Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


Dīvaina lieta tas NATO karš Afganistānā –

tajā mirst tikai NATO karavīri.

 

Aatrs

 

 

Kā zaķis ar Dievu cīkstējās.

 

            - Cik tālu zaķis skrien mežā?

               Līdz vidum.

            - Cik augstu kāpj kalnā?

               Līdz virsotnei.

            - Cik ilgi aug impēriju varenība?

               Līdz tam, kad viņu problēmu risināšanas metodes pienesums līdzsvarojas ar šīs metodes radītajām sekām.

            Nesen kāda „TV-galva” „izspļāva varenu frāzi” par to, ka vajadzētu domāt par Bašara Asada galu. Es saprotu, ka „galvai” ir jāatpelna kungu maksātā alga, tā nav brīva savās runās, bet klab to, ko tai liek klabināt. Tomēr ir kādas ētiskas robežas, pie kurām jāapstājas, ja grib pretendēt uz vietu Cilvēku pasaules telpā. Protams, iejaukšanās kādas valsts iekšējās lietās un tās iedzīvotāju dzīves sagraušana ir tālu no tās telpas, kurā var meklēt ētiku, tomēr pat psiholoģiskā kara apstākļos tik rupji gājieni pamodina uzmanību un ved pie pretēja rezultāta.

            Es domāju, ka TV-galvai prātīgi nogrozoties, vajadzētu ierosināt pavisam citu tematu – ir pienācis laiks apspriest NATO valstu bēdīgo stāvokli. Ne jau aiz labas dzīves NATO iznīcina sev apkārt esošo pasauli.

            Katra – finansu, ekonomiskā, politiskā, jebkuru resursu piramīda aug līdz ekspansijas robežām. Tad tā sabrūk. Piramīda nevar neaugt. Piramīda nevar mierīgi dzīvot savās robežās, telpā un kārtībā, kā to dara Normālā Daba. Piramīda ir kā vēža šūnas, kurās ir ietverta iznīcinoša sistēma, kāda veidojas tad, kad to atstāj dabas radošo spēku harmonija un sāk darboties destruktīvie spēki. Tur, kur ārdošais ņem virsroku pār radošo, tur parādās piramīdas, arī NATO valstu piramīda. NATO valstis nav normālas valstis. NATO valstis ir destruktīvo spēku darbības vietas.

Latvija tiecās iestāties ES un NATO. Latvija iestājās ES un NATO.

- Ko piedzīvo Latvija tur iestājoties?

Nepārtrauktu sabrukumu. Latvija iestājās ES un NATO tiecoties pēc tur novērotās „labās dzīves”, nedomājot par tiem mehānismiem (to radītajām sekām), kuri šo dzīvi uzturēja.

NATO valstu „labā dzīve” nebalstījās kāda to ideoloģiskā, morālā, ekonomiskā vai intelektuālā pārākumā. Tā balstījās uz finansu mahinācijām un apkārt esošo valstu (arī intelektuālo) resursu izlaupīšanu. Tie intelektuālie resursi, kurus viņi atzina par vērtīgiem, bija viņu apkaroto ideoloģiju radīti. Pašas „brīvās pasaules” valstis neko tādu radīt nevarēja. Ja te būtu redzams tās ideoloģiskais pārsvars un tā svētīgie augļi, tad pašai visa kā būtu gana un tas būtu tālu pāri apkarojamo ideoloģiju audzēkņu spējām, un tāpēc viņu pienesums nebūtu vajadzīgs un lietojams.

Tomēr tā nav. ASV un citu NATO valstu uzplaukums un dzīve ir tikai uz svešu resursu pieplūduma rēķina. Pašas sevi tās uzturēt un attīstīt – radīt nevar. Tās pat nevar būt līdzsvarotās apmaiņās. Tām nav ko dot citiem. Tās ir nabagas un nabagākas par aplaupītajām. Aplaupītās var atsākt savu dzīvi, bet laupītāji to nevar. Tām nekā sava – dzīvību nesoša nav.

Romas impērija pletās un iekaroja aizvien jaunas kaimiņu teritorijas tāpēc, ka tāds bija šīs piramīdas dzīves princips. Tikai piesaistot iekaroto zemju resursus, tā varēja uzturēt esošo stāvokli. Ne jau aiz labas dzīves notika šie kari. Uz to impēriju spieda tās iekšējā kārtība. Tāda bija izdzīvošanas metode. Citādi nevarēja. „Vai nu karo, vai mirsti pats”. Tā bija pašradītu apstākļu uzturēta verdzība, kurā atradās šo apstākļu radītāji.

Nacistiskā Vācija nekaroja aiz labas dzīves un viegla prāta. Nacistiskā Vācija bija anglosakšu politiskās piramīdas radīta, virzīta un karoja tās interesēs piespiedu kārtā. Nacistiskā Vācija tādā veidā risināja savas izdzīvošanas problēmu. Tai nebija citu resursu un nākotnes, kā vien tas, ko tā ieguva iekarojumos un politiskā spiediena zīmētajos solījumos. „Vai nu karo, vai mirsti pats”. Citādi nevarēja. Tā bija drūma piespiedu situācija. Tā bija paverdzinātāju verdzība. Vecāka un lielāka vergu masa radīja mazāku paverdzinātāju armiju – trešo reihu, un tādā veidā ar tā palīdzību anglosakši pavilka savu dzīvīti vēl uz vairākiem gadu desmitiem.

Tautā tiek izplatīts mīts par to, ka ES esot radīta, lai izbeigtu karus Eiropā. Muļķības! Tas bija veids, kādā ASV atbrīvojās no inflācijas un kara laikā sadrukāto lieko dolāru masas, reizē atņemot Eiropai (paverdzinot) nākotnes attīstības ceļa brīvību. Visa tālākā NATO valstu dzīve ir piespiedu soļu virkne, kurā tās neko mainīt nevar. NATO tuvojas savam galam, tāpat kā zaķis, turpinot skriet, kādā brīdī sāk skriet no meža ārā, un kalnā kāpējam ir jārāpjas lejā, jo tur augšā viņš palikt nevar. Piespiedu situācija. Bēdīgi, bet fakts.

Katra piramīda sabrūk, saskaroties ar dabisko kārtību. Romas impērija sabruka pieņemot sevī iekaroto provinču iedzīvotāju nekontrolēto migrāciju, viņu plēsonīgo attieksmi pret tām zemēm un resursiem, kuros tie tagad nonāca. Piramīda dzīvoja paplašinoties un reizē uzņemot to egoisma indi, kura atbrīvojās, nojaucot iekaroto teritoriju valstu robežas. To pašu dara ES un ASV. Plēsonīga attieksme ir pirmais nazis pie tādu impēriju rīkles.

Nacistu piramīda sabruka tad, ka tās ārējā robeža pieauga tiktāl, ka tās tālākās paplašināšanās ātrums saruka zem optimālā līdzsvara starp iekaroto teritoriju resursu pienesumu un teritoriju paplašināšanās ātrumu. Nacistu piramīda sabruka stagnācijas dēļ. Tur, kur normālām valstīm sākas normāla dzīve, tur ekspansīvām piramīdām pienāk gals. Tā kā tas tagad ir redzams ASV un NATO. Ja nevar kāpināt ekspansijas tempu, tad ir jāmirst. To ekonomikas, politika un ideoloģija nevar dzīvot līdzsvara vai cikliski pamatotas recesijas apstākļos.

Dabiskajā Kārtībā recesija ir normāla un nepieciešama – darba apstākļu un dzīves veida maiņa. Piramīdā tādā nav pieļaujama tādēļ, ka piramīda ir šaurs, mākslīgi radīts apstākļu un iespēju kopums. Tā ir ierobežota iespējās. Atsakoties no tā, kādēļ tā tika radīta, tā pārstāj eksistēt. Piramīda nevar mainīties. Kas nemainās, tas iet bojā. Tāpēc arī NATO gals. Tāpēc arī NATO tā spārdās, raustās savā agonijā. Tempa apsīkums ir otrais nazis pie piramīdu rīkles.

Uzturot mītu par savu pārākumu, NATO piramīda guva iespēju uzturēt Cilvēcisko Vērtību migrāciju no apkaroto kaimiņu teritorijām pie sevis. Tik ilgi, kamēr pastāvēja divas sistēmas, bija no kurienes smelties tādus resursus un izaugsmes telpa, bija ekspansijas potenciāls. Tagad tā vairs nav. „Padodoties, sagūstītais nogalina uzvarētāju”. Reizē ar izlaupīto intelektuālo potenciālu tās saņēma arī egoisma, bezatbildības, savtības un nepateicības – ētiskas neizvēlības - „Konstantinopoles lielgabalnieku” pieplūdumu. Tagad tur ir tikai ekspansijas pieauguma tempu kritums, plēsonības pārņemto skaita pieaugums un nespēja radīt savu neatkarīgu attīstības ceļu. Neatkarīgas attīstības un līdzvērtīgu apmaiņu neesamība ir trešais nazis pie tādu piramīdu rīkles.

Tie ir labi un asi naži. Tie nav jāaiztiek. Tādām piramīdām nav jāuzbrūk. Tās pašas sevi izkastrē, uztaisa harakiri un nogriež sev galvu. Mēs to redzam. Mēs to vērojam. Tas notiek mūsu acu priekšā. Ar NATO ir cauri. Tas nav bēdīgi, bet tas ir fakts.

Protams, ka NATO piramīdai ir plāns – nākošais speramais solis, kuru diktē šīs piramīdas konstrukcija. Taču šis solis var būt tikai tāds, kādu diktē iepriekšējais darbības virziens. Tā ir smaga piespiedu situācija. Brīvības nekādas. Tai pat laikā pieņemas spēkā un neapturami darbojas iepriekšējo darbību izraisītie postošie apstākļi. NATO var iznīcināt vēl kādu valsti, bet NATO nevar apturēt tos iekšējos postošos spēkus, kuri iznīcina pašu NATO. Tur, kur nav Cilvēcisko Vērtību, tur nav Dzīvības turpinājuma iespēju, un tātad, arī Dzīves turpinājuma. Cilvēcisko Vērtību resursa zudums slēdz pieeju visiem citiem resursiem.

 

Zaķis var skriet, kur grib.

Kalnā kāpējs var citā kalnā kāpt.

NATO var būt tikai NATO.

Un labi, ka tā ir.

Daba IR Gudra.

Dievs IR Saprātīgs.

Tāpēc Daba, Dievs, Saprāts un Gudrība IR.

Labi, ka tā IR.

 

IR labi, ja zaķis skrien mežā līdz pusei, bet Dievs ir vienmēr, visur un visu laiku. TAS zina, ko dara, kur ir robežas noliktas un laiks sākties un beigties. IR labi, ka TĀDA KĀRTĪBA IR.

 

 

                                                                        Pauls Stelps

                                                                        Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa