Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             



Temats: Par vīziju

No: Sociopsiholoģijas asociācija   2006. gada 26. aprīlis 14:47:13


Tas pats mazliet konkrētāt

Teokrātija
Monarhija
Aristokrātija



Demokrātija ¹    Vaļība= liberālisms


Valsts iekārta = kārtība
Kultūra = kārtība
Kultūra = kalpošana
Tautas demokrātija = tautas vara =
savstarpēja kārtu kalpošana
Ģimene = kultūra
Ģimene = Valsts
Ģimene = kārtība
Ģimene = Demokrātija
Pilsētu, lauku, reģionu nozaru, iedzīvotāju
savstarpēja kalpošana
kaimiņattiecībās =
savstarpēja palīdzība =
Vienotība =
sadarbība.
Vaļība = dzīvesveids
Vaļība = pseidodemokrātija
Vaļība = pašapmierināšanās
(katrs rūpējas par savu labklājību
- ekonomisku
- intelektuālu
- emocionālu
- seksuālu)
Partiju demokrātija = partiju vara =
tautas atdalīšana no varas =
sašķeltība = (atsvešinātība)
pašapmierinātība =
patmīlība =
sevis mīlēšana =
neapmierinātība =
depresija =
nemiers =
agresivitāte =
agresijas vairošana =
savstarpēji iznīcinošas
partnerattiecības = konkurence
(ekonomikā, zinātnē, seksā, kopdzīves
partnerattiecībās - "ģimenē")
atsvešinātība = (paaudzēs,
ģimenēs, sociālās grupās un nozarēs) =
šķiru cīņa = liberālisms = vaļība =
savstarpēja izmantošana un apkarošana =
visu cīņa pret visiem
Partnerattiecībās = savstarpēja izmantošana



No: Klabatis   2006. gada 2. maijā 7:55:44

Vīzija ir lieliska. Bet - kam tā domāta? Pēc normālsadalījuma (Gausa) likuma aptuveni 68% no visiem iedzīvotājiem ir vidusmērs (tiem Vīzijas teksts ir par grūtu un viņi to neuztver), 16% izteikti kalpo Gaismai (tie noteikti Vīziju uztver pilnībā un spētu to realizēt), 16% izteikti kalpo Tumsai (tie Vīziju noliedz, jo tā viņiem traucē). Rakstos ir atrodama informācija: 80% no Zemes iedzīvotājiem nemaz nav cilvēki (no tiem Zeme atbrīvosies); 18% ir cilvēki, starp tiem 2% ir dievcilvēki ( Zeme esot domāta cilvēkiem) - tātad arī normālsadalījums, bet šībrīža vidusmērs nav cilvēki. Ja kaut kas dzīvē realizējas, tad to ir pieņēmusi lielākā daļa no vidusmēra. Ja Vīzija domāta šī brīža vidusmēram, tad to būtu jāuzraksta tā, ka viņi to uztver (tad varētu cerēt uz drīzu kaut kādu tās realizāciju). Ja Vīzija domāta tikai 18% no šībrīža Zemes iedzīvotājiem, tad tās realizācija varēs notikt tikai tad, kad tie, kas nav cilvēki, uz Zemes būs palikuši mazākumā (kā izriet no informācijas rakstos, tad viņu skaits samazinās pakāpeniski, faktiski viņi pašiznīcinās). Ja cenzūra šo manu jautājumu noliks malā, tad nospriedīšu, ka domāju galīgi aplam, bet atbilde varētu būt interesanta un pamācoša.


No: Sociopsiholoģijas asociācija   2006. gada 2. maijā 17:50:02

Lai Klabatis pārlasa aicinājumu uzmanīgi! Vīzijas redz tie, kas tās Redz. Vīzijas ir vajadzīgas tiem, kas tās grib Redzēt. Vīzijas saprot tie, kam tās domātas. Visam sava vieta. Katram jādara tas, kam viņš ir dzimis un kas viņam labāk padodas. Vai Klabatis nāk ar savu vīziju vai parunāšanos par to? Runāsim brīvā brīdī, rokas pūtinādami, kā labāk tālāk darīt to, ko darām.



Temats: Darbs

No: Andra Rūpnieka Kandava   2006. gada 29. aprīlis 14:26:07

Izlasīju \"Sarkanā Zīda kodeksu\" .Reizēm pārdomāju par darbu ,kas šodien jādara ,lai vienkārši izdzīvotu .Lai nopelnītu iztiku un vēl šo to ,bieži vien ir jādara darbs ,kas nodara kaitējumu videi ,vai arī tā vai citādi ir pretrunā ar to ,kā tam visam būtu jānotiek sabiedrībā ,kura būtu balstīta uz Harmonijas principiem .Jāmaina domāšana .Tie ,kuri domā Harmoniski ,diemžēl šodien atrodas tālu no pasaulīgās varas svirām .


No: Silvija Z.   2006. gada 1. maijs 20:05:49

Es domāju, kam gan tādam sevišķam ir jānotiek, lai mēs būtu spiesti mainīt savu attieksmi pret darbu. Tiesa gan, jau no bērna kājas mums ir iedvests, ka vienīgais iztikas, pārticības vai bagātības avots ir uzņēmējdarbība vai algots darbs. Mēs no jaunības dienām līdz vecumam esam ieslēgti sistēmā, ko sauc par darba tirgu un, nedod Dievs, no tā izkrist! Tad ir beigas- dzīvoklis pazaudēts, naudas nav, pazūd gan draugi, gan paziņas. Bet, kas ir pats interesantākais, visa šī sistēma- ražot, ražot un vēlreiz ražot- ir radījusi tikai milzīgus atkritumu kalnus, kuri nu jau mums pašiem smeļas mutē. Vai Jūs esat ievērojuši, cik īslaicīgas šodien ir tādas patēriņa lietas kā mēbeles, dārga sadzīves tehnika? Tak jau laikam tāpēc, lai vienmēr būtu ko ražot, ražot un ražot. Kur pēc tam visu to likt- nav ne jausmas, gan varbūt vēlāk kāds izdomās! Es zinu, ka daudzi cilvēki, kas vēl atceras, kā tas bija- kad cēla dzimtas mājas, gādāja mēbeles, darināja tekstīlijas vairākām paaudzēm-klusībā ilgojas pēc šīs stabilitātes, mierīga un, galvenais, lietderīga darba. Ir arī daudzi jauni cilvēki, kurus vienkārši kaitina šis haoss un nevajadzīgais stress. Jautājums ir- kā šo sistēmu apturēt, bet varbūt apiet? Mēģināt pašiem organizēt kaut ko līdzīgu kooperatīviem, bet tad nu gan uz pilnīgiem \"pašfinansēšanās \'pamatiem, jo nekādu atbalstu no sistēmas nav ko gaidīt.


No: Spīdola   2006. gada 2. maijs 19:39:26

Es domāju, ka, ja cilvēks ļoti vēlas dzīvot pēc iekšējiem principiem Debesis (Dievs, sauciet kā gribiet) nevilšus panākas pretī. Man tik bieži nācies dzirdēt: \"Kāpēc tu neej tur? Tur tu nopelnītu vairāk.\" Ne jau \"vairāk\" ir jēga. Man būtiski tas, lai man darbas man sagādā prieku, lai varu dzīvot ar tīru sirdsapziņu, no tādas naudas, kaut arī pēc skaiata mazāk, ir daudz vairāk labuma. Sākot vergot naudai, tas ritenis: darbs, vairāk naudas, vairāk izdevumu, tikai aug augumā un tikai tad, kad tu sevi, sev tuvos (cilvēku) noliec pirmajā vietā, viss nostājas savā vietā. Tik daudz ir runāts par ticību Dievam, par iekšējo mieru, un vajag tikai reizi pamēģināt, lai saprastu, ka darbojas. Pēc personīgās pieredzes zinu, ka dzīvojot pēc saviem principiem un ar iekšēju mieru \"pārliecību un ticību, ka sekošana saviem principiem ir vislabākais\" cilvēks saņem tieši tik, cik viņam vajadzīgs. Jo lielāka nauda, jo lielāki izdevumi: piemēram cilvēks saņem milzīgu prēmiju, nopēr mašīnu, bet tai atkal vajag naudu - benzīnam, apkopei, tehniskajai apskatei, utt. Un tā ar visu. Tur, kur ir liela nauda, vienmēr ir lielas cīņas par to, un paskatoties no malas, nevilšus rodas jautājum: \"Vai man to vajag?\"



Temats: Kas notiek?

No: Ilze Amatnieks   2006. gada 4. maijs 19:05:25

Ja apkopo – no putna lidojuma – var redzēt un dzirdēt, ka Latvijā ir četras problēmas, vienas valodas padziļināta apmācība un viens interešu centrs ap kuru visa dzīve grozās – Amerika, angļu valoda (par štatu taisās vai?), kūlas dedzināšana pavasarī, atstarotāji gājējiem rudenī. Latviešus satrauc – tas ko viņi ēd, bet padziļināti interesē atkritumu vākšana un šķirošana. Ja salīdzina ar citu zemju ainu, tad te ir dīvaina un laimīga vieta. Kāpēc visi nebrauc uz šejieni dzīvot? Problēmas meklē vai? Izskatās kā Ērkšķrozītes aizmigusī pils vai tukšais Saulcerītes zārks ap kuru vientuļi kraukļi skumji savus tekstiņus ķērkā.

Var redzēt, ka te nodarbojas ar apkarojamo problēmu radīšanu – dzēš ugunsgrēku ar benzīnu! Sludina dīkdienību un baudkāri, tai pat laikā aicinot uz to seku likvidēšanu, bet aktualizē apziņā pašu apkarojamo parādību – to reklamē un iegalvo – padara interesantu!

Audzināts Cilvēks zina ko drīkst un ko nē, ko darīt, kad gribas darīt, lai nebūtu jādara blēņas bezdarbībā. Turpretī Latvijā saka – to dari, to nedari –esi slinks, bet nerīkojies kā sliņķis, šajā gadījumā dari to, bet šitajā nedari atkal to! Tā jau ir instinktu un iemaņu veidošana lopiņiem – dresūra!

 Kas viņiem – darīt nav ko vai, ka gādā sev galvassāpes un rūpes – kas tos miljonus un nākamos izdresēt varēs?!

Interesanti, ka par uztura kvalitāti bērnudārzos un uztura kvalitāti valstī atbild pārtikas un veterinārais dienests.

Karaspēka ievešana svešā valstī un šaušana uz tās mierīgajiem iedzīvotājiem tagad tiek saukta – miera process. Sabiedrības pamatu  jaukšana un tracināšana – integrācija. „Daļēja atteikšanās” no neatkarības – par neatkarības sargāšanas nepieciešamības spiestu pasākumu (Iestāšanās „Europā”).

Katra ministija atsevišķi rūpējas par savas jomas panīkumu valstī, slaucot caur šo ministriju ietekmi tautsaimniecību, pretnostatot to citām – partiju aprūpētām – jomu ministrijām un saimniecības nozarēm, bet visas kopā – par ārvalstu investoru un ārvalstu darba devēju interesēm, radot naudas ieklīdeņiem patīkamu darbības vidi un labi sagatavotus strādniekus – aizbraucējus.

„Cilvēks centrā” – centra izpratnē ir eksportprece, par ko liecina izglītības (mūžizglītības) sistēma, ministriju intereses, valsts ietekmē esošie informācijas dienesti un kanāli kā arī grāmatu plaukti grāmatnīcās.

Man mēģina iestāstīt, ka es esmu veca un dumja, ka no dzīves vairs nekā nesaprotu, ka tagad viss ir savādāk, citādāk un labāk (visi ar ko es runāju saka – nē taču!) un ar katru dienu paliek labāk un nu tik nākotnē būs gaišā un ilgi gaidītā lielā  iespēja (komunisms vai?!). To pavēršot tas monstrs, kurā vēderā esam ielīduši, bet es tā manu, ka to lielo Euro-lopiņu moka lielas galvassāpes un vēdergraizes, tāpēc gribētu kautko uzzināt par  „avārijas izeju” – atriešanos tajā pasaulītē, kur Zilas debesis augšā un zaļa zālīte apkārt, ko par sliktu vai labu, bet Dzimteni sauc.

Un tāpēc mani nodarbina lūk kas:

-                      Vai  pieprasījums atspoguļo lietu patieso vērtību un to nozīmi – nepieciešamību cilvēka dzīvē?

-                      Vai to var izzināt, apmierinot pieprasījumu, un vai izziņas rezultāts pieprasītājam paver ceļu jaunām iespējām, vai pasargā to no paša radīto kļūdu sekām?

-                      Vai manipulators tirgū var ietekmēt pieprasījumu un pēc tam paša radīto situāciju pasniegt kā pieprasītāja vēlmi un tās izpildi, bet sevi kā labdari?

-                      Vai bērna izlutināšana – izdabāšana viņa vēlmēm ir labdarība un saprātīga rīcība?

-                      Kāpēc tirgoņi domā, ka ir pareizi tirgot preci par cenu, kura nav saistīta ar preces vērtību bet ar tās pieprasījumu?

-                      Vai valsts „budžeta onkuļi un tantes” nesaprot, ka liekā peļņa un tās uzkrājumi – arī peļņa no „biržas bailēm” ir valsts saimnieciskās dzīves vājināšana un „uztaisītā nauda” nav īsta – tā ir destruktīva proporcionāli attālumam no produkta pamatizcelsmes zemes (Nauda nav produkts un dobīte citas naudas augšanai). Viņiem dzīvot apnicis vai?

-                      Vai regulatora izzušana var atjaunot lietu sākotnējo kārtību bez „veidojošo spēku” klātbūtnes?

-                      Vai inteliģencei un elitei (saprotot, ka šeit tā nav tas, ko par Aristokrātiju sauc) ir savi pienākumi un vai tie Tai ir jāpilda?

-                      Vai inteliģence ir tirgus izmantotāja vai ierobežotāja, un vai inteliģences pienākums ir veidot iedzīvotāju dzīves izpratni – Audzināt Cilvēku (pretstatā tagad piekoptajai „patērētāju dresūrai”) – uzturot lietu kārtību, kāda tai ir zināma, un vai inteliģences pienākums ir pasargāt sabiedrību no tās nezināšanas radītām neatgriezeniskām kļudām un sekām?

-                      Vai ir iespējama tāda „nekļūdīga sabiedrība” – bez vadītāja un vai vajag katrai sabiedrībai atsevišķi izbradāt visas slīkšņas un izgulēt grāvjus?

-                      Vai ir tādas sabiedrības iekšējās vai attīstības īpatnības, kuras nosaka neizbēgamu kļūdu saskarsmē ar ar kādu parādību un vai to, sargājot šo īpatnību, no šīs kļūdas un saskarsmes ir jāpasargā?

-                      Vai inteliģencei ir tiesības iestāties par kalponi pie „politiķiem” vai tirgoņiem un apkalpot viņu intereses – prostituēties prostituēto interesēs – tālākpārdoties?

-                      Vai ir vērtība – Cilvēces kultūra un pieredze?

-                      Ko ar šo pieredzi darīt Europā?

-                      Kādēļ man vajag to, kas man neder, bet kas grib mani pārtaisīt pēc sava mēra un lieluma?

-                      Vai inteliģencei ir tiesības distancēties, ja „sabiedrība” niķīga bērna nepaklausībā tiecas rotaļāties ar uguni pārkaltušā mežā?

-                      Vai šīs rotaļas mežā ir dzīves likumsakarība vai neaudzinātības un distancēšanās sekas?

-                      Vai atbildība par sadegušām dzīvībām un mājām jāuzkrauj bērnam vai jāuzņemas tam, kura pienākums ir bērna audzināšana?




Temats: Par NAP

No: Ātrā Zina (Ilze Amatnieks)   2006. gada 14. aprīlis 10:16:00

Tur "Nezinīši" Saules pilsētu plāno -
kloķus rausta, pogas spaida
un debesu mannu gaida,
kas pāri malām birst
Ja uzmin kastīšu skaitu,
vai pilsoņus pūlīšos dala -
kā mācījis vecais anglis,
vai naudas pasaules Smits.
Ja pareizi svītriņas savelk,
ja pareizi pogu spiež -
nāk ziņa no Briseles aša -
Tev rēķinā iebirst kaut kas...
Un Saules pilsētu plāno,
un pogas spaida,
un kloķus rausta,
un zvaniņš noskan ikreiz,
kad bļodiņā cepumiņš iekrīt,
kad refleksi siekalas rij.

No: Ātrā Zina (Ilze Amatnieks) – A.Dēlam   2006. gada 5. maijs 11:12:14

Ha! Vai tad kāds nezina, kas ir NAPs un kāpēc tas ir tāds?! NAPs nav rakstīts Latvijas attīstībai un domājot par to , bet EUROpas naudas saņemšanai un par to domājot. Tās ir „platās kabatas”. Sanāca politiķi – uztaisīja pasūtījumu, atrada tos, kas viņiem uzraksta vajadzīgo – „uzšuva kabatas” un tagad stāsta, ka tas ir NAPs Latvijai. NAPs nav plāns. NAPs ir paplāte, uz kuras EUROpa liek savu naudu (prostitūtas gulta), bet ļautiņi spriež – kāpēc NAPs ir tāds, vai šitāds. Kā paplāte NAPs ir labs un strādā labi. Nevajag no tā prasīt to, kam tas NAU RADĪTS! Politiķiem Cilvēks ir vissvešākais, neskaidrākais un tumšākais (stiepjamākais) jēdziens – kabata. Tāpēc arī „Cilvēks Centrā” un „likšot Cilvēkresursā”.

Temats: Kristieši

No: Felicita Briņķe   2006. gada 11. maijā 21:41:05

Mīļie kristieši!

Nekas jau nav mainījies no Jēzus laikiem, sludinātāji tāpat kā farizeji un rakstu mācītāji ir liekuļi, vienu sludina, bet citu atmet. (Mat 5:19, 20 22:29, 23:13, 15; Luka 11:52; Jāņa 9:39). Mēs zinām, ka Dievs ir Mīlestības un Patiesības gars. Gaisma cilvēkiem. Visuma saprāta gaisma, kura ar savu enerģiju izstaro dzīvību (Jāņa 1:4, 6:33, 4:24, Kori. 12:6,7; Ebr.11:3). Stāv rakstīts: „Jūs esat Dievi.” (Jāņa 10:34). Bet mums no Dieva bērniem jāizaug par pieaugušiem. Dievs mums uzdāvājis brīvību celsmei, lai mēs paši mācītos domāt (Kori.10:23). Ja mēs bērnu turētu gultiņā līdz tas pieaug, lai tikai ar viņu kas nenotiktu, tad šis bērns paliktu neattīstīts. Kuru vecāku mīlestība ir lietderīgāka priekš bērna attīstības – vai to, kuri bērnu lutina, vai to, kuru bērns saņem sodu par nepaklausību (Zāl.23:13,14; 6:23). Šodienas ačgārnajā pasaulē daudz runā par bērnu tiesībām, bet nerunā par bērnu pienākumiem. Vislielāko ļaunumu nodarot pašam bērnam. Dieva radītie Visuma likumi darbojas attīstībai, dzīvībai, bet, ja mēs domājam un darbojamies destruktīvi, tad Visuma likumi darbojas pret mums. Tāpēc tie, kas Dieva likumus neizprot, saka: „Kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu.”

Tā kā domai piemīt enerģija, viss ir atkarīgs no tā, cik mūsu dvēseles kalpo egoismam vai ir altruistiskas. Cik daudz spējam ziedoties kopējam labumam – mīlestībai (Zāl.3:27), tik izplatījumā ieplūst pozitīvā enerģija. Jo rūpes par citiem ir mīlestība (Rom. 13:8), bet būt vienaldzīgiem pret netaisnību: bērniem un sirmgalvjiem, bezpajumtniekiem, pret nabadzībā pamestajiem, tirgošanos ar narkotikām un bezvēsts pazudušo, nogalināto orgāniem, (jo Latvija esot orgānu tirgotāju lielvalsts), izvirtības (Rom.1) un varmācības popularizēšanu, negausīgu dabas postīšanu, nozīmē būt remdeniem (Atkl. 3:16). Mēs varam būt izpalīdzīgi kādam cilvēkam, bet mēs varam daudziem palīdzēt, iestājoties konsekventi par godīgumu valstī. (Mat. 20:25,26). Ko mēs esam darījuši vai nedarījuši citiem, to mēs esam darījuši Dievam un arī sev. Jo kalpojot Dievam, mēs kalpojam sev. (Mat. 25:40-46; 16:25-27; 10:39). Jo ne Dieva piesaucēji un likuma lasītāji ir taisni, bet likuma darītāji (Rom. 2:13; Jēkl. 1:22). Jo kas sīksti sēj, tas sīksti pļauj... Kas ir egoists un rūpējās tikai par savu „ligzdiņu” tas var arī zaudēt savu mūžīgo dzīvību (Mat.24:12,13 Kor. 10:24). Ne visi ir vienādi gatavi kalpot, bet darīt ko labu taisnības vārdā var ikviens pēc spējām un iespējām (Mat 13:8, Kor. 9:6,7,8). Spilgts piemērs bija 1991.gads barikādes, stāšanās pretim ļaunumam gara spēkā. Bet latvieši nepastāvēja patiesībā līdz galam, bet noticēja viltus praviešiem, kuri pielūdz elkus: mantu, naudu un ļāva viņiem šo Valsti sašķelt (Luka 11:17) un atņēma mūsu godu (Zāl. 5:9,10). Stāv rakstīts: „Ja Jūs atzīsiet patiesību, tad patiesība Jūs darīs brīvus”(Jāņa 8:32). Kas zina, kas ir labs, bet to nedara, tam tas ir par sliktu (Jēk. 4:17 kor 9:6,7,8; Luka 12:47-57). Vai Debesu Tēvs varētu vēlēties, lai mēs iestātos par patiesību? Tīru dabu, tikumību, mīlestību un žēlsirdību valstī. Lai pēc iespējas vairākus glābtu. Visus gadu tūkstošus aizstāvēt savu tautu ir bijusi goda lieta (Zāl. 5:10), jo svešinieki vienmēr atnes melus, ļaunumu, nemieru, varmācību. Tātad Dieva likumu zaimošanu. Varmācība nokauj garu. Bet stāv rakstīts „Nebīsties no tiem, kas miesu nokauj, bet no tiem, kas nokauj garu.” Šobrīd mūsu tautai ar meliem un ar viltu tiek nokauts gars (Luka 12:4,5). Ne jau bez iemesla Dievs katrai tautai devis robežas (Ap. 17:26,27). Līdz laikam, kamēr tauta pastāvēs patiesībā.

Ja Senajā Romā tautai – plebejiem netika ļauts veidot valsts politiku, bet šīs privilēģijas bija dižciltīgajiem – patriciešiem, tad tagad mums nav attaisnojuma, ka pieļaujam tumsai izplesties, sabojāt nākamās paaudzes. Jo būtībā mēs varam brīvi, bez asins izliešanas, bruņoties ar Dieva ieročiem – vārda un gara spēkā (Efej 6:11,12 Jes 1:17). Mums Dieva bērniem vajadzētu visiem spēkiem censties valstī aizstāvēt tikumību un taisnību, ja neesam pārāk sevi mīloši un kūtri vai arī no vienpusējām mācībām apmuļķoti, no šodienas farizejiem un rakstu mācītājiem, kuri nereti ir bijuši čekas aģenti. Jo ne miera nesējs ir tas, kurš piekāpjas netaisnībai, bet tas, kurš aptur netaisnību. Jo netaisnība vairo nemieru (Mat 5:6-11 Efej 6:14,15 Ron 1:18). Šodienas pasaulē visas vērtības ir sagrozītas ar kājām gaisā. Grēks tam, kurš labo sauc par sliktu, bet slikto par labu (Jesj 5:20,23) un savā netaisnībā apslāpē patiesību, ko roku rokā ar valdībām piekopj baznīctēvi. Bez šaubām, kā agrāk, tā tagad ir mācītāji, kuri patiesi kalpo Dievam, cik nav iespaidojušies no baznīcas tradīcijām, kuras neatbilst Bībelē teiktajam. Viens no piemēriem ir Jēzus mātes pielūgsme tāpat kā Jēzu (Mark 3:31-35). Šodien tiek iestāstītas pasaciņas, ka Dievs mīl vienlīdz kā sātana bērnus, tā taisnos. Tas ir viltus praviešu izdomājums, lai valdītu visatļautība. Jā, Dievs ir žēlīgs un piedod ikvienam, kas savus grēkus nožēlo un no sirds cenšas laboties. Ja tas tā nebūtu, tad daudzkārt rakstos nebūtu teikts, ka visi sātana bērni saņems briesmīgu sodu. (Luka 13:28-30 Filp 3:19 Kol 3:5,6). Šodien tendenciozi tiek sagrozīti cilvēku prāti no valdības. Ja avīzē tiek pausta patiesība, bet tā ir skarba, tad vainīgs ir rakstītājs, jo vajagot rakstīt maigāk. Kāpēc Jēzum neviens nepārmet, ka viņš daudzkārt asāk iestājās pret farizejiem un rakstu mācītājiem. Viņš nav bāls baltrocītis, kādu viņu glezno svētbildēs. Viņš tāds nemaz nevarēja būt, jo viņš līdz 30 gadiem bija namdaris. Tas ir kārtējais liekuļu triks, lai varētu tautu psiholoģiski iespaidot un izmantot. Jēzus arī asi, fiziski aktīvi iestājas pret tirgošanos templī. Jēzus neaicina uz asins izliešanu kā Boraba, bet gan aicina pretoties netaisnībai, aizstāvēt vājākos un pat nežēlot dzīvību par taisnību. (Mat 5:10). Un aicina taisnību neslēpt „zem segas”, bet to lietot, lai visi to redz. (Mat 5:14,15). Lai pēc iespējas vairākus atbrīvotu no neziņas.

Visvairāk Bībelē gan Jaunajā, gan Vecajā derībā tiek brīdināts par Izraēļu nepaklausību un spītību. Atnāca Mozus pie Izraēļu tautas, lai tie rādītu sev un pasaulei kā jādzīvo pēc Dieva likumiem, bet tie mācību sagrozīja (Jer 7:22 Mat 15:3-9 Atk 3:9 Jāņa 7:22 Mat 19:8..), kļuva iedomīgi, ļauni, sāka uzskatīt sevi par labāku tautu, kas daudzos turpinās līdz pat šīm dienām. (Rom 10:21 2:27 Luka 19:41,44 11:49-51 13:28-30 Atkl 2:9 3:9 Mat8:10 Jesej 5:13,14,15 3:16-26 Malah 2:8,9 Jer 32:30 24:9). Dievs sūtīja augstu Garu Jēzu tikai pie Izraēļu tautas, lai tos atgrieztu (Ap 5:31), bet viņi savā augstprātībā un grēkos to nepieņēma, nodeva un nogalināja, tāpat kā visus iepriekšējos praviešus. Jēzus nepārprotami paziņo: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļu grēciniekiem”(Mat 15:24), bet dara mums zināmu, ka mācība tiks sludināta arī citām tautām un to, ka arī citās tautās un ticībās ir dievbijīgi cilvēki un tauta. Mācekļi Jēzus vārdā apliecina, ka pie pagāniem ir tautas, kuras ir zinošākas par Dieva valstību, nekā jūdi (Ap 2:5 10:34,35 17:26 Jāņa 10:16 Kolos 1:26,27 Gal 5:6 6:14,15 Rom 2:6-29). Tā kā Dievs ir mīlestība, tad viņš nevar mīlēt tikai kādu vienu tautu vai ticību, vai vīriešus vai sievietes – tas ir Izraeļu izdomājums. Jēzus nesludina sievieti kā zemāku būtni. Tās ir mācekļu dziļi iesakņojušās austrumu tautu tradīcijas (Jesj 2:6), kas Jēzus vārdiem izsakoties „..nāk no tēviem un ir cilvēka likumi”. Baznīca, sagrozot patiesības, pieliekot kas nav un atņemot kas ir Svētajos rakstos teikts (Atkl 22:19), ir aizkavējusi Dieva bērnu izaugsmi. Romas katoļu baznīca nenākot ar mīlestību stāstīt par Dieva valstību, bet izmantojot Dieva vārdu, varmācīgi slepkavojot iznīdēja visu labo, kas bija Dieva pielūdzējiem caur dabu – pagānu tautu ticībās (Mat 23:15 Kol 1:26,27). Dievs ir viens, un nav Izraēļu Dievs, Musulmaņu Dievs vai Latviešu Dievs. Tāpēc arī ir apsolījums, ka būs plašāka mācība par Dieva valstības spēku. Ja Jūs neticat Gara pārmantošanas informācijai, tad Jūs vismaz vairs nevarat noliegt gēnu informāciju mūsos. Bet tie visi nav zinātnieku radīti brīnumi, bet gan Dieva likumi, ko agrāk cilvēki nezināja. Neapšaubāmi, tāpat kā kristietībā ir sagrozītas patiesības, tā arī citās ticībās ir piejaukums pēc cilvēku izpratnes. Bet galvenais ir stāvēt patiesībā un kalpot tai, lai nevairojas ļaunums. Būtībā nav tāda garīgā un laicīgā dzīve priekš, Dieva bērna, jo jācenšas būt garīgam gan baznīcā, gan ballē. Tāda ir saprašana garā ne burtā (Kor 3:6). Kā vecajā derībā ir apsolījums par Kristus ierašanos (Jeseja 7:14), tā arī Jaunajā derībā ir nepārprotams apsolījums, kad Dieva bērni būs pieauguši garā, tad nāks vēl pilnīgāka mācība, kur bērnības mācības tiks atmestas (Kor 13:9-12 Jāņa 16:12, 25 Ēbr 6:1-5 Kor 3:2 Mat 13:52 Jāņa 5:20 Ap 2:17 Atkl 2:17 3:12 10:11 Kor 2:6-9) Jēzus norāda, ka viņš ir durvis, caur kurām iziet uz plašākām zināšanām (Jāņa 10:9) Kā rakstu mācītāji toreiz neatzina Jēzu, tā tagad mācītāji ir akli un kurli (Jāņa 9:39-41) Viņi neredz, ka Jēzus ir pie mums ar saviem eņģeļiem un veic savu apsolījumu, atdala āžus no avīm. Jo ir apsolījums: „Es būšu pie Jums līdz pasaules galam,” bet viņš nāks lielā spēkā tiesāt pasauli (Mat 24:27) Tā kā Jēzus visu runā līdzībās (Mat 13:13,34,49,50) un Jāņa atklāsmes grāmata uzrakstīta simbolos, tad var noprast, ka Jēzus sūtīs augstus garus un sludinās valstības evaņģēliju jaunā kvalitātē. Tā viņš salasīs cilvēkus, jo, kam ir, tam taps dots – gara spēks (Mat 13:12). Viņš arī brīdina, ka ļaunums nesnaudīs, jo melu tēvam maz laika atlicis, mīlestība daudzos pazudīs un varmācība tiks sludināta Jēzus mīlestības vārdā ( viltus cilvēktiesības). Tas laiks ir iesācies, kad divas maļ dzirnavas, jūras ceļus, un zemestrīces ir daudzās vietās. Un ūdeņi būs saindēti. Būs notikumi, kādi pasaulē vēl nav bijuši nekad (Mat 24:6-8,12,13,37-40 Mat 7:15,16,20). Tie, kuri nebūs bruņojušies ar Dieva ieročiem un nebūs piepildījuši savus gaismas lukturus (Mat 25:1-10 Luka 11:33), neieies Debesu Valstībā.  

Tādas draudzes kā „Jaunā paaudze”, kura izspiež naudu no ticīgajiem, ir visā pasaulē. Izlasiet lūdzu dokumentālu grāmatu Luize Mondava „Vai Dievi ir tādi” kā arī rakstu „DDD” avīzē, un Jūs sapratīsiet, kas ir viltus pravieši. Viņi visi uzdodas par Kristiešiem. Arī valdības, kuras sludina melus, ir viltus pravieši (Jerem 5:31) viņi uzdodas par Kristiešiem, bet ir rijīgi kā vilki.

Žurnālists Kārlis Streips, kurš arī uzdodas par kristieti, bet Bībeli laikam nav lasījis vai apzināti melo. Tāpat mācītāji Sants un Cālītis, kuri ignorē Bībelē nepārprotami pateikto (Rom 1:21-32).

 Daudzi jau pravieto apsolīto pilnīgāko valstības evaņģēliju kur tiek runāts tiešāk par Tēvu (Jāņa 16,12,13,25) Kurš Tēvs nevēlas lai viņa bērni kļūtu zinošāki (Luka 12:44 11:13 Mat 24;47 Jāņa 16:12-15) Jēzus mācība tāpat kā Mozus mācība no cilvēkiem ir tikusi sagrozīta. Jēzus nepārtraukti atgādina „Neticiet rakstu mācītājiem un nekalpojiet burtam, bet garam”. No tumsonīgajiem viduslaikiem, kad tūkstošiem tā laika zinošākos cilvēkus sadedzināja, svētie tēvi nav varējuši to atšķirt, dziedināšanu, ļauno garu izdzīšanu no ļauno garu pieburšanas (Luka 9:49,50 Mat 17:14,18 Luka 11:17, 18 Jāņa 10:21 Luka 6:44). Tādejādi Kristieši apliecina, ka paši netic Jēzus mācītajam un viņa darbiem, tie zaimo Dieva gara spēku (Luka 12:10,11)

Viņi arī noliedz citās ticībās karmas esamību, kas kristietībā tiek formulēta: „Ko sēsi to pļausi.” viņi noliedz garu piesaistīšanos, kas kristietībā daudzkārtīgi parādās gadījumos, kad Jēzus vai mācekļi izdzen ļauno piesaistījušos garus. Noliedz auras esamību, kas kristietībā daudzkārtīgi tiek pateikts „Kā ir fiziskā miesa, tā ir garīgā miesa” (Kor 15:44) Noliedz pārdzimšanu, kas kristietībā parādās Elijas un Jāņa personā (Mat 17:1-3 10-13 Luka 1:17) Kristieši pārņēmuši Izraēļu lepnību un uzskata, ka viņiem pieder Dievs. Kristieši gan apzināti, gan neapzināti tur ticīgos pie puspatiesībām un aiztur Dieva bērnu attīstību, lai tie nepastāvētu patiesībā līdz galam, bet būtu neziņas vergi. Viņi neklausa Jēzus mācībām un brīdinājumiem, pētīt rakstus pašiem nevis vadīties no rakstu mācītāju norādēm un nekalpot burtam, bet garam. Jo burts nokauj, bet gars dara dzīvu. Jēzus brīdina, ka varas turētāji visos laikos ir gribējuši Debesu valstības garu nozagt (Mat 11:12) Bet stāv rakstīts, ka ar vārda ieročiem jāstājas pretim ļaunumam (Efej 6:1-17 Mat 20:25,26 Jeseja 1:17) kur vēl skaidrāk var pateikt! Kāpēc mācītāji par šīm visām augstākminētajām lietām nesludina? Tie vienu patur, bet citu atmet. Tie sludina pakļaušanos ļaunumam, kas ļaunumu tikai veicina, un tāpēc tas nevar būt Dieva plāns. Jo ļaunums un netaisnība nevairo mīlestību, bet to izkaisa (Luka 11:1:23). Mums ir jāklausa varas turētājiem tajā labajā, ko tie dara, lai valstī valdītu kārtība, bet Jūs taču nedomāsiet, ka Dievs iestājās par to, lai klausa tādai valdībai kāda bija PSRS, kura noliedza Dievu un spridzināja Dievnamus, slepkavoja miljoniem savas valsts mierīgos iedzīvotājus, veica genocīdu pret tautām, kas šodienas Latvijā tiek slēpti panākts ar ekonomiskām metodēm. Maksājot pensijas un algas pusi no iztikas minimuma un laupot citu īpašumus. Šodien Latvijā pašnāvības ir desmitkārt palielinājušās. 1991.gadā Latvijā pie varas palika šie bezdievji, kuri nav atvainojušies par viņu izdarītajiem noziegumiem, bet pārkāpjot Satversmi sašķēla valsti(Luka 11:17), sagrāba varu, lai savus noziegumus turpinātu vēl lielākā apjomā. Mums nav jāpakļaujas valdībai tās ļaunuma un melu politikai, bet jādara viss iespējamais, kas kalpo patiesībai, samazina netaisnību un ļaunumu (Rom 13:3), lai tuvinātu Dieva apsolījumam (Jeseja 2:4 32:5) laikam, kad ieroči tiks pārkalti darba rīkos un tauta pret tautu vairs nekaros (Sal 2:21 Jeseja 16:5 2:2,4,11, 12), bet, lai tas tā notiktu, tad ikkatram labas gribas cilvēkam ir pienākums Dieva priekšā, veicināt un ieviest dzīvē tikumības principus. Jo Dievs no mums gaida mīlestības darbus (Jāņa 8:32). Jo labu darīt ir Dieva bērnu taisnības un mīlestības izpausme (Rom 12:2)

Daudzi ticīgie meklē Dievu egoistisku jūtu vadīti aiz bailēm no Dieva soda un apsolīto labklājību jau šajā dzīvē (Mat 6:31 Kor 15:18,19).

Tā kā Dieva bērni no baznīcas ir aizmidzināti, (Luk 11:18) un ļaunums ļaunumu neapkaro, tad ļaunumam visas durvis vaļā. Tāpēc bruņosimies ar Dieva ieročiem un neatbalstīsim melus un ļaunumu! Nebūsim kūtri laba darītāji. Cīnīsimies ar labo cīņu kā Mārtiņš Luters cīnijās pret tumsas spēkiem. Lai pēc iespējas vairākus glābtu. Jo ne Dieva vārda zinātāji, bet darītāji ieies Debesu valstībā. Jo stāv rakstīts: „Kas lūdz, tam tiks dots”, „Kas meklē, tas atrod”, un „Kas klauvē, tam tiks atvērts”.

Lūdzu noskatieties Mela Gibsona filmu „Drošsirdis” (nomās to var dabūt) un padomājiet kurā pusē Jūs nostājaties, vai nodevīgās valdības pusē, vai iestājaties Drošsirža rindās?


Temats: Meklē darbu

No: Filo sofija   2006. gada 08. jūnijā 10:22:13

Meklē darbu (var būt neparasts)
Vidējā medicīniskā izglītība (medmāsa), laba angļu valoda. Ir pieredze darbā ar sirmgalvjiem ārzemēs.

Intereses:
Dārzniecība (zaļie pirkstiņi)
Netradicionālā medicīna.
Klasiskā kultūra un vērtības.