Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             


Temats: Ierosinājums - Padomājiet! Diskutēt

No: Ilzes - VISIEM   2009. gada 26. marts 11:58:39

Labdien, Jūsmājās! Gribu ierosināt mūsu domubiedrus darboties un izvietot redzamās vietās Sociopsiholoģijas asociācijas ierosinājumu par \"...veids, kā Cilvēks var pasaulē laist savu Labo Gribu - Godīgs Darbs cita Cilvēka labā\", jo savā darba telpā to izliekot VISIEM ieraugāmā vietā, jūtu kā Īstie Vārdi piegādā Īstās Lietas un Darbus. Visa telpas enerģētika ir kļuvusi patīkama darbam un domāšanai un biznesā nāk klāt jauni piedāvājumi Sadarbībai, kas arī tiek laisti reālā darbībā. Es zinu un jūtu, ka šajos ierosinājuma vārdos ir pateiktas vitāli vajadzīgas lietas un šie vārdi pievelk to, kas ir viņu iekšējā būtība! Atzīšos, man sevi bija jāpārvar, lai izliktu ierosinājumu pieejamu citiem, jo apzinos, ka tas runā arī par mani un manu pārliecību, bet iesaku to darīt, jo tas ir tā vērts! Pavērojiet līdzcivēku reakciju...

Temats: Likums, morāle Diskutēt

No: Artūra Šneidrera - VISIEM   2009. gada 17. maijs 09:38:14


Par likuma un morāles attiecībām

Jautājumu par ārējā likuma kā valsts varas izdoto vispārpieņemto noteikumu attiecībām ar iekšējo likumu, kā morāli ētisko normu kopumu ir aplūkojušas visas tiesību filosofijas skolas. Tāpat ir daudzas reizes vērtēts jautājums par to, vai likums var būt amorāls, netaisnīgs un kādā veidā ārējā likuma piemērošana saistāma ar atbilstību iekšējam likumam kā universālā taisnīguma idejai, nosaucot to par sirdsapziņu vai iekšējo likumu. ...

[lasīt - spiest šeit]

Temats: pārdzimšana Diskutēt

No: Esteres - VISIEM   2009. gada 12. jūlijs 15:54:18


(Philos piez. - grāmatas autoru un grāmatas nosaukumu nereklamējam) ......nudien nezinu ko īsti teikt, izlasīju kategorisku noliegumu par šīs grāmatas lietderīgumu....hmmmmm. Tagad domāju!!!!Vai Paula k-gs pats ir lasījis šo darbu???? Esmu piedzīvojusi klīnisko nāvi.....un pārdzimšanu...tagad domāju vai tas ir labi vai slikti. Bet dzīves kvalitāte uzlabojusies man...tatad labi, vai ne? Un Mācekļa ceļš nav rozēm kaisīts...arī Agni Joga raksta...neesiet papagaiļi, domājiet ar savu galvu!!!! Es gribu domāt ne tikai ar galvu, bet ar sirdi arī....

No: A. Dēls - Esterei   2009. gada 20. jūlijs 11:33:19


Apsveicu mūsu pulkā! Kādi tieši Jūsu pieminētie dzīves uzlabojumi - kādās iespējās - ego - vai altruistiskās?

No: Pauls - Esterei   2009. gada 22. jūlijs 19:20:42


            1. „Ir zināmais un nezināmais. Ir Jums zināmais un tas, ko zina citi. Tas, ko zināt Jūs, ir Jūsu. Jums nezināmo pārvalda citi. Tie, kuri Zina. Jums zināmais ir Jūsu telpa un Jūsu iespēju robeža. Jums zināmais izriet no Jūsu Savdabības, nonāk pie Jums caur Jūsu savdabību un ir Jūsu Savdabība. Viss izteikts caur Jūsu Savdabību.” P. Stelps. Par TELPU un VĒRTĪBĀM.

            2. Nav īsti saprotams, kāds ir diskusijas mērķis – Jums interesantas grāmatas popularizēšana (saprātīgi cilvēki pieredzējušiem apjautājas par jaunatradumu vērtību), mēģinājums „Paula Kungā” iedvest šaubas viņa pozīcijas pamatu stingrībā vai viņa personisko īpašību (nepilnību) norādīšanā, vai vienkārši iekšēja vajadzība „pabadīties”. Daudzi ir nākuši, katrs pēc savām spējām darbojušies un, pēc tām saņēmuši, gājuši tālāk ar to, ko ir saņēmuši, bet daži ir palikuši tepat, kad ir sapratuši, ka badīties ir sliktākais veids sevis izkopšanai un zināšanu iegūšanai. „Badīšanās” vairo egocentrismu, no tā izrietošu dzīves uztveres iluzorismu (Maiju) un maldus – postu un postīšanu.

            3. Ir tēmas, par kurām nediskutē – tās satur melus vai patiesības un Īstenības apšaubīšanu. Tāpat nav vērts diskutēt par apsēsta Cilvēka rakstīto. Jums liekas, ka šo grāmatu vērtība ir tajā patiesībā, kuru nevar apiet runājot par tēmu, vai tajos brīnišķīgajos spīguļos, ar kuriem Jūs pievilina, bet šo grāmatu kaitīgums ir melos, kādus šīs grāmatas satur. Jūs diskutējat par lietām un parādībām, kuras ir pieejamas Jūsu apziņai vairāk vai mazāk iluzorā (Maija) formā, bet šo grāmatu īstā iedarbība, mērķi un sekas ir tajā, kas nav Jums zināms, nav pieejams Jums, bet ir zināms un brīvi pārskatāms tiem, kas atrodoties smalkajā pasaulē, manipulē gan ar Jūsu, gan ar grāmatu rakstītāju apziņu.

            4. Ko Jūs uz to klīnisko nāvi tā safokusējušies. Nu, labi – bija Jums tāds negadījums. Daudziem tā gadās. Citi pat pēc apbedīšanas pamostas – tiem gan ir slikti. Pats šis notikums, kā mēs no Jūsu piemēra redzam, nevienam nedod nekādu no pārdabiskajām spējām, ne arī spēju atšķirt patiesību no meliem. Ja kādam vai daudziem pēc tam parādās kādas spējas, tad tikai tāpēc, ka tās ir normālas, Cilvēkam piemītošas un raksturīgas, neskatoties uz to, ka lielākā daļa tās nepielieto, jo nezina, ka tādas tiem ir.

            Tādas pat spējas ir arī daudziem citiem, kuri nav šo nepatīkamo piedzīvojumu pieredzējuši. Tāpēc būtu jāpaskatās, kas tad īsti notiek ar tiem, kas to ir „pieredzējuši”? Ir saprotams, ka tas ir bijis Jūsu lielākais piedzīvojums šajā dzīvē, bet ne tāpēc Cilvēks nāk šajā pasaulē, lai aizmirstu no kurienes nācis un nejauši kādreiz uzzinātu savu īsto mantojumu un māju atrašanās vietu. Vecāku pienākums ir, pašiem zinot, uzturēt savā bērnā saiti ar Mājām, iemācīt pareizi pret to izturēties, pareizi uzvesties šajā pasaulē un smalko būtņu klātbūtnē, atvērt un pakāpeniski – organismam nobriestot, iepazīstināt viņu ar „mantojumu” un tā pielietošanas noteikumiem.

            Vēlāk, kad beigsiet sajūsmināties par šo faktu, Jūs ieinteresēsities par savu „mantojumu” un, ja to nepazaudēsiet slīgstot visa veida šamanisma, „ekstrasensorisma”, psihisma, „jogisma”, „dziedniecisma”, „kontaktierisma” un Jūsu pieminētajam līdzīgo spekulantu purvā, tad sapratīsiet tā vērtību, pielietojumu un, ja atkal neatgriezīsities pasaules „dzīves kvalitāšu uzlabojumā”, tad ieraudzīsit, ka tā ir iespēja nolikt malā savu personīgo skatījumu un pievienoties Brīvo Cilvēku Brālībai, lai, tur esot, vairotu Cilvēcīgo. Daudz ir aicināto – maz ieguvušo. Daudz ir to, kuri nogrimst pirmajā šķēršļu joslā – tur, pa kurieni Jūs pašlaik ķepurojaties.      

            Tas, kas notiek ar Cilvēku nāves laikā, ir apziņas fokusa pārnešana no rupjās matērijas veidotās pasaules uz smalko formu pasauli. Ir Cilvēki, kuri atgriežas no sākotnējās nāves stadijām. Vēl daži no tādiem saglabā atmiņas par smalkajā pasaulē vai uz tās sliekšņa piedzīvoto. Daudziem tas notiek ekstremālos – fizisko dzīvību apdraudošos apstākļos, taču daudz lielāks ir to skaits, kuri to pašu prot darīt normāli (daži arī ikdienas darba kārtībā) bez apdraudējuma veselībai un dzīvībai. Smalkā pasaule ir materiāla. Tajā darbojas personība un no tās eksistences izrietošais, uztveres orgānu īpatnību radītais apkārt notiekošā izkropļojums – ilūzija (Maija). Smalkajā pasaulē Maija ne tikai saglabā materialitātes radīto spēku, bet tieši tur izvēršas pilnā varenībā. Tur Cilvēku apmānīt vieglāk nekā šeit. Tieši tur Cilvēka iepriekšējiem priekšstatiem par apkārt notiekošo ir vislielākā nozīme, jo tie formē vidi un nosaka apstākļus, kādos Cilvēks uzturas. Pēc nāves katrs nonāk tādā vidē un stāvoklī, kāds izriet no viņa apziņas kvalitātēm – tas ir melu rakstu autoru īstais mērķis – aizvest cilvēku uz vietu, kurā viņš ir pilnīgā ilūziju meistara varā.

            Visi mirst. Nav svarīgi, ko Jūs darāt šeit – svarīgi ir – ko Jūs darīsiet TUR, bet TUR Jūs nonākat caur „šejieni” – te ir krustceles – pa labi vai pa kreisi – Uz Augšu, vai bezdibenī. Ko savā apziņā uzkrāsiet, ko te zaudēsit – tā arī tālāko ceļu iesiet. Nedzīvojiet šai dzīvei, bet nākamajai! Šajā Jūs savu nākamību veidojat un to Jums atņem „mīļie rakstnieki” un brīnumu stāstnieki – sensacionālo atklājumu veicēji un pētnieki.

            Smalkajā pasaulē Cilvēka uzturas visu laiku, bet savu uzmanību lielākoties fokusē uz to pasauli, kurā atrodas viņa zemākā polaritāte – to tad arī sauc par objektīvo – jutekļu, empātijas un interešu darbības pasauli.

            Smalki un rupji materiālā pasaule ir pasaulīga, laicīga (mūžīga – mūžs ir dzīves laika ilgums) un personiska – tātad nepilnīga un neīsta – pakļauta maldiem un destrukcijai. Šeit patiess ir tikai tas, kas spēj sevī atspoguļot un uzņemt Īstenību – atteikties no personiskā viedokļa un patiesības jēdziena. Šeit patiess ir tikai tas un tādā mērā, kādā viņš atsakās no personiskā labā un sliktā nozīmju piešķiršanas un pievēršas bezkaislīgiem Īstenības vērojumiem.

            „No augšas labāk redzams!” Tas, kurš atsakās no personiskā un tādā veidā attīrījis apziņu, paceļas smalkajā, no turienes rupjo redz patiesāk. Tādiem nav vajadzīgas nāves un atgriešanās no „turienes”. Viņi paceļas un nolaižas pēc savas gribas vai Augstāko būtņu aicināti. Tādi ir gan Gaišo, gan tumšo hierarhiju pusē.

            Virs personiskās, laicīgās un materiālās ir pārpersoniskā, pārlaicīgā un Garīgā pasaule, tāpēc ir arī tādi, kuri prot sazināties ar Savu Augstāko Ego – Nootiski nemirstīgo personību daļu – apziņu Saprātā, kas izsakās tēlaini sintētiskajās domformās vai noteiktos apstākļos paceļ savu laicīgās personības apziņu tur, kur to vairs neietekmē Maija un ļauj skatīt pētāmo parādību tik dziļi un plaši, cik vien dziļa un plaša ir apziņas interese par to.

            Pacelieties – nolaidieties un tad padiskutēsim par to, ko tur redzējām, vai labāk par to, kā Pacelties, bet, Dieva dēļ, neapspriedīsim acīmredzamas muļķības, to izplatītājus un viņu lētās spekulācijas un konstrukcijas – sieriņus un lamatiņas lētticīgām pelītēm! Patiesība ir meklējama pavisam citā pusē!

            5. Acīmredzami izdarāt pāragrus spriedumus! Palasiet to, kas ir Dzejā un tad pamēģiniet to sintezēt ar visu atbilžu un rakstu galveno domu un ievirzi. Varbūt, saliekot kopā, parādīsies tas, kas Jums nav saskatāms atsevišķi katrā no tiem. Varbūt, ka tad „papagailisms” pārvērtīsies par ierastām atbildēm uz vienmuļiem jautājumiem. Gribat Ugunīgas atbildes – uzdodiet Ugunīgus jautājumus!


Temats: Ēteriskās eļļas Diskutēt

No: Ilzes - VISIEM   2009. gada 17. septembris 10:56:44


Labdien, Jūsmājās! Pēc savas personīgās pieredzes ,vēlos visiem ieteikt sagatavot ēterisko eļļu maisījumu, pēc receptes, kas atrasta šajā mājas lapā: eikalipts; priede; piparmētra; lavanda; roze (1:1:1:1:1/5) plus pēc sajūtām nedaudz lavandu, kas sargā sirdi. Smaržo vienkārši fantastiski, bet iedarbība vēl pārsteidzošāka: ejot uz vizīti pie Darba inspektoriem, iesmērēju eļļu nedaudz uz kakla skriemeļiem un parīvēju plaukstas un sajutos par sevi pārliecināta un droša. Vizīte izvērtās kā konsultācija, kas ir jāveic un jāsakārto, lai gan biju mutiski brīdināta par pārkāpumiem darba drošības organizēšanā un kārtošanā. Piebildīšu, ka šo maisījumu pilinu arī pa 5-7 pilēm arī pie ūdens ar ko mazgāju grīdu birojā un mājās. Protams, pielietojums ir vēl plašāks, pēc katra sajūtām un vajadzībām. Lai visiem izdodas!

Temats: Tibetas mistiķis Diskutēt

No: Lienes - VISIEM un Paulam   2009. gada 26. septembrī 2:08:23


Kāds Tibetas mistiķis teicis, ka uz viņu neatstāj sevišķi lielu iespaidu cilvēks, kurš spēj pārvērst grīdu par griestiem vai uguni par ūdeni. Viņš saka, ka īsts brīnums ir tad, ja cilvēks spēj atbrīvoties kaut vai no vienas negatīvas emocijas. Esiet pamēģinājuši?

No: Pauls - Lienei   2009. gada 02. oktobrī 21:16:50


Jā.

Temats: Par Karali, Tautu un Zemi. Diskutēt

No: Andras - Paulam   2009. gada 7. oktobrī 14:27:09


Paldies, Paul, par rakstu \"Par Karali, Tautu un Zemi\" ! Kā vienmēr varu izbaudīt katru rindu. Skarbi, toties patiesi! ...

Temats: Medicīniskā ētika Diskutēt

No: PHILOS - visiem   2009. gada 17. novembrī 12:11:40


Ar laipnu profesora J. Lasovska atļauju publicējam dažas medicīnas pirmā kursa studentu esejas par ārstu ētiku.


Medicīniskā ētika Latvijā, Lauma Saulīte

            Manuprāt, lielākā ētikas problēma medicīnā ir tā sauktās pacientu pateicības, ko daļa Latvijas ārstu pieņem par savu darbu. Šī problēma raksturo nepamatoti zemo atalgojumu valsts medicīnas sistēmā. Šāda problēma nepastāv privātajā sektorā, jo tur katram pakalpojumam ir noteikts izcenojums, ar ko pacients savlaicīgi tiek iepazīstināts, un pacients izvēlās saņemt šo pakalpojumu vai nē. Turpretim valsts medicīniskā aprūpe iedzīvotājiem tiek piedāvāta par velti, būtībā tas ir mānīgi, jo nepietiekamā materiālā nodrošinājuma dēļ arī valsts medicīnas iestādes sniedz maksas pakalpojumus.

            Un tā valsts slimnīcā strādājošs ārsts ir ētiskas izvēles priekšā – papildināt savu nelielo algu ar pacientu piedāvātām pateicībām, vai nē. Ne reti pacienti dod ārstam naudu labprātīgi, saprotot to, ka ārsts pelnījis labāku atalgojumu. Mediķis, kuram ir profesijai atbilstošs ētikas līmenis, šādas pateicības nepieņems. Protams, es domāju par gadījumiem, kad pacienti piedāvā naudas summas, nevis ziedus vai konfekšu kastes, kaut rietumos arī ziedi un saldumi netiek akceptēti. Tajā pat laikā Latvijā eksistē ārsti, kas šādas naudas pateicības pieprasa un tas neatbilst medicīnas ētikas principiem. Jo būtībā arī pacienta alga, ko viņš saņem par darbu savā profesijā, ne reti ir tāda pati kā ārsta, ja ne vēl zemāka. Man šķiet, ka ārsts, kas ir spējīgs pieprasīt šāda veida pateicības no saviem pacientiem, nav mediķa profesijas cienīgs, jo ārsta profesijas būtība ir sniegt palīdzību nesavtīgi, izmantojot visas savas zināšanas, laiku un spēkus. Ir zināmi ļoti daudz gadījumu par ārstu darbību kara laikā, un avāriju gadījumos, kur ārsti nesaņem vispār nekādu atalgojumu. Ārsta profesija liek sniegt palīdzību jebkuram, arī miera laikā, vienalga vai viņš ir bagāts vai trūcīgs.

            Man šķiet, ka neskatoties uz nepietiekamo finansējumu medicīnā, ārsti nedrīkst streikot, jo tādējādi cietēji ir nevis politiķi, kuri ir vainīgi pie šādas situācijas, bet parastie iedzīvotāji – pacienti. Protams, ārstiem jācīnās par lielāku finansējumu medicīnai, jādarbojas lobija grupās, jāraksta presē, jārīko diskusijas. Varbūt risinājums rodams iedzīvotāju obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanā, tad pacients būtu spiests savlaicīgi veikt iemaksas savas veselības labā. Šobrīd Latvijā obligāti jāapdrošina tikai civiltiesiskā atbildība lietojot autotransportu – tātad iznāk, ka automašīna ir vērtīgāka par cilvēku. Tā nedrīkst būt!

            Tai pat laikā šī pateicību pieņemšana ārstu vidū ir stingri jāizskauž, jo tas degradē ārstu profesiju kā tādu, rada neuzticību un neveiklības sajūtu no pacientu puses. Bez tam, dzeltenajā presē var lasīt par to, kā dzīvo daži Latvijas ārsti, kuri nebūt neizskatās nabadzīgi. Arī tas vieš aizdomas, ka nauda iegūta negodīgi.

            Saprotu, ka šī problēma nerada godu Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tomēr, sekojot medicīniskās ētikas principiem, ar to var cīnīties.



Medicīniskā ētika Indijā


            Medicīna un tās studijas ir dokumentētas jau 2000 g. pirms Kristus. Tādas senas medicīnas sistēmas kā Ajurvēda, Unani, Naturopātija, utt. joprojām tiek pielietotas un ir plaši izplatītas visā pasaulē. Tādēļ Indiešu medicīnai ir dabiski būt ētisko ierobežojumu ietekmētai, kas ir bijuši doti kopš Čarakas(Charaka) [1] laikiem, kurš ir viens no galvenajiem Ajurvēdas medicīnas lauka atbalstītājiem. Turklāt, Indiešu kultūra ir uzsvērusi veselīgu dzīvesveidu, kā to izplata Ajurvēdas un Jogas (tiek uzskatīts, ka to attīstījis Patandžali(Patanjali) un tā dibināta Vēdiskajos(Vedic) laikos, 3000 pr.Kr.) sistēmas, pēdējā no tām tiek plaši praktizēta visā pasaulē. Šajā gaismā es aplūkošu dažādos medicīniskās ētikas uzvedības aspektus Indijā.

            Šodien viena no galvenajām Indijas Attīstības Plānošanas problēmām ir neticami lielā populācija, kas ir gan vērtība, gan atbildība (gan aktīvs gan pasīvs). Tādējādi, valdība un sabiedrības informētā daļa sliecas izplatīt divu bērnu ģimenes politiku. Auglības kontrole kā medicīniskas rūpes ir strīdīgs jautājums. No vienas puses cilvēku arguments ir tas, ka, tā kā cilvēkiem no dzimšanas ir tiesības uz vienlīdzību, trešajam un ceturtajam nabadzīgā ģimenē dzimušajam bērnam būs pieejami daudz ierobežotāki resursi, salīdzinājumā ar pirmdzimto (vai pirmdzimto dēlu. Patriarhāts joprojām Indijas sabiedrībā ir mīkstinošs faktors) kas ir  dabisko tiesību principu pārkāpums. No otras puses, raugoties no vecāku skata punkta ekonomiskajā kontekstā, ir pilnīgi attaisnojami, ja ģimenē ir daudz bērnu. To var paskaidrot ar ekonomisko pieņēmumu, ka bērns ir investīcija ģimenē. Tā kā cilvēki, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, nevar atļauties nodrošināt pietiekamu medicīnisko aprūpi, izglītību utt. viņu bērniem, tas ir drošības jautājums. Drošības dēļ vecāki izvēlas dzemdēt vairāk bērnu, kā investīciju, lai nodrošinātu savu nākotni vecumā, kad vairs nespēs strādāt.

             Vēl viens jautājums ir bērna dzimuma noteikšana pirms dzimšanas, kas paceļ tādus asus jautājumus, kā sieviešu sava bērna un augļa nogalināšana. Kā iepriekš jau minēju, Indijā dominē patriarhālā sabiedrība, kurā pat mantošanas un pēctecības likumi līdz nesenam laikam bija privileģējoši sabiedrības vīriešu kārtas pārstāvjiem. Tādējādi, Indijā ir ierasta prakse izvēlēties vīriešu dzimuma bērnu. Tehnoloģijas uzlabojumi medicīnisko izmeklējumu veikšanā, vieglāki aborta un dzimuma noteikšanas veidi, ieplūstot tirgū, iztop lielam sabiedrības slānim, kurš joprojām ir nelokāms vēlmē iegūt vīriešu dzimuma bērnu. Nesen likumā ir iekļauts aizliegums pirmsdzemdību bērna dzimuma noteikšanai. Lai kā, neskatoties uz likuma un ētikas ierobežojumiem, tas joprojām ir vērojams noteiktās sabiedrības daļās.

            Eitanāzija, tāpat kā lielākajā daļā valstu, ir asu diskusiju priekšmets Indijā. Tā kā katram ir tiesības uz dzīvi, katram būtu jābūt tiesībām noteiktos apstākļos ņemt savu dzīvi, kad visi citi apsvērumi izskatās potenciāli sliktāk par nāves perspektīvu. Lai kā, šis arguments ir apšaubāms izšķiršanas spējā par to, kas ir sliktāks par nāvi. Tā ir relatīva izvēle, kas balstīta uz subjektīviem apsvērumiem, bet vai mums patiešām ir iedzimtas tiesības atņemt pašiem savu dzīvību? Reliģiskie raksti, tāpat kā Indijas krimināllikums, nosoda eitanāziju. Minētais pamato savus argumentus priekšnosacījumā, ka ja kāds nerada pats savu dzīvi, tad nedrīkst to arī iznīcināt.

            Uz šiem jautājumiem Indijas sabiedrībā ir bijis dažāds skatījums. Es gribētu beigt šo īso un izkaisīto eseju sakot, ka, lai arī medicīnas ētika ir dinamisks temats, kurš piedzīvo pārmaiņas (piemēram, Indijas kustību uz elitārāku sabiedrības modeli), Indijas uzskats šajā jautājumā turpinās atšķirties.



Ētika Izraēlā, Igor Gribalsky (stomatoloģijas students)


            Ir vairāki ētikas piemēri Izraēlā. Pirmais piemērs ir redzams medicīnas laukā. Pirms dažiem mēnešiem es pabeidzu dienestu Izraēlas Aizsardzības spēkos. Mana profesija bija ārsts. Medicīnas kursa beigās es devu “Hipokrāta zvērestu”. Mēs zvērējām palīdzēt un ārstēt katru indivīdu neatkarīgi no rases, reliģiskās piederības, vecuma vai dzimuma. Dažas dienas vēlāk, mani nosūtīja dienēt apsargātā cietumā teroristiem, tur es tiku norīkots par viņu ārstu. Trīs gadus es ārstēju teroristus, lai gan tas bija morāli ļoti grūti, es darīju to tik labi, cik vien spēju, jo tas man bija mācīts medicīnas kursā armijā.

            Otrs piemērs arī ir medicīnas jomā. Šajā manas dzīves ar medicīnu saistītajā periodā es iemācījos, ka mums jāārstē jebkurš neatkarīgi no dzimuma un slimības veida. Ne vien reiz vien es saskāros ar sieviešu dzimuma pacientēm, vai ļoti nepatīkamām slimībām. Neraugoties uz grūtībām, es tiku galā visos gadījumos vislabākajā veidā, kāds bija iespējams.

            Trešais ētikas piemērs izpaužas ikdienas dzīvē. Izraēla ir valsts, kurā ir visdažādākās reliģijas un rases. Jau kopš es biju bērns, man tika mācīts, ka jāpieņem visi kā viens, jāizturas  pret visiem tā, kā es gribu lai cilvēki izturētos pret mani, ar cieņu un pieķeršanos. Tas nozīmē palīdzību jebkuram, kam tā nepieciešama, vai kurš to lūdz, bez jebkādiem izņēmumiem.


Noslēgumā, ētiskie principi Izraēlā pārstāv labāku dzīvi un labāku mūsu apkārtējās vides sapratni. Esmu daudz iemācījies par šiem ētiskajiem principiem un kopš esmu sapratis to nozīmību, es vienmēr īstenoju šos principus.



Ētika Afganistānas kultūrā un Islāmā, Elyas Masoudi


Bērnībā ikviens ir bezspēcīgs un viņam nav nekā no tā, kas viņam ir nepieciešams, un vecāki ir tie, kuri nodrošina visu. Kad bērni būs pieauguši, viņi rūpēsies par saviem vecākiem, kā arī citiem ģimenes locekļiem. Jebkuram būtu vienmēr jāatbalsta savas ģimenes locekļi. Cieni tos, kuri ir vecāki par tevi un sniedz savu mīlestību tiem, kuri ir jaunāki par tevi. Tas ir Afgāņu kultūras pamatā. Tāpat, tas, ka esi musulmanis, palīdz saprast kā izturēties pret citiem cilvēkiem.

Viens no galvenajiem Islāma likumiem ir būt godīgam runājot. Kā Pravietis ir teicis: “Godīgums noteikti ved pie labā, un labais ved uz Debesīm”.

Islāms liek pārstāt melot, jo meli ir pretlikumīgi. Melot ir nelikumīgi, izņemot tad, kad diviem cilvēkiem ir jāsalabst(nesaskaņu novēršanai), arī melojot ienaidniekam karā. Tāpat ir pretlikumīgi kādu slavināt vai apmelot.

Kad meli ir vienīgais veids, lai pierādītu savu taisnību, tad ir pieļaujams melot par sevi vai kādu citu, pārliecinoties, ka tas nevienam nekaitēs. Un ir jāmelo tad, ja jāpasargā kādu no nogalināšanas.

Ja kāds ir spiests dot nepatiesu zvērestu, lai glābtu kāda cilvēka dzīvību, kuram atņemt dzīvību ir netaisnīgi, tad šis zvērests ir jādod, jo šāda cilvēka dzīvības glābšana ir obligāta, un ja tā atkarīga no zvēresta došanas, tas ir jādara.

Solījuma turēšana musulmanim ir viena no lielākajām vērtībām, ja kāds dod solījumu, tad tas ir jātur, solījumu saņēmušā cilvēka uzticību nedrīkst pievilt.

Islāmā nav pieļaujams nicināt otru, jo viņš var izrādīties labāks, nekā šķiet. Tāpat, aizliegts meklēt trūkumus citā, vai dot nonievājošas iesaukas.



Ētika, Karim Abdel-Khalek


            Ētika ir mūsu dzīves laikā apgūtie morālie kritēriji, kuri palīdz mums atšķirt pareizo no nepareizā, labo no sliktā, un pielietoti ikdienas dzīves situācijās palīdz mums dzīvot tikumisku dzīvi. Tie veido labas un tikumiskas personības pamatus, un tiem būtu jātiek ieaudzinātiem cilvēkos tik agri, cik vien iespējams. Jo agrāk ētiska attieksme tiek iekļauta personas raksturā, jo dabiskāka kļūst tās izpaušana.


            Esmu pārliecināts, ka cieņa ir galvenais noteikums un visas ētikas pamats. Kad es biju bērns, man tika mācīts, ka visi cilvēki ir vienādi, tomēr mēs visi esam atšķirīgi. Tas ir tas, ko es nesapratu līdz kādam laikam. Kad tu esi bērns, pateicoties tavai jaunībai un nesamaitātībai, vari redzēt visu, bet tanī pašā laikā esi akls. Mēs varam saskatīt atšķirības visos cilvēkos, bet kaut kādā veidā mēs pieņemam šīs atšķirības un esam akli pret dzimumu, ticību, rasu un reliģiju nesaskaņām/pretrunām. Tad mēs kļūstam mazliet vecāki, iegūstam nedaudz vairāk dzīves pieredzes, un sākam atšķirt noteiktas cilvēku grupas un tipus. Mēs vairs neesam tikai cilvēki, mēs kļūstam melni un balti, resni un tievi, musulmaņi un ebreji. Atšķirības mūsu starpā ir galvenais iemesls lai izrādītu cieņu vienam pret otru.


            Būdams bērns, es tiku mācīts vienmēr cienīt un ticēt Dievam un reliģijai. Tad, tiku mācīts cienīt savus vecākus un vecākus cilvēkus. Pēc tam, tiku mācīts cienīt visus cilvēkus neatkarīgi no dzimuma, ādas krāsas vai ticības, un izturēties pret visiem cilvēkiem tā, kā vēlētos lai izturas pret mani. Bet mans tēvs vienreiz man teica, ka vispirms man jāciena pašam sevi, jo kamēr necienīšu sevi, neviens cits arī mani necienīs.


Tikmēr, kamēr cilvēkam ir cieņa, visi citi ētikas aspekti tiek iegūti dabiski. Bruņojies ar to, cilvēks sapratīs, ka ir neētiski melot, zagt vai apkrāpt jebkurā gadījumā vai veidā, jo tas nonāk necieņas vai neētiskas uzvedības kategorijā.



[1]Čaraka bija viens no pirmajiem ķirurgiem pasaulē. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš veica un dokumentēja plastisko operāciju.(jau 300 g.pr.Kr.).


No: A.Dēls - Laimai Saulītei   2009. gada 01. decembrī 19:43:15

            Ja starp iedzīvotājiem pastāv savstarpēja norēķinu sistēma, kura ļauj nodrošināt darba un dzīves iespējas, tad, no vienas puses, ir kāds minimālais nodrošinājuma līmenis šo vajadzību apmierināšanai, kuru, iespējams, savstarpēji vienojoties sedz visi kolektīvi, bet no otras puses vienmēr ir katra pacienta paša viedoklis un, iespējams, pateicības jūtas, kuras viņš realizē caur materiālu atalgojumu pēc paša ieskatiem un iespējām.

            Ir taču zināms, ka ārstniecisko efektu atstāj Ārsta un personāla rūpes, nevis medikamenti un procedūras. Tāpēc pacienta personiskā atlīdzība ir viņa dvēseles atbilde uz šīm rūpēm. Kā viņš prot – tā viņš atbild un, paēdušam vai no pārdevēja rokām saņēmušam pēc tam pateikt – “paldies” ir tikai normāli un Cilvēcīgi. Te par Ētiku varētu būt tikai viens jautājums – Vai pats pacients domā ar šo atlīdzību piespiest ārstu “labākai” rīcībai. Tādā gadījumā pacients ir ar savu neuzticību apvainojis ārstu. Bet, ja sabiedrībā valda noruna, ka medicīniskā palīdzība ir jāsaņem katram pēc viņa vajadzības, neatkarīgi no viņa materiālajām iespējām, tad tādai norunai jābūt līdzsvarotai ar principu – “Bagātais maksā par nabago” un līdz ar to – par to pašu procedūru katrs maksā atbilstoši savām iespējām. Tā jau tikai liekas, ka bagātais ir labāks, prot labāk dzīvot un, vēl bagātāks kļuvis, pavisam iztiks bez trūcīgajiem. Patiesībā tieši viņa dzīvesveida nelīdzsvarotība un sapratnes trūkums ir iedzinis citus materiālās grūtībās, kuras risinot, viņš var daļēji nolīdzināt savu vainu viņu priekšā.

            Tas nozīmē tikai to, ka “dārgās” zāles farmaceitiskajās firmās nosedz lēto zāļu izmaksas un “dārgās” ir modes slimību un netiklības rezultātu ārstēšanai, bet lētās kalpo patiesajām veselības atgūšanas vajadzībām un arī tās katram maksā atkarībā no viņa darba algas lieluma, jo – “kurš vairāk pelna – tas izmanto lielākus sabiedrības resursus”. Līdz ar to, pacienta labprātīga atlīdzība virs sabiedriski noteiktā Ārsta darba algas minimuma ir tikai viņa piedalīšanās kāda cita bēdu brāļa atbalstā. Un te gan parādās Ārsta ētika un medicīniskās palīdzības pieejamība atkarībā no Ārsta darba algas un pacienta iespējām segt savas ārstēšanas izmaksas.

            Jautājumam nav jābūt par pacienta, bet par sabiedrības iespējām apmaksāt procedūras un zāles, un par šo izmaksu patieso lielumu un to, ka ne zāļu ražošana, ne medicīnas ierīču ražošana, ne atrašanās ārstniecības iestādē, ne procedūras nedrīkst būt tirgus prece, kura ir nostādīta atkarībā no pircēja maksātspējas, bet ir tikai un vienīgi Cilvēku savstarpējā derīguma un Sadarbības forma, kuras pieejamību nosaka attiecīgās procedūras piemērojuma ētika un vajadzība pēc šīs procedūras.

            Pilnīgi amorāla ir tāda medicīna, kurā zāļu pieejamība aptiekā nolikta atkarībā no kases čeka esamības. Tā ir pilnīgi pagrimušas pasaules aina, kurā ārsts strādā stingri ievērojot darba grafiku un apmaksāto darbību sarakstu, bet pie maksātnespējīga pacienta durvīm klauvē tiesas izpildītājs ar slimnīcas izrakstīto rēķinu rokās, un ātrās palīdzības ierašanās var draudēt ar robu maciņā. Ja medicīniskās apdrošināšanas polises esamība garantē tās īpašniekam to, ko nevar saņemt bez tās, un, ja ir tik bagāti iedzīvotāji, kuri var saņemt visu, ko iedomājas tur pat, kur ir tie, kuri nevar saņemt to, ko viņiem vajag – tad tik tiešām ir pamats runāt par Ārstu Ētiku šajā valstī, kuru mēra ar naudas zīmēm tie, kuri neizjūt šo zīmju trūkumu.

            Es domāju, ka galvenais Ētisko problēmu esamības rādītājs ir tas, ka par problēmu tiek uztverts tikai tas, kas tādā vai citādā veidā ir saistīts ar naudu. Es domāju, ka galvenais mūsdienu medicīnas Ētikas jautājums ir tas, ko drīkst atļauties darīt ar miesu, lai nekaitētu pacienta Dvēselei.


Temats: Pārdomas Diskutēt

No: Latviešu juristu apvienības - visiem   2009. gada 26. novembrī 22:03:15


DAŽI VĀRDI NO LATVIEŠU JURISTU APVIENĪBAS PUSES…


Šobrīdējā laikposmā mums tautiešiem ir visai sarežģīti saglabāt tās vispārcilvēciskās un cilvēciskās vērtības, par kurām ir iestājušies mūsu senči, it sevišķi, ja vēsturiskie notikumi pēdējos gadu simtos nerit dabiskā veidā.

Latvijai iesoļojot materiāli bagātajā impērijā Eiropas Savienība, kā viens no pamatmērķiem tika likta priekšā materiālā bagātība, kuras cena tagad ir banku paaudžu kredīti. Gribējām dzīvot materiāli bagāti tagad, nemainot savus netikumus uz tikumīgām, tradicionālām un nacionālām vērtībām. Baidoties no biedru statusa, ārēji kļuvām par kungiem un dāmām ar kalpa dvēselēm spēlmaņu naktī, tagad izeju meklējam draugos un kolēģos.

Vai šobrīd ir nozīme kaut ko darīt publiskajā telpā, ja medijos dominē materiāli bagātā pasūtītāja vēlme mainīt varoņu jēgu, kad „labāk” skaitās uzsaukt Tele 2 dzeramo viltus meteorīta atnākšanai? Domājam, ka šis laiks ir sijāšanas, šķirošanas laiks, kad Latvijā dzīvojošie ļaudis nošķirsies divās daļās. Nacionāli domājošie cilvēki, tautieši dzīvos vienu dzīvi, bet patērētāji, dzīves baudītāji un likteņa izaicinātāji dzīvos citu, radikāli pretēju mušiņu viendienīšu eksistences dzīvi.

Ko darīt, lai cilvēkiem dzīvot netraucētu uzdzīvotāju, Tele 2 lēto „varoņu” publika? Pirmām kārtām, ir pašiem sev jāatzīst, ka mūsdienu demokrātija ir attiecināma tikai uz patērētāju, ļaužu kopienu, bet uz tautiešiem strikta sakārtotības hierarhija, paražu, tradīciju veidā, par mērķi izvirzot garīgo bagātību. Otrām kārtām viens no tautiešu uzdevumiem ir aizstāvēt taisnību, nostāties taisnības pusē, lai arī kāda lēmumu izvēles iespēja tiktu piedāvāta. Lai aizstāvētu taisnību, pilnībā ir jāmaina tiesībsargājošās institūcijas, it sevišķi tiesu sistēma, kā to vēsturiski ir jau darījuši daudzi valstu vadītāji. Trešām kārtām tautiešiem ir jāatgriežas savās garīgajās mājās, paradīzes dārzā no mežonīgajiem rietumu džungļu mežiem, atjaunojot senču druīdisko kultūru, dabiskās tiesības un filosofiju.

Dakotas indiāņiem ir gudrības recepte mūsu garīgi un tagad jau arī materiāli nabadzīgajai Latvijas Republikai: „Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost!” Līdz ar to nav nozīmes pārliecināt patērētāju un noziedznieku kontingentu par pretējo, ka beigts zirgs nav jāatdzīvina, vai arī nav jāliek kopā divi beigti zirgi, kuri veidos vienu dzīvu zirgu. Svarīgi ir nodalīt šo destruktīvo beigto zirgu atdzīvināšanas politiku no sabiedrības ar augstu kultūras apziņu, pašorganizētību. Pirmos vadīs „Pozitīvās” tiesības likumu, kodeksu, regulu un noteikumu veidā, dodot katram indivīdam iespējas patvaļīgi interpretēt šīs normas, otros vadīs tautas nerakstītie garīgie dabas likumi, principi, ētika un morāle. Būt nodalītam no kopējās biomasas, patērētājiem un ļaudīm nav jābaidās, bet drīzāk tas ir prieka, laimes stāvoklis, ka spēsi reiz dzīvot, sajūtot drauga, darba biedra plecu, būt nelielai daļiņai no kolektīvās apziņas.

Mūsu novēlējums tautiešiem būtu, atcerēties, ka beigto zirgu indivīdu mākslīgā kopiena reiz beigs eksistēt, jo tā sen jau ir atzīta par dabai, cilvēcei nederīgu, ārā metamu produktu. Arī šis komercializācijas un materiālisma murgs reiz beigsies un būs jauna brīva vieta citu māju celšanai uz citiem garīgajiem pamatprincipiem!


Veiksmi mūžīgā sevis sakārtošanas darbā,

ar cieņu pret tautiešiem un dienas gaismas nesējiem.


∆ Latviešu juristu apvienība atbalsta tās kolektīvās struktūras, kuras kultūras pasākumus rīko dienas gaismā un ir pret visa veida indivīdu aktivitātēm nakts miera laika periodā.


Temats: Atbalstīsim savējos Diskutēt

No: IT speciālistu arodbiedrība - visiem   2009. gada 26. novembrī 22:16:12


ATBALSTĪSIM SAVĒJOS


Mūsu organizācija iesaka pirkt labu maizi un atbalstīt savējos cilvēkus, kuri to cep bez aromātiskām krāsvielām, konservantiem un stabilizatoriem, normālos maizei domātos malkas krāsns apstākļos no ekoloģiskām izejvielām, uz klona plaucēto rupjmaizi un saldskābmaizi. Patieso maizi var iegādāties Rīgas Āgenskalna tirgū, prasot „Pinku” maizi, kuru cep Pēteris Zaharenoks (tālr.29210090).


Iesaka - Informācijas tehnoloģiju speciālistu arodbiedrība


No: Ilzes - visiem   2009. gada 10. decembrī 16:47:38


Garšīgo Pinku maizi, ko cep un piedāvā Meistars Pēteris Zaharenoks var arī nopirkt Brāļu tirgos Ādažos, Ogrē un Tallinā. Tā patiešām ir izcila ar uzteicamām smaržas un garšas īpašībām.


Iesaka - Informācijas tehnoloģiju speciālistu arodbiedrība


No: Dace - visiem   2009. gada 17. decembrī 15:35:10


Šodien nejauši uzzināju, ka arī šogad Daugavas sporta namā invalīdiem ir dota iespēja Ziemassvētku tirdziņā pārdot savus rokdarbus, darinājumus, meistarojumus. Tirdziņš ir katru dienu no 10-18.00/19.00 (atkarībā no tā vai ir kāds atnācis un viņus atradis) un tā līdz 23.decembrim. Izrādās, nabaga cilvēciņiem reklāma ir aizliegta!!!! Ja būs- 400Ls sods piedraudēts. It kā ir dota iespēja - tirgojiet! Taču reti kaurais zina, ka Daugavas sporta nama 2.stāvā ir tirdziņš! FANTASTISKI TAMBORĒJUMI, ADĪJUMI, PINUMI, ĀDAS SIKSNAS, ZEĶES, APBRĪNOJAMI SKAISTAS ŠALLES, filigrāni uztamborētas JACIŅAS, TOPIŅI, adītas BĒRNU (pa 1,50) UN PIEAUGUŠO ZEĶĪTES (ap 4 Ls), TAMBORĒTAS EGLĪŠU MANTIŅAS, KARTIŅAS (20 Santīmi), SEDZIŅAS, CIMDIŅI, KOKAGREBUMI u.c. ar rokām darināti brīnumi - un tas viss par ārkārtīgi draudzīgām un zemām cenām! Tirgo paši vecie tantuki, pusaklie onkulīši...viss ir skaists..līdz aizkustinājumam!!! Es teikšu atklāti, ja salīdzina tās nenormālās cenas, kas ir Berga bazāra tirdziņā, Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā...tad liekas, ka tā ir vecu cilvēku labdarība! Pastāstiet draugiem, radiem ...par šo lielisko iespēju iegādāties brīnumjaukas un lētas dāvaniņas un vienlaikus palīdzēt invalīdiem! Savādāk, bez mūsu atbalsta, tur bez reklāmas iemaldīsies retais. Kā bābulīši stāstīja...citreiz...pat vairākas stundas neviens neienāk! ..un viņi sēž un gaida... Bet kā lai ienāk, ja neviens nezin!