"Dzegužu ligzdas" – burvju un raganu surogātmātes.

Labdien, Vanesa!

Jūs esat aizskārusi ļoti apjomīgu un nozīmīgu tēmu, uz kuru ir trejas atbildes. Taču te ir jāatdala “jūtas” no “grib būt” pretējais dzimums.

Uz “grib būt” ir visvienkāršākā atbilde – tāpēc, ka aiz tā ir liela nauda, tāpēc, ka lielā nauda maksā par to, lai būtu tāda “gribēšana”. Lielajai naudai (anglo-sakšu žīdu klaniem) ir depopulācijas plāns. No vienas puses tās ir šī kapitāla investīcijas prostitūcijas virzīšanā, bet no otras puses tā ir masu aģitācija par labu visam perversajam – ne tikai šajā jomā, bet visās Cilvēku dzīves jomās, un, tā kā ar šo lielās naudas darboņu pūlēm pusaudžiem tagad ir uzkurināta nekā neierobežota seksuālā interese, bet tiek liegta interese citās jomās, tad šī “citātība” te dod savus augļus.

Vērā jāņem arī tas, ka lielā nauda reizē ar “citādību” vecināšanu, bloķē katra Cilvēka un arī pusaudža iespējas sevi realizēt normālā dzīvē – būt normālam Vīrietim un normālai Sievietei. Vīriešu un Sieviešu sociālās un psihofiziskās lomas un tēli ir pilnībā izkropļoti. Tāpēc normāliem Cilvēkiem grūti iekļauties šajā no visām pusēm uzspiestajā murgā, uz kuru Cilvēki atbild ar slimīgām reakcijām citās dzīves jomās – veselībā, attiecībās ģimenē un darbā (tur, kur priekšniekā “nauda ir, bet vadītāja nav”). Tāpat ir izveidotas perversiju virzīšanas ietekmes sviras uz pusaudžiem un jauniešiem, bet politiķiem vispār ir tāda “punktus uz augstāku līmeni” nodrošinoša opcija – “izziņot sevi par seksuāli perverso personu”, kas reizē ar tās izvēli dod nenogāžamības ienākumu (līdz laikam, tikai šajā konjunktūrā, protams, - tad, kad “varavīkšņainos” sāks oficiāli sist, tad jau šitie atkal kļūs visnormālākie – normālāki par normālajiem).

Attiecībā uz “jūtas” šīm sekām ir divi radikāli atšķirīgi cēloņi un abi ir metafiziski.

Pirmais cēlonis ir Cilvēku pārmiesošanās procesa specifikā. Jāsaka, ka šī problēma attiecās tikai uz Cilvēkiem, bet nekā neattiecas uz divkājiem – divkāji dzīvo tikai vienu reizi – pēc tam nāk dzīvei atbilstoša personības noārdīšanas procedūra. Šajā ziņā baznīcai ir taisnība – baznīca vispār ir orientēta uz divkāju psihiskās labsajūtas aprūpi – maksas pakalpojumu.

Cilvēks, iemiesojoties, attīstības ātruma un līdzsvarotības labā periodiski maina dzimumu. Vienā dzimumā var iedzimt ne vairāk kā 7, bet ne mazāk kā 3 reizes pēc kārtas. Vairākas reizes esot vienā dzimumā, Cilvēks “pierod” pie dzimuma un, to nomainot, saglabā iepriekšējos iemiesojumos uzkrātās dabas “inerci”. To var redzēt ne tikai psihiskajā struktūrā, bet arī (un it sevišķi) fiziskā ķermeņa konstitūcijā – mūsdienās daudzām jaunietēm ir nenoteikta vai vīrišķīga ķermeņa konstitūcija, uzvedība un psihiskā daba, bet puiši ir meitenīgi. Tas ir saistīts ar šīs civilizācijas patriarhālās dominantes pārmērīgo – nelīdzsvaroto ietekmi uz rietumu civilizācijas attīstību. To veidoja vīrieši, tāpēc tagad tā sekas tiem nākas redzēt no otras - sievišķīgās puses. Savukārt, 4.rasē šo dzimumu nelīdzsvarotību un savstarpējo cīņu, kas noveda pie vīrišķīgā psihotipa dominantes, aizsāka Sievietes, ar kā sekām tagad pašas sakaras kā galvenās notiekošā vaininieces.

Normālos apstākļos iemiesojuma dzimumu nomainījušiem Cilvēkiem palīdz adaptēties jaunajos dzīves apstākļos, kam normālā sabiedrībā ir pietiekami daudz instrumentu (piemēram, mājturības un darbmācības stundas īstās skolās) Sievietes un Vīrieša sociālo lomu sadalījums sabiedrībā un Tēva un Mātes lomu nodalījums ģimenē. Tagad nenormālajā pasaulē, zinot šo likumsakarību par dzimumu maiņu, melnā hierarhija to izmanto gan sabiedrības dzīves dezorganizēšanai, gan karmas aizkavēšanai – padarīšanai smagāku un līdz ar to smagāku planetāro seku – kataklizmu izsaukšanai – melno mērķis ir planētas uzspridzināšana.

Otrais cēlonis ir pretdabisks. Melnās hierarhijas darboņu – burvju un raganu iepriekšējo iemiesojumu personību cīņa par savas dzīves turpināšanu, kā vārdā viņi iznīcina citu Cilvēku, divkāju un dzīvot būtņu dzīvi.

Normālā pēcnāves dzīves kārtībā ir tā, ka personība, saglabājot savas uzkrātās savdabības, dzīvo ilgstošu pēcnāves dzīvi smalkajā pasaulē, kuru beidzot iziet tā saucamo “otro nāvi” – personības struktūras noārdīšanu, bet saglabā psihiskās enerģijas kvalitātes, kas ir nākošajā iemiesojumā veidojamās personības “centrālā šūna”, ap kuru pulcējas un organizējas jaunās personības elementi.

Tas nozīmē iepriekšējās personības praktisko iemaņu zudumu, lai gūtu jaunas iespējas psihiskās enerģijas kvalitāšu pielietojumam - burvju un raganu (kas šodien ir Gejropas un Latvijas elitē) bezpalīdzību karmas priekšā. Lai izvairītos no praktisko maģisko spēju, zuduma, ir jāsaglabā iepriekšējā personība. Tajā glabājas visas viņu kompetences un formulas (kas var mainīties atkarībā no iemiesojuma vietas un laika – rietumu maģija nedarbojas austrumos vai dienvidos, bet ziemeļi ir bezspēcīgi visur).

Lai saglabātu savu maģisko spēju līmeni un vietu hierarhijā, lai saglabātu savu tumšo varu pār apkārtesošajiem, burvji un raganas izvairās no “otrās nāves” – personības dezintegrācijas un jauno attīstības iespēju iegūšanas. Tas prasa iemiesošanos “paātrinātā ceļā”. “Paātrinātā iespēja” izmanto apstākli, ka līdz laikam, kad sāk pukstēt bērna sirds, augļa ķermenis mātes miesās vēl ir vāji saistīts ar iemiesojošos Cilvēku. Tā kā pēc “otrās nāves” uz iemiesošanos esošajam Cilvēkam vēl nav personības, tad mātes miesās topošajam vēl nav personības pretestības spēka, bet no “otrās nāves” izbēgušajiem burvjiem un raganām ir viss pieaugušā cilvēka personības spēks. (Šeit ir izskaidrojums tam, kāpēc ir tādi bērni, kuri nepieņem audzināšanu, bet piespiež savus vecākus rīkoties pēc viņu prāta. Liela daļa no tādiem iekļūst visādu “indigo bērnu” kārtā un tiek izsludināti par pasaules glābējiem, kā tas tagad ir ar Tunbergu.)

To izmanto melnā hierarhija. Melnās hierarhijas burvji un raganas no topošā ķermeņa “izmet” vecāku piesaistīto karmisko bērnu un tā vietā ieperinās paši. Burvji un raganas ir “dzeguzēni”. (Dzeguze un tās iedējums ir šī procesa uzskatāma projekcija materiālajā pasaulē.) Topošo bērnu – viņa piesaisti auglim sargā Māte-Mātes mīlestība un grūtniecības noslēpums – visa ar to saistītā turēšana tālāk no ļaužu ziņkārības.

Tāpēc visu perverso bērnu vecāki var izvēlēties starp divām iespējām. Pirmā ir sapratne, ka viņu pašu attiecības ir tik nenormālas, ka ir devušas iemiesošanās iespēju Garīgās Vērtības zaudējušām būtnēm. Otrā iespēja ir teikt, ka viņu bērnu vēl mātes miesās no viņa ķermeņa ir izmetuši tumšie iebrucēji – burvji un raganas, bet tas jau runā par ģimenes un mātes vājo pretestības spēju – vājo vai neesošo Garīgo organizētību – analfabētismu. Otrā iespēja runā par šīs Sievietes vājo Mātes Mīlestību, zemo ziedošanās spēju, lielo patmīlību un egoismu.

Bet pieaugoša šamanisma apstākļos šamaņi, sātanisti un visa veida tumsoņas var teikt, ka buršana un maģija tas esot labi, un tādā veidā savu seksuālo aktivitāti vērst uz kļūšanu par burvju un raganu surogātmātēm.

Medicīniskās manipulācijas ar ārpusķermeņa un mākslīgo apaugļošanu, “neauglības ārstēšanu”, olšūnu iznēsāšanu, spermas bankām un surogātmāšu vairošanu, kā arī mākslīgo orgānu veidošanu (kas ir ceļš uz mākslīgo ķermeņu ražošanu) ir tumšo būtņu pasūtījums un tumšo būtņu ielaišana šajā pasaulē.