![]() |
|
Atbilde Levitam. Preambula. Brīvība IR. Brīvība naudu neprasa. Brīvību nevar nopirkt. Brīvība ir Dievišķā dāvana. Brīvības zaudēšana, atteikšanās, atkāpšanās no brīvības nes visus citus zaudējumus. Dievišķais, dāvājot brīvību, dāvā savdabību. Brīvība ir netraucētā savdabībā, caur kuru tiek realizēta Dievišķā griba ziedojums, radot šo savdabību. Savdabības zaudēšana pakļaušanās vai pakārtošanās svešām ietekmēm un svešu formu pieņemšana, kas ir atkāpšanās no savdabību radošās Dievišķās gribas, ir brīvības zaudēšana. Sargājot savdabību, sargā brīvību. Brīvību sargājošais sargā savdabību. Satversme. 1. Dievišķais, ziedojot, rada savdabību. 2. Cilvēciskais, ziedoto pieņemot, izzin savu savdabību. 3. Dzīvnieciskais, pakļaujoties, bauda esošo. 4. Augi ir esošajā. 5. Esošais minerālā pasaule, klimats, meteoroloģiskie apstākļi, ģeogrāfiskā vide, augu un dzīvnieku formas atspoguļo Dievišķo rāda Dievišķās dabas klātbūtni.
6. Dievišķajam ir radošās dzīves pilnvērtība, kurā top ziedojums. 7. Cilvēkam ir izziņas dzīves pilnvērtība, kurā viņš pieņem Dievišķā ziedojumu. 8. Dzīvniekam ir mūža (ilguma) uzturēšanas apstākļi labklājība, kuros tas spēj baudīt esošo. 9. Augam ir labi būt (labbūtība) tā eksistenci uzturošajā esošajā. 10. Esošajam ir savas formas izpausme.
11. Dievišķais Cilvēkam ziedo brīvību, dzīvniekam baudu, augiem iespēju būt esošajā un esošajam tā pašizpausmi. 12. Cilvēks ir brīvs līdz brīdim kamēr šo brīvību zaudē pārdodot par naudu, iemainot pret baudu, iespēju būt vai pašizpausties varā, baudā vai naudas makā. 13. Cilvēku paverdzina svešinieku meli, savējo nodevība un savstarpēja izmantošana krāpšana, varas baudas un naudas kāre to vērtības ilūzija. 14. Cilvēks ir brīvs tik ilgi kamēr pats to sargā atsakoties no naudas, baudas, varas un ja vajag, tad arī no esības kārdinājuma. 15. Dievišķais ir Īsts Dievišķajā nav ilūziju. 16. Cilvēks, atsakoties no vērtību ilūziju kārdinājuma, sargā viņam Dievu ziedoto brīvību. 17. Par naudu var nopirkt labākus ieslodzījuma apstākļus, smalkākas važas un lielākas ilūzijas. 18. Brīvību uztur tuvojoties Dievišķajam uzturot savu izzināto savdabību visiem esošajiem dvēsles spēkiem, to izpausmju radītiem līdzekļiem un, ja vajag, tad arī ar savas dzīves un pat dzīvības ziedojumu.
Antiņš |
|
Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa |