Pasaules uzbūves metafiziskie pamati (lekciju materiāli I gads)

Metafizikas aksiomas

Definīcijas

• I Logoss ir lielās filosofiskās abstrakcijas.
• II Logoss ir Dabas Likumi, kuri diktē nepieciešamību radīt kā arī radīšanas apstākļus
• III Logoss ir radītais Visums.
• Absolūta Brīvība ir Pienākuma sakritība ar Absolūto gribu.
• Absolūtais labais ir evolūcijas attīstības virziens.
• Absolūtais līdzsvars ir visu diferencētību saskaņotība visaugstākajos principos, bet to zemāko formu aktivitāšu zudums un anihilācija (saplūsme). Absolūtais līdzsvars ir pilnīgs enerģijas darbības trūkums nediferencētā vidē.
• Absolūtā līdzsvara zudums ir diferencētība (formās un aktivitātēs).
• Absolūtā norma ir tā, kas iekļaujas evolūcijas virzienā.
• Absolūts – NE TAS – ir vienīgā realitāte. Absolūts ir visu iespējamību eksistence- visi gribas darbības virzieni un veidi.
• Abstrahēšanās ir kopsakarību veidošana un mazsvarīgo apstākļu atsijāšana.
• Adepts ir apziņas stāvoklis, kurā Cilvēks zina visu viņa attīstības stāvoklī pieejamo nemaskētā veidā. Adepts ir kontaktstāvoklis ar savu augstāko Ego. Tāda personība, kas apzināti ļaujas sava augstākā „Es” ietekmei.
• Agresija ir aktivitātes izmaiņa starp kādām struktūrām. Agresija ir pārveidošana. Agresija ir aktivitātes virzīšana.
• AIDS ir Cilvēka deģenerācijas materiālā izpausme. AIDS ir attiekšanās no evolucionārās virzības. AIDS ir identitātes zaudēšana.
• Ainava ir vērotājam pārskatāmā vide.
• Aktivitāte ir apziņas darbība. Situāciju maiņas spēja. Gribas centrbēdze. Attieksmes veidošana. Aktivitāte ir visu procesu norises ātrums – tas ir evolūcijas ātrums. Aktivitāte ir mainības ierosināšana un mainība. Ietekmes radīšana un uztveršana.
• Aktivitāte ir Gribas izpausme.
• Aktivitāte ir izmaiņu ienešana telpā.
• Aktivitāte ir vides diferencēšana.
• Altruisms ir centrbēdzes principa izpausme saprātā. Ir eksistences ierosinātājs. Altruisms ir nesavtīga pašatdeve. Altruisms ir saprāta klātbūtnes pazīme. Altruisms ir gribas darbības vidējais aktivitātes līmenis. Domu veidošana ir altruisma izpausme mentālajos procesos. Visaugstākais altruisms - tas ir altruisms pret cilvēci - mācīšanās.
• Analoģija ir kāda radoša principa atspoguļojumi dažādās vidēs.
• Antikrists ir zemāko dzīvniecisko instinktu un pasaulīgo interešu princips, tā nesējs ir Garīgos likumus nezinošs, zināt negribošs savu kaislību un materiālo interešu apmierināšanai kalpojošs pūlis, kurš ir ceļā uz Garīgu, tātad arī fizisku nāvi.
• Apmierinātība ir nepieciešamā sakritība ar iespējām. Apmierinātība vienlaikus ir sabiedriskā kārtība – miers.
• Apskaidrība ir Lietu Kārtības pārredzēšana.
• Apzināta darbība ir spēja saskaņot savu attieksmi ar darbību sev vēlamo iepriekš uzstādīto mērķu sasniegšanai.
• Apzināta rīcība ir spēja saprātīgi rīkoties saskaņā ar Kosmosa evolūcijas prasībām.
• Apzinīgums ir spēja saskaņot savu darbību un mērķus ar evolūcijas prasībām.
• Apzinīgums ir spēja uztvert evolucionārās prasības un samērot savas aktivitātes ar tām.
• Apziņa ir kolektīva parādība, kuras individualizētie (personalizēti iezīmētie) apgabali saistās ar noteiktām dvēselēm. Apziņa ir spēja uztvert savas iekšējās un apkārtesošās telpas organizācijas atšķirības.
• Apziņa ir nepatiesa vai melīga, ja tā izkropļo Īstenību.
• Apziņa ir rezonējoša struktūra, kura vibrē atsaucoties ārējām Makrokosmiskām vai iekšējām – mikrokosmiskām vibrācijām – ietekmēm.
• Apziņa ir robežstruktūra starp Makro un Mikrokosmosu.
• Apziņa ir vides ietekmes uztveres un attieksmes pret notiekošo sintēze. Nosacīti apziņa ir reaģējošā čaula ap saprātu (ap cilvēku). Apziņa ir robeža starp makrokosmosu un mikrokosmosu. Apziņa ir spēja veidot attieksmi pret saņemtajām ietekmēm. Apziņa ir saprāta projekcija. Apziņa ir gribas radīto apstākļu sekas. Katra apziņa ir realitātes veidojums un sastāvdaļa. Apziņa ir kāda Vienotās Realitātes apgabala spēja uztvert ietekmes, veidot attieksmes (iekšējās reakcijas) pret šīm ietekmēm un veidot struktūras ietekmju uztveršanai savu aktivitāšu izdalei (ārējās reakcijas) un atkārtoto iekšējo reakciju saglabāšanai, kā arī šīs spējas fiksācija šajās struktūrās. Apziņa ir Saprāta spēja saistīties ar noteiktu Vienotās Realitātes apgabalu, uztvert tā ietekmes un veidot attieksmes pret tām. Apziņa ir spēja veidot attieksmi.
• Apziņas miers ir labklājība apziņas telpā.
• Apziņas paplašināšana ir viedokļu veidošana par realitāti un šīs realitātes patieso ainu asimilācija. Apziņas paplašināšana ir mikrokosmosa saplūsmes ar makrokosmosu process.
• Apziņas patiesums ir neizkropļotas apziņas spēja uztvert realitātei atbilstošu apkārtējās vides un notikumu ainu.
• Apziņas sašaurināšana ir apziņas pārblīvēšana ar nepatiesiem faktiem vai nevajadzīgu faktu daudzumu. Apziņas sašaurināšana ir ieslīgšana egoismā. Tā ir enerģijas aprites ceļu pārtraukšana vai šīs pārtraukšanas sekas. Melīguma attīstība apziņā. Apziņas atdalīšanās no Vienotās Realitātes.
• Apziņas skaidrība ir apziņas miers.
• Apziņas skaidrība ir spēja selektīvi rezonēt ar tuvu stāvošām vai cieši korelējošām vibrācijām un atrast parādību sintētiskos pretpolus, kā arī adekvāti uz tām reaģēt.
• Apziņas stabilizēšana ir sevis izziņas un sakārtošanas process.
• Arhitekts ir Dionīsija mistērijās iesvētītais. Ezotēriski- pirmais logoss.
• Arhitektūra ir atbilstoši Cilvēka dvēseles vajadzībām organizēta telpa.
• Arhitektūra ir organizētas telpas un Cilvēka ķermeņa harmonija. Mācība, kurā iesvētīja Dionīsija mistērijās.
• Astroloģija ir Zinātne par Cilvēku – Debesu būtni un Viņa Ideāliem – “Zvaigžņu Kopām” un aspektiem tajās.
• Atbildība eksistē tikai kā realizācijas līdzekļu brīva pielietojuma sekas kāda pienākuma izpildē.
• Atbildība ir Augstākā izpausmes kanāls. Brīvība Augstākā klātbūtne. Izpausmes līdzekļi Viņa griba un pienākums – iespēja uzturēt attiecības ar šo Augstāko Būtību.
• Atbildība ir brīvības mērs, realizācijas līdzekļi - tās robežas, bet pienākums – tās radītājs.
• Atbildība var attīstīt pienākuma sajūtu, bet nerada jaunus pienākumus, turpretī pienākumi, kas neatbilst izpildītāja iekšējai patiesības izjūtai, grauj atbildības sajūtu un devalvē brīvības vērtību, to utilizējot.
• Atdeve ir kādas struktūras tieksme sevi projicēt vidē. Atdeve ir kādas parādības enerģijas (svārstību) izdalīšana telpā (objektīvas) ārējas ietekmes rezultātā. Atdeve ir enerģijas apmaiņa asimilētās ietekmes (enerģijas) vietā telpā (vidē) izdalot citu, sev piemītošu enerģijas veidu (reakciju). Atdeve ir enerģiju cirkulāciju aizejošās plūsmas daļa. Atdeve ir enerģiju līdzsvara atgūšana pēc ietekmes saņemšanas.
• Atdošana ir Saprāta klātbūtnes pazīme. Atdošana ir nesavtības izpausme.
• Atgriešanās pie Kristus ezotēriski nozīmē divu (abu) polu- Garīgā un materiālā- vienotu darbību vienotā sistēmā. Ekzotēriski- evolūcija.
• „Atgriešanās pie savas būtības” ir savas Cēlsirdības, Maiguma un Dailes atbrīvošana, hormonu netraucēta prāta darbība apziņā.
• Atmiņa ir apziņas spēja sevī reproducēt tās iepriekšējos stāvokļus. Atmiņa ir apziņas spēja uztvert kustības impulsu vektoriālo lielumu fiksējumus un pēc tiem restaurēt šos impulsus savā telpā. Atmiņa ir apziņas spēja atjaunot savā telpā agrāko kustību koordinātes kādam šo kustību pierakstam mijiedarbojoties ar apziņas telpā darbīgo vērošanu.
• Atoms ir mazākā iespējamā telpas daļa.
• Atpūta ir gribas darbības virzienu pārslēgšana no vienas aktivitātes uz otru. Atpūta ir darbības nomaiņa. Atpūta ir pulsācija gribas aktivitāšu telpā, saglabājot kopējo gribas impulsu.
• Attālums ir divu telpas punktu raksturlielumu atšķirības un ir proporcionāls šo atšķirību lielumam. Attālums ir izmaiņu daudzums, kāds nepieciešams, lai viens procesa stāvoklis pārveidotos citā. Attālums ir laiks.
• Attieksme ir apziņas spēja novērtēt vibrāciju izmaiņu sekas uz apziņas struktūras harmoniju. Attieksme ir apziņas vibrāciju izmaiņu virziens attiecībā pret struktūru līdzsvaru vai harmonisko stāvokli.
• Attīstība cilvēkam ir vienas īpašības pārveidošana par citu augstāku izsmalcinātāku augstākas ekonomikas vērtību sistēmā.
• Attīstība ir procesa vai kādas tā īpatnības, tās izpausmes spēka vai aktivitātes pieaugums. Attīstība ir tikai tur, kur konstatējama reāla izmaiņa kvantitātē, kvalitātē vai aktivitātē. Attīstība attiecībā uz Saprātu ir nepārtraukta tieksme saplūst ar Vienoto Realitāti. Saprāta attīstības galējais stāvoklis ir saplūsme ar Vienoto Realitāti. Attīstību rada bezformu pasaules sadarbība ar formu pasauli. Attīstība Cilvēkam ir vienas īpašības pārveidošana par citu izsmalcinātāku. Attīstība ir procesa virzība iepriekš iesāktajā virzienā.
• Attīstība ir procesa vai kādas tā īpatnības, tās izpausmes spēka vai aktivitātes pieaugums.
• Attīstība ir universāla Dzīvības – kustības izpausme, kādas parādības potenciālo vai nerealizēto stāvokļu pārejā uz realizēto stāvokli.
• Attīstīties pašam nozīmē veicināt visu pārējo Cilvēku attīstību.
• Audzināšana ir Cilvēka vai tautas disciplinēšana ar mērķi pavērt ceļu viņu labāko īpašību un spēju attīstībai un izpausmei.
• Augstākajā izpratnē atbildības sajūta un pateicības jūtas ir viens un tas pats.
• Augstprātība ir pašvērtības neadekvāta paaugstināšana. Augstprātība ir objektu vibrāciju pazemināšana. Augstprātība ir apziņas stāvoklis maldīgā neadekvāti paaugstinātā pašvērtībā.
• Aukstums ir enerģijas plūsmas atplūdes radīta parādība.
• Aura ir pazīmju mainība un ataino rakstura un ietekmju patreizējo stāvokli, kvalitātes un to izmaiņas.
• Aura ir pazīmju mainības telpa.
• Aura Soma ir agresīva kodēšanas metode, kurā izmanto cilvēka jutekļus – redzi, dzirdi, pozas un fantāziju kombinācijā ar jēdzieniskiem kodiem un eiforisku emocionālo fonu grupā.
• Ārējā reakcija ir attieksmes izraisītas apziņas aktivitātes sekas vidē.
• Bailes ir apziņas stāvoklis enerģijas zuduma vai prognozētas nepietiekamības apstākļos. Bailes no klusuma ir atkarība no ārēja ritma devēja.
• Baltā maģija ir tieksme vertikalitātē.
• Baznīca ir administratīvi hierarhiska reliģijas algotņu (ierēdņu) struktūra, kas veģetē reliģiozo Cilvēku radīto vērtību vidē, tur uzturot nemainīgas reliģijas rituālās formas. Baznīca ir statiskuma principa izpausme izziņas procesā.
• Bezgalība ir neierobežots ilgums laika telpā kādā noteikta virzienā. Bezgalība ir konkrēts virziens no cēloņa uz kaut kādu nesasniedzamu mērķi.
• Bezgalīgi mērķi ir formulējami tieksmes virzieni, bet ne noteikti sasniegumi.
• Bezrobežība ir neierobežotība mijiedarbību formās un sekās.
• Bērna audzināšana ir Vecāku darbs. Bērna Darbs ir audzināšanas pieņemšana.
• Bērni ir visas vērtības, kuras kāda radītas, parādās šajā pasaulē neizkoptā veidolā, prasa sava radītāja darbu to attīstīšanai, izkopšanai un pacelšanai pilnvērtībā – līdz brīdim, kad šīs vērtības atklāj savu augstāko saturu.
• Blakusiedzīvotāji ir tie, kuri mitinās (mājo) pamatiedzīvotāju dzīves telpā, nepārmantojot viņu, vai saglabājot savas kultūras identitātes.
• Bonsai ir māksla sarunāties ar Koku.
• Brauna kustība ir haosa izpausme vidē.
• Brīvība eksistē noteiktu pienākumu un realizācijas līdzekļu atbilstības veidotā pasaulē.
• Brīvība ir Atbildīgas Tiesības pildīt Pienākumu. Brīvība ir spēja sadarboties neierobežojot. Brīvība ir netraucēta iespēja realizēt Gribu. Brīvība ir pilnīga saplūsme ar Augstāko Gribu savas individualitātes realizācijā.
• Brīvība ir darbības raksturotājs.
• Brīvība ir darbības Robeža.
• Brīvība ir Gribas izpausme.
• Brīvība ir iespēja realizēt savu gribas aspektu. Brīvība ir nobīde laikā starp cēloni un sekām.
• Brīvība ir izvēle starp divām vērtību sistēmām. Brīvība parādās tikai noteiktās sasaistēs ar citām parādībām kā iespēja ienest izmaiņas šajās sasaistēs vai pašās parādībās un kā izmaiņu sākuma un radīto reakciju starpība laikā.
• Brīvība ir Pienākuma darbības robeža.
• Brīvība ir Pienākums.
• Brīvība, Altruisms, Vienotība un Savdabība ir Nezūdošās un nemainīgās vērtības.
• Bruņinieks ir Garīga rakstura cīnītājs, kurš cīnās par savas mentalitātes atbrīvošanu no materiālās pasaules piesaistēm un tuvināšanos Īstenībai.
• Buda (kā termins) nozīmē apskaidrotais.
• Būt augstāk attīstītam nozīmē būt koncentrētākam, harmoniskākam (saskaņotākam) un tuvāk Radītājam.
• Būt brīvam nozīmē apzināties sevi un nezaudēt atmiņu – uzturēt savu dzīves mērķi. Dzīve ir savs Ceļš uz mērķi.
• Ceļš ir vide, prakse, kurā Cilvēks darbojas
• Cena ir maiņas vienībās izteikta preces patiesā vai uzstādītā vērtība, vai to maiņas starpība.
• Cieņa ir Saprāta struktūra, kas nepieļauj kāda objekta vibrāciju pazemināšanu.
• Ciešanas ir apziņas stāvoklis situācijas neizpratnē. Ciešanas ir neizpratnes sekas. Ciešanas ir tās, kas Cilvēkā stimulē attīstību – objektīva mijiedarbība starp Cilvēku un apkārtējo vidi patiesas informācijas trūkuma apstākļos. Prāta stāvokļa neatbilstība realitātei (objektivitātes zudums).
• Cikla princips līdzsvara un līdzvērtības principa izpausme cēloņu un seku sakarībās.
• Cikls ir nebeidzama riņķveida kustība mijiedarbību telpā.
• Cilvēces Vēsture ir Kultūras Evolūcijas vēsture.
• Cilvēciskā dvēsele ir nemirstīgā - Nootiskā – domājošā daļa Cilvēkā.
• Cilvēka evolūcija ir viņa prāta un jūtu evolūcija. Cilvēks evolucionē tikai aktīvā (modrā) apziņas stāvoklī. Cilvēka evolūcija izpaužas tā subjektīvajā pasaulē kā Ētikas un objektīvajā pasaulē kā Estētikas izsmalcināšanās Cēlsirdības, Maiguma un Līdzsvarotības virzienā. Cilvēka evolūcija ir viņa darbs ar savu karmu.
• Cilvēka Labklājība ir savstarpējo attiecību Pilnvērtība.
• Cilvēks ir sabiedrības interešu realizētājs.
• Cilvēks ir vide un telpa – ir vides un telpas apdzīvotājs un, Idejas noteiktu vajadzību virzīts, savu iespēju ierobežots, ietekmē vai veido vidi un telpu.
• Cīņa ir kontakts starp divām nesavienojamam idejām. Mainības principa negatīvie aspekti. Cīņa ir disharmonisku elementu saskarsmes sekas. Cīņa ir disharmonijas pazīme sistēmā. Cīņa ir divu dažādu impulsu tieksme izpausties vienās koordinātēs. Cīņa ir pretrunīgu kustību savstarpēja bremzēšana, inerces spēku darbības rezultātā. Cīņa ir enerģijas darbība pretrunīgos nosacījumos.
• Dabas likums ir vienīgais veids, kādā fenomeni var sintezēties Vienotajā Realitātē šajā Vienotās Realitātes apgabalā.
• Dabiska atkarība ir nepieciešamība noturēt nervu centru darbības dinamiku noteiktos parametros.
• Dabiska konkurence ir objektīvi pamatota konkurence starp dažādām harmonijas pakāpēm un Fohata darbības izpausme. Ja sistēmā ir disharmonisks loceklis, sistēmas darbības rezultāti vienmēr saturēs disharmoniskā elementa klātbūtnes pazīmes kā sistēmas sabrukuma slēptos iemeslus.
• Dabiskās tiesības (tiesību sistēmā) izriet no dzīvo būtņu evolūcijas evolucionāro prasību noteiktiem pienākumiem.
• Dabiskās Tiesības ir Dabiskās Kārtības diktētas Cilvēciskās dzīves normas, kuras nosaka savstarpējās attiecības kā starp Cilvēkiem, tā starp Cilvēkiem un citām Dabas formām.
• Daile ir universālā radošo spēku valoda.
• Darbības Virziens ir Jaunu Spēju Pavēršanas Ceļš un interešu atrašanas iespēja.
• Darbs ir Cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa un šīs dzīves forma.
• Darbs ir process, kurā rodas materiālas vai Garīgas vērtības.
• Darbs ir radošās aktivitātes process, kurš nes Evolucionāras izmaiņas Saprātā.
• Darbs ir Vērtību radītājs.
• Darbs ir Vērtību slīpētājs.
• Dāvināšana ir Cilvēkam vajadzīgo lietu nesavtīga un savlaicīga nodošana viņa īpašumā. Dāvināšana ir nesavtīga citas apziņas darbības iespēju paplašināšana saskaņā ar tās patiesajām vajadzībām. Nesavlaicīga vai nevajadzīgu lietu došana ir saņēmēja problēmu vairošana un apziņai nepieciešamo iespēju sašaurināšana..
• Debesis ir smalkie apziņas slāņi.
• Definēšanas iespēja ir parādības īstuma pārbaudes metode.
• Definēt jēdzienu nozīmē iezīmēt izpētes mērķi un aspektu, no kura tiek aplūkota problēma. Mainoties izpētes mērķim vai aspektam, mainās jēdziena definīcija.

Jautājuma definēšana ir problēmas izvēle.

Jautājuma definēšana ir uzmanības fokusēšana.

• Deformācija ir nelīdzsvarota iespēja.
• Degradācija nozīmē kādas parādības izsmalcinātības vai organizētības līmeņa zudumu.
• Deģenerācija ir pakāpeniska kādas parādības organizētības līmeņa zušanu ar tai atbilstošu izsmalcinātības zaudēšanu.
• Deja ir idejas izpausme harmoniskās kustībās. Kustību iekšējā loģika – vēsture tīrā veidā.
• Deltas punkti procesā ir tie punkti, kuros process zaudē noteiktu virzību savstarpēji līdzsvarojošo faktoru mijiedarbības trūkuma dēļ (process beidz pastāvēt kā vienots veselums, bet sabrūk nesaskaņotās, pretrunīgās aktivitātēs, kurās nelietderīgi izkliedējas procesa enerģija). Deltas punktu parādīšanās procesā ir pazīme par destruktīvu agresiju pret procesa līdzsvara principiem vai mijiedarbībām. Deltas punktu izvietojums procesa telpā atbilst apdraudējuma lielumam, kur apdraudējuma lielums pieaug proporcionāli līdz ar d.p. tuvošanos līdzsvara asij.
• Demokrātija ir katras tautas attīstības cikla augstāko sasniegumu tālākas attīstības patstāvīgs mēģinājums.
• Demokrātija ir sliktākais no iespējamajiem evolucionārajiem valsts pārvaldes principiem, kurā nekvalitatīvais vairākums deleģē kvalitatīvajam mazākumam savu varu, vienlaicīgi ierobežojot tā darbību savu problēmu un risināšanas metožu lokā.
• Demokrātija ir tāda kapitālu socializācijas forma, kurā apvienojas elementi ar augstu pozitīvu socialitāti un aktīvās socializācijas spēju. Demokrātija ir kolektīva diktatora izvēle un labprātīga pakļaušanās tā saskaņojošajai darbībai.
• Demokrātija klasiskajā izpratnē ir tāda tautas pašpārvaldes forma, nevienlīdzīgai labumu sadalei, kura balstās uz to piekopjošo lielākās daļas viedokļa un kopdomas izveidi, kuru tālāk iedzīvina visi sabiedrības locekļi kopīgā darbībā.
• Demonoloģija ir metafizikas sastāvdaļa, kura nodarbojas ar hierarhiju piramīdu izpēti. Demonoloģija ir viena no visvairāk nomaskētajām zinātnēm.
• Depresija ir Radošo spēku izsīkuma sekas.
• Destruktīva ietekme ir harmonijas pakāpes pazemināšana vidē.
• Destruktīvā apziņā un sabiedrībā norma ir tai raksturīgais Dabiskās kārtības noliegums – perversija (muļķība), kuru tā realizē savu iespēju attīstības vārdā – tai raksturīgais deģenerācijas veids.
• Devačāns ir Saprāta darbības telpa.
• Devība ir Saprāta izstarošanas spēja noteikta laika vienībā.
• Devība ir apziņas struktūra, kas nodrošina apziņas aktivitātes (agresivitāti).
• Devīgums ir lielums, kurš raksturo apziņas absolūto aktivitāti.
• Devīgums ir Saprāta izstarojuma nemainīgais daudzums.
• Dežavjū efekts ir Dēvas un Cilvēka reiz notikuša kontakta pēdas.
• Dēmons ir apvērsts priekšstats par Dievu (Deus inversus). Dēmons un eņģelis ir viens un tas pats – domforma, ko ir radījis jebkurš radītspējīgs Saprāts – demos.
• Dieves pārstāv sievišķīgos principus- ideju izpausmes spēkus.
• Dievi pārstāv vīrišķīgos principus- idejas.
• Dievkalpojums nozīmē to, ka Dievs kalpo Cilvēkam.
• Dievs ir Radītājs.
• Dievs ir radītājs. Dievs ir augsti sapratīga būtne. Teoloģijā un ekzotērijā vārds “Dievs” ir daudzu filosofisku jēdzienu, radošu spēku, Dabas Likumu un Saprātīgu būtņu maskējums. Augstākais ego katrā Cilvēkā. Kā viņa personības radītājs augstākais ego ir Dievs viņā un vienīgais Dievs personībai. Reālie Dievi- augsti attīstītas būtnes, kuras veido pasauli. Dievs ir Vienotā Realitāte. Filosofiski- Dievs ir vērtību sistēma, kura atspoguļo evolūciju. Ezotēriski- Dievi ir Cilvēka Saprāta, personības īpašības un aspekti.
• Diktatūra ir tāda kapitālu socializācijas (sabiedrības eksistences) forma, kurā valsts attīstības stratēģijas izpilde tiek nodrošināta augstākajai varai diktējot zemākajām varām un sociālajiem elementiem to pienākumus (no tiem izrietošās tiesības, atbildību un brīvību to izpildē) un kompetences, atbilstoši uzstādīto mērķu sasniegšanas plāna noteiktajam posmam.
• Dimensija ir brīvības pakāpe.
• Dinamiskais līdzsvars ir izmaiņu līdzsvars procesā attiecībā pret kādu robežstāvokli starp tām.
• Disciplīna ir lielums, kurš raksturo Saprāta kvalitāti. Disciplīna ir dzīves veids.
• Disciplīnas līmenis ir darba procesa organizētības līmenis.
• Disharmonija ir harmonijas trūkums sistēmā.
• Diskusija ir līdzsvarota dialoga forma vienādu izglītību guvušu un attīstības līmenī esošu domubiedru vidū.
• Doma ir konkretizēts gribas darbības lauks. Doma ir vibrācija. Doma ir prāta vīrišķīgās daļas darbības rezultāts. Doma ir noteikts informācijas lauka apgabals ar konstantām robežām. Domas veidošana ir informācijas lauka norobežošana. Doma ir vides mainīšanas mehānisms. Doma ir gribas daļa. Domas veidošana ir nosacījumu uzstādīšana idejai. Doma ir noformēta ideja. Doma ir Gribas pārvades mehānisms. Doma ir Gribas nesējs. Ar Domas starpniecību Griba transformējas no viena stāvokļa citā. Doma ir enerģijas izpausme, transformācijas vide un akts. Doma ir elektriskas Dabas parādība.
• Domas veidošana ir informācijas lauka robežu nospraušana Gribas pielietojumam noteiktā vidē.
• Domāšana ir jaunu uzdevumu izstrāde un vērtējumu galarezultātu salīdzināšana. Domāšana ir mērķtiecīga jaunu kvalitatīvu iespēju meklēšana.
• Domāšana ir prāta spēja produktīvi strādāt ar informāciju. Domāšana ir domu veidošana un sakārtošana.
• Domāt nozīmē izdalīt vibrācijas. Domāt nozīmē sakārtot vibrācijas.
• Domformas ir nosacījumi, kuros realizēsies griba. Domformas ir karmas veidotājas. Domformas ir sargeņģeļi un karmas īstenotāji.
• Dominante ir apziņas struktūras daļa vai stāvoklis, kurš pakārto apziņu savām vērtībām, dinamikai vai procesa virzības nodrošināšanai.
• Domu apmaiņa ir bagātināšanās ar savstarpēji saskanīgām domām, radot patiesu izpratni par parādībām. Domu apmaiņa ir dažādu prātu aktīvo un pasīvo principu mijiedarbība to līdzsvara stāvoklī.
• Domu dinamika ir domu savstarpēja iedarbība ka arī mijiedarbība ar prātu un Gudrības sapratnes daļu.
• Draudzība ir augstākais harmonijas stāvoklis, kad apziņa realizējas pašatdevē.
• Draudzība ir augstākā harmoniskās aktivitātes forma.
• Draudzīgums ir augstākā labvēlība cilvēka altruistiskajā attieksmē pret kādu objektu.
• Drāma ir kādas Idejas darbība Cilvēku vidē un tur veidoto attiecību vēsture.
• Dvēsele ir Garīgā un materiālā pola starpnieks.
• Dvēsele ir ietekmju pārvades starpnieks dažādu principu un izsmalcinātības līmeņu mijiedarbībā.
• Dzintars ir materializēta gaisma.
• Dzīvais Dievs ir radītais Kosmoss.
• Dzīvā Ētika ir Garīgā Mācība, kas paver ceļu cilvēces tālākai evolūcijai.
• Dzīve ir Dzīvības darbība noteiktā Vienotās Realitātes apgabalā. Dzīve ir noteiktas mainības forma. Dzīve ir sakārtotības un mainības sintēze Dzīvības telpā. Dzīve ir ilgums Dzīvībā.
• Dzīves attīstība Valdnieka vadībā, nedzīve pārvaldnieka uzraudzībā.
• Dzīves un dzīves jēgas sajūta ir apziņas atbilstība pieņemtajām morāles normām.
• Dzīvība ir gribas aktīvo un pasīvo daļu sintēze. Dzīvība ir harmonijas apstiprinājums. Dzīvība ir eksistences cēlonis. Dzīvība ir kustība, Dzīvība ir statiskuma un nenoteiktības polaritāšu uzturēts lauks (telpa) ar līdzsvaroto stāvokli likumsakarīgā mainībā.
• Dzīvība ir Saprāta veidojums un forma.
• Dzīvības princips ir Dzīvības radošais stāvoklis, kurš rodas, sintezējoties Vēlmei (Mīlestībai), Spēkam (Gribai) un Gaismai (Prātam).
• Dzīvnieciskais bauda

  Cilvēciskais izzina

  Dievišķais rada

• Egoisms ir saprāta trūkuma pazīme un metafiziski - centrtieksmes izpausme apziņā. Egoisms ir personības eksistences pamats un apziņas gatavība saņemt impulsus, kas līdzsvarotās vidēs traucē sadarbības veidošanos. Egoisms ir enerģiju aprites kavēšana nobīdot līdzsvaru ierosmes saņemšanas virzienā un pieredzes veidošanās kavēšana. Egoisms ir enerģiju aprites kavēšana bremzējot atdeve procesus.
• EIN ir Vienotais (kabalistiski).
• EIN SOF ir Vienotā Gudrība (kabalistiski).
• EIN SOF OR ir Vienotās Gudrības Gaisma (kabalistiski).
• Eklektika ir dažādu nesaskaņotu filosofisko sistēmu elementu patvaļīga kompilācija.
• Eklektika ir dažādu nesavienojamu filosofisku skolu (sistēmu) vai to mācību detaļu savienošana sev patīkamā, pretdabiskā veidā – haosa veidošana savā apziņā.
• Ekonomika ir valsts enerģētiskās aprites sintētiskais veselums, kurš raksturo sabiedrības un tās locekļu labklājību.
• Ekonomikas elements ir kapitāls vai socializētu kapitālu grupa ar vienotu prioritāti un tai pakārtotu sekundāru mērķu sistēmu.
• Ekonomikas pieauguma paātrinājums ir tās ilguma saīsinājuma rādītājs un beigu tuvināšanas pazīme.
• Ekonomiskais liberālisms ir “klana” un sabiedrības ekonomiku saskarsme situācijā, kurā “klana” vara noārda sabiedrības ekonomiskās likumības.
• Ekonomisko deformāciju līdzekļi ir militāras, ideoloģiskas un ekonomiskas agresijas.
• Eksistence ir Gribas klātbūtne telpā. Ir pagātnes un nākotnes vienība. Eksistē viss, bet Cilvēks dzīvo tad, kad viņā izpaužas Dzīvība.
• Ekzotērija ir ezotērisko zināšanu konkrētais pielietojums formu pasaulē. Zināšanu daļa, kas Cilvēkam ir pielietojama konkrētā formā.
• Elektrība ir Dzīvības pirmcēlonis.
• Elektromagnētiskais lauks veidojas elektriskās un magnētiskās komponentes sintēzē, kur komponentes ir metafiziski pretpoli- vīrišķās un sievišķās sākotnes izpausmes.
• Elementa socialitāte ir viņam piemītošā iekšējā socializācijas nepieciešamība.
• Emblēma ir izpētei galīgs ierobežots simbola aspekts.
• Enerģija ir Gribas izpausme. Enerģija ir realizācijas iespēja. Enerģija ir Gribas aktīvā daļa. Enerģija ir nosacījumu realizācija, izpilde, aktīvā darbība, nosacījumu realizācija.
• Entropija ir fenomenu izsmalcinātības zudums. Telpas organizētības vienkāršošanās. Enerģijas izkliede. Enerģētiskās telpas zudums.
• Eņģelis ir „sūtnis” – domforma – izpildmehānisms bez brīvās gribas ar ierobežotu darbības lauku, veidu, uzdevumu un līdzekļiem – apziņu, enerģiju, spējām, saprātīgumu, intelektualitāti un laiku.
• Eņģelis ir sūtnis, kas nav apveltīts ar gribas un rīcības brīvību, viņš pilda savu funkciju. Eņģelis ir saprāta izdalījums. Eņģelis ir domforma ar savu programmu, apveltīts ar noteiktu enerģijas daudzumu.
• Epimetejiskais skats ir faktu konstatācija. Tas ir intelekta darbības sākums.
• Epoptija ir pilnīgā atklāsme, kad Cilvēks redz īstenību bez miglainā priekškara.
• Epopts ir Cilvēks, kas tieši uztver realitāti..
• Esība ir abstraktā eksistence vispār – reālās eksistences cēlonis.
• Estētika ir Cilvēka uztverei pieejamā materiālo formu saskaņa. Estētikas priekšnoteikums un tiešais uzdevums ir cīņa ar haosu.
• Estētiskā vērtība ir ainavas izkoptības rādītājs.
• Evolucionāri ideāli ir tie ideāli, kas padara jaunradi par mākslu.
• Evolucionējošā apziņā un sabiedrībā norma ir Evolūcijas virziens.
• Evolūcija ir cilvēka spēju pacelšana jaunā – augstākā līmenī, kas vienlaicīgi ir to izsmalcināšana un pastiprināšana.
• Evolūcija ir organizētības līmeņa pacelšanās. Evolūcijas objekts ir Saprāts. Saprāta evolūcijas uzdevums ir sava organizācijas līmeņa paaugstināšanā. Evolūcija ir apvienošana. Evolūcija ir absolūti labais. Evolucionē tikai radošais vai tas, kas saistīts ar radošo. Evolūcijas gaitā viss izpaustais izsmalcinās.
• Evolūcijas objekti ir visi pārējie cilvēki, kuri pakļaujas evolūcijas virzībai. Evolūcijas objekti ir Cilvēki, ar kuriem strādā evolūcija.
• Evolūcijas prasības realitātēm vai parādībām ir Vienotajā Realitātē notiekošās evolucionārās izmaiņas- nerealizētās iespējamās izmaiņas struktūrās, kas izriet no Vienotās Realitātes evolucionārajām izmaiņām. Prasības, kas izriet no sistēmu organizētības līmeņa paaugstināšanās attīstības procesa. Evolūcijas prasības ir Vienotajā Realitātē notiekošo evolucionāro izmaiņu sekas.
• Evolūcijas subjekts ir Cilvēks, kurš mērķtiecīgi vada savu evolūciju vai izvēlējies paātrinātās attīstības ceļu. Evolūcijas subjekti vada savu un cilvēces evolūciju. Evolūcijas subjekti ir Radītāji, kuri strādā ar evolūciju.
• Evolūcijas virziens ir reāli iespējamā evolūcija struktūrās–Vienotās Realitātes attīstība atbilstoši evolūcijas cikla realizācijas brīža iespējām (realizētās evolūcijas prasības).
• Ezotērija ir visu parādību iekšējā būtība. Ezotērijā zināšanas eksistē savā patiesajā formā. Tā ir visu zināšanu sintētiskā daļa.
• Ezotēriskas ir slēptās, neizpaustās zināšanas, Dieva plāns, mūsu dzīves iekšējais saturs.
• Ēteriskās eļļas ir sapresēta astrālā matērija.
• Ētika ir Estētika Cilvēka iekšējā telpā – viņa Ideāli un mērķi, tas, kas vieno individuālo kolektīvajā, rada individuālā atbildību, viņa izpratne par Labā dabu.
• Ētika ir Filosofijas nozare, kura apskata morāles būtību, individuālā atbildību kolektīva priekšā un Universālā Labā dabu.
• Ētika ir ideālu sistēma – etalons – uz kuru tiecas evolucionējošu, sabiedriski organizētu cilvēku uzvedības norma – morāle. Ētika ir pašierobežojumu sistēma. Ētika ir ideālu sistēma, kas regulē Cilvēku savstarpējās attiecības. Ētika ir prakse, kas izriet no reliģijas. Ētika ir katrai kultūrai sasniedzamo iespēju robeža.
• Fakta konstatācija ir ietekmes iekļūšana apziņā.
• Fakts ir fiksēts punkts trīsdimensiju – astrālajā koordinātu sistēmā.
• Fakts ir tā visu objektīvo ietekmju daļa, ar kuru saskaras apziņa savās sajūtās. Fakts ir apziņas paplašinātājs. Fakts ir apziņas sajūtu un organisma maņu orgānu raksturojums. Fakts ir sajūtu un maņu orgānu kvalitātes atspoguļojums. Fakts ir apziņas stāvoklis dažādu ietekmju sintēzes procesā. Fakts ir selektivitātes un statiskuma principu līdzsvars informācijas telpā apziņai. Fakts eksistē tikai apziņā.
• Fatamorgāna- Morganas pārklājs. Ilūzija Īstenības slēpšanai- Maija. Ar to Morgana ir pielīdzināta matērijai. Vēsturiskā persona, druīdu priesteriene Morgana bija Izīdas priesteriene.
• Filosofija ir dievišķās gudrības mīlestība. Tā ir atrašanās harmonijā ar Dabas Likumiem. Filosofija ir dzīvošana saskaņā ar pasauli, dzīvošana harmonijā ar dabu, ar Dabas Likumiem. Filosofija ir laikā bezgalīgs process- zinātne.
• Filosofs ir cilvēks aktīvā, harmoniskā sadarbībā ar apkārtējo pasauli, izprot, ievēro un nepārkāpj pasaules radīšanas un eksistences likumības.
• Fiziskā tikumība ir seksualitātes ierobežošana bērnu radīšanas ietvaros, tam piemērotā vidē, laikā un apstākļos.
• Fohats ir vienotā kosmiskā enerģija – Kosmiskā uguns, elektrisko parādību cēlonis.
• Formu jeb fenomenu pasaule (I Debesis) ir Dabas Likumu korelāciju izpausme formās. Eksistence domu un to seku līmenī. Fenomens ir cēloņa sekas, ko var apskatīt kādā formā.
• Formu veidošana ir astrālo klišeju piepildīšana ar rupjo matēriju.
• Frekvences pazemināšanās ir enerģijas un svārstību kvalitātes pazemināšanās.
• Frekvences pieaugums ir enerģijas un svārstību kvalitātes pieaugums.
• Gaisma ir sakārtotība. Gaisma (ezotēriski) ir informācijas sakārtotība. Gaisma ir visu gribu sakārtotība. Gaisma (ekzotēriski) ir vibrācija, kas ienāk Cilvēkā caur acīm. Gaisma ir centrālās gribas izpausme. Gaisma ir Zināšanas, sakārtota doma, Saprāta darbības rezultāts. Gaisma (filosofiski) ir sakārtotā nūmenu un fenomenu pasaule, kura iznirusi no abstraktā haosa (Absolūta). Gaisma ir visu impulsu, gribu sakārtotība. Redzamā gaisma ir elektromagnētiska parādība, kas atspoguļo gribas darbību elektromagnētiskajā laukā. Gaisma ir griba. Galaktikas un lielās zvaigžņu kopas ir Gaismas principa (egregora) atspoguļojums materiālajā pasaulē.
• Gaisma un tumsa ir virzieni sakārtotībā un diferencētībā.
• Gaismas bērni ir dienā ieņemtie. Tumsas bērni ir tumsā ieņemtie.
• Gaišās hierarhijas nodarbojas ar apziņas paplašināšanu.
• Gaišredzība ir spēja redzēt Īstenību. Gaišredzība ir apziņas līdzsvarotais stāvoklis starp 4 līdzsvara principiem. Gaišredzība ir Īstenības redzēšana ne tikai Smalkajā, bet arī materiālajā pasaulē. Šaurākā nozīmē ir formu uztvere smalkajā pasaulē.
• Gara gaisma ir griba, kas vērsta noteiktā virzienā. Gara gaisma ir gribas koncentrācija.
• Garīgā attīstība ir tuvošanās Pilnībai.
• Garīgā attīstība notiek tikai lēmumu pieņemšanas brīdī, ja Cilvēks ziedo savu egoistisko vērtību par labu altruistiskajām. Garīgās attīstības mērķis Cilvēkam ir kļūt par nemirstīgu personību, bet Saprātam saplūsme ar Īstenības cēloni.
• Garīgā Mācība ir vērtību sistēma. Mācība iet bojā tad, kad tās īstais saturs saskaras ar pūļa reliģiju.
• Garīgo Vērtību sistēma ir viena no otras izrietošu vērtību secība: Brīvība – Altruisms – Vienotība – Savdabība – Dzimtenes mīlestība – Cieņa – Pienākums.
• Garīgums ir tieksme pakārtoties Īstenībai. Garīgums ir spēja rīkoties saskaņā ar Īstenību bez prāta kontroles. Garīgums ir darbība patiesas subjektivitātes stāvoklī.
• Gaume ir Cilvēka iekšējā harmonijas izjūta. Gaumes trūkums ir pazīme par slimību. Tā ir sajūta, ar kuras palīdzību Cilvēks realizē savu skaistuma spēju.
• Gēni ir dvēseles kvalitāšu projekcijas – programmas atbilstošu materiālo formu izveidei.
• Gēni ir olbaltumu struktūru veidā izteiktas matērijas organizācijas programmas. Gēni ir informācijas pieraksta veids – valoda „minerālu” pasaulē.
• Gēns ir domu un sajūtu pārneses valoda uz materiālu formu.
• Gnostisms ir filozofija, kura balstās uz izzināto un pēta neizzināto ceļa uz Īstenību. Gnozis – zināšana.
• Goda jūtas ir savas vērtības, savu spēju robežu apziņa sintēzē ar to pielietojumu. Goda jūtas ir Saprāta struktūra, kas nepieļauj savas gribas robežu (spēju) sašaurināšanu.
• Gods ir Kalpošanas mērs.
• Gods ir spēja saskaņot savu attīstības līmeni ar veicamā darba kvalitāti – pienākumu apjomu. Gods ir Pienākuma Izpildes Kultūra.
• Gods un Derīgums ir Kalpošanas principa izpausme attiecīgi cilvēka apziņā un materiālo fenomenu vidē.
• Golems – bībelisks mīts par dzīvu būtni – golemu – kas saticies ar savu radītāju, nav to pazinis un nogalinājis to. (Līdzsvara principa izpausme cikliskos procesos- sekas anihilējas ar cēloni- cēloņa un seku līdzvērtība.)
• Gravitācija ir vibrāciju sprieguma pazeminājums diferenču attiecībās.
• Greizsirdība ir pazemināta pašvērtība vai citas apziņas pārākuma atzīšana konkurences (konflikta) situācijā.
• Grēks ir apzināta nepilnība. Grēks ir tas nepilnību līmenis, kurā apziņa var produktīvi darboties, izzinot un pilnveidojot sevi.
• Griba ir vēlme dzīvot, izpausties. Griba ir mūsdienu Cilvēkam nedefinējams jēdziens- nezūdošs Visuma eksistences cēlonis, kas diferencējoties rada visas telpas, kurās pats arī izpaužas. Griba nekad nebeidzas, nemazinās un nekur nerodas. Griba ir enerģijas cēlonis. Tā ir vienīgā nezūdošā eksistence- realitāte. Tur kur ir prāts Griba diferencējas un saistās ar domas palīdzību. Griba ir Absolūta izpausme. Griba ir Visa eksistences cēlonis. Visumā ir tikai viena griba, kura izpaužas caur neskaitāmiem saviem veidojumiem, kas savā darbībā lieto to gribas daudzumu, kādu spējīgi realizēt.
• Griba ir Visa cēlonis.
• Gribas brīvība ir iespēja pavērst gribu sev vēlamā virzienā. Gribas brīvība ir ideju veidošana.
• Gribu apvienošana un varu koncentrācija ir panākumu ķīla.
• Grūtības ir vides pretestības pārvarēšana. Grūtības ir procesa inerces pārvarēšana. Grūtības ir jaunu enerģijas plūsmu piesaistīšana. Grūtības nav ciešanas, tas ir darba stāvoklis.
• Gudrība ir domu veidošanas un sapratnes sintēze. Gudrība eksistē tikai izpaustā veidā. Cilvēciskā apziņā Gudrība ir spēja pieņemt adekvātus lēmumus attiecībā pret evolūciju. Gudrība ir situāciju un evolūcijas saskaņošanas spēja.
• Gudrība ir spēja kvalitatīvi vērtēt saņemtās ietekmes, pieņemt tām atbilstošus lēmumus un rīkoties saskaņā ar situāciju šīs situācijas maiņā, atbilstoši uzstādītajiem mērķiem.
• Gudrība ir spēja uztvert Īstenību un nošķirt to no maldiem, savā darbībā vadīties pēc pirmās un ignorēt vai nepieciešamības gadījumā, apzinoties otro klātbūtni un postošo ietekmi, pretdarbojoties maldiem un maldināšanai.
• Gudrs Cilvēks ir tas, kurš ir spējīgs apgūt jaunas zināšanas, spēj mācīties.
• Ģimene ir Cilvēki tādās kaimiņattiecībās, kurās, tiecoties uz Kopību, rodas šo attiecību augļi – materiālās, intelektuālās vērtības un Cilvēcisko Vērtību kvalitātes – viss, ko mūsu pasaulē pazīst kā Labumu, kā arī šajā pasaulē ienāk jaunas Cilvēciskas būtnes – Bērni.
• Halucinācijas ir apziņas radīti maldīgi tēli.
• Haoss ir galēja nesakārtotība vai likumsakarību trūkums. Klasiskajā izpratnē haoss ir neharmonizēta, turbulenta (griezes) kustība. Filosofiski haoss ir visu iespēju avots. Haoss ir tumsa.
• Harmonija (latviski) saskaņa.
• Harmonija ir saskaņa. Harmonija un sadarbība ir vienas parādības divas puses. Harmonija Cilvēkā atbalsojas kā mīlestība. Harmonijas izjūta ir ceļš uz Īstenību. Harmonija ir saprāta eksistences forma. Harmonija ir pamatnosacījums kādas struktūras veidošanai.
• Harmonijas graujošie aspekti realizētajās iespējās pārtrauc citu iespēju un zemākas pakāpes harmoniju eksistenci.
• Harmoniskas ir tās izmaiņas, kuras papildinot iepriekšējo struktūru, ļauj tai pilnīgāk izpaust savas kvalitātes.
• Hierarhija ir saskaņas oktāva sfēru mūzikā. Hierarhija ir veids, kādā Cilvēki var saskaņoties kopīgai darbībai.
• Hipnoze ir agresīva melnās maģijas forma, ar kuru tiek paralizēta upura gribas darbība dvēselē.
• Ideālists ir Cilvēks, kura vērtību sistēmu veido Īstenības uztverei nepieciešamo spēju attīstīšanas priekšnoteikumi.
• Ideja ir Gribas izpausmes virziens. Ideja ir virziens informācijas laukā. Ideja ir Gribas darbības virziens. Ideja ir nenoformēta doma – virziens, kam pievēršas Griba. Ideja ir daļēji ierobežots Gribas darbības lauks.
• Identitāte ir Pamatvērtība, kura rada citas – apmaiņas un uzkrājumu vērtības.
• Identitātes ir Kāpnes Debesīs un stīgas, kas mūs ar Dievu vieno.
• Identitātes ir Nosauktās Vērtības, pēc kurām kādas sabiedrības locekļi atrod savu piederību kādai grupai Vēsturiskajā Ceļā – savā attīstības procesā. Identitātes ir tās kopīgās attīstības intereses, kuras šis Cilvēku kopums (sabiedrība)varēs attīstīt šajā Vēsturiskajā Attīstības Ceļā – Tautā.
• Identitātes ir vēlmju izpausmes vidē.
• Ideoloģija ir pielietojuma vidi un prakses iespējas zaudējusi Garīgā Mācība.
• Ideoloģijas ir prātojumi, kas kļūst pieejami plašām masām un tiek padarīti par masu uzskatiem. Tās ir īslaicīgas. Reliģijas, kuras zaudējušas Mācību vai dabisko vidi. Ideoloģijas ir ietekmes līdzekļi apziņas deformācijai.
• Iedzimtās (mantotās) zināšanas ir potences, kuras attīstās mācīšanās un saskaņas ceļā.
• Iejūtība ir apzināta, mērķtiecīga apziņas pieskaņošanās citas apziņas pārdzīvojumiem. Vibrāciju lauka izpēte. Rezonanses izmantošana tieksmē mainīt savas vibrācijas saskaņā ar citām. Tolerance attiecībā pret citu apziņu.
• Iekšējā reakcija ir apziņas procesi attieksmes veidošanai.
• Ierēdnis ir savas hierarhijas bezinerces izpildmehānisms.
• Ierosme ir enerģiju cirkulācijas pienākošās plūsmas daļa.
• Iesvētīšana ir Cilvēka apgaismošana, viņa padarīšana par zinošāku gudrāku. Iesvētīšana ir zināšanu atklāšana.
• Ietekme ir impulsu kustība telpā. Ietekmes ir kustības rezultāts. Visas ietekmes notiek atbilstošu parādību starpā. Ietekmes ir mijiedarbību nesējas. Ietekme ir ierosme.
• Ietekmju veidošana modulējot tempu, ritmu un intensitātes raksturu ir melodiju veidošana (plānošana) skaņu pasaulē – telpā.
• Ignorance ir eksistences noraidījums.
• Ignorance ir galējais imunitātes stāvoklis – attieksmes aizliegums tolerances darbībai.
• Ilgtspējība ir harmonijas izpausme vidē – telpā.
• Ilgums ir noteikts nemainīgs virziens mainībā. Ilgums ir procesa virzība. Ilgums ir Dzīvības ideja. Statiskuma principa darbība mainības telpā.
• Ilūzijas ir svešas gribas radīti maldīgi tēli apziņā. Ilūzijas ir pirmā nevainīgā novirze no Īstenības.
• Imunitāte ir sevis sargāšana. Imunitāte ir savas neatkārtojamības apziņa. Imunitāte ir apziņas inerce. Imunitāte ir savas vērtības apziņa. Imunitāte ir statiskuma un mainības principu līdzsvars apziņā. Imunitāte ir identitātes uzturēšana. Imunitāte ir apziņas darbības gala rezultāts. Ir noteikta izstrādāta attieksme pret parādībām.
• Imunitāte ir slimības neuzņēmība. Imunitāte ir spēja saglabāt līdzsvaru. Imunitāte ir Dvēseles Tīrība, Tikumība, prāta skaidrība un Patiesība, kura netīrību, izlaidību un melus redz kā no sevis atšķirīgu, pretdabisku parādību. Imunitāte ir neietekmējamība.
• Individualitāte ir Īstais Cilvēks. Individualitāte ir individualizēts Vienotās Realitātes Garīgās telpas apgabals.
• Inerce ir informācijas izpausme mainīgā vidē vides izmaiņu brīdī. Inerce ir informācijas un matērijas mijiedarbības izpausme. Inerce ir statiskuma principa izpausme vidē. Inerce ir sistēmas spēja saglabāt sevi. Inerce ir mainības pretstats. Inerce ir satura un formas vienība. Indra ir inerce. Ir struktūras spēja pretoties ietekmēm tādā mērā, kādā to uztur informācijas pārkārtošanās spēja attiecīgajā struktūrā. Inerce ir laiks informācijas pārveides procesā.
• Inerce ir Informācijas pastarpināta Gribas saskarsme ar matēriju.
• Informācija ir sakarību komplekss, kurš nosaka, kādi procesi un stāvokļi ir iespējami konkrētā vietā un laikā, kā arī paši šie procesi un stāvokļi šajā vietā un laikā. Informācija ir vissmalkākā matērijas forma. Informācija ir iespēja būt. Informācija ir jaunā kvalitāte, kura raksturo lauku pēc tā izmaiņām. Informācija ir sakarību komplekss, kas nosaka, kādos apstākļos un kādā veidā Griba varēs izpausties. Informācija attiecībā pret Gribu ir izpausmes nosacījumi. Informācija ir sievišķā sākotne – pasīvais elements. Informācija ir Gribas izpausmes nosacījumi katram konkrētajam gadījumam, ir Gribas pasīvais aspekts.
• Informācijas lauks ir lokāli nosacījumi, pie kuriem izpaudīsies Griba šajā Visuma apgabalā.
• Iniciācija ir Gudrības nodošana intuitīvā līmenī. Iniciācija ir jaunu ceļu pavēršana gribas darbībai. Iniciācija ir gatavas apziņas aktivizācija. Iniciācija ir ideju ievadīšana kādā mentālā telpā.
• Instinkti ir asimilēti Dabas Likumi, Dabas Likumu izpausmes apziņā.
• Intelekts ir apziņas spēja darboties ar informāciju jeb domu veidošana. Intelekts ir dienas apziņa, zemākais „es”. Intelekts ir spriešanas spēja. Intelekts ir saprāta izdalījums materiālajā pasaulē. Intelekts ir dzīvnieciskā dvēsele. Intelekts ir astrālais saprāts, astrālā (lineārā) līmeņa domāšana, dzīvnieciska dzīves uztvere un izpausme. Intelekts ir personības aktīvā daļa.
• Intensitāte ir ietekmes (procesa) spēks.
• Interese ir vērošanas izraisītāja un enerģiju apmaiņas kanāla atvēršana. Interese ir gribas darbības virziena izveidošana.
• Intereses izraisīšana ir gribas piesaiste un enerģiju apmaiņas kanāla atvēršana.
• Intuīcija ir apziņas rezonanse ar Īstenību vai Vienoto Realitāti kādā tās aspektā.
• Intuīcija ir apziņas stāvoklis, kurā intelekts saņem epizodiskas Saprāta ietekmes. Intuīcija ir stāvoklis attiecībās starp Saprātu un intelektu.
• Intuīcija ir dvēseles Zināšana.
• Izglītība ir Cilvēka labāko spēju attīstību veicinošu zināšanu apgūšanas process, Cilvēka spējām un praktiskajam pielietojumam atbilstošā apjomā un formās.
• Izjūtas ir apziņas spēja reģistrēt savu vibrāciju izmaiņu nianses. Izjūtas ir sajūtu niansētība.
• Izklaide ir atslābināšanās veids un psiholoģiski atvieglo materiālo problēmu risināšanu, bet kopumā ievirza Cilvēku vispārējās deģenerācijas plūsmā.
• Izmaiņa ir pazīmju atšķirība vai nomaiņa.
• Izmaiņu ienešana ir jaunu pazīmju ienešana.
• Izpausme ir kādas parādības atspoguļojums citā vidē. Izpausme un izpausmes vide ir viens un tas pats.
• Izpaustais ir eksistence nosacījumu saistībā ar enerģiju formām (to diferenciācijās un diferenciāciju korelācijās). Izpaustais ir noteiktas eksistences iespējas izpausme. Izpaustais ir dzīvības forma.
• Izvēle ir lēmuma pieņemšanas iespēja, objektīvi izvērtējot darbības vidi, apstākļus, noteikumus un sekas.
• Izvēles iespēja ir aktivitātes diferenciācija.
• Īstais mūža ilgums ir Cilvēkam dotā enerģijas rezerve.
• Īstenība ir Vienotās realitātes līdzsvara (centrālā) ass.
• Īstenība ir Vienotās Realitātes visu aspektu līdzsvara stāvoklis (līdzsvarojums). Īstenība ir Realizētā Visuma eksistences forma un ir galīga šim Visumam. Īstenība ir visaugstākā reliģija. Īstenība ir visu realitāšu kopējā līdzsvara ass. Ir tikai viena Īstenība. Attiecībā pret Īstenību jebkurš Cilvēks ir nezinošs.
• Īstenības mīlestība ir Zināšana.
• Īstenību mīlošais ir patiess un objektīvs savā attieksmē pret to. Īstenību mīlošais ir Cilvēks, kura tieksme izzināt Īstenību ļauj tam nonākt patiesas apziņas stāvoklī. Tas ir Cilvēks, kurš ir harmonijā ar Īstenību (kura apziņa tiecas uz harmoniju ar Īstenību).
• Janus ir Dievs ar divām sejām. Ezotēriski – patiesā laika sintētiskais aspekts.
• Jaunā Cilvēce ir iepriekšējo paaudžu augstāko estētisko un Garīgo vērtību pārmantotāja – turpinātāja.
• Jaunās Vērtības ir augstākas estētikas ārējā forma.
• Jaunrade ir tāds process, kurā tiek radītas agrāk nebijušas materiālas vai Garīgas vērtības.
• Jēdziens ir noteikts realitātes izpētes aspekts.
• Jēdziens ir noteikts realitātes izpētes aspekts.
• Joga ir formu izziņas prakse.
• Jūtas ir attīrītas un izsmalcinātas emocijas. Jūtas ir pieredzes izpausme Saprātā. Tās raksturo apziņas tuvumu Īstenībai. Jūtas ir Saprāta sastāvdaļa. Jūtas ir apziņas sievišķā daļa. Jūtas ir tas vienojošais elements, kas vieno Kosmiskā Saprāta daļas vienotā laukā. Jūtas ir harmonijas nianšu izpausmes Saprātā. Jūtas ir Gribas darbības kanāli augstās kvalitātēs ar pastāvīgiem raksturlielumiem.
• Kabala ir Tuvo Austrumu filosofija.
• Kaimiņattiecības ir attiecības, kurās kāda aktivitāte ir velte kaimiņam viņa vajadzībā.
• Kaimiņattiecības ir Cilvēcisko Saskarsmju veids.
• Kaimiņattiecības ir tāds Cilvēciskās saskarsmes veids, kurā no kāda nākošs impulss izplatās tālāk uz citiem kaimiņattiecībās esošiem par Velti.
• Kalendārs ir tiesību sistēmas regulators.
• Kapitālisms ir sabiedriska iekārta, kurā sociālās attiecības ir pakļautas kapitāla vairošanas interesēm, kurā sabiedrisko attiecību politika (mērķtiecīga procesu virzība) ir vērsta uz kapitāla vairošanu.
• Kapitāls ir vērtība, kura mijiedarbībā ar citām vērtībām var dot tādu šīs vērtības pieaugumu, kurš ir transformējams citās vērtībās.
• Karikatūra ir kaut kādu īpašību pārspīlējums.
• Katram Cilvēkam cieņu pēc viņa cilvēciskajām īpašībām.
• Katram darbu pēc viņa spējām tā cilvēcisko īpašību robežās.
• Katram nepieciešamo viņa spēju reālai izpausmei.
• Katras sabiedrības dzīves iespēja ir atkarīga no tās sastāvdaļu harmonijas un visas sabiedrības harmonijas ar vidi.
• Katras tautas kultūra ir tās reliģijas izpausme praksē.
• Katras tautas reliģija ir tai piemītošās kosmiskās harmonijas uztveres izpausme. Katras tautas reliģija ir tai pieejamā kosmiskās harmonijas uztveres forma.
• Katrs pēc iespējām padarīts darbs pelna vienādu atzinību.
• Katrs Radītājs nosaka savu radījumu darbības lauku, uzdevumus, kā arī nes atbildību par savu radījumu darbības kvalitāti sava Radītāja priekšā.
• Kauss (kausa centrs) ir Cilvēka saistītājs ar kosmosu, ar Garīgo pasauli. Kauss ir Garīgo uzkrājumu vieta. Kauss ir pieredzes krātuve.
• Kārtība ir Ceļš uz Radošo un Nezūdošo.
• Kārtība ir Skaistums, Īstenība, Dzīvība un Mīlestība.
• Kārtība ir statiskuma principa izpausme. Kārtība ir kādu parādību mijiedarbību pakļaušanās nemainīgiem noteikumiem. Mainoties noteikumiem, mainās lietu kārtība.
• Kinētiskā enerģija ir iespēju realizācija vai nosacījumu izpausme – gribas realizācija noteiktajos nosacījumos. Kosmosa eksistences dažādos gadījumos neizpaustais vai izpaustais stāvoklis.
• Komūna ir savstarpēji saskanīgu cilvēku grupas nošķirta dzīve lielākas kultūras vidē.
• Konkurence ir Cilvēcisko Vērtību iztrūkums.
• Konkurence ir plēsonība.
• Konkurences parādība ir pazīme par resursu trūkumu. Tā ir pazīme par destruktīvu spēku klātbūtni sistēmā. Konkurence pastāv cilvēka apziņā starp jaunu progresīvāku ideju un veco. Konkurence ir starpība starp Fohata iedarbības kvalitātēm dažādās vidēs.
• Kopdzīve ir visas tās vīriešu un sieviešu apvienības pāros, kuras nosaka eksistenciālu problēmu, psiholoģiskā un fizioloģiskā komforta meklējumi. Kopdzīve ir prostitūcija ar pastāvīgu klientu.
• Korumpēšana ir varas realizācijai radīto institūciju vai to pārstāvju novešana līdz nespējai realizēt tām uzticētos pienākumus.
• Korumpētība ir lielums, kurš raksturo valsts darbības spēju krišanos attiecībā pret tās radīšanas mērķiem.
• Korumpētība ir varas realizācijai radīto institūciju vai to pārstāvju nespēja realizēt tām uzticētos pienākumus.
• Korupcija ir noziedzības saplūšana ar administrāciju nolūkā to kontrolēt noziedzīgu mērķu sasniegšanai vai administrācijas nespēja pildīt savas funkcijas.
• Korupcija ir process, kurā varas realizācijai radītās institūcijas vai to pārstāvji zaudē spēju realizēt tām uzticētos pienākumus.
• Korupcija ir valsts kopumā vai atsevišķu struktūru deģenerācija valsti veidojošās sabiedrības kultūras līmeņa pazemināšanās gadījumā.
• Kosmiskais saprāts ir visu kosmosā pārstāvēto Saprātu sintētiska hierarhija. Kosmiskais Saprāts ir kolektīvais Saprāts. Kosmiskais Saprāts ir augsti attīstītu būtņu hierarhija. Visu Saprātu hierarhiju Vienotajā Realitātē sauc par Kosmisko Saprātu. Kosmiskais Saprāts ir sintētiska parādība, ar to filozofijā saprot visu dažādo saprātu sintēzi. Kosmiskais saprāts ir Vienotās Realitātes sastāvdaļa.
• Kosmoss ir Visuma daļa, ko ieņem mūsu Saules sistēma. Kosmosa robeža ir nosacīta sfēriska virsma (telpas daļa), kur mūsu Saules iedarbība (stari) līdzsvarojas ar citu blakusesošu Sauļu iedarbību. Saules sistēmas robeža ir tur, kur beidzas mūsu Saules iedarbības pārsvars pār citu zvaigžņu iedarbību. Kosmosi ir Visuma laicīgās izpausmes. Vienotās Realitātes apgabals, ko pārvalda kāda Saule, ir Kosmoss. Vienotās Realitātes apgabals, kas izpaužas mūsu Saules sistēmā, ir mūsu Kosmoss. Kosmoss ir dažādu ritmu saskaņa. Kosmoss ir divu sākotņu polaritātes radīta sistēma.
• Kreditēšana ir kārdināšana ar nodrošinājumu un priekšlaicīgs pamudinājums tur, kur nav tam atbilstošu, resursus piesaistošu ideju un prasmju vai aprites saišu – pasūtījuma un vides. Kredīts ir konkurences radītājs.
• Kredīts ir optimisma radītājs (kārdinājums – provokācija) - haosa karsētājs.
• Krestos (personība, apziņa) Kristus nesējs ir iesvētīts adepts sava ciešanu ceļā uz Garīgo pilnību un mūžīgas nemirstīgas apziņas radīšanu.
• Kristīšana ir ilgstošs process, kurā notiek apziņas attīrīšana, Cilvēka audzināšana un apmācīšana.
• Kristus (tīrais gars) ir Cilvēka augstākais Saprāts attīrīts no zemes kaislību, materiālo interešu žņaugiem.
• Krīze ir nobriedusi nepieciešamība mainīt situāciju vai maiņas iespēja.
• Krīze ir radikālu izmaiņu stāvoklis procesā.
• Kults ir neizveidotas reliģijas iedīglis vai atmirstošas reliģijas sašaurinājums līdz vienai idejai. Saprāta un ideoloģijas neatbilstošas kombinācijas. Kults ir ideoloģijas projekcija tai neatbilstošā vidē vai mentalitātē.
• Kultūra ir kvalitāte, kuras klātbūtnē Cilvēka griba no pirmtēliem vai idejām, caur tās darbību regulējošu cēloņsakarīgu savstarpēji līdzsvarotu principu virkni Pienākums – Tiesības – Atbildība – Brīvība veido Kultūrai, pirmtēliem un regulējošiem principiem atbilstošus fenomenus – cilvēciskās vai materiālās vērtības.
• Kultūra ir raksturs.
• Kultūra ir spēja iemiesot Mīlestību.
• Kultūra ir tāda iekšējā organizētība Cilvēkā, kas sasaucas ar Kosmosa organizētības principiem. Kultūras nesēja ir tauta, kas dzīvo kādā teritorijā. Kultūra ir iekšēja organizētība. Kultūra ir reliģijas iemiesojums dzīvē. Kultūra ir Garīgo Avotu darbības izpausme cilvēkā, atspoguļo tā Garīgās attīstības līmeni un orientē cilvēku morāles problēmu risināšanā uz pilnīgāku ētikas izpratni. Kultūra eksistē tikai evolūcijas procesā. Kultūra ir abstrakcija, kura izpaužas noteiktā mentalitātē radot nacionālo identitāti. Kultūra ir iekšēja organizētība, kura izpaužas nacionālā kultūrā tās nesējiem izpaužot videi atbilstošas radniecīgas vibrācijas. Kultūra ir Cilvēka apziņas darbības veids, caur kuru Cilvēks var realizēt savu kopību ar citiem un viņa darbības vide un izpausmes veids. Kultūra ir abstrakcija, kas eksistē tikai konkrētas formas izpausmē. Kultūra ir pašierobežojumu sistēma.
• Kultūras deficīts ir tieksme pēc rīcībspējai neatbilstoši augsta dzīves līmeņa.
• Kultūras Evolūcijas vēsturiskais process ir Cilvēcisko Vērtību daudzpusības, līdzsvarotības un to kvalitāšu pieauguma izpausme sabiedriskajās attiecībās, ekonomikā un Kultūras Dzīvē.
• Kultūras Mantojums ir Pienākums.
• Kultūras pārākums ir indivīda apzināta sevis materiālo vajadzību samērošana ar apkārtējās vides iespējām un vajadzībām.
• Kultūras tips ir kultūras raksturs.
• Kustība ir dvēseles fiziskā valoda.
• Kustība ir kādas aktivitātes koordinātu mainība telpā. Kustība ir spēka darbības sekas. Kustība ir mainības principa izpausme. Kustība ir viszemākais gribas pārveidojums. Kustība un Dzīvība ir sinonīmi – tas ir viens un tas pats. Kustība ir enerģijas izpausme matērijā.
• Kvalitāte ir fenomenu savstarpēja atbilstība.
• Kvalitāte ir pazīme par noteiktu vērtību klātbūtni.
• Kvants ir mazākais izmaiņas ierosinošais ietekmes daudzums apskatāmajā mijiedarbībā.
• Labais ir tas, ko Cilvēks novērtē par kaut ko sev noderīgu, vajadzīgu.
• Labāks vai sliktāks ir tikai attiecībā pret konkrētu mērķi.
• Labdarība ir kļūdu labošana pasaulē. Pasaules uzlabošana, radot labākus stāvokļus par esošajiem. Labdarība ir labā veidošana. Labdarība ir gribas zemākā aktivitātes forma - altruisma sekas.
• Labestība ir gatavība labdarībai.
• Labi sargāta Sieviete ir tā Sieviete, kura pati sevi labi sargā.
• Labklājība ir attīstības iespēju apmierinātība.
• Labklājība ir attīstības iespēju apmierinātība.
• Labklājība ir attīstības iespēju apmierinātība. Labklājība ir telpas struktūras elementu un procesu saskaņotība.
• Labklājība ir derīgā, pareizā un labā atlases, izvēles un tiem atbilstošu lēmumu pieņemšanas galarezultāts. Labklājība ir derīgā, pareizā un labā apvienojums dzīves veidā. Labklājība ir ilgstošs stāvoklis evolūcijā starp tajā iesaistītajām parādībām, kad, sekojot normu sistēmas diktātam, no to vides, savienojot derīgo, pareizo un labo, ir izstumtas visas traucējošās parādības – nederīgais, nepareizais un sliktais.
• Labs ir tas, uz ko Cilvēks tiecas.
• Laika mērīšana. Laika pamatmērvienība ir Manvantara.

               I manvantara = 12 000 Dieva gadu x 71 (852 000)

               360 gadi = 1 Dieva gads (306 720 000)

               1 radīšanas periods = 14 manvantaras (4 294 080 000)

               Zemes eksitences kopējais laiks ir 7 radīšanas periodi

               (30 058 560 000 + 6 pauzes x 1 728 000 = 30 068 928 000)

               Zemes pašreizējais vecums ir aptuveni 3,5 radīšanas periodi

               (15 034 464 000 + 3 pauzes x 1 728 000 = 15 039 486 494)

• Laiks ir starpība starp diviem stāvokļiem procesā. Laiks ka objektīva parādība neeksistē, ir tikai citas parādības, kuras apziņa mēra ar laiku. Laiks ir izmaiņu daudzums procesā. Izmaiņu daudzums kādā procesā attiecībā pret citu procesu ir laika ritums ātrāk vai lēnāk pagājis laiks. Laiks ir procesos notiekošo izmaiņu sekas. Laiks ir novērotāja ieviesta kategorija. Ārpus apziņas laika nav. Laiks ir notiekošo izmaiņu daudzums. Laiks ir attālums mainības telpā.
• Laime ir ideālu un to realizācijas atbilstības radītās vibrācijas apziņā.
• Larvi ir nemainīgi emocionāli vai mentāli veidojumi apziņā. Larvs ir “ļaunais” (tumšais) Gars.
• Lauka loģika ir tāda loģika, kurā prāts operē ar faktu grupu kopsakarībām.
• Lauks ir līdzīgu punktu izkārtojums to īpašību pakāpeniskas mainības kārtībā. Lauks ir aktivitātes un saskaņas izpausmes vide.
• Laulība ir kopīgā smalkā ķermeņa veidošana un uzturēšana.
• Levitācija ir vibrāciju sprieguma paaugstinājums diferenču attiecībās.
• Lēmums ir Gribas akts, kurš Gribas brīvības apstākļos izdarīts, atstāj ietekmi uz lēmumu pieprasošā procesa attīstību.
• Liberālisms ir Dabiskās Kārtības un Tiesību normu noliegums.
• Lielais līdzsvars:
• Lielīšanās ir sevis pasniegšana.
• Lietišķās tehnoloģijas ir zinātnisko atklājumu pielietojumi praksē. Lietišķās tehnoloģijas ir smalko formu materializācija.
• Lietu kārtības uzturēšana telpā ir vērtību harmoniskā grupēšanā, ne-vērtību (vērtību ēnu – pretmetu) nepieļaušanā un vērtību rašanās atkritumu izvadīšanā no telpas vidē, kur tie var kalpot par vērtībām zemāk organizētās telpās vai atšķirīgās mērķu sistēmās.
• Likumīgās tiesības izriet no cilvēku sabiedriskās dzīves organizācijas likumos noteiktiem pienākumiem, brīvībām vai privilēģijām, bet neatbrīvo no atbildības Radītāja priekšā.
• Likumsakarība ir metafiziska struktūra, kura parādās vienmēr noteiktos apstākļos, polaritātes izpausme.
• Lilita ir Marijas zemākais princips, sievietes zemākā, fiziskā daļa.
• Lineārā loģika ir tāda loģika (domāšana), kad brīvi izvēlēti fakti tiek sakārtoti noteiktā uzdotā secībā ar nolūku izprast faktu savstarpējo sakarību, nozīmi.
• Līdziedzīvotāji ir tie, kuri pārmantojot vai pārņemot pamatiedzīvotāju kultūras identitātes, asimilācijas ceļā integrējas un sāk dzīvot to vidē.
• Līdzjūtība ir apziņas spēja pārdzīvot citas apziņas stāvokļus. Indukcijas uztvere.
• Līdzsvara atgūšana ir atbilstību diferenču sintēze un augstāku enerģijas aprites kanālu ieslēgšana.
• Līdzsvara meklējumi ir risinājuma meklējumi.
• Līdzsvara zudums ir problēmu cēlonis. Ir enerģiju aprites kavējums diferenču neatbilstības vai pasivitātes apstākļos.
• Līdzsvarota sabiedrība ir savstarpējas vajadzības, derīguma, cieņas un pateicības sabiedrība.
• Līdzsvarota Vara ir dialogs starp tās interesēm.
• Līdzsvars ir radošo principu līdzvērtības izpausme, struktūras saglabāšana. Līdzsvars ir Dzīvības vide. Līdzsvars ir diferenču savstarpējā atbilstība. Līdzsvars ir maksimālā iespējamā enerģiju aprite atbilstošo aktīvo diferenču starpā.
• Līdzvērtības princips ir objektīvs lielums Kosmosa uzbūvē un atspoguļo jebkuras Tā daļas harmoniskas eksistences nepieciešamību esošo Dabas Likumu sistēmā.
• Lokāla (ierobežota) telpa ir vides elements ar savu raksturu.
• Lūgsna ir saskaņa, saskaņas stāvoklis un tā iedibināšana.
• Ļaunums ir apzināta brīvas gribas izdarīta izvēle par labu sliktajam nolūka pastiprināt slikto vai radīt labā sasniegšanu traucējošus apstākļus. Ļauns ir destruktīvi organizēts saprāts. Ļaunums ir Cilvēka brīvās gribas izpausme tieksmē sasniegt savtīgus mērķus.
• Ļaunums ir, ar kaitējuma mērķi, brīvas izvēles apstākļos izdarīta rīcība.
• Mags ir mērķtiecīgs gribas virzītājs. Tradicionālā izpratnē – mags ir Cilvēks, kurš ir apguvis filosofiju un mācījies virzīt savu gribu. Tautas izpratnē - burvis, no kura labāk turēties pa gabalu, ja to nevar sadedzināt vai arī mēģināt piekukuļot cerībā, ka tas sagādās kādu labumu.
• Maģija ir gribas manipulācija ar realitāti. Mūsdienās maģija ir Cilvēka apziņas un smalkās pasaules sadalītības. Plašākā nozīmē maģija ir jebkura aktivitāte.
• Maigums ir agresiju sintēze struktūrā. Maigums ir nepieciešamais agresiju daudzums.
• Mainība ir kustības cēlonis un Dzīvības izpausme. Mainība ir satura formu maiņa. Mainība ir Dzīvības izpausmes vide. Mainība ir aktivitātes inducēšanās saskanīgos stāvokļos cēloņa radīto stāvokļu virzībā uz potenciālajām sekām realizējot iespējamos stāvokļus procesā.
• Mainīgās ir tās vērtības, kuru formas vai kvalitātes var mainīties savā attīstībā.
• Maldi ir informācijas sagrozīšana bez savtīgām interesēm. Maldi ir atkāpes no Īstenības. Maldi ir netīši meli.
• Maldi ir apziņas neskaidrības dēļ radušies patiesības izkropļojumi.
• Maldināšana ir tīši meli ar nolūku izmainīt citas apziņas darbību.
• Manierisms ir ietrenētas rokas darbība bez dvēseles un gara klātbūtnes.
• Manipulatīva ekonomika ir mērķtiecīgi deformēta ekonomika. Dabisko ekonomiku deformācija ir mērķtiecīga problēmu radīšana tajās, lai vēlāk, tās risinot, varētu pietiekami ilgu laiku gūt peļņu.
• Maņas ir Cilvēka īpašības (arī smalkās), kas lokalizējas maņu orgānos.
• Marija ir Garīgais princips, jūras, radošās Dzīvības simbols, viļņu simbols.
• Materiālajā vidē konkurence (nesaskaņotība) ekonomikā ir šīs ekonomikas cikla beigu pazīme.
• Materiālā maģija ir jebkura priekšmeta izgatavošana.
• Materiālās ir mainīgās un zūdošās vērtības, kurās katra kultūra un apziņa atrod savas prioritātes, kas ir subjektīvas un izriet no tās mērķu sistēmas, kādu sev izveidojusi kultūra un Apziņa – Savdabība.
• Materiālistiskā filosofija ir parādību izskaidrošana no matērijas ietekmes uz psihisko dabu pozīcijām – tā nodarbojas tikai ar radītā evolūcijas problēmām un ir radusies no Filosofijas pretmeta- sofistikas.
• Materiālists ir Cilvēks, kura vērtību sistēmu veido un rīcību nosaka utilitārās intereses vai baudas, kādas pieejamas pielietojot materiālajā pasaulē atrodamos līdzekļus.
• Matērija (aktīvā) ir matērija diferencētajā nelīdzsvarotajā stāvoklī pēc Gribas ietekmes, kura savā tieksmē saplūst ar visām diferencēm, meklē zaudēto pirmatnējo līdzsvaru, kas arī ir visu mijiedarbību pamatā. Ir sablīvēta enerģija, vibrācija vai realizēta informācija. Matērija ir Gara izpausmes forma. Matērija ir Gara galējās koncentrācijas stāvoklis. Matērija ir enerģijas iedarbības sekas– nosacījumu realizācija gribas vidē. Matērija ir koncentrēta gribas aspektu mijiedarbības izpausme. Matērija ir centrbēdzes un centrtieces principu polaritātes centrtieces pols. Matērija ir sievišķīgā principa izpausme. Matērija ir sievišķīgo un vīrišķīgo sākotņu aktīvo aspektu sintētiskais stāvoklis. Matērija ir eksistences polaritātes diferencētības pols.
• Mazvērtības sajūta ir egoisma sekas un pretenzija uz neatbilstošu vietu Hierarhijā. Augstprātības izpausme.
• Mājas ir fiziski norobežota dvēseliska un garīga telpa, kuru sargā Dabas likumi un Valsts likumdošanas akti.
• Mājas ir Kultūras Evolūcijas vide (telpa).
• Mājas ir mājošanas vidē pilntiesīga saimnieka veidota telpa, kuras robežas un iekšējās kvalitātes pilnībā nosaka šīs telpas radītājs un tālākais veidotājs.
• Mājoklis ir vieta ar ierobežotām iespējām.
• Māka ir profesionāls darbs ar jaunrades elementiem. Tiek izpausta konkrēta darba augstākā māka un formu pilnveidošana.
• Māksla ir situāciju kopums, kurā veidojas vai tiek no programmas (pieraksta) uztveramā formā transformēti jaunrades darbi ar paliekošu pozitīvu kultūrvēsturisku nozīmi. Māksla ir viena no augstākajām cilvēcības izpausmes formām. Māksla ir garu valoda. Māksla pats par sevi ir jaunrades process. Mākslā pozitīvie ideāli saskan ar ētikas pozitīvajiem ideāliem. Māksla ir visspēcīgākais pasaules pārveidošanas līdzeklis, te materiālā pasaule saskaras ar smalko pasauli. Māksla nes pozitīvus ideālus. Māksla ir evolūcijas izpildmehānisms sabiedrībā.
• Mākslinieks ir Cilvēks, kuram mākslas darba radīšana ir sirds nepieciešamība, gara darbības tieša izpausme, tam neatņemama dzīves sastāvdaļa.
• Māmiņa bērnam ir viss.
• Māņticība ir murgainas atmiņas par zināšanām.
• Medijs ir pasīvs starpnieks - svešas gribas kanāls un izpausmes vide. Ir cilvēks, kam uztvere ir pārsvarā pār vērošanu.
• Meistara Gods ir galvenais ekonomikas izaugsmes stimuls un garants.
• Meli ir apzināta savtīgos nolūkos izdarīta nepatiesas informācijas ievadīšana apziņā. Meli ir apzināta ar iepriekšēju nodomu izdarīta savtīgu apsvērumu diktēta Īstenības izkropļošana.
• Meli ir apziņas harmonijas un ilgtspējības graušana.
• Meli ir apziņas kvalitātes pazemināšana.
• Meli ir labklājības graušana.
• Meli ir tīši, ļaunprātīgi apziņas telpas izkropļojumi, kas izdarīti ar mērķi radīt maldus šīs apziņas telpā.
• Melīgums ir jebkura apziņas tīša novirze no līdzsvara, patiesā pretstats. Melīgums ir tieksme novirzīties no patiesības stāvokļa apziņā un šī stāvokļa projicēšana vidē.
• Melnā maģija ir maģisko spēju pielietojums ārpus evolūcijas virziena. Melnā maģija ir okultas zinātnes. Melnā maģija ir maģisko spēju pielietojums materiālo interešu un materiālajā pasaulē sasniedzamo mērķu sasniegšanai. Melnā maģija ir apziņas piesaistīšana materiālajai pasaulei.
• Mentalitāte ir problēmu risināšanas metode, veids, ar kādu Cilvēks risina problēmas. Cilvēka mentalitāte veidojas iepriekšējo pieredzes uzkrājumu mijiedarbībā ar vidi. Tautas mentalitāte ir tās attieksme pret pasauli.
• Metafizika ir mācība par Vienoto Realitāti. Metafizika pēta parādības, to kārtību, mijiedarbības, mainības, rašanās cēloņus, mehānismus un sekas.
• Mērķis ir paredzamais tieksmes rezultāts (apgūstamā vibrācija - apziņas stāvoklis). Mērķis ir tas, kas piemīt sabiedrībai (vai atsevišķam cilvēkam) un veido sadarbības normu sistēmu.
• Mērķtiecība ir augstākais taisnīgums. Ir apziņas struktūra, kas liek secīgi mainīt apziņas stāvokļus mērķa virzienā.
• Miers ir aktivitātes un sprieguma līdzsvarojums.
• Mijiedarbība ir situācija, kurā dažādas parādības savstarpēju ietekmju rezultātā apmainās elementiem. Mijiedarbība ir procesu sistēmas izpausme. Mijiedarbība veidojas saskarsmju rezultātā. Mijiedarbības ir kustību pavadones un sekas.
• Mikrokosmoss – iekšējais Cilvēks ir apziņas individualizēta telpa Augstākajās Pasaulēs.
• Mikrokosmossir Vienotās Realitātes apgabals, kas izpaužas kāda Cilvēka apziņas ietvertajā telpā. Vienotās Realitātes apgabals, ko pārvalda kāds Cilvēks, ir mikrokosmoss. Mikrokosmoss (Cilvēka iekšējā pasaule) ir individualizēta makrokosmosa daļa.
• Minerāli ir vienkāršākās ar apziņu apveltītās rupjās matērijas dzīvības formas.
• Mirāža ir atmosfēras apstākļu radīts, ārpus redzeslauka esošu priekšmetu redzējums.
• Mistērijas ir iesvētīšanas ceļš, kurā Cilvēks atdzimst Garīgi.
• Mistika ir saite starp ezotērisko un ekzotērisko. Mistika ir ezotēriskā un ekzotēriskā veidota telpa.
• Mistiķis ir Cilvēks, kuram patiesība ir daļēji atklāta. Mistiķis ir Cilvēks, kurš nolēmis izzināt Dabas noslēpumus, tuvinās ezotēriskajam.
• Mistiskā kristietība – Kristus mācības saturs, kas eksistē apslēptā veidā.
• Mistisks ir daļēji apslēpts. Maz izpētīts, maskēts.
• Mists (Cilvēks) daļēji iesvētītais, (priekšmets) plāns, puscaurspīdīgs pārklājs.
• Mitraisms – Saules Dieva pielūgšana – sintētiska mācība, kas sintezē dažādas reliģijas ap centrālo tēlu- spīdekli caur kuru mūsu Kosmosa ienāk Universalā un šeit realizēties spējīgā Dzīvība.
• Mīlestība ir apziņas stāvoklis harmonijā.
• Mīlestība ir harmonijas izpausme organismā. Mīlestība ir disciplīna. Mīlestība ir sevis organizētības līmeņa paaugstināšana. Mīlestība piemīt augstam saprātam. Mīlestība ir dzīves kvalitāte. Bez mīlestības nav dzīves. Mīlestība ir dzīves uzdevums. Mīlestība ir dzīves veids. Mīlestība ir dzīves ieguvums.
• Modernizācija (mūsdienu izpratnē) ir jauninājumu ieviešana nemainot sistēmas pamatideju. Modernizācija pēc būtības ir sekošana noteiktam modelim- modes diktātam (modernizācija ir moderna).
• Monoteisms ir daudzu Dievu hierarhijas atzīšana, kurā tiek atzīmēts hierarhijas konkrēto izpausmju vienotais cēlonis.
• Morāle ir apzinātie un pielietotie apziņas elementu saistības līdzekļi un kritēriji.
• Morāle ir cilvēku uzvedības norma. Morāle ir sabiedrības attieksmes pret notiekošo standartizētāja. Morāle ir kultūras darbības vide. Morāle ir prakse- nerakstītu likumu sistēma, kas regulē Cilvēku savstarpējās attiecības. Morāle ir katras vides normu sistēma. Morāle ir saskaņotības un skaistuma principu izpausme Cilvēcisko attiecību laukā.
• Multikulturālisms savā patiesajā nozīmē ir kultūru līdzāspastāvēšana tām Radītāja atvēlētajās teritorijās un tautās, tām dzīvojot šķirti savās komūnās un apmainoties augstākajām vērtībām Dabas Likumu noteiktā kārtībā tur, kur tautas ievēro to dzīvei un labklājībai dotos Radītāja likumus un to īstenošanai sniegto Varu.
• Multikulturālisms ir dažādu kultūru elementu patvaļīgs sajaukums kultūras dzīves telpā.
• Multikulturālisms ir kultūras zudums, tautas deģenerācijas pavadonis un labklājības zaudēšanas priekšvēstnesis.
• Multikulturālisms ir vecās varas graušana un citas varas iedibināšanas mehānisms. „Multikulturālisms” ir ierocis „kultūru karā”, ar kuru pseidokultūra iznīcina kādu kultūru, ievadot tajā savas pseidokultūras sastāvdaļas.
• Muļķība ir Gudrības trūkums. Muļķība ir nespēja mācīties.
• Murgi ir dabā eksistējošu parādību vai to elementu pretdabiskas kombinācijas.
• Murgi ir reālu, dabisku lietu nedabiskas kombinācijas. Murgi ir ilūzijas, kas ir ļoti tālu no realitātes.
• „Mūsdienu demokrātija” ir aiz demokrātijas vārda slēpta vergturu oligarhija, kura manipulē ar muļķībā iedzītu un paverdzinātu tautas masu.
• Mūzika ir domas vadītas harmonijas plūsma skaņās – muzikālās tēmas vēsture. Mūzika ir kādas dzīves vērtības atainojums skaņās.
• Mūzika ir harmonijas plūsma skaņās vai Augstāko Pasauļu Harmonijas atspoguļojuma galarezultāti mūsu pasaulē, kas ir izteikti skaņās.
• Mūzika ir harmonijas plūsma skaņās.
• Mūzika ir telpa un ietekmē visas telpas Vidē.
• Mūžīgs ir ierobežots izmaiņu daudzumā. Tas, kuram ir mūžs.
• Mūžs ir procesa ilgums no sākuma līdz beigām.
• Nacionālisms ir noteiktas kultūras vibrāciju kopuma izpausme tai atbilstošā apziņā.
• Naids ir apziņas stāvoklis galējā disharmonijā.
• Nākotne ir vēl nerealizēto gribas darbības nosacījumu eksistence. Nākotne ir iespējamā gribas darbības telpa. Nākotne ir gribas darbības seku iespējamā fiksācija procesos. Nākotne ir neizbēgamā iespējamība, bet tā nav stingri noteikta – tā izriet no seku eksistences un no tā, kādu Cilvēks veido šo nākotni.
• Nāve ir eksistences formas un vides nomaiņa.
• Neatkarība ir kolektīva spēja uzstādīt sev derīgos mērķus un realizēt tos, sekot labajam un pareizajam ceļā uz derīgo.
• Neatkarība ir pašcieņas izpausme savstarpēji cienošu Cilvēku vidē.
• Neatkarība nozīmē darīt kaut ko neatkarīgi no draudošajām sekām.
• Necilvēks ir graujošs, Cilvēka dzīves mērķim pretējs radījums, kurš iemājojis Cilvēka miesā.
• Neirolingvistiskā programmēšana ir apziņas sasaistīšanas, pakļaušanas un paverdzināšanas prakse, kurā upurim atņem apziņas skaidrību.
• Neizpaustais ir eksistence diferencētos nosacījumos pirms to saistības ar aktīvo radošo enerģiju. Neizpaustais ir noteiktas iespējamās eksistences fiksācija. Neizpaustais ir eksistence, kura vēl nav realizējusies.
• Nemiers ir - līdzsvara zudums – paaugstināta aktivitāte sprieguma trūkuma apstākļos. Nemiers ir haosa klātbūtne kustībā paaugstinātas aktivitātes vai sprieguma trūkuma apstākļos (ambiciozitāte vai reālas sadarbības trūkums).
• Nepamatota konkurence ir subjektīvu apsvērumu diktēta cīņas izraisīšana tur, kur dabiski tā nav iespējama. Nepamatota konkurence sistēmā ir tās locekļu konfrontācija graujošos aspektos.
• Nepilnība ir disharmonijas klātbūtne. Nepilnība ir stāvoklis evolūcijas telpā.
• Neprāts ir nesakārtota domāšana.
• Nerimstošas svārstības ir svārstības pastāvīgas ietekmes rezultātā.
• Nesavaldība ir izlaidība. Ir nespēja sakārtot apziņas aktivitātes. Paškontroles vai mērķa trūkums.
• Nesavtība ir mēraparāts jebkurai rīcībai. Nesavtība ir instruments apziņas iespēju paplašināšanai- jaunu enerģijas plūsmu ierosinātājs.
• Netiklība ir tikumības trūkums.
• Ne-vērtības ir kādas vērtības paātrinātas attīstības izraisītas disharmonijas sekas.
• Neviena cilvēciska īpašība nedrīkst būt par iemeslu tīšam pazemojumam.
• NLP ir maģisku manipulāciju tehnoloģija, kurā ar valodas formu palīdzību veic destruktīvu iejaukšanos personības apziņas attīstības dabiskajos procesos.
• No katra pēc viņa sirdsapziņas.
• Nodevējs ir savtīgs enerģētisko plūsmu pārtraucējs.
• Nodevība ir radošo enerģētisko plūsmu tīša pārtraukšana.
• Nonākšana zināšanas stāvoklī noteiktā attīstības līmenī ir saplūsme ar Īstenību, kas katram saprātam ir galīgs lielums un raksturo kā pašu šo saprātu, tā arī tam aptveramo Īstenības daļu. Nonākšana zināšanas stāvoklī ir Īstenības izpausmes kanāla atvēršana.
• Norma ir drošība.
• Norma ir sociālais pasūtījums (dabiski ieprogrammētais produktu un apmaiņu daudzums).
• Norma sabiedriskās attiecībās ir tās locekļu lielākajai daļai pieņemamais sabiedrības modelis, kurš nav pretrunā ar Dabas radošajām likumībām. Pagrimstošās sabiedrībās norma ir tas, pret ko sabiedrība necīnās.
• Noslēpums ir Zināšanas nepieejamā veidā.
• Notikumu cēlonis ir Gribas pielietojums saskaņā ar tieksmi uz izraudzīto mērķi.
• Objektivitāte ir izvairīšanās no apziņā iepriekš izveidotiem filtriem. Objektivitāte un subjektivitāte ir Cilvēka attieksme pret realitāti. Saplūstot ar Īstenību kādā tās punktā tiek iegūta šo punktu sintezējošās Vienotās Realitātes tā konusa objektīva uztvere, kuram par virsotni kalpo attiecīgais Īstenības punkts.
• Objektīva ir tā pasaule, kuras vibrācijas atbilst attiecīgās apziņas jutekļu vibrācijām. Absolūti objektīva pret Vienoto Realitāti var būt tikai pati Vienotā Realitāte.
• Objektīvā realitāte ir tas vienīgais veids, kādā var harmonizēties esošie Dabas Likumi. Objektīvā realitāte ir parādības neatkarīgi no to mijiedarbībām, kā arī to savstarpējās korelācijas neatkarīgi no informācijas nesēja pārvades spējām.
• Objektīvā tagadne ir pagātnes un nākotnes sintēze- patiess apziņas stāvoklis- atspoguļo apziņas piesaisti procesiem. Īstenības eksistences stāvoklis.
• Objektīvisms ir tieksme projicēt vidi sevī.
• Objektīvs ir viss, ko var reģistrēt divi vai vairāki subjekti neatkarīgi viens no otra, ja tie atrodas vienādos novērošanas apstākļos. Fenomena nenovērojamība var būt pazīme par novērošanas apstākļu vai novērotāju atšķirīgumu. Objektīvi var būt fenomeni (objekti) vai apziņas stāvokļi, kuros redz deformējumus, taču katram subjektam objektīvs ir cita subjekta radīts fenomens. Objektīvs katrai saprātīgai būtnei ir tas realitātes līmenis, kurā darbojas viņas jutekļi (jutekļu sistēma). Subjektīvas un objektīvas ir mūsu attieksmes.
• Objekts ir kaut kas ārpus apziņas, ārpus Cilvēka – tas eksistē neatkarīgi no subjekta. Objekts jebkurā gadījumā ir kāda subjekta vai gribas darbības sekas un subjekta gribas darbības virziens vērošanā.
• Obskurācija (burtiski) ir apēnošana. Obskurācija ir pamirums, Dzīvības aiziešana, nonākšana miega stāvoklī.
• Okultās zinātnes ir tās, kas degradē Cilvēku. Okultās zinātnes ir okultisma pielietojumi pasaulīgo mērķu sasniegšanai. Okultās zinātnes ir melnās maģijas formas.
• Okultisms (metafizika, agrāk gnostisms) ir mācība, kas vada Cilvēka Garīgo attīstību.
• Optimisms ir nepamatota enerģiju aprites nobīde atdeves ierosmes virzienā. Optimisms ir iekšējās ierosmes reālajai situācijai neadekvāta transformācija enerģijas darbības sintētisko un aktīvo aspektu virzienā. Optimisms ir kaitīgāks savas aktīvās enerģijas izdales stāvokļa indukcijas un neadekvātas realitātes veidošanas dēļ.
• Orgāni (arī smalkie orgāni) ir attiecīgo maņu un aktivitāšu iemiesojumi. (formas).
• Pagātne ir darbības seku fiksētais stāvoklis. Pagātne ir gribas darbības pēdas.
• Par novērotāju smalkākā matērijā esoša realitāte (realitāte augstāk organizētā sistēmā) ir subjektīva katram vērotājam.
• Paradīze ir esošo parādību harmonijas stāvoklis apziņā. Elle ir esošo parādību disharmonijas stāvoklis apziņā.
• Parādība ir savdabīga telpa.
• Pareizi vai nepareizi attiecībā pret mērķi – vērtējuma kategorijās, kuras ļauj spriest par rīcības atbilstību mērķim konkrētā situācijā.
• Partnerattiecības ir sadarbība savstarpējā izdevīguma iespējā.
• Pasaules Mātes kristāls – 12-stūru kristāls – dodekaedrons. Psihiskās enerģijas kristāls.
• Pasivitāte ir līdzsvara zudums – pazemināta aktivitāte attiecībā pret spriegumu. Ir situāciju maiņas pieņemšana. Klātbūtne situācijā to nemainot. Pasivitāte ir mainības pieņemšana. Pasivitāte ir attieksmju un reakciju neveidošana.
• Pašapliecināšanās ir lepnība.
• Pašapzinīgums ir sevis vietas un darbības izjūta attiecībā pret evolūcijas prasībām un virzieniem.
• Pašatdeve ir struktūras izpausme. Pašatdeve ir kādas parādības iekšējas (subjektīvas) ierosmes izraisīta enerģijas izdale telpā. Pašatdeve ir kādas parādības iekšējās enerģijas formas transformācija citā videi asimilējamā formā un izdalīšana vidē. Pašatdeve ir enerģiju apmaiņa starp dažādam eksistences kvalitātēm lejupejoša virzienā. Pašatdeve ir pieredzes ieguves procesa ierosinātāja. Pašatdeve un pieredzes uzkrāšana ir centrbēdzes un tieces principu līdzsvarojums enerģiju apritēs starp dažādām eksistences kvalitātēm. Pašatdeve ir altruisms.
• Pašcieņa ir apziņas stāvoklis, kas nepieļauj šis apziņas vibrāciju pazemināšanos.
• Paškontrole ir cilvēka iekšējā organizētība. Ir apziņas struktūra, kas veic vibrāciju atlasi pēc iepriekš izveidotas programmas.
• Pašvērtība (pašapziņa) ir savas vietas pareizības apziņa. Apziņas stāvoklis, kāds rodas apziņai ieņemot pareizu vietu hierarhijā. Apziņas spēja apzināties savu struktūru.
• Patiesa apziņa ir tā apziņa, kura spēj atpazīt un nošķirt patiesību no maldiem vai meliem.
• Patiesa apziņa ir tāda apziņa, kurā projicējas Īstenība.
• Patiesais ir objektīvs.
• Patiesas teorijas ir tās, kas uzrāda tieksmi tuvināties Īstenībai.
• Patiesība ir Īstenības atspoguļojums apziņā.
• Patiesība ir neizkropļota Īstenības projekcija apziņā vai kultūrā saskaņā ar šīs kultūras raksturu.
• Patiess apziņas stāvoklis ir tāds, kurš saskan ar Īstenību. Apziņas stāvoklis, kurā atspoguļojas Īstenība, ir patiess. Apziņas stāvoklis, kurā iespējama Īstenības projicēšanās, ir patiess apziņas stāvoklis.
• Pazemināta pašvērtība izpaužas kā greizsirdība vai skaudība.
• Pazīme ir konstants, galīgs (ierobežojošs) lielums ar nemainīgu vērtību.
• Pedagoģija ir Filosofijas sadaļu – Ētikas un Estētikas praktiskais pielietojums audzināšanā.
• Personība ir Cilvēka mirstīgo principu vienota struktūra. Personība ir starpnieks, caur kuru individualitāte darbojas formu pasaulē. Personība ir Saprāta spēja saistīties ar zemāku kvalitāšu apgabalu Vienotajā Realitātē. Personība ir Saprāta spēja saistīties ar Vienotās Realitātes zemāku kvalitāšu apgabalu izpausme. Kur nav Saprāta, tur nav personības.
• Personība ir sintētiska parādība, kurā savienojas Cilvēka iemiesojumam deleģētā daļa, ar vecāku personību kvalitātēm un substancēm, kurai piemīt vides un laika noteikts vēsturiskums.
• Pesimisms ir nepamatota enerģiju aprites līdzsvara nobīde atdeves kavēšanas virzienā. Pesimisms ir reālajai situācijai neadekvāta iekšējās ierosmes transformācija destruktīvo un pasīvo enerģijas darbības aspektu virzienā.
• Pesimisms un optimisms ir novirzes no reālajai situācijai atbilstošās novērtējumos un prognozēs.
• Pieaugošas svārstības ir lauka reakcija uz pieaugošu ietekmi.
• Pienākums ir Brīvība.
• Pienākums ir Brīvības realizācija.
• Pienākums ir Brīvības telpa.
• Pienākums ir darbības virziens.
• Pienākums ir likumīgās darbības iespēja.
• Pienākums ir tieksme uz Absolūto Brīvību.
• Pienākums pret sevi ir atbildības sajūta Radītāja priekšā par Tā dāvāto iespēju kļūt par viņa gribas realizatoru.
• Pienākums pret vidi ir (pienākums) maksimāli efektīvi izmantot vides dotās iespējas sevis attīstīšanā.
• Pienākums rodas atbildības sajūtas rezultātā par iegūto brīvību izmantot pieejamos realizācijas līdzekļus.
• Pierādījums ir tas, kas apmierina meklētāju viņa priekšstatos un zināšanās.
• Pieredzes uzkrāšana ir enerģiju apmaiņa starp dažādām eksistences kvalitātēm augšupejošā virzienā.
• Pilnveidošanās ir evolūcijas atspoguļojums materiālo formu pasaulē.
• Pilsonis ir likumpieprasošais, radošais, paklausīgais un aizsardzībā esošais Valsti veidojošais savas sabiedrības biedrs.
• Pilsoniska sabiedrība ir tipiska deltas situācija sabiedrības dzīvē, kas veidojas aiz deltas punktiem un liecina par šīs sabiedrības dzīves izbeigšanos destruktīvas agresijas rezultātā. Pilsoniska sabiedrība ir tāda sabiedrība, kuras dzīvi nosaka savstarpēji pilsoņu grupu ķīviņi par iespējām realizēt savas grupas intereses. Pilsoniska sabiedrība ir tā sabiedrība, kuras darbība noris saskaņā ar tās pilsoņu izpratni par lietu kārtību. Pilsoniska sabiedrība ir pseidosabiedrība, kurā traucēta augstāko Cilvēcisko un pārvaldes principu darbība. Visām pilsoniskajām sabiedrībām raksturīga partiju dzīve.
• Pilsonība ir piederība pie sabiedrību - Valsti veidojošo iedzīvotāju kopas.
• Pirmmatērija (pasīvā) ir matērija savā nediferencētajā absolūti līdzsvarotajā un inertajā stāvoklī pirms saskarsmes ar Gribu un tās vibrācijām. Ir laikā bezgalīgi eksistējoša nediferenciēta matērija. Pirmmatērija ir tik maz diferenciēta, ka tajā nav iespējama evolūcija.
• Pirmtēlu jeb nūmenu pasaule (II Debesis) ir eksistence ideju līmenī. Dabas Likumu korelācijas bez izpausmes formās.
• Plānošana apziņas telpā ir apziņas skaidrības veidošana vai melu ienešana.
• Plānošana ir Cilvēka dzīves vides (apstākļu) veidošana.
• Plānošana ir Varas ienešana un pārstāvēšana.
• Poēzija (dzeja) ir mūzika vārdos vai vārdos ietērpta mūzika – emocionāli impulsi, ritmi, to izmaiņas un raksturi harmoniskā savienojumā, kas pakļauti kādai vadošai domai un kalpo tās izpausmei.
• Polemika ir Dialoga pretstats.
• Polemikas izraisīšana ir līdzsvara graušana un nelīdzsvarotības pazīme.
• Politeisms ir vienotas daudzu Dievu hierarhijas atzīšana, kurā tiek atzīmētas vienotības reālās izpausmes situācijās.
• Politiķis ir cilvēks, kurš, spējot Turēt Vīziju, pārzinot plānu, spēj sintezēt Garīgā Attīstības Ceļa, tiesiskās un ekonomiskās intereses tur, kur ir radušās disharmonijas starp šīm interesēm vai to realizātoriem sabiedrībā, starp sabiedrības sociālajiem slāņiem, sabiedrību un vidi, Radītāju, ja tai draud vīzijas zudums.
• Postoša atkarība ir pretdabiska nekontrolējama dominante apziņā.
• Potenciālais ir eksistence pirms diferenciācijas. Potenciālais ir eksistence savās iespējās.
• Potenciālā enerģija ir vēl nerealizētie nosacījumi – iespējas. Potenciālā enerģija ir Kosmosa eksistences potenciālais stāvoklis.
• Prasme ir mehānisks darbs, kurā tiek izgatavota standartprodukcija ar nolūku sagādāt iztikas līdzekļus. Tā ir amatniecība, profesionālisms.
• Prātojumi ir intelektuālas spēles, intelekta mēģinājumi lineārajā loģikā izteikt lauka loģikā eksistējošas parādības bez apzinātām sakarībām ar lauka loģikā eksistējošo parādību cēloņiem- tas, ko mūsdienās mēģina uzdot par filosofijām, bet nav tādi pēc satura un mērķa.
• Prāts ir abstrakto domu sintezētājs tēlos.
• Prāts ir sakārtota domāšana.
• Pretdabiskais ir brīvības zuduma pazīme.
• Prioritāte ir diktators.
• Process ir fenomenu mijiedarbība un mainība. Process ir mijiedarbību un mainību novērojumu telpa. Process ir formu pasaules mijiedarbība un mainība, kurā var konstatēt noteiktu virzību. Process ir vielu vai enerģijas pārmaiņa laikā vai telpā. Fenomenu pasaulē process ir matērijas vai enerģijas kvantitatīva vai kvalitatīva izmaiņa. Process ir nepārtraukta izmaiņa. Process ir sintēzes laiks.
• Profesija ir noteikta dzīves joma, kurā tiek pielietots darbs.
• Profesionālisms mākslā ir tikai dzīvesveids, kur eksistences līdzekļi tiek iegūti, pārdodot mākslas vai pseidomākslas priekšmetus.
• Progresīva ir agresija, kura izsauc pieaugošas izmaiņas.
• Progress ir agresijas daudzuma kāpināšana mijiedarbībās vai kustība, kuru nodrošina šis kāpinājums.
• Prometejiskais skats ir prognožu veidošana, dzīve procesā. Saprāta darbība.
• Prostitūcija ir attiecību perversa forma, kurā agresors – prostitūta – izmantojot iepriekš radītu sabiedrības morāles normu kritumu un atkarību no savas darbības, saviem upuriem, šīs atkarības kombinācijā ar pērkamu savas darbības surogāta piedāvājumu, vairojot šo pašu atkarību, atņem kā materiālos, tā dvēseles spēkus.
• Proza ir izkaltusi un telpu zaudējusi dzeja – mūzikas partitūra bez tembra – notis bez instrumenta.
• Psihe ir prāta darbības vide.
• Psihiskā evolūcija ir psihisko principu celšana augstākā vibrāciju līmenī.
• Psihiskā maģija ir darbošanās psihisko aktivitāšu laukā.
• Psihisms ir zemākās – dzīvnieciskās dvēseles spēju, maņu un spēku izkopšana, attīstīšana un pielietošana – melnās maģijas sastāvdaļa.
• Psiholoģija ir Filosofijas nozare - mācība par domu darbības sekām dvēselē.
• Pulkstenis ir mehānisms, kas nodrošina cilvēkus interesējošo procesu savstarpēju saskaņošanu. Pulkstenis ir relatīvi konstants attālums izmaiņās attiecībā pret kuru iespējams pētīt citu izmaiņu attālumus.
• Radīšana ir altruisma sekas. Radīšana ir sintētisko procesu ierosināšana.
• Radītais ir realizēta potence. Katra realizācija atbilst savai potencei.
• Radītājs ir apzinīga Saprātīga būtne radošā procesā kā tā iniciators, virzītājs un atbildības nesējs.
• Radoša kopība ir Dievišķo Saskarsmju veids.
• Radošais impulss ir Dieva valoda mūsos.
• Radošais process ir gara eksistences pierādījums.
• Radošas izmaiņas ir jaunu videi harmonisku kvalitāšu vai vērtību ienešana.
• Radošs ir neapzinīgs spēks vai Saprāts, kad tas izpaužas radoša procesā. Radoši ir visi Vienoto Realitāti strukturējošo spēku sintētiskās iedarbības aspekti samērojamībās (atbilstošās kvalitātēs un kvantitātēs) ar fenomenu. Fenomenu apvienošanās sistēmās- struktūrās- ir radošs process. Materiālās pasaules radošie procesi ir smalkās pasaules radošo procesu tiešs atspoguļojums.
• Rakstnieki ir tie cilvēki, kuri prot vērot notiekošo un ar vārdu palīdzību citiem likt uztvert novēroto (zemākajā izpausmē vārda maģija).
• Raksturs ir relatīvi nemainīgs telpas vai parādības pazīmju kopums.
• Reakcija ir pretdarbība agresijai. Aktivitātes impulsa virziena maiņa. Reakcija ir apziņas struktūras tieksme atgriezties līdzsvara stāvoklī pēc ietekmes saņemšanas. Reakcija ir apziņas inerces pretdarbība ietekmei.
• Realitāte ir divu no viena cēloņa izrietošu pretdarbīgu spēku veidota vide – telpa.
• Realitāte ir pretdarbīgu Dabas Likumu veidota līdzsvarota sistēma.
• Realizācijas iespēja ir mijiedarbību iespēja.
• Realizācijas līdzekļi ir pamats atbildībai par brīvības izmantošanu noteiktu pienākumu izpildē.
• Realizācijas līdzekļi katram pieejami saskaņā ar viņa pienākumiem un prasmi samērot brīvību un tās radīto atbildību.
• Reālās vajadzības ir tās, kuru apmierinājums nes Evolucionāru izaugsmi.
• Regress ir progresīvai pretēja parādība. Regress ir procesa virzības apsīkums.
• Reklāmas ir ietekmes.
• Reliģija ir apziņas paplašināšanas process. Reliģija ir noteiktas dzīves vides, informācijas (Mācības) un mentalitātes sintēze procesā. Reliģija ir Garīgās mācības izpausme, kas saskaņoti ar saprāta organizācijas pieaugumu atklāj Cilvēkam arvien jaunas zināšanas par pasauli un metodes, kā, patstāvīgi un radoši strādājot ar sevi, paplašinot apziņu un atbrīvojoties no materialitātes rupjajām vibrācijām, aizvien palielināt saprāta spēku. Reliģijas savā starpā nekad nekaro. Savstarpēji strīdīgas ir ideoloģijas. Reliģija ir ezotērisko zināšanu ekzotēriskā forma. Reliģijas mērķis ir veidot radošu personību. Reliģija izpaužas praksē. Reliģija ir līdzsvarotais punkts (saite) starp Garīgo un materiālo. Reliģija ir hierarhijas vadonības laicīgā izpausme – rituāli un nepieciešamo darbības formulu kopums tautai uztveramā veidā. Reliģija ir Garīgās Zināšanas, kuras Cilvēks pielieto praksē. Katra reliģija ir domāta noteikta Skolotāja sekotājiem – to nozīmē teiciens: suņiem maizi nedod.
• Reliģija ir kādai tautai un tās teritoriālajam dzīves veidam atbilstošas no Filosofiskajām zināšanām izrietošas Mācības un vēsturisko apstākļu sintēze.
• Reliģiozie murgi ir noteikta veida ideoloģijas ieviešana Cilvēka apziņā ar mērķi izmainīt Cilvēka dzīvi.
• Renesanse ir daļējs – izkropļots Cilvēcisko Vērtību prioritātes atjaunojums tur, kur tās, naidīgu ideoloģiju nomāktas, ir zaudējušas savu vietu vērtību radīšanā un parādību novērtēšanā.
• Revolūcija ir nevadāma stihiska ārdošu enerģiju darbība, kas noārda evolūcijas aizsprostu. Tieksmes aktivizēšanās evolucionāro prasību rezultātā. Evolūcijas aiztures radīto apstākļu un apkārtējo kosmisko evolucionējošo procesu konkurences sekas. Revolūcija ir kādas struktūras sabrukums tās nespējas piedalīties līdzsvarotās enerģiju apmaiņās ar vidi rezultātā. Revolūcija ir tādas citas attīstības potences izpausmes sekas, kad tās realizāciju ievada iepriekšējās attīstības ceļa pilnīga sagrāve. Revolūcija burtiskā nozīmē ir atgriešanās pie potencēm.
• Rimstošas svārstības ir lauka reakcijas inerce pēc ietekmes izbeigšanās un enerģijas izkliede telpā.
• Ritms ir ietekmju impulsu un paužu kārtības raksturs.
• Robeža ir Pazīmju izmaiņas vieta.
• Robeža parādās lēmuma pieņemšanas brīdī. Robeža ir diferenciācijas konstatācijas vieta.
• Rotaļa ir dzīves gatavība modelēšanas līmenī.
• Sabiedrība ir cilvēka spēju izpausmes nodrošinājums.
• Sabiedrība ir Cilvēka spēju izpausmes nodrošinājums.
• Sabiedrība ir tādi ekonomiskajās attiecībās saistīti pašapzinīgi un izvēlē brīvi cilvēki, kuri izmanto savstarpēji saistītu individuālo kapitālu ekonomisko iespēju paplašināšanai un tās galarezultātu kopīgai izmantošanai vai nesavtīgai izmantotāju loka paplašināšanai, ja to prasa šo jauno izmantotāju ekonomiskā situācija tās uzlabošanai.
• Sabiedrība ir vienots, ar dažādu rīcībspēju apveltītu cilvēku grupu saskaņojošs veselums.
• Sabiedrības korupcija ir šīs sabiedrības deģenerācija.
• Sabiedrības labklājība ir savstarpējo spēju un interešu saskaņošanas – Goda – rezultāts un Savstarpējās Cieņas Avots un garants.
• Sabiedrības labklājība ir savstarpējo spēju un interešu saskaņošanas – Goda – rezultāts.
• Sabiedrības zemākiem slāņiem nepieciešama mērķtiecīga vadība, augšējiem – atbildība sabiedrības un sirdsapziņas priekšā, vadoties no sabiedrības attīstības interesēm.
• Sadarbība ir Cilvēcisko Vērtību darbības telpa.
• Saderība ir kvalitatīva atbilstība.
• Saimnieks ir aktīvs, apstākļus izmantojošs un veidojošs cilvēks.
• Sajūtas ir aktīvas apziņas spēja konstatēt savas struktūras elementu vibrāciju raksturlielumu maiņas. Sajūtas ir apziņas spēja konstatēt savu struktūru vibrāciju raksturlielumu novirzes no līdzsvara vai attiecībā pret citam struktūrām apziņā. Sajūtas ir ietekmju radītās izmaiņas apziņā. Sajūtas ir aktīvas apziņas struktūru savstarpējās mijiedarbības. Sajūtas ir aktivitātes astrālajā pasaulē un darbojas kā materiālā ķermeņa aktivitātes nodrošinātājas. Sajūtas ir apziņas reakcijas. Sajūtas ir zemākās jūtas. Sajūtas ir mainīgie veidojumi astrālajā ķermenī. Sajūtas ir tiešas astrālā ķermeņa reakcijas uz apkārtējo vidi. Sajūtas rada auras vibrācijas. Sajūtas ir apziņas reakciju īslaicīgi veidojumi astrālās matērijas laukā, kas darbojas šīs apziņas telpā vai induktīvi atbilstoši viļņu izplatības rezonanses principiem izplatās līdzīgās apziņās. Emocijas (angliski) ir sajūtas. Sajūtas ir Gribas darbības kanāli zemās kvalitātēs ar īslaicīgiem (nepastāvīgiem) raksturlielumiem. Sajūtas ir īslaicīgas jūtu diferenciācijas (aspekti) vidē, kurā tās nevar izpausties pilnībā.
• Sakārtota struktūra ir tāda struktūra, kurā atspoguļojas Dabas Likumu sistēma.
• Sakārtotība ir sistēmā, ja tā atbilst tādai kārtībai, kādā atrodas Dabas Likumu sistēma. Sakārtotība ir statiskuma un saglabāšanās principa nesēja.
• Samērojamība ir kvantitatīva atbilstība.
• Sapratne ir struktūras spēja asimilēt ietekmes.
• Saprāta attīstības visaugstākais sasniegums un attīstības beigas ir visas Īstenības saplūsme ar Saprātu un Saprāta individuālās apziņas likvidācija.
• Saprāta attīstīšana ir Īstenības apguve – saplūsme ar to Zināšanā un izpaužas kā tieksme kļūt par Īstenības daļu.
• Saprāta kvalitāte ir īpašība, kura raksturo tā spēju uzkrāt pieredzi.
• Saprāta spēja ir lielums, kurš raksturo vides spēju disciplinēties.
• Saprātīgs ir jebkurš subjekts attiecībā pret objektu, kurš vērtē informāciju, apstrādā to un iegūst pieredzi.
• Saprāts ir jūtu un prāta sintēze. Saprāts ir Dzīvības izpausme. Saprāts ir pieredzes nesējs. Saprāts ir prieka nesējs. Saprāta eksistences jēga ir pieredzes uzkrāšanā. Saprāts ir organisms. Saprāts ir Dzīvība. Saprāts ir vide. Viss ir saprāts. Saprāta klātbūtnes pazīme ir skaistuma izjūta un radīšana. Saprāts ir altruisma avots. Cilvēka Saprāts un pieredze ir individualizēts vienotā lauka apgabals.
• Sargeņģelis ir karmas daļa, kas raugās, lai realizētos Cilvēka karma. Sargeņģelis ir Cilvēka iepriekš izveidotas domformas savā darbībā. Cilvēkā augstākais Saprāts ir Cilvēka sargeņģelis. Sargeņģelis ir Cilvēka gribas ietekmes apkārtējā vidē. Sargeņģelis ir vīziju un Īstenības nesakritības vai ilūziju izpausme.
• Sargeņģeļi ir vecāki katram savam bērnam, bet Vīram tā ir viņa Sieva. Eņģeļi ir Dieva Gribas vēstneši.
• Saskaņa ir divu parādību stāvoklis savstarpējā atbilstībā.
• Savdabība ir kultūras telpas pazīme un tās raksturs.
• Savdabība ir pazīmju kopums, kurš ļauj šo parādību atšķirt no citām un iezīmē atšķirību – robežu un telpu.
• Savdabība ir Vienojošā vērtība.
• Savdabība, Dzimtenes mīlestība, Cieņa un Pienākums ir nezūdošo vērtību mainīgā daļa.
• Savdabības tīrība ir Dvēseles tīrība.
• Savietojamība ir telpiska atbilstība.
• Sātanisms ir Garīgo Vērtību sistēmas elementu pielietojums tai pretējā secībā.
• Seksualitāte plašākā nozīmē ir dzimuma loma dabiskās kārtības uzturēšanā – cilvēka ģimenisko, plašāko sociālo, ekonomisko, politisko un citu darbību jomā – tai skaitā mākslā un reliģiskajā dzīvē, audzināšanā, psihiskās un fiziskās veselības nodrošināšanā un uzturēšanā.
• Seksualitāte šaurākā nozīmē – dzimumfunkcija – ir Radošo spēku pielietojums savas Dzīvības bioloģiskās formas turpināšanai un fiziskā ķermeņa pilnveidošanās nodrošināšanai sugai un dzimumam raksturīgā, dabas likumu noteiktā veidā.
• Sekta ir daļa (filosofijas novirziens, filosofijas vai reliģijas daļa).
• Sfēru mūzika ir Kosmiskā harmonija.
• Sfēru Mūzika ir Augstāko Pasauļu Harmonija.
• Sfēru mūzikas uztvere ir Kosmiskās harmonijas izpausme Cilvēka apziņā. Brīva saplūsme ar augstāko sfēru harmoniju.
• Sieviete ir Jauno Estētisko Vērtību uztvērēja.
• Sieviete ir jauno noformēto vērtību izplatītāja, lietotāja un Vides veidotāja.
• Sieviete ir Vīrieša audzinātāja.
• „Sieviešu balsstiesības” ir provokācija ģimenes šķelšanai.
• Siltums ir enerģijas plūsmas pieplūdes radīta parādība. Siltums ir neapzinīgs radošs spēks Kosmosā.
• Simbols ir izziņai neierobežots starpnieks pētāmajai parādībai un apziņai. Simbols ir norāde apziņas koncentrācijas virzienam. Simboli ir materiālās pasaules formās izteiktas Garīgās realitātes. Simbols ir starpnieks apziņai un Īstenībai. Simbols ir norāde uz iespējamo apziņas paplašināšanās virzienu.
• Sintēze ir fenomenu apvienošanās sistēmā. Sintēze ir centrtieces spēka izpausme saskanīgu fenomenu vidē. Sintēze ir ceļš kā no vienkāršākiem izejmateriāliem rodas augstākas organizētības pakāpes struktūra.
• Sirds ir Cilvēka Valdnieks un Radītāja Pavalstnieks.
• Sirdsapziņa ir Saprāta balss, kura nonāk līdz personības apziņai.
• Sirdsdomas ir tie impulsi, kas vada karmas veidošanos un realizēšanos.
• Skaistuma izjūta ir parādību atlase pēc to saderības.
• Skaistuma spēja ir spēja izdarīt parādību izlasi pēc to izsmalcinātības niansēm.
• Skaistums ir attiecības saderīgu parādību vidē. Skaistums ir harmonijas izpausme fenomenu pasaulē.
• Skaistums ir Mīlestības un Maiguma sintēze.
• Skaistums ir Patiesība – Īstenības projekcija formā vai norisē – kā tai piemītoša kvalitāte.
• Skaistums ir Radītāja klātbūtne caur Viņa radītu spēju mūsos šo klātbūtni uztvert.
• Skaistums ir struktūras pārbaude. Skaistums ir harmonisko stāvokļu un parādību atlases spēja. Skaistums ir harmonijas niansētības izjūta. Skaistums ir harmonijas objektīvā izpausme darbībā un formu vidē. Skaistums ir kvalitātes kritērijs. Skaistums ir Īstenības izpausme. Skaistums ir patiesības pārbaudes kritērijs.
• Skatiens ir Gribas vērsums.
• Sliktais ir tas, no kā Cilvēks cenšas atbrīvoties vai nepareizi pielietots labais.
• Slikts ir tas, no ka Cilvēks cenšas attālināties. Labi un slikti ir tikai Cilvēka vērtējuma kategorijas.
• Slimība ir līdzsvara zudums.
• Slinkums ir enerģiju aprites kavēšana aktivitātes un pasivitātes līdzsvaru nobīdot pasivitātes virzienā un pieredzes uzkrāšanas bremzēšana.
• Smalkā Pasaule ir tā vienotās realitātes daļa, kas atrodas ārpus elementāļu veidotās formu pasaules.
• Socializācijas spēja ir elementa spēja atrast dažādu elementu vidē tos elementus, kuru prioritātes saskan ar viņa prioritātēm, kuru mērķu sistēmas noderīgas viņa prioritātes sasniegšanai, vai nepieciešamības gadījumā, starp atbilstošajiem elementiem atrast, formulēt kopīgo prioritāti un izvērst mērķu sistēmu, kuru var realizēt plāna ietvaros, atbilstoši objektīvajai realitātei ierobežojot subjektīvās realitātes aspektus.
• Sociālisms ir tāda sabiedriska iekārta, kurā ekonomika kalpo sociālo attiecību attīstībai sabiedrībā – tās politika ir vērsta uz sociālo attiecību pilnveidošanu.
• Sociālisms ir tāda sabiedriska iekārta, kurā par sabiedrības attīstības pamatu kalpo sociālās attiecības sabiedrības iekšienē, tas ir - sociālais – kultūras kapitāls.
• Sociopsiholoģija ir zinātne par saišu veidošanos struktūrās un to darbības mehānismiem.
• Sociopsiholoģija ir zinātnes virziens, kurš apskata dažādu Universālās Dzīvības parādību savstarpējo saistību.
• Soters ir pestītājs, mesija, glābējs, atbrīvotājs, Saules dēls, Saules Gudrības nesējs, Saules ziedojums- nevainīgas sevis daļas sūtījums- zemāk attīstītās Dzīvības pacelšanai un attīrīšanai. Soters ir goda nosaukums, kādu piešķīra filosofiem antīkajā pasaulē.
• Spējas ir vajadzību noteicējas.
• Spēks ir enerģijas ietekme uz matēriju. Spēks ir gribas izpausme. Spēks ir kustības ierosinātājs.
• Spriešanas spējas ir saņemto ietekmju pārveide faktos un šo faktu grupēšana atbilstoši apkārtesošo struktūru diktātam.
• Statiskais līdzsvars ir izmaiņu cēloņu un seku līdzsvars procesā. Ir nemainīgas norises vai stāvoklis procesā.
• Strāva ir elektrisko parādību sekas matērijā.
• Strīda uzturēšana ir netaisnības atbalstīšana un vairošana.
• Strīds ir karš.
• Strīds ir pretinieka domas noliegums – domas opozīcija, kas iznīcina izpratni.
• Struktūra ir kādu fenomenu sakārtojums.
• Subjektivitāte ir ienākošo impulsu pakļaušana iepriekš izstrādātu specifiski izlases kārtībā strādājošu programmu darbībai. Subjektivitāte ir tādu paliekošu uztveres struktūru eksistence apziņā, kuras pēc iepriekš izstrādātiem noteikumiem veic pienākošo impulsu vai to daļu pilnīgu vai daļēju deformāciju.
• Subjektīva ir tā pasaule, kuras vibrāciju līmenis neatbilst apziņas jutekļu vibrācijām. Subjektīvs katrai saprātīgai būtnei ir tai augstāk organizēts esības līmenis. Sava plastiskuma dēļ subjektīva ir smalkā pasaule. Subjektīva ir tā vide, kurā nedarbojas būtnes jutekļu sistēma. Vienotā Realitāte savā izpausmē ir absolūti subjektīva.
• Subjektīvais ir objektīvā atspoguļojums apziņā.
• Subjektīvā realitāte ir apziņas noteiktas Cilvēka darbības sekas. Subjektīvā realitāte ir apziņas iekšējās reakcijas uz informāciju – faktiem – kas nonākušas tās rīcībā. Ir apziņas veidotais priekšstats par vidi, kurā tā darbojas.
• Subjektīvā tagadne ir nobīde laikā starp cēloni un sekām, tā ir sašaurinātas apziņas ilūzija. Tā eksistē tikai par tik, cik eksistē apziņa un atspoguļo apziņas piesaisti objektiem. Tagadne ir gribas darbības vieta vai iepriekšējās gribas darbības sekas. Tagadne ir nākotnes iespēju un pagātnes seku sintēzes vieta. Tagadne ir sintētisks stāvoklis, kurā sintezējas nākotnes iespējas, kuras izaug no pagātnē radītajiem stāvokļiem. Moments, kurā novērotāja apziņa fiksē kādas enerģijas parādīšanos procesā. Tagadne ir nosacījumu sistēmu realizācijas process, kurš tiek fiksēts apziņā. Tagadne ir gribas darbības un to seku fiksācija mūsu apziņā.
• Subjektīvisms ir apziņas tieksme projicēt sevi vidē.
• Subjekts ir noteikta apziņa – kolektīva vai konkrēta Cilvēka apziņa.
• Surogātsabiedrība – “klans” ir ekonomiskajās attiecībās saistīti pašapzinīgi un “klana” interešu noteiktās atkarībās esoši tā locekļi, kuri izmanto savstarpēji saistītu individuālo kapitālu ekonomisko iespēju paplašināšanai un tās galarezultātu baudīšanai iespējami šaurā lokā un “klana” varas izplatīšanai pār citiem “klaniem” vai sabiedrībām ar mērķi izmantot to kapitālus vai ekonomikas savās interesēs.
• Svārstība (vibrācija) ir enerģijas izraisītas kustības izpausme laukā, kur lauka raksturlielumi svārstās attiecībā pret kādu līdzsvara punktu raksturlielumos.
• Svārstību frekvence ir svārstību skaits attiecībā pret citām nerimstošām svārstībām.
• Sveķi ir koncentrēta gaisma – koka psihiskā enerģija.
• Svētki ir savienošanās (harmonijas nodibināšana) ar konkrēto Realitāti (Dabas) tai atbilstošā Kosmiskā brīdī, harmonijas nodibināšana starp Kosmosu un Cilvēka struktūrām.
• Šambala ir Baltās Brālības (Garīgās kopienas) centrs- mītnes vieta.
• Tagadne ir esošo iespējamību realizācijas fiksācija apziņā, kas ir gribas darbības fiksācija. Tagadne ir apziņas eksistences sekas. Tagadne ir apstākļi kādi izveidojušies realizējoties iespēju nosacījumiem.
• TAS ir Īstenība.
• Tauta – tā ir objektīvu faktoru noteikta apziņa personību kopumā un tai atbilstoša valoda.
• Tauta ir saskanīgu Apziņu, Spēju un Interešu Komūna, kas centrējas ap sev raksturīgu kultūras tipu, un šī kultūras tipa Tīrība (Gods) ir tautas labklājības nodrošinājums un Varas Lieluma Zīme.
• Tauta ir saskanīgu Apziņu, Spēju un Interešu Komūna, kas centrējas ap sev raksturīgu kultūras tipu un šī kultūras tipa Tīrība (Gods) ir tautas labklājības nodrošinājums un Varas Lieluma Zīme.
• Telpa ir iluzora parādība, kas rodas subjekta apziņā ideju formēšanās rezultātā. Telpa ir robežas eksistences sekas. Telpa neeksistē bez Cilvēka apziņas. Telpa ir informācijas daļa. Telpa ir dažādu blīvumu starpība. Redzamā telpa ir informācijas telpas dalīšanas sekas. Telpa ir polaritāšu centrtieces aspektu radīta mainības vide. Telpa ir statiskuma un mainīguma sintēzes lauks. Telpa ir apziņas darbības vieta. Telpa ir laiks.
• Telpa ir konstatētais izmaiņu vai atšķirību daudzums pētāmajā vai pētniekam apkārt esošajā Vidē.
• Telpa ir Mūzika.
• Telpa ir vides elements.
• Telpas atoms ir vissīkākā telpas daļiņa, tā ir nezūdoša.
• Telpas dimensija ir brīvība pēc kādas izvēles realizācijas.
• Telpas plānošana ir Attīstības Ceļa nodrošināšana un uzturēšana.
• Telpas plānošana ir telpas kompozīcija izmantojot muzikālos principus.
• Templis ir arhitektūras objekts, kurā Garīgi dzimst Cilvēks. Simbolisks Cilvēka atveidojums. Noteiktu Kosmosa radošo principu simbolu kopums.
• Temps ir procesa norises ātrums.
• Teorijas ir brīvi paņemtu faktu izlase, realitātes izskaidrošanas mēģinājumi . Teorijas ir īslaicīgas.
• Teosofija ir domāšanas veids, kas Cilvēku saista ar Šambalu.
• Terafimi ir priekšmeti, kuri kalpo par smalko enerģētisko lauku vai matēriju nesējiem.
• Tetovējumi un pīrsingi ir savas apzinātās nepilnvērtības demonstrācija, vājuma pazīme, kas liek izmantot piederības – verdzības zīmes sevis identifikācijai ar kādu grupu.
• Teurģija ir garu un dievu izsaukšana un sadarbība ar tiem – pieder pie maģijas.
• Tēlainā domāšana ir domāšana lauka loģikā. Tēlainā domāšana ir tēlu mijiedarbības atklāšana. Tēlaina domāšana ir prāta darbība parādību kopsakarību laukā.
• Ticība ir apziņas stāvoklis. Ticība ir savas gribas nodošana citas gribas vadībai nezināmā laukā.
• Tiesības Cilvēkam parādās kā pienākumu realizācijas līdzekļi. Cilvēka tiesības izriet no viņa pienākumiem.
• Tiesības eksistē tikai kā pienākumu realizācijas līdzekļi.
• Tiesību un brīvību ierobežošana nav sods, bet sabiedrības locekļu savstarpēja aizsardzība pret neatbilstību saskarsmi.
• Tikumība Garīgā izpratnē ir Dabiskās Kārtības katram dzimumam uzlikto normu ievērošana.
• Tikumība psihiskā izpratnē ir ģimenes veidošana un kopdzīves nepieļaušana izvēles iespēju klātbūtnē.
• Tolerance ir imunitātes izstrādes sākums. Tolerance ir apziņas spēja uztvert ietekmes.
• Transgresija ir agresijas pārnese no viena objekta uz otru. Transgresija ir viedokļa maiņa.
• Trīssejainā dieviete – Trimurtija- Īstenība, kas izpaužas trīs dažādos veidos, ezotēriski arī laiks– nākotne, tagadne un pagātne.
• Troksnis ir harmonijas trūkums. Akustiskais troksnis ir makrostruktūru disonanšu izpausme.
• Tumsa ir haoss. Ezotēriski tumsa ir viss nenoformētais - potenciālās iespējas, no kurām iznirst Gaisma. Tumsa (ekzotēriski) ir neapgarotās matērijas haotiska turbulentā kustība. Tumsa ir nenoformēts Saprāts. Tumsa ir Gaismas izplatības telpa. Filosofiski tumsa ir haoss un neradītās pasaules simbols. Tumsa ir potenciālās neizpaustās iespējas. Tumsa ir nesakārtotība.
• Tumšās hierarhijas nodarbojas ar Cilvēka apziņas sašaurināšanu.
• Upuris ir tas, kuru pakļauj svešas gribas ietekmei pret viņa gribu.
• Uzticība ir savas gribas nodošana citas gribas vadībai zināmā laukā.
• Uztveramā realitāte ir informācija – fakti – apziņas uztveres un informācijas nesēja mijiedarbības sekas, kur informācijas nesējs piegādā informāciju nevis par pašām parādībām, bet šo parādību mijiedarbībām vai ar informācijas nesēju.
• Uztvere ir apzinātās maņas un maņu orgāni. Uztvere ir lauka spēja mainīt savus raksturlielumus saskaņā ar ietekmēm. Uztvere ir apziņas spēja ietekmes rezultātā mainīt savu vibrāciju raksturlielumus.
• Vakuums ir telpa ar nelielu rupjās matērijas blīvumu. Vakuums ir telpa, kurā pārsvarā ir smalkās matērijas formas. Vakuums ir centrtieces spēku darbības matērijā radīts galējais stāvoklis apkārtējā vidē. Vakuums ir centrbēdzes spēku darbības vieta.
• Valoda ir apziņas stāvoklis un tā kvalitāšu izpausme, kurš izriet no tās tautas Identitātēm, kas šajā valodā runā.
• Valoda ir apziņas stāvokļa izpausme un Identitāte.
• Valoda ir informācijas un ietekmju apmaiņas forma starp organismiem un pati šī apmaiņa. Valoda ir Gribas cirkulācija vidē.
• Valodas skaņas – vārdi ir domu vibrāciju fonētiskais analogs citā materiālā vidē – gaisā.
• Valsts ir Cilvēku kopums, kuri ir apvienojušies kopīgu mērķu sasniegšanas vārdā, jo tos vieno vienādi Ideāli un līdzīga izpratne par to sasniegšanas paņēmieniem.
• Valsts ir katras tautas kolektīvās dzīves tiešā izpausme.
• Valsts ir sabiedrisks tautas dzīves veids un sevis realizēšanas līdzeklis – eksistences forma.
• Valsts ir tautas eksistenci nodrošinoša, tās iekšējo dzīvi organizējoša savstarpējo attiecību sistēma.
• Valsts kapitāls ir struktūras elementu kapitālu sociālisms.
• Vara ir Gribas darbības regulācijas spēju izpausme un citas gribas plūsmas regulācija.
• Vara ir Gribas realizētā daļa.
• Vara ir spējas realizēt Augstāk Stāvošu Gribu, vai savas patvaļas izpausme.
• Vara ir tas, kā likumiem pakļaujas šo varu atzīstošais.
• Vara ir vēsturiskās attīstības telpas uzturēšana.
• Varmācība ir situācija, kurā Cilvēks pielieto savu varu.
• Varmāka ir Cilvēks, kurš māk pielietot savu varu.
• Varonīga rīcība ir galēji altruistiska rīcība ekstremālā situācijā.
• Varoņdarbs ir evolūcijas paātrinājums, jaunas harmonijas pakāpes radīšana. Varoņdarbs ir gribas darbība ievedot dzīvē jaunas potences realizāciju.
• Varu saskaņošanas spēja ir Kultūra.
• Vājš gribasspēks ir izkliedēta griba.
• Vārds ir vibrācija, kas ierosina procesus, kuri var kavēt vai veicināt nodomāto.
• Veidošana ir procesu korekcija.
• Vērošana ir aktīva izziņa, bagātināšanās, tā ir aktivitāte. Vērošana ir visaugstākā aktivitātes forma – vistiešākā gara darbība. Personībai vērošana ir uztvere. Vērošana ir gribas vēršana konkrētā virzienā.
• Vērtība ir parādība, kuras klātbūtne vai ienešana vidē – telpā paaugstina vides – telpas harmonijas pakāpi – ilgtspējību.
• Vērtība ir tas, kas ar savu klātbūtni papildina un paaugstina citu parādību kvalitātes.
• Vērtības ir izvēles iespēju parametri, kādus mēs konstatējam, raugoties no savas telpas citu dimensiju telpās.
• Vērtību samērošana ir to savstarpējo attiecību noskaidrošana sadarbībā.
• Vēsture ir apziņai pieejamo un faktos noformēto sabiedrisko procesu plūsmas dabas likumu noteikts iekšējais saturs.
• Vēsture ir apziņai pieejamo un faktos noformēto sabiedrisko procesu plūsmas Dabas Likumu noteikts iekšējais saturs.
• Vēsture ir kādas Kultūras Evolūcijas atspoguļojums tās veidotās sabiedrības dzīves procesā, kuru apziņa uztver kā notikumus – faktus, to virknes vai izmaiņas.
• Vēsture ir notikumu iekšējā būtība.
• Vide ir aktivitātes izpausmju Telpa.
• Vide ir organismam apkārt esošo procesu sistēma. Vide ir Dzīvība. Vide ir pieredze.
• Vide ir pētniekam vai pētāmajam objektam apkārt esošais.
• Vides struktūra ir diferencētas vides telpu mijiedarbība.
• Vides struktūras ilgtspējība ir dinamisks līdzsvars starp imunitāti un atvērtību vides harmoniskuma vērtību pieauguma virzienā.
• Vides struktūras maiņa (izmaiņu ienešana) ir iepriekšējās vides (struktūras) likvidācija un jaunas radīšana.
• Vides uzdevums ir maksimāli nodrošināt organismu ar iespēju tam realizēt savu dzīves uzdevumu.
• Vielas atoms ir dažādu spēku korelācijas vieta. Jebkura elementa atoms ir Dzīvības izpausmes centrs.
• Vienotā realitāte ir no viena cēloņa izrietošu realitāšu Sintētiskā telpa – Vide.
• Vienotā Realitāte ir visu iespējamo realitāšu korelāciju (mijiedarbību) sintēze.
• Vienprātības trūkums ir mirušas tautas līķauts, bet patmīlība – kapakmens, uz kura iegravēti tās netikumi, kas pašas acīm izliekas par izcilībām.
• Visām būtnēm ir viņu uzdevumiem atbilstošas tiesības un atbildība.
• Viss ir Telpa.
• Viss īstenotais ir Kultūra savās īstenošanās pakāpēs.
• Visuma izpēte (Īstenības stāvokļa apguve) ir pētošās apziņas sevis izziņa (Izzini sevi!).
• Visums ir mūsu galaktika.
• Vīrietis ir jaunās – Sievietes veidotās vides lietotājs – apguvējs un Cilvēcisko vērtību klātbūtnē, jaunu Sievietes sniegto estētisko vērtību pārņēmējs.
• Vīrietis ir Jauno Vērtību formētājs.
• Vīrietis ir Sievietes stiprinātājs.
• Vīrišķīgā un sievišķīgā sākotne ir Visuma eksistences cēloņa pirmā diferenciācija aktīvajā un pasīvajā polaritātē.
• Vīrišķīgie un sievišķīgie principi ir koncentrācijas un diferenciācijas principu polaritāšu sistēma.
• Vīzijas ir iespējamie realitātes stāvokļi.
• Ziedojuma lielums ir devība, kas apgriezti proporcionāla materiālajām iespējām.
• Ziedojums ir devības augstākā izpausme. Ziedojums ir tādas attiecības starp saprātu un apziņu, kur tās patreizējās reakcijas tiek slāpētas un pakļautas saprāta aktivitātēm, redzot ieguvumu nākotnē lielākā sistēmā. Ziedojums ir līdzsvara izjaukšana personībā, nobīdot to sievišķās sākotnes virzienā.
• Ziedošana - Cilvēks altruisma vadīts atsakās no savā rīcībā esošā.
• Zināšana un redzēšana ir apziņas stāvokļi. Zināšana ir dzīvesprieks. Zināšana ir visu parādību būtības sapratne, intuitīva uztvere - saplūsme ar realitāti. Zināšana ir apziņas spēja uztvert Īstenību.
• Zināšanas ir faktos pārveidotu ietekmju kopsakarību sapratne.
• Zināšanas ir Gara maize. Zināšanas ir apzinātas un izprastas novērojumu sakarības. Īstās zināšanas ir iepriekšējo paaudžu uzvedības pieredze, kritēriji. Zināšanas ir novērojumu prioritātes un vērtējumu kritēriji. Zināšanas ir Vienotās Realitātes mainīgo stāvokļu sakarību bezgalīgo cēloņu un to diferencēto seku saistības fiksācija struktūrā.
• Zināšanas ir saprastas faktu sakarības.
• Zināšanu iegūšana ir novērojumu uzkrāšana un to savstarpējo sakarību izpratnes veidošana.
• Zinātne ir process- zināšanu iegūšana par neizzināto un Vienotās Realitātes izzinātās daļas paplašināšana. Zinātne ir zināmā lauka paplašināšana uz nezināmā lauka rēķina. Zinātne ir cilvēces apziņas telpas paplašināšana. Zinātne ir dzīves un darbības veids, kādu dzīvojot, nedaudzi dod iespēju izdzīvot visai tautai.
• Zinātnes instrumenti ir tikai Cilvēka jutekļu uzlabotāji, tādēļ zinātne attieksmē pret Realitāti ir subjektīva, jo pēta tikai tas realitātes, uz kurām tiecas Cilvēka jutekļi.
• Zinātnieks ir tas, kurš veic pētījumus par spīti visiem šķēršļiem, bet zinātniskais darbinieks ir tas, kurš strādā finansējuma ietvaros vai cerībā uz tā izpelnīšanos.
• Žēlsirdība ir apziņas stāvoklis, kurā svešām ciešanām tiek piešķirta negatīva nozīme.

Sociopsiholoģijas asociācija

Valdes priekšsēdētājs

Pauls Stelps

Mob. 29203261

E_pasts: philos@inbox.lv

www.philos.lv