Uz kuru pusi?

Jūsu jautājums un novērojums vistiešākajā veidā skar normas jēdzienu, normu kā personības dzīves pilnvērtību un ir personības dzīves normu pārkāpumu seku piemērs. Kā ir noprotams, Jūs esat moderna jauniete – esat apguvusi kaitīgus kontaktus – esat dialogā ar Cilvēka apziņai svešu un nepieņemamu – postošu komandu un izpildes loģikas sistēmu – datoru. Jūs esat apguvusi svešvalodas (kā citādi Jūs varētu mācīties ārzemēs), dzīvojat ārpus savas dzimtenes un ikdienā tiekaties ar sveštautiešiem. Ar to vien jau pietiek, lai rastos Jūsu minētie apziņas darbības traucējumi.

Tas, ko Jūs minat kā savu problēmu, ir pazīme tam, ka Jūs kā Cilvēks „neesat vienā gabalā”, bet esat savstarpēji neharmonizētu un, iespējams, katrs savu dzīvi dzīvojošu apziņas elementu „kopmītne”. Lielākā daļa Cilvēku mūsdienās ir tādas „kopmītnes”. Tāpēc jau dzīve ir tik idiotiski murgaina.

Katrai parādībai ir vairāki iespējamie ierosinātāji – cēloņi, kuri var būt visai atšķirīgi. Lai precizētu Jūsu problēmu un ieteiktu risinājumus, būtu jāzina vairāki papildus apstākļi, kā, piemēram, Jūsu vecāku attiecību raksturs, ģimenes mikroklimats, Jūsu ģimenes profesionālā un interešu atbilstība Jūsu izvēlētajai profesionālajai orientācijai un interesēm, kādu literatūru esat lasījusi un lasat, kādu mūziku klausaties, ar ko tiekaties brīvajā laikā, Jūsu personības konstitūcija (personības tips) un vesela rinda citu apstākļu.

Jūsu minētais novērojums ir tikai viena no daudzajām citām šīs „kopmītnes” dzīves izpausmēm, kuras Jūsu nepamanītas notiek citās Jūsu dzīves jomās. Visā Jūsu dzīvē ir tādi „izlaistie burti”, kurus Jūs nepamanat, jo nepievēršat tām uzmanību – domājat, ka tā ir normāla dzīve. Tur, kur Jūsu iekšējā nesaskaņotība (personības neesamība) saskaras ar stingri iezīmētu normu, tur Jūs konstatējat personības dzīves traucējuma esamību. Tur, kur Jūs tādas normas ignorējat vai nepazīstat, tur Jūs tādu traucējumu nekonstatējat. Tur Jūs tos norakstat uz kādu ārēju cēloņu un Jums traucējošu „dzīves nepilnību” esamību vai pieņemat tos par kādu privilēģiju, ieguvumu vai „normālu ikdienu”.

 

Norma ir personības veidotājs.

Normāls Cilvēks ir viengabalains, līdzsvarotu personības elementu kopums.

Normālam Cilvēkam norma ir normu ievērošana un uzturēšana.

Liberāļiem norma ir normu pārkāpšana un normu sagraušana.

Liberāļiem personību sagraušana un normālas dzīves traucēšana ir norma.

Liberālā norma ir bezpersonība un bezpersonību pūlis.

 

Ja ieslēdz kādu no tiem TV kanāliem, kuru „šovos” savus komentārus iesūta Jūsu vienaudži, tad redzam, ka Jūsu minētā problēma tur ir normāla parādība. Ja Jūs esat liberāle, tad Jūsu problēmai ir viens pavisam vienkāršs risinājums – „beidziet par to cepties” un uzskatiet, ka tā ir kāda jauna rakstīšanas normalitāte – „citādība, ar ko Jūs kā personība sevi demonstrējat”, vai tieši otrādi – „socializējaties savā sociālajā vidē” – esat tāda pati, kā tūkstošiem Jums līdzīgo „izglītības sistēmas” augļu modernajā un brīvajā, progresīvajā brīvās iniciatīvas un konkurences pasaulē, kurā varat multikulturāli „tusēt” ar visiem citiem tādiem normas pārkāpjošajiem „citādajiem” un „netradicionālajiem”.

Ja neesat liberāle, tad ir jāatgriežas pie normām, to atjaunošanas sevī un savā dzīves vidē, kas Jums radīs neskaitāmas problēmas saskarsmē ar normas noliedzošajiem liberāļiem un viņu pasauli. Tas Jums traucēs socializēties viņu vidē.

Vai nu grūta normāla Cilvēka dzīve nenormālā vidē, vai neapmierinātības un sarūgtinājuma pilna „kopmītnes” eksistence sev līdzīgo barā!

Paldies mīļajiem liberāļiem par to!

 

           

                                                                       

                                                                        Pauls Stelps

                                                                        Sociopsiholoģijas asociācija