Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai


nra.lv intervija ar Raivi Bušu (LJA) - orģināls


Neatkarīgā: Latvijas juristu apvienība (LJA) paziņojusi, ka par pievienošanās eirozonai termiņu ir tiesīga lemt tikai Latvijas tauta, tādējādi lata likvidēšana un eiro ieviešana ir juridiski tā ir antikonstitucionāla. Pirms iztirzāt šāda sprieduma juridisko pusi, pastāstiet, cik, kādus juristus LJA apvieno, cik reprezentatīvs ir šis lēmums?


Raivis Bušs: LJA ir nevalstiska organizācija, kas apvieno daudzus biedrus. Mūsu rindās ir vismaz pieci tiesību zinātņu doktori, mums notiek apspriedes par ļoti svarīgām, valstiskām tēmām. Jautājums par lata saglabāšanu ir valstisks jautājums, tāpēc arī to apspriedām.


Jūsu biedrībai ir arī alternatīvas juristu apvienības.

Ir, protams, kā ikvienā demokrātiskā valstī.


Cik, apmēram, jums ir biedri?

Tas nav tik svarīgi.


Apmēram, lai zinām, vai runājam par nelielu domu biedru kopiņu vai reprezentatīvu grupu?

Tā nav neliela. Mums regulāri notiek biedru sēdes, bet valdē ir reģistrētas piecas personas. LJA apvieno augsti kvalificētus juristus, kas ir arī pasniedzēji dažādās augstskolās.


Kāpēc uzskatiet, ka lēmums par Latvijas pievienošanos eiro zonai ir antikonstitucionāls? Varat to argumentēt ne tikai ar emocionāliem, bet tīri juridiskiem argumentiem?

Mēs nevaram runāt tikai tīri juridiskās kategorijās, jo cilvēks ir emocionāla būtne, kurai ir svarīgi valstiski jautājumi. Ja runājam par juridiskiem argumentiem, tas ir ļoti vienkāršs – mēs zaudējam savu neatkarību! Ieviešot svešu naudu, mēs zaudējam savas monetārās politikas tiesības un svešzemnieki pilnībā sāk kontrolēt mūsu finanšu plūsmu. Tas ir nopietnākais arguments. Nākamais – ir jādod tautai tiesības balsot. Saskaņā ar konstitūciju, tikai tautai ir tiesības lemt par savu neatkarību, un neviena Eiropas Komisijas (EK) vai Eiropas Savienības (ES) institūcija nevar lemt mūsu tautas vietā. Tas nav iespējams!


Starp juristiem par to ir dažādi viedokļi. Piemēram, ir Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras atzinums 2013. gada februārī, kurā secināts ka, Latvija, iestājoties ES, apņēmās ieviest eiro, tiklīdz atbildīs Māstrihtas kritērijiem – šāds pienākums izriet no Pievienošanās līguma, skatot to kopā ar Līguma par ES darbību (LESD) normām, kur Pievienotajā aktā teikts, ka “katra jaunā dalībvalsts no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā”. To, ka Latvija atbilst kritērijiem, EK un Eiropas Centrālā banka (ECB) 5.jūnijā oficiāli apstiprinājusi, iesakot pievienoties eirozonai ar 2014. gada janvāri. Vēl ir atsauce uz Satversmes 73. pantu, kas saka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm, LU juristu skaidrojums: arī šo līgumu saistību izpildi. Kuriem juristiem taisnība?

Taisnība ir Latvijas tautai. Tas jāskatās cilvēcisko vērtību kategorijās. Ja Satversme skaidri pasaka, ka esam neatkarīga, demokrātiska republika, tad par šiem jautājumiem drīkst lemt tikai un vienīgi tauta. Ja pievienojamies kādiem sarptautiskiem dokumentiem, tad tam jābūt uz vienlīdzības principiem - neviens nevar būt pārāks un neviena no ES institūcijām mums nevar un nedrīkst diktēt noteikumus, jo tādējādi tiek ierobežotas tautas tiesības.


Par Latvijas pievienošanos ES referendums bija, tauta lēma. Kā tagad skaidro gan pieminētie juristi, gan valdošie politiķi, līdz ar šo referendumu tauta jau lēma arī par eiro ieviešanu, kā to paredz minētie pievienošanās dokumenti.

Referendums bija par pievienošanos ES, nevis par savas monetārās politikas atdošanu svešzemniekiem! Par to referendums nebija! Apgalvojumi, ka par visu tika nobalsots vienā reizē ir pilnīgas muļķības meli.


Bet kā jūs to juridiski pierādītu?

Pievienošanās dokumentos nebija teikts par automātisku savas valūtas likvidēšanu. Un arī kritēriju izpilde vēl nenozīmē automātisku pāreju uz eiro.


Valstis, kuras nevēlējās ieviest eiro, sarunās panāca īpašus nosacījumus, ka tās eiro neieviesīs, kādus Latvija nedz prasīja, nedz panāca. Vai tādējādi tomēr neesam nobalsojuši referendumā arī par eiro, ja šo atrunu nebija?

Tauta nav balsojusi par savas suverenitātes nodošanu! Nevar daļēji nodot suverenitāti - vai nu tā ir, vai tās nav.


Jūsuprāt, pārējie Satversmes panti, tostarp minētais 73. pants, ir pakārtots 1. pantam par Latviju kā neatkarīgu republiku un 2., par to, ka suverēnā vara pieder tautai?

Protams, es jau paskaidroju. Mēs varam skatīties visus pārējos pantus, kaut kādus līgumus, bet pamats ir neatkarība un tautai jādod tiesības par to lemt. Kamēr Latvija drukā latu, Latvijas Banka nosaka cenu politiku, tas viss tiek regulēts Latvijā. Vai tad mēs šo instrumentu nododam, lai svešzemnieki regulētu mūsu dzīvi?


Tad ciktāl, jūsuprāt, sniedzas šī, no neatkarības, suverenitātes, demokrātijas izrietošā nepieciešamība tautai balsot par kādiem EK vai ES institūciju lēmumiem?
Par to mums nav jābalso. Visi lēmumi jau ir antikonstitucionāli!


Jo?

Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, tautai nedod tiesības balsot, bet tikai tā var lemt par savu neatkarību. Bet tagad Eiropā lemj par mums! Vai tas iet kopā ar mūsu konstitūciju?


Tā ir neatkarības zaudēšanai vai pievienošanās maksāšanas sistēmai? Kā izskanējušas atsevišķas prognozes, ar laiku varbūt vispār attīstītajā pasaulē būs tikai pāris valūtas, nevis katrai valstij sava.

Protams, mēs zaudējam neatkarību!


Paskaidrojiet!

Finanšu instruments tiek nodots svešzemniekiem. Neatkarīgs ir tas, kas pats pieņem neatkarīgus lēmumus.


Mūsu pārstāvji jau arī tur piedalīsies lemšanā par monetāro politiku.

Bet kas ir saimnieks eiro? Vai Latvija ir eiro saimniece? Nav un nebūs!


Tad jau mēs tāpat varam runāt plašāk par Latvijas dalību ES, tās kohēzijas, lauksaimniecības politiku, ko lielākoties ietekmē lielās dalībvalstis, neto maksātājas ES budžetā.

Protams!


Tad jau sanāk, ka iestājoties ES, mēs jau zaudējām savu netkarību!

Mēs daļēji zaudējām savu neatkarību, jau iestājoties ES, un mūsu cilvēkus vienkārši piemānīja. Bet kā tas tika formulēts, vai tur kaut vārds tika pateikts par savas monetārās politikas zaudēšanu? Netika! Bet es tagad nerunāju par tā laika personālijām. Runa ir par tagadni. Mums jāapzinās, kādi procesi tagad notiek Latvijā, Eiropā, kā nākotnē dzīvosim mēs, mūsu bērni, mazbērni, un kas nākotnē būs patiesās vērtības, vai mēs būsim neatkarīgi, vai nē.


Mēs nevaram vairs izmainīt referenduma jautājumu un rezultātu, bet, skatoties uz priekšu, kādu juridisku atkāpšanās ceļu redziet? Jau pieminētie LU juristi pauduši, ka Latvijas kompetencē nav vairs lemšana nedz par eiro ieviešanu vai neieviešanu, nedz par termiņu. Pēdējais pastāvīgais lēmums bijis pievienošanās Valūtas maiņas kursa mehānismam II 2005.gada maijā, ar kuru fiksēts lata kurss pret eiro.

Ir jāorganizē referendums - tā arī ir tā iespēja!


Referenduma lēmumam jābūt saistošam, nevis konsultatīvam?

Par to lems tauta. Tā arī ir tā demokrātija, par ko runājam, nevis kaut kāda pseidodemokrātija, kur mazākums uzspiež vairākumam viedokli. Varam runāt tikai par to, ko pateiks tauta. Iekams tauta nav teikusi savu vārdu, neviens lēmums nav juridiski pareizs.


Labi, Zviedrija nolēma piedalīties EMS, bet atlikt lēmuma izpildi uz laiku, 2003. gadā rīkoja referendumu, kurā tauta nobalsoja pret un nekādas sankcijas nesekoja. Bet referendums notika vēl pirms Zviedrija pievienojās Valūtas maiņas kursa mehānismam, un referendums bija tikai konsultatīvs.

Jo Zviedrija rūpējās tikai par savām interesēm.


Zviedrijas valdība lēma neizpildīt Māstrihtas kritērijus, tādējādi nepievienojoties eiro zonai. Ja tā smalki pēta līgumus, vai arī Latvijai vienīgais ceļš nav neizpildīt Māstrihtas kritērijus?

Ceļi ir daudz un dažādi, bet ir jānodemonstrē stingrs mugurkauls un jāpasaka, kas mēs esam tagad un kas gribam būt nākotnē. Man nereti saka, ka Vācijā arī maksā ar eiro un vai tad mēs nesaprotam, ka tā ir Vācija, kad tur aizbraucam? Bet jāpajautā savādāk – kas tas ir par administratīvo veidojumu? Vai mēs to vispār varam nosaukt par Vāciju? Tāpat ir ar Latviju! Daudzi mēģina oponēt, ka lats nav simbols. Kā tad tas nav simbols, ka tas jau fonētiski skan tāpat kā Latvija kā viens pret vienu.   


Kāpēc Vācija nav Vācija, ja tur ir eiro?

Tā ir administratīva teritorija ES. Kas ir saimnieks ES?


Tostarp Vācija.

Vācijā viena partija iestājas par izstāšanos no eiro zonas, Anglija jau deva signālu par to, ka tā vispār grib izstāties no ES. Čehija, Polija saglabā savas nacionālās valūtas, arī Zviedrija. Kāpēc mums iet iekšā tur, kur principā jau skaidrs, ka viss grimst un ir lielas problēmas.


Viedokļi arī par to ir dažādi.

Jums neatkarība ir svarīga vērtība?


Jā.

Nu, redziet!


Bet diskutabli ir, vai pievienošanās eiro automātiski nozīmē neatkarības zaudēšanu.

Jūsuprāt eirozonas nestabilitāte būtu izmantojama arī kā juridisks arguments, kāpēc Latvija varētu nestāties eiro zonā, ja pieņemam, ka šīs saistības mums tomēr ir?

Redzam, ka eiro zona nav stabila. Ikviens cilvēks to taču redz, neatkarīgi no savas izglītības, ka eiro zonā tagad nekādas stabilitātes nav.


Jūsuprāt tie visi līdzekļi, ko EK ievieš ekonomikas, finanšu sistēmas stabilizēšnai, stinrgākai uzraudzībai, neko nedos?

Kas ir EK? Vai tā ir Latvija?


Arī.

Tie ir svešzemnieki, sveši kungi. Saprotiet, par ko ir runa? Šis ir unikāls laiks Latvijas un katra cilvēka vēsturē. Pašlaik tiek piesolīti sīki labumi īslaicīgi, kas nākotnē nes tikai postu.


Runājot par ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, kādus racionālus argumentus varat likt pretī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojumiem, ka līdz ar eiro ieviešanu kāps Latvijas kredītreitingi, kā tas notika Igaunijā, līdz ar to pārfinansēs valsts parādu un Latvija 10 gados parāda procentu maksājumos ietaupīs ap 900 miljonus eiro, ietaupījums no konvertācijas izmaksām ik gadu ap 50 miljonu latu. Ienāks vairāk investīcijas, augs IKP, pieaugs darbavietu skaits utt.?

To mēs jau dzirdam gadiem. Līdzko kādi lēmumi tiek pieņemt, tā nāk klajā ar šo bēdīgi slaveno dziesmu par investoriem un pārējiem labumiem. Ja runājam par plusiem, iestājoties eiro zonā – kāds var būt pluss vergam? Tā ir mūsdienu modernā verdzība. Kas drukā naudu, tas nosaka visu. Pie tam, darba vietu skaits nevar pieaugt, ja nomaina valstī valūtu, jo darba vietas rodas no reāla darba un savas zemes interešu aizsardzības. Ja mēs runājam par investīcijām, tad valstij jārada apstākļi, lai Latvijā investētu mēs paši ar saviem līdzekļiem un darbu, nevis ārvalstu blēži, kas iegulda naudu un pēc laika savāc sev visus labumus vai arī vienkārši parazitē uz tautas rēķina.


Kā jūs iedomājaties, kā izpaudīsies šī verdzība? Un tiešām no nosauktajiem ieguvumiem nekas nebūs?

Vergam arī ir kaut kāds labums – viņš dabū paēst, bet ir ļoti smagi jāstrādā priekš sveša kunga.


Nedaudz reālistiskāk varat konkretizēt, kā tad izpaudīsies?

Tā arī izpaudīsies, kaut kādu eiro kauliņu kādreiz atmetīs. Latvija vairāk nevarēs noteikt savu monetāro politiku. Viss! Tiesības tiek atdotas. Pēdējā laikā vērojam arī kā likumdošanā tiek samazināti skaidras naudas darījumu sliekšņi, lēnām sāk ieviest elektronisko naudu.


Bet kopš Latvija piesaistīta Valūtas maiņas kursa mehānismam, vai tad esam izmantojuši kādus monetārās politikas instrumentus?

Nav runa par to, vai izmantojam, vai ne, bet, ja mums ir sava nacionālā valūta, mēs to varam atsaistīt no jebkuras piesaistītas valūtas. Varam izdarīt?


Teorētiski.

Kāpēc teorētiski?


Krīzes laikā daudz runāja par iespēju izmantot valūtas kursa svārstību plašāku koridoru, bet pat tad tas netika kustināts.

Tas jau ir cits jautājums.  


Tomēr, kā tā mūsu verdzība izpaustos, kā mūs sāktu ekspluatēt, turklāt vairāk kā līdz šim?

Es runāju cilvēciskās kategorijās. Jūs taču saprotiet, ka atdodot savas tiesības svešiniekam, mēs nododam monetārās politikas tiesības svešiniekam un tas, kuram ir tiesības atdotas, tas arī diktē noteikumus. Te arī izpaužas nevienlīdzības princips. Kamēr mums ir lats, mēs vēl varam paši kaut ko lemt. Atdodot latu, mēs atdodam neatkarību. Jūs saprotiet, kas ir neatkarība?


Bija krīzes gadi, bija neatkarība, bet tik un tā bija starptautisko aizdevēju diktēta politika neatkarīgi no tā, ka mums bija lats. Kur atšķirība?

Protams, ka viss ir nosacīti. Bet ir jācīnās par savu valsti, neatkarību, saviem cilvēkiem. Kas tad ir tā vērtība, kas mums ir te, Latvijā? Tie ir tie cilvēki, kas vēl vēlas, lai nākotne mums būtu labāka. Tā ir svēta lieta!


Bet, vai ieguvums nav kaut vai pats process uz eiro zonu, ka esam sakārtojuši savas finansēs – mazinājuši ārējo parādu, inflāciju?

Kādu finanšu sakārtošana? Mūsu vai svešzemnieku? Par kādiem ieguvumiem te var būt runa? Ne par kādiem! Pārāk daudz aizrāvāmies ar finanšu kārtošanu, ka pilnīgi aizmirsuši par to, kā tad reāli dzīvo cilvēki Latvijā. Cik daudzi ir spiesti dzīvot nabadzībā un domāt par kārtējo rēķinu nomaksu.


Jo?

Jau izskaidroju! Ja runājam par neatkarību, tad, manuprāt, monetārās politikas nodošana svešiniekam ir neatkarības zaudēšana. Ja to nesaprot pamatos, nezinu, par ko var runāt tālāk!


Ir arī citi aktīvisti, kas vērsušies pret eiro, piemēram, biedrība "Par latu, pret eiro" tiesai lūgusi atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu nereģistrēt parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē un tautas nobalsošanas likumā. Biedrība "Antiglobālisti" uzskata, ka pēdējā iespēja juridiski apturēt eiro ieviešanu, ir vēršanās Satversmes tiesā (ST), jo ST ir tiesīga apturēt visus procesus, kamēr notiek tiesvedība. Atbalstiet kādas no šīm aktivitātēm?

ST jāvadās no tā, ko grib Latvijas tauta. Tas ir svarīgākais.


Tad ST var lemt tikai pēc referenduma?  

Referendumam jebkurā gadījumā jābūt, bet te katram saprātīgam cilvēkam, katrai augstai amatpersonai jālemj savas tautas, savas valsts interesēs. Ja katrs cilvēks, katra amatpersona visus šos gadus būtu lēmuši savas tautas interesēs un nebūtu lēnā garā iztirgojuši vērtības, tad mēs dzīvotu pavisam savādāk un arī savādāka nākotne veidotos.


Vai tīri juridiski ST var apturēt procesus, kamēr notiek tiesvedība, un tas var attiekties arī uz eiro ieviešanu?

Bet to nevar vilkt garumā! Tie, kas vēlas ieviest eiro, strādā aktīvi, katru dienu. Tādos valstiski svarīgos jautājumos nekāda vilkšana garumā nav pieļaujama un ātrāk tautai jādod iespējas izteikties referendumā.


Kāds, jūsuprāt, būtu nepieciešamais kvorums?

Ļoti vienkāršs. Izejiet uz ielas, un jūs redzēsiet, kas par kvorumu ir ārā!

Neminēšu konkrētus skaitļus, bet absolūtais vairākums ir par nacionālās valūtas - lata saglabāšanu.


Premjers paudis, ka pašlaik, saskaņā ar aptaujām eiro atbalsta 38% iedzīvotāju un, turpinot kampaņu, ir reāli iegūt vairākuma atbalstu eiro ieviešanas brīdī. Ja info-kampaņas rezultātā sabiedrības vairākums atbalsta eiro, tad viss ir leģitīmi, vai joprojām redzat problēmas?

Ko nozīmē socioloģiskās aptaujas? Ciparus var sataisīt, kādus gribat, tā nav liela māksla! Mēs paši reāli zinām, kāds absolūtais vairākums ir par savu nacionālo valūtu! Un kāpēc tieši tagad tādas domas izskan, ka tautai nevajag dot vārdu? Jo, eiro ieviesēji baidās.


Pēc referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu parlamentārieši aktīvi sprieda par izmaņām Satversmē attiecībā uz to, kādus jautājumus drīkst nodot tautas nobalsošanai, un kādus ne. Vai būtu vajadzīgi kādi precizējumi, izmaiņas attiecībā pret valūtu?

Kādas izmaiņas? Tieši tur, kur ir pateikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika un, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tas ir skaidri redzams. Par jautājumiem, kas skar Latvijas suverenitāti, var lemt tikai Latvijas tauta. Nacionālā Valūta Lats ir nepārprotams neatkarības elements. Par to jau mēs runājām.


Tad faktiski jebkuru jautājumu var nodot tautas nobalsošanai, tostarp, kas skar nodokļus, budžetu, starptautiskos līgumus un to saistību izpildi, kas pašlaik Satversmē ir atrunāts?

Izņēmumi, protams, ir, bet ne par suverenitāti. Par to lemj tikai Latvijas tauta.


Antiglobālisti plāno aktivitātes referenduma panākšanai arī tad, ja eiro tiks ieviests. Redzat tam jēgu un piebiedrosieties? Vai, ja piebiedrojamies, tad pēc 2014. gada janvāra viss ir neatgriezeniski un protesti bezjēdzīgi? Un, ja referendumā, kas notiek pēc eiro ieviešanas, tauta pasaka nē eiro ir atpakaļceļš?

Visu laiku ir jēga rūpēties par savu tautu un savu zemi. Cilvēks, kas ir piedzimis šeit, Latvijā, sevi identificē ar šo zemi, mums nav citas zemes. Mēs nevaram atļauties pārdot svešzemniekiem savas vērtības un ticēt, ka kaut kas būs labāk. Mums jārūpējas tikai par savu zemi, saviem cilvēkiem. Nevaram vienkārši ticēt visiem tiem māņiem un meliem, kas šos gadus tautai ir uzspiesti.


Bet vai tādējādi varēs atgriezt latu? Vai tikai lieki neizšķiedīs resursus referendumā, ja būs viennozīmīgi skaidrs, ka nekas nebūs atgriezenisks?

Jūs ticat tam, ko pateicāt? Cik līdzekļu ir izšķiesti eiro ieviešanas kampaņai! Vai tā nav cūcība attiecībā pret Latvijas tautu, tiem cilvēkiem, kas ir par savas nacionālās valūtas saglabāšanu? Es pateicu taisnību! Saprotiet, par ko ir runa? Ir ļoti svarīgi, kā cilvēks attiecas pret savu zemi, savu tautu.




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa