Trešā iespēja.

Īstenību (kopumu) nevar ietērpt formā (atsevišķajā, daļējā). Forma ir pārāk rupja un neprecīza, lai sevī iemiesotu to, kas ir bezrobežīgi vispusīgs. Tāpēc forma ir (īs)laicīga, zūdoša un mainīga. Arī Jūsu jautājuma formulējums ir forma. Forma var maldināt vai tuvināt Jūsu izpratni par intereses objektu tam, kas tas patiesi ir, un caur to arī ļaut veidot aizvien precīzākus un atbilstošākus formulējumus, kuru virzītam, reiz nonākt Zināšanas stāvoklī. Tikai Zināšana var sevī ietilpināt Īstenību.

Formas augstākā ietilpināšanas spēja ir Patiesība. Patiesība var tikt izteikta caur formu (apziņu). Tikai vistīrākā un pilnīgākā forma sevī var ietilpināt to, kas ir patiess. Tāpēc apgalvojums vai jautājums (kas pēc savas būtības ir viens un tas pats, jo kā apziņas produkts, izriet no šīs apziņas – nes apziņas dabu un izraisa izmaiņas vidē un apziņā) var būt patiess, maldīgs vai melīgs.

Jūsu jautājuma formulējums (apziņas struktūra, no kuras tas izriet) ir tas, kas maldina Jūs. Vēl vairāk, ar tādiem Jūs maldināt ne tikai sevi, bet arī citus – tos, ar kuriem nākat saskarē (arī šī jautājuma lasītājus mūsu mājas lapā). Ja Jūs mainītu formulējumu, tad mainītu apziņas stāvokli (iegūtu citu izpratni) un nonāktu pie citas atbildes un secinājuma. Tomēr – tas ir Jūsu jautājums, jautājums ir izteikts, ir pieņemts un tam ir jāsaņem atbilstoša atbilde, tāpat kā katrs uzstādītais jautājums precīzi rāda jautātāja apziņu – tāds no tāda rodas – un saņem savas sekas.

Tālmācība (neklātiene) vai pašmācība (pašārstēšanās) ir maldinoša un rada nelabojamus apziņas defektus (paliekošas veselības stāvokļa izmaiņas). To var attiecināt tikai uz atsevišķām vispārizglītojošām – apvāršņus paverošām (no mucas ierobežotības tēva pagalmā izvedošām) interešu sadaļām, bet nekādā gadījumā ne uz profesionālo vai nopietni ņemamu izglītību un audzināšanu. Tur tāda nodara vairāk slikta, nekā laba un abām pusēm rada Zināšanu apmaiņas un audzināšanas darba ilūziju. Informācija (pie noteiktiem apstākļiem) var kalpot par apziņu saskaņotāju, bet Zināšanas veidojas tikai apziņu mērķtiecīgā mijiedarbībā (sadarbībā). Tikai Cilvēciskas un sabiedriskas attiecības rada to, ko mēs saucam par inteliģenci un izglītību.

Neatbilstoša vai nesagatavota apziņa nevar adekvāti uztvert un asimilēt faktus vai pieņemt Zināšanas. Nepatiesa apziņa, saskaroties ar citas apziņas ietekmi, to uztver maldīgi, izdara maldīgus secinājumus un nonāk vēl lielākos maldos, nekā ir bijusi pirms tam. Tās iekšējā struktūrā nav un tā aizvien vairāk attālinās no Īstenības uztveres (patiesības) stāvokļa spējām.

Tāpēc Zināšanu (Garīgajā, Ekzotēriskajā izglītībā un praksē) apguvē nav pieļaujama neklātienes vai pašapkalpošanās („tas man patīk, to es akceptēju (saprotu) – to es ņemu, bet to es negribu (nepatīk, neakceptēju) un tāpēc neņemu”) prakse. Zināšanas var dot tikai Skolotājs tiem, kurus ir atzinis par tāda darba vērtiem. Visi pārējie, ar tiem vai citiem līdzekļiem tiek aizvirzīti prom un atstāti savā vaļā līdz brīdim, kad viņu apziņas defekti būs izsmelti vai tās veselīgums viņiem ļaus izlauzties caur maldu un maldinātāju maldinošajām ietekmēm. Tos, kuru apziņas nav tik veselīgas – nav vērts mācīt. Viņu defekti atklāsies agrāk vai vēlāk, bet vēl sliktākā un apmēros lielākā kroplībā.

Tāpēc Labās Rokas Garīgās Mācības ārpus Skolas sienām ir pieejamas tikai fragmentāru, grūti atrodamu vai pat maldinošu izteicienu, norāžu un faktu veidā. Arī tumšās hierarhijas darbinieki izvērš maldinošo un apmelojošo darbību (kā tas ir attiecībā uz vēstures faktiem un pagātnes notikumu – arī Druīdisma atspoguļojumu, kuru Latvijā, attiecībā uz Druīdismu un Karaļa Artūra Ciklu, uztur cienījamā kundze Sigma Ankrava). Skolotāji to pieļauj tādēļ, ka šie cienījamie un sabiedrībā pazīstamie kalpo par tiem, kuri graudus no pelavām vētī. Graudi nonāk līdz mums, bet pelavas paliek cienījamo vējdzirnavu spārnu virpuļu varā.

Tā, tagad man, sekojot tradīcijai, ir trīs iespējas.

Realizējot pirmo, es varu teikt:

- Malacis! Teicami! Censoni, Tu esi panācis savu! Tu esi nokārtojis Lielo Eksāmenu! Tu esi atmaskojis mūsu viltību – esi atklājis to Cilvēka prāta pretrunu, kuru tikai sevišķi apdāvinātie un tādēļ mācību sasniegumu parādošie var ieraudzīt! Tu esi izdarījis to, ko mēs no Tevis esam gaidījuši! Tu esi mums līdzīgs! Saņem Zelta Staru vainagu, Zinātnes Tempļa iemītnieka apmetni un izplatītāja spalvu! Nāc, sēdi mums blakus kā līdzīgs starp līdzīgajiem! Ej, sludini savu mācību – dibini savu skolu, pulcini sekotājus – cel Templi, esi tajā pirmais un pēdējais – Dievam līdzīgais un viņa izraudzītais! Nes savu gaismu tumsā mītošajiem! Esi viņu glābējs un pestītājs! Lai Dievs Tevi svētī šai cēlajā Darbā un pūlēs! Lai dāsni atalgo Tavu devīgo roku!

Otrajā iespējā es varu pievienoties profānās varas oficiāli virzītajiem un uzturētajiem „gaišajiem spēkiem”, kad tie saka:

- Tagad ir jauni laiki, viss ir citādi. Tagad Tev ir plašas (liberālas) iespējas baudīt šos jaunos laikus un to sniegtās iespējas – smelties internetā, apmeklēt kursus, lekcijas, seminārus, nodoties praksēm un vingrinājumiem, attīstīt pašam savus virzienus vai sintētiski jaukties ar visiem kā pašam patīk un padodas. Tu vari doties pie baznīctēviem, visādu novirzienu psiho – logiem vai terapeitiem, pievienoties „minoritāšu” vai izstumto grupu glābējiem vai kļūt par šo grupu piederīgo.

Šī profānā vara, kā Sakrālās varas izkropļots (nepatiess un melīgs) atspoguļojums, tāda ir kā pēc sava satura, tā formas. Profānā vara nekad nav varējusi iztikt bez sava Sakrālā cēloņa un Avota surogāta – oficiālās reliģijas vai „garīgā spārna”. Mūsu dienās tā gan stāsta, ka tās piektā vara – „garīgais spārns”, esot atdalīts no pārējām četrām, bet tā ir tikai tāda muļķu makšķere duļķainos ūdeņos – plašāka manevra iespēja saspēlē ar pirmajām četrām, uz kuras uzķeras tie, kas nav apmierināti ar pirmajām. Viņi tad ciešāk uzkožas uz piekto – salien sagatavotā murda telpā, kur tos sagaida tur esošie sludinātāji un to piedāvātās iespējas.

Latvijā šo piekto varu pārstāv dažādi „tradicionālie” un sektantiskie pseidokristiešu grupējumi ar „folkloristu”, „dziednieku” un „zintnieku” sekcijām, un „jauno, plašo apvāršņu garīgais” spārns, kura kodolu veido, uztur un virza okulti tradicionāla (D.Tēva, D.Dēla un Svētās gares) trīsvienība – tautā iecienītais (populārais) Andris Buiķis, viedais Pēteris Kļava un brīnišķā Lea Guļevska, kura kā balta dūja lidinās starp abiem un kalpo par starpnieku starp viņiem un labticīgajiem klausītājiem – izpilda svēta gara lomu, nesot prieka un augšāmcelšanās ziņu abu pirmo sekotājiem. Šīs trijotnes stāvoklis Latvijas „Olimpā” neatspoguļo kādas šeit esošās Garīgās dzīves īpatnības vai realitātes vienkārši tāpēc, ka ar Garīgo dzīvi tam nekāda sakara nav. Tomēr tas labi ilustrē viņus virzošā spēka darbības mērķus, metodes un līdzekļus, tāpat kā raksturo viņus uzklausošo, popularizējošo un patērējošo apziņas stāvokli un prasību līmeni, kuru šī trijotne viņiem atvēlētajā laikā ir krietni profanējusi un vedinājusi tiem uzdotajā virzienā.

Šajā trijotnē cienījamais zinātnieks pārstāv katram tantukam zināmu, saprotamu un akceptējamu runu teicēja un tekstu laidēja funkciju – viņš iemidzina un apmierina katra iekšējo vēlmi dzirdēt savas domas no cienījama zinātnieka mutes skanam. Jezuītismam ir daudz seju, darbības veidu, iespēju, un viņu indes lādītē vienmēr atradīsies iedarbīgākie pilieni katra ausīm, prātam un Sirdij.

Pēteris vispilnīgāk izpilda kā „jauno strāvu”, tā Pētera lomu šajā trijotnē un profānās varas struktūrā. Likteņa ironijas vai vēsturiskas misijas sakritības dēļ Pēteris precīzi izpilda cita Pētera – Romas katoliskās baznīcas pamatlicēja ceļu kā viņa rīcībā, tā funkcijā.

Apustulis Pēteris gribēja visā līdzināties savam Skolotājam, bet viņa neuzticība atklājās jau pirmajā pārbaudījumā. Pēteris bija tas, kurš trīs reizes no sava Skolotāja atteicās tad, kad to bija izdevīgi darīt – tad, kad viņa Skolotājs bija kritis profānu oficiālās tiesu varas rokās un šī vara rādījās Pēterim bīstama esam. Pēcāk šis Pēteris esot attīstījis jauno oficiālo reliģisko strāvu Romas impērijas (Europas Savienības) sabrukuma un transformācijas apstākļos šī jaunveidojuma apkalpošanai.

Mūsu viedais Pēteris Kļava savulaik cītīgi izplatīja Grobovoja murgainās teorijas, to, ka visi Lielie Skolotāji – arī Kristus, Budda un Konfūcijs esot kļūdījušies, to, ka nav ne Karmas likuma, ne Hierarhijas principa u.t.t., ka tas viss esot tikai tādas runas vienkāršās tautas pārvaldīšanai, un izredzētajiem viņš varot atklāt to, ka... un tagad viss esot pilnīgi citādi, un tādā garā no tās pašas operas, bet tiklīdz viņa skolotājs nonāca kriminālnoziedznieku kārtā, tā tūlīt no viņa sekotāju pulciņa aizbēga. Tagad viedais Pēteris ir „jaunā garīguma un augsta prāta tehniku nesējs” – Jaunā Laika Gara Apustulis un Tempļa cēlājs Latvijā.

Viss plūst, viss mainās, viss atkārtojas! Katram tur sava vietiņa atradīsies. Laimīgu ceļu un panākumiem bagātu gadu! Laimi personiskajā dzīvē un daudz jaunu Garīgu sasniegumu!

Man ir arī trešā iespēja – precizēt dažus Jūsu jautājuma aspektus. Jūs noteikti neesat kārtīgi padomājis, pirms rakstāt, ka „..visas garīgās mācības..”. Tā nu noteikti nav, jo pastāv Kreisās Rokas mācības, kuras aicina tieši Jūsu minētajam pretējā virzienā. Tātad, vajadzētu nokratīt miglu no acīm un paskatīties, kas pasaulē Jums apkārt notiek. Vajadzētu redzēt, ka tajā ir daudzu novecojušu, sagrozītu, izkropļotu mācību fragmentu mistrojums un pakaļdarinājumi. Vajadzētu sākt atšķirt patiesību no maldiem un tīšas maldināšanas. Nav tādu „visas” – ir konkrētas mācības un to elementi, tādēļ, ka katram (vienam un tam pašam) elementam katrā mācībā ir sava (atšķirīga) loma.

Jautātājam vajadzētu pašam sev noskaidrot – ko viņš domā tad, kad saka „ego”. Kur viņš to ir ņēmis un ko grib darīt. Dažādos avotos var atrast visai atšķirīgas parādības, kuras tur tiks sauktas par „ego”. Katrā gadījumā jāvēršas pie tā avota, kurā šis „ego” ir atrasts, jo var gadīties, ka vienā avotā atrastu knaģi kāds var sākt skaidrot kā dakšiņu vai mūzikas instrumentu. Kur atradi (ņēmi) – tam arī prasi.

Vai cienījamais jautātājs tiešām ar to domā „ego” un kuru tieši no (tādā gadījumā) diviem esošiem? Vai nav tā, ka runāts (rakstīts) tiek viens, bet domāts kas cits?

Cienījamais Uldi!

Kāpēc man būtu jāpārkāpj tradīcija un jābūt par pašapkalpošanās lielveikala plauktu vai nedisciplinēta prāta apkopēju? Jums vajadzētu iepazīties ar mūsu lietoto terminoloģiju, definīcijām, ieteicamo literatūru (studiju līmenī), jau esošajām, brīvi pieejamajām atbildēm, rakstiem, tajos esošo kontekstu, un, izejot no tā, formulēt jautājumus vai apmeklēt pieejamās lekcijas, kurās šāda tipa jautājumi tiek apskatīti mācību procesā reizē ar terminu skaidrojumu. Nevajag sildīt haosu! Tas haosu tikai pastiprina.

Un visbeidzot. Bērni dabiskā ceļā apgūst sava prāta lietošanas praksi un loģikas pamatus tad, kad savā attīstībā iziet runas, zīmēšanas apguves un jautājumu uzdošanas posmus. Pamēģiniet atgriezties tur un to veikt vēlreiz, vienlaicīgi ar savas apziņas ģenerāltīrīšanu. Neattīstīta apziņa ir neskaidra apziņa. Neskaidra apziņa ir piesārņota apziņa. Piesārņotā apziņā Evolūcija nedarbojas. Piesārņota apziņa ir nederīgs Magnēts un destruktīvu enerģiju darbības vieta.

                                                                                    Pauls

                                                                                    2010. gada 4. maijā