātrais sekss.

Viņiem liekas, ka tas, ko viņi pie mikrofona runā ir tikai vārdi un tie nekad nesasniegs viņu bērnus un viņus pašus. Citā studijā, citā raidījumā, reklāmas kantorī gatavo tos, kuri piebeigs visus šos un viņu bērnus. Pašiznīcināšanās ir kolektīva savstarpēja dzīves atņemšana. Katrs viņu izrunātais vārds, žests, meli un nodevība atgriežas pie sava avota ar daudzkārt palielinātu spēku. Var pasargāt cilvēku no svešas ļaundarības, bet nevienu nevar pasargāt no sevis paša un savas rīcības sekām. Jūdasa graši neizlietoti mētājās pie viņa nedzīvā ķermeņa kājām.

Tāpat ir jāsaprot, ka viņu plānā ir paredzēta arī upuru pretošanās, tās vājināšanas un apslāpēšanas līdzekļi. Viņi nav muļķi un saprot, ka Jūsu pretošanos var pavērst pret Jums pašiem un, veikli manipulējot, panākt savas darbības veicināšanu caur jūsu pašu politisko sistēmu un tās tiesiskās likumdošanas izdotiem it kā Jūsu vai bērnu tiesības sargājošiem likumiem.

Viņi radījuši „minoritāšu”, „izstumto” un „citādo” mītus un iecietības, integrācijas programmas. „Atvērtības” un „izaicinājumus” pieņemt nepieņemamo, noziedzīgo un pretdabisko – to kas atņem dzīvībai, Ģimenei un nākotnei tās jēgu. Kroplībai aplaudē un uzgavilē, bet normālu bērnu vecākiem „likumīgi” laupa audzināšanas iespējas.

Viņi saka – Neskaties, neklausies, nelasi, bet neierobežo citus. Jūs jau varat neskatīties un neklausīties, bet vēlāk uz ielas, tramvajā, darbā vai kāpņu telpā būs jāsastopas ar to, kurš skatās un lasa. Jums būs jādzīvo tajā troksnī un aprakstītajās sienās, jāklausās to rupjībās un jāsaņem to apvainojumi, kuri klausās un skatās. Jūsu bērni starp viņiem ir katru dienu.

Viņi saka, ka esot tādas tiesības – darīt to, ko darīt nedrīkst, bet Jums neesot tiesības neļaut darīt, Jums esot jāaizgriežas un jāizliekas, ka neko nezināt un neredzat, ka tas Jūs neskar. Tomēr tam ir kāds interesants aspekts – ja kāds, Jums zinot, dara to, ko darīt nedrīkst, bet Jūs to pieļaujat, tad tā ir līdzzināšana un netikumības veicināšana.

Cilvēku rakstītie likumi ir mainīgi, bet ir arī Nemainīgie likumi. Jūs varat nesaskarties ar laicīgi rakstītajiem likumiem, bet neviens nevar paiet garām Nemainīgo likumu sargiem, nesaņemot viņu zīmi savā liktenī. Viņu tiesā advokātu un nosacīto termiņu nav. Tā netiklie savās rindās ievelk arī Jūs.

Par tikumību vai netikumību dzīvesveidā runā tā, it kā mēs katrs dzīvotu uz savas salas un tā būtu tāda kā bikšu krāsas izvēle. It kā būt vai nebūt tikumīgam ir līdzvērtīgas izvēles. Tā nav izvēle par aveņu vai zemeņu ievārījumu pie pankūkām, tā ir liktenīga kļūda – indīga ķimikālija ievārījuma plauktā. It kā būtu vienalga – esi normāls vai „citāds” – netikls. It kā no tā nekas nemainītos. It kā būtu vienalga – esi dzīvs vai miris un par to būtu brīva izvēles iespēja.

Tomēr tā nav izvēle. Tas ir slimības un sabrukuma process, kurā Cilvēks nonāk, ja kļūdās un sāk sekot maldinošiem aicinājumiem. Tādēļ katra pienākums ir sargāt bērnus no viņu maldinātāju uzmācības.

Būt normālam vai „citādam” nav katra paša darīšana. Cilvēks ir tikumīgs vai ne attiecībā pret citiem un saviem iepriekšējiem sasniegumiem. Patiesībā tieši pašam Cilvēkam nekas nemainās – viņš pats sev vienmēr ir tas pats un normāls, bet no tā, kāds viņš ir, mainās viņa apkārtējo dzīve. Tādēļ, pamudinot kādu uz netikumību, viņš tiek „uzrīdīts” saviem tuviniekiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Viņa paša sabrukums viņa acīm atklājas tikai ceļa galā. Līdz tam viņš veido ap sevi sev atbilstošo pasauli – veic tās pārbūvi reizē ar savu pagrimumu.

Viņi saceļ brēku par mazgadīgu paklīdeņu ciešanām, vardarbību ģimenē tur, kur paši rada sociālus un ekonomiskus apstākļus atkarībām, neaudzinātībai un atsvešinātībai ģimenēs. Šie bērnu tiesību sargi neuzskaita tos bērnus un bojā gājušos vecākus, kuri katru dienu mirst viņu tīši izraisītās cilšu nesaskaņās, pilsoņu karos un likumīgo valdību gāšanas radītos slaktiņos, kā tas katru dienu tagad notiek Afganistānā, Irākā un Āfrikā, Pakistānā un Indoķīnā.

Ir jāsaprot, ka visas bērnu „glābšanas” struktūras, mītnes, „tiesību” takas, „psihologi”, viņu uzticības telefoni, „bērnu tiesību” sargi u.t.t. ir viņu radīti un tādā vai citādā veidā strādā Viņu labā, pildot Viņu uzdevumus. Viņi dara visu, lai atšķeltu Jūsu bērnus no Jums, provocētu tos uz patvaļību, netikumu un atkarībām, vāc „statistisko materiālu”, lai ierosinātu izmaiņas likumdošanā, ar kuru palīdzību „sargājot Jūsu bērnus” atņems Jums pēdējās viņu audzināšanas iespējas.

            Jums teiks, ka demokrātisku pretestības formu ir daudz. Protams, Jūs varat rakstīt protesta vēstules, bet viņi pateiks, ka tas ir mazskaitlīgs mūsdienīgā pasaulē iekļauties nespējīgu dīvaiņu viedoklis. Jūs varat sarīkot piketus, bet viņi tam piesūtīs savu trokšņotāju, muldētāju un netīru salašņu baru, kurš sakompromitēs katru Jūsu labi domāto darbu un vārdu.

            Jūs varat, labi gribot, savu bērnu sargāt no Viņu diskotēkām, „tusiņiem”, datoriem, atkarībām un narkotikām, tāpēc iesaistīt viņu deju pulciņā, korī vai mākslas skolā, bet Viņi, caur savu uzpirkto muļķi ar viņa atbruņojošo smaidiņu un lozungiem par modernismu un sekošanu mūsdienīgumam, bērnu sacūkos arī tur. Jūs varat izslēgt radio, TV, datoru, bet viņi piekļūs Jūsu bērnam arī skolā, uz ielas un caur citiem viņa vienaudžiem. Jūs varat gribēt audzināt savu bērnu, bet kļūsiet par viņa tiesību un likumpārkāpēju!

            Lai ko Jūs darītu pašu spēkiem vienatnē, Viņi Jūs pārspēs. Laiks, viņu ieveidotā vide un buldozerdemokrātija tagad darīs savu. Vienatnē to apturēt nevar. Tāpēc jau viņi Jūs sadala un pretnostata, tāpēc Viņi Jūs „kušina”!

            Jūs varat ierosināt likumdošanas izmaiņas, tikai, pirms tam jau ir izdarītas citas, kuras Jūsu taisnīgās prasības padara par „cieņu aizskarošām un pretlikumīgām”, „tiesības ierobežojošām, antidemokrātiskām un (!!!) fundamentālām” (pamatotām...).

Tagad savos uzskatos stingrs un nešaubīgs Cilvēks ir pielīdzināts Viņu pašu radītā terorisma bubulim.

Terorisms ir visur tur, kur vara atsakās no taisnīga dialoga vai neatzīst savas kļūdas. Buldozerdemokrātijai ceļā stājas pašnāvnieks. Tāds ar tādu satiekas tur, kur pirmais ir izraisījis otrā bezspēcīgo protestu.

Arī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, Jūs brīdinot par buldozerdemokrātijas tuvošanos, Jūsu labā sadedzinājās kāds Jelgavnieks. Viņu toreiz pasludināja par apjukušu un garā vāju ... Vai Jūs to vēl atceraties?

Tagad viņi ir satraukti par bērnu stāvokli un ciešanām, bēgšanu no alkohola pārņemtām ģimenēm, bet, ja kāds atceras, tad jau šajā tūkstošgadē, katru rītu no 9:00 līdz 10:00 – psiholoģiski dienu programmējošajā laikā – gadiem ilgi skanēja radio raidītais dzērājdziesmu „Ratiņš”. Tā bija visietekmīgākā alkohola un tā vides veidošanas reklāma.

Pēc tam, tajā pašā laikā, neskatoties ne uz kādiem sabiedrības protestiem, tieši tāpat, kā pirms tam pie mikrofona runāja un podziņu spaidīja pašpārliecināts importa netiklis, buldozerdemokrātijas liekšķere gāza virsū Latvijai „rīta vingrošanas” mēslus. Tagad viņi vaimanā par vardarbību pret sievieti, bet tad, kad viņus par to brīdināja un pieprasīja to pārtraukt, vienmēr tika nospiesta dežūrpodziņa. Ironija ir pašiznīcināšanās inde, kura saēd to, pret ko tā vērsta, to, kurš to lieto un visvairāk tos, kuri atrodas abu starptelpā – primāro vienotību – Ģimeni. „Rīta vingrošana” grāva tieši to!

Tagad atkal tajā pašā laikā, tiek pārraidīta amerikāniska muļķa vadīta smadzeņu skalošana. Amerikāniska muļķa tādēļ, ka tikai muļķis smejas pats par saviem muļķīgajiem jokiem, smejas nevietā, uzvedas rupji, skaļi un plātīgi kā iedzēris govju gans (kovbojs) krogā, (nez’ vai kājas uz galda arī ceļ un otrā stāva „salūnu” tai pašā reizē apmeklē?) nevietā izsaka piezīmes un jaucas citu runās. Viņš Latviešu „mēlē” iekopētu amerikānismu ar to „ierullē” (viņi saka „promoutēt” – virzīt) katrā mājā, kurā tobrīd šis raidījums skan.

Muļķīgi amerikānisks šis (un citi tamlīdzīgie arī TV un rakstiņi žurnālīšos) ir ar to, ka mums – Latviešiem, kuriem ir Dainu Skapis, ik dienas kladzina to, ka „labāk dzīvot” ceļas no produktiem un to iepakojumiem, no tirgus un miesas cenām, bet ne no to radītājām – Cilvēciskajām Vērtībām. Viņš stāsta, ka „labāk dzīvot” ir atteikties no tām, ja paklausās viņa pieaicinātos „psihologus” un „cilvēkzinību” ekspertus, kuri reklamē pusaudžu seksu un ģimenes graujošas savstarpējās attiecības un dzīvesveidu, bet Cilvēks ir no kuņģa uz leju. Viņš stāsta, ka Cilvēks ir staigājošs zarnu trakts, drēbju pakaramais, pircējs un pārdevējs darba tirgū.

Dzirdot šos raidījumus, mēs saprotam, kāpēc amerikāņi ir aptaukojušies muļķi, kuri nezina vēsturi, ģeogrāfiju un jauc visu, ko vien var sajaukt, ir mācīti analfabēti, un kāpēc viņus nekur necieš. Šis raidījums stāsta to, ka viņa klausītājs ir divkājains dzīvnieks un uzskatāmi parāda, ko no Jums sagaida – uz ko programmē Lielā Laimes Zeme.

Dzirdot šos raidījumus, man ir skaidrs, kāpēc nevajag tādam būt un kas jādara, lai tāds nekļūtu, kas ir kaitīgs Dvēselei, un no kā ir jāsargās. Kā darbojas amerikāniskās „ceļa būves mašīnas”. Šis raidījums, producenti un izpildītāji katru dienu – gadu no gada met mēslainē Barontēva Dainu Skapja saturu. Tā ir tautas Dvēseles izvarošana un tās iznīcināšana. Ja visi amerikāņi ir tādi, tad es zinu, kāpēc ar Ameriku strauji iet uz leju. Nevar eksistēt māja, kurā katrs tās uzbūves elements tiek atdalīts viens no otra un cītīgi dzēstas visas tos vienojošās saites. Nevar eksistēt tas, kam atņem tā eksistences kopsakarības.

Šī raidījumu trijotne (ar piebalsotājiem), secīgi nododot stafeti viens otram, cenšas iestāstīt Jums to, ka visa Latvija ir viens liels ārzemju salašņu saieta nams – krogs, kurā Latvietis ir apkalpotājs – alus pienesējs, krogus muzikants un pudeles brālis, ka tajā nav nekā svēta, ka viss ir tikai zolītes partija ar netīrām iezīmētām kārtīm un, ka Latvietis ir gatavs arī Raini, sevi un savu Māti kārtīs nospēlēt pie netīra kāršu galda sēžot. Visbeidzot to, ka Jūs esot tikai alus un maizes patērētāji – pārstrādātāji ceļā no veikala kases uz tualeti.

Tas ir tas, ko Viņi, paši tādi būdami, par Jums domā, kādi Jūs viņiem esat vajadzīgi un par ko Viņi Jūs grib pārvērst. Protams, viņiem ir savi aizstāvji, eksperti un atbalstītāji – visi tie, kuri tiešām tādi arī ir.

Atklāti Amerikāniska dzīve un attiecības, subkultūra un brutalitāte tiek uzspiestas šeit, šajā raidījumā, kā tas pats citos, citās programmās, stacijās un TV raidījumos.

Spriedelē par vardarbību televīzijā un datorspēlēs, pusaudžu attiecību cietsirdību, tad, kad paši dienu no dienas cietsirdīgi piekopj vardarbību pret visiem, kurus aizsniedz viņu radio, TV viļņi un žurnālu plaukti kioskos un lielveikalos. Viņi izliekas, ka vardarbība ir tikai fizisks akts un atsakās atzīt to, ka vardarbība un izvarošana var būt visās attiecību jomās – kultūras, psihiska, emocionāla, intelektuāla, morāla, estētiska un ekonomiska. Izvarot viens otru var abi dzimumi ar sev pieejamiem līdzekļiem. Sievietes vīriešus izvaro biežāk, nekā vīrieši „maigās būtnes” viņu lauciņā. Vīriešiem ir tikai viens „rupjais” ierocis, bet sievietēm to ir daudzkārt vairāk.

Vardarbība, kā vardarbību provocējoša ir viņiem izdevīga un ieplānota. Pentagona jaunākajā militārajā doktrīnā ir paredzēti (padomājiet tikai!) preventīvie triecieni bez iepriekšēja brīdinājuma pa tām teritorijām, kurās ir liela teroristu koncentrācija, neatkarīgi no tā, kurā valstī tas ir novērots. Tātad pēc būtības jau ir pieteikts karš visai pasaulei. Tā ir vardarbība kā dzīvesveids. Tas ir tas, ko Jums piestumj Viņu buldozers.

 

Nākošais, kas Jums ir jādara, lai vispār būtu spējīgas kaut ko darīt, ir pašām savas apziņas un Veselā Saprāta saglabāšana un Cilvēcisko vērtību uzturēšana. Ielūkojieties rakstā – „Par donkihotismu...” Tur pamatos ir doti ieteikumi savas Garīgās un psihiskās veselības – Veseluma saglabāšanai. Mostieties pašas un Jūs atnesīsit atmodu visiem!

 

Trešais, ko Jūs varat darīt, izriet no Jūsu Sievišķīgās Sūtības, pienākumiem un tiesībām – no tā, kas ir kopīgs Visām Sievietēm.

Visas Sievietes, neraugoties uz viņu vecumu, izglītību, sabiedrisko vietu, amatu un mantas daudzumu, grib Mīlēt, būt Mīlētas, veidot un būt ģimenē, radīt un laist pasaulē veselus un gudrus bērnus. Visas grib dzīvot saticībā un saskaņā, grib būt saprastas un spēt saprasties. Būt uzticīgas un saņemt Uzticību, rūpes un domas par sevi.

Visas Sievietes grib rūpēties par saviem mīļajiem, viņu veselību un labklājību, viņas grib dzīvot tīrā un skaistā Mājā, grib šo skaistumu radīt, veidot un vairot. Visas Sievietes grib saviem mīļotajiem patikt, būt interesantas, skaistas un gudras. Viņas grib turēt kārtībā un līdzsvarā savu ģimeni, bērnus un Vīru – to pasauli, kas virmo ap viņu Mājām. Viņas grib būt šīs Mājas un Ģimenes pavards, Mīlestība un Dvēsele. Būt šī Dvēsele un Mīlestība – Veselības un Veseluma nesējas Pasaulei.

Tad tā arī vajag darīt! Stingri noraidīt to, kas Jums to neļauj un iestāties par to, ar ko Jūs to varat sasniegt. Ja Jūs bez aizspriedumiem paskatīsities viena uz otru, tad redzēsiet, ka tas, kas Jūs vieno, ir daudzkārt lielāks un stiprāks par tiem sīkumiem, kas Jūs dala vienu no otras.

Ik vienā vietā un savā taisnīgajā prasībā Jūs varat atbalstīt cita citu. Jūs vieno vieni un tie paši Sievišķīgie mērķi un tiesības – uzturēt Dzīvību, Mīlestību un Sargāt Savus Bērnus. Jums ir Tiesības (Pienākumi un Atbildība) un Brīvība to darīt.

Neviena Brīvība un Tiesības pie Cilvēka nenāk ar trallināšanu vai uz paplātes pienesta, toties daudz ir to, kas Jums Jūsu Dabas doto tīko atņemt, noslēpt un Jūs pašas paverdzināt. Ja Jūs par savu Brīvību neiestāsieties – tās nebūs. Ja Jūs savas Tiesības neliksiet lietā – Jums to nebūs un Jūs katru dienu aplaupīs vairāk un vairāk.

Jau tagad Jums atņem Jūsu Vīrus, Bērnus un Ģimenes. Jau tagad no Mātes un Dvēseles Jūs pataisa par preci darba tirgū. Jūs vienkārši izliek pārdošanai, tirgo uz žurnāla vāka un katra iepakojuma, letes, uz „paneļa”!!! Ko vēl Jūs taisaties zaudēt?!

Katras tautas Evanģēlijā ir vārdi, kurus teica arī Kristus:

Tur, kur trīs vienojas (sanāk) manā vārdā, Es esmu starp viņiem!

- Var pārlauzt bultu, bet ne saišķi!

- Nevar apturēt to, kur Cilvēki vienojas savu Radītāja doto tiesību uzturēšanai tāpēc, ka  ar to viņi izpilda Radītāja Gribu, ir tā Ceļos un Darbos.

Sievietei ir dots daudz, un tāpēc Sievietes to var. Vienkārši nevajag gaidīt, lai kāds Jūsu vietā darītu to, kas jādara Jums. Tas nenotiks, kam Jūs neļausiet notikt, ko Jūs, balstoties savā Sievišķīgajā vienotībā, pieprasīsiet pārtraukt. Nav tāda murga, kurš neatkāptos Sieviešu frontes priekšā!

Tas, kas Jūs sievišķīgi vieno, ir ne tikai Jūsu Sirds aicinājums – Tās ir Jūsu Tiesības, tas ir Jūsu Darba lauks un Pienākums. Sievietes pienākums ir uzturēt Dzīvību, skaistumu un Kārtību, vairot Daili un Maigumu. Ienest Tīrību, Līdzsvaru un Saskaņu visur, kur viņa ir. Viņai ir līdzekļi un motīvi, viņa var to izdarīt. Kopā Sievietes var visu. Savstarpējais atbalsts un sadarbība ir augstākais - Radītāja spēks.

Nav tāda likuma, kurš liktu pasaulei būt tādai, kāda tā ir pašlaik. Tas nav tās dabiskais vēsturiskais attīstības ceļš. Tas ir piespiedu – ļaunprātīgu manipulāciju rezultāts. Tā nav Zemes Dabiskā Kārtība – tai nav tādai jābūt. Nekur nav teikts, ka kādam tā būtu jāvirza pa ciešanu ceļu. Tie, kas to dara, to dara tik ilgi un tādā mērā, kā citi to viņiem ļauj. Pasaule var iet citu Ceļu un citu spēku vadībā. Pasaule var iet to Ceļu, kādu Zin Sieviete – Gudrības, Saticības un Maiguma Ceļu.

Katrā ceļā ir pirmais solis. Jautājums

- Ko darīt?

- Ar ko lai sāk?

Sāciet ar vistuvāko un neatliekamāko. Katrai tas būs kas cits, Katrai ir vajadzīgs citu atbalsts un katra var kādu atbalstīt. Jums ir vieni mērķi, tāpēc, to aizstāvībā Jūs dažādos ceļos iesiet uz vienu un to pašu. Katrs solis norādīs nākošo, paplašinās sadarbību un vairos spēkus. Vienkārši jāprot uzstādīt mērķus un jāgrib atbalstīt vienai otru.

Tāpat ir skaidrs, ka nav vērts uzstādīt pretdarbības mērķus un ceļus. Pretdarbība ir graujoša, ierobežojoša un izsīkstoša. Iestāšanās „Par”, darbība aizstāvot, sargājot un īstenojot savas Sievietes Tiesības, ir Radoša Atbrīvojoša un Pieaugoša.

Tad, kad Sieviete nes Bērnu pie Sirds, tas ir pilnīgi, tas nav pa pusei vai daļēji. Tīrība nevar būt ar netīrību kompromisā, tādēļ tūlīt ir skaidrs, ka tā nevar būt politiska darbība, bet citus jau norāda netīrā cimda pazīstamie pirksti.

Netīrā cimda naudas varas īkšķis aiz sevis velk pārējos, tomēr savā uzpūtīgajā varenumā ir arī ievainojamākais, ja atceramies, ka tas ir Cilvēcisko Vērtību antagonists. Ja ielūkojamies „Vīzijā Latvijas Nākotnei”, rakstā „Par Telpu un Vērtībām”,

tur lasam, ka:

            - Cilvēciskās Vērtības ir Mīlestība, Ticība, Cerība, Griba, Uzticība, Gudrība, Patiesums, Taisnīgums, Godīgums, Zināšana, Kalpošana, un Paklausība. Iestājoties šo vērtību aizsardzībā un pievienojot tām arī augstākās – Garīgās Vērtības:

            - Brīvību, Altruismu, Vienotību un tās visas vienojošo vērtību – Savdabību, iegūstam naudas varas pretmetu un to, par ko ir vērts iestāties vienmēr un visur.

Vienkārši tur, kur Jūs pamanat uzbrukumus šīm vērtībām, Jums ir jāpieprasa tos pārtraukt un jāatbalsta visi ceļi, kuros šīs Vērtības ienāk Dzīvē.

Tā, piemēram - Man Patika Baltkom telekomunikāciju pieteikums TV. Tā bija pareizi būvēta arī patiesu un īstu Vērtību saturu, krāsām, kustību virzieniem, formām un skaņām, ar to, ko tā, uzrunājot mūs, pasniedza par labu un skaistu. Es esmu par šādu sevis pieteikšanu un publisko telpu.

Ja mēs redzam, kā darbojas naudas vara, tad redzam, kā tā visur nomāc Savdabību, tādēļ atklāti jāpauž atbalsts savas tautas Savdabībai un jānoraida svešā izplešanās pār to – tautiskā apspiešana, kropļošana un zaimošana. Kultūra kā Globāla parādība katrā savas telpas daļā darbojas kā Tautas Kultūras Savdabība. Bez tās nav Globālās un arī katra Cilvēka atsevišķās Kultūras. Iestāšanās par Kultūru ir iestāšanās par Savdabību. Tautiskumam ir jābūt katras ģimenes un pilsētas, skolas Goda vietā.

Var vērtēt sabiedrisko derīgumu pēc dalības lieluma tautiskās Savdabības uzturēšanā un sargāšanā. Savdabības uzturēšana ir tās tīrības kopšanā, tāpēc, pirmais, uz ko ir jāvērš uzmanība, ir visi tie gadījumi, kur šo savdabību atšķaida, nopilcina, piesārņo un nopulgo. Savdabības tīrība ir Dvēseles Tīrība. Katras tautas Tīrā Dvēsele ir skaista un saskanīga ar savu kaimiņtautu Tīrajām Dvēselēm.

Nav jācīnās pret sveštautiešiem, bet visiem kopā par Dvēseļu Tīrību. Tīru Dvēseļu dzīvē ienāk Augstāko pasauļu svētība un atrisina zemes līdzekļiem neatšķetināmus samezglojumus. Jāatceras, ka pārmetumu kādam par viņa kļūdām var izteikt tikai tas un tādā mērā, kādā viņš pats ir darījis darbu šo kļūdu novēršanā un situācijas uzlabošanā. Vari prasīt tikai to, ko otram esi mācījis labu darīt. Varat gribēt tikai to, ko kopīgiem spēkiem esat cēluši vai atbalstot veidojuši. Šis ir cits Laiks – te vecās parādzīmes laimi nenes. Te tikai jauns salikums nākotni ver.

Un pēdējais, pret ko netīrības pirksts vēršas, slinkumu radot, ir Tīrības būtība – Tikumība. Visas tās parādības, kuras tagad par atkarībām nosaukuši, ir sen zināmās baudkāres un netikumi. Tas, ko Latvieši sauc par netiklību un izlaidību. Tāpēc tās ir viegli atrast un noraidīt. Vienkārši jāiestājas par Tikumīgu dzīvi un jāpieprasa pārtraukt visu, kas, kur un kā to grauj, kārdinot un pavedinot netikumībā. It sevišķi, ja tas skar Bērnus. Un kur gan Bērna acs nav klāt, kur Sievietes cieņa ik dienas netiek pazemota?

Pieprasot pārtraukt sevis pazemošanu un sākt cieņpilnu izturēšanos pret sevi – pret Sievieti vispār un katrā gadījumā atsevišķi, Jūs sāksiet to Tīrību, kurā augs, kā tai pienācīgais Tautiskums, tā arī Cilvēcisko Vērtību Koks. Vienkārši pieprasiet cienīt Jūs kā Sievietes un pārtraukt Jūsu pazemošanu ar netikumību un tās demonstrēšanu Jūsu klātbūtnē, tās ievazāšanu Jūsu dzīves vidē un iepludināšanu Jūsu māja!

Aizstāviet taču Savus Bērnus! Viņi, skatoties, kā Jūs ļaujaties pazemojumiem, mācās no tā un pazemo viens otru – Jūsu meitas, dēlus un mazbērnus!

Tagad, kad saliekam kopā visas trīs mūsu Vērtību zīmes, iegūstam skaistu Sievietes, Mātes Tiesību pielietojuma Vīziju – PAR CILVĒCISKO VĒRTĪBU VARU! PAR TAUTISKU UN TĪRU DZĪVI!

Katrā tautā ir stāsts par savu Valdnieci, Karalieni, Carieni Tamāru, Kņazieni Olgu vai vienkārši Jaunavu Žannu, kura maina vai notur savas tautas likteni bezdibeņa malā. Tad, kad liekas, glābiņa vairs nav – nāk Sieviete, pārtrauc nelikumību, vieno Stipros un atnes Cerību, Mīlestību un Kārtību.

Tas ir tas, ko Jūs varat darīt!



Pauls Stelps

            Sociopsiholoģijas asociācija





Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa