Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai


Jautājums no www.philos.lv

688.

No: Aleksandra       Temats: Kā tagad dzīvot?...

?←      2020. gada 15. novembris 08:48:59

Kad globālā elite tuvojas sava plāna realizācijai, kas paredz arī masveida vakcināciju, jautājums - ko darīt. Vai pretoties, vai ļauties tai "sapūšanai", ko minat savās pārdomās - viss pats par sevi nojuks, ka jāļauj atkritumiem iet savu atkritumu ceļu. Bet ko darīt, ja es nevēlos būt starp šiem atkritumiem? Kāds ir Ceļš šeit īstenībā, šajā realitātē? Paldies.


“Ļauties” vai dzīvot.


Labdien, labdien, Aleksandra!


Izteicienam “būt starp šiem atkritumiem” ir divējāda nozīme. Viens ir – “negribu būt viens no viņiem”, bet otrs izriet no nevēlēšanās būt vienā fiziskajā telpā ar tiem.

Un “pretoties” vai “ļauties” ir kā no atkritumu rindām. Normālo Cilvēku neskar sapūšana, tāpēc uz viņu neattiecas “ļauties”. “Ļauties” var tikai atkritums. Cilvēks nepūst, tāpēc viņam nav vajadzības “pretoties” atkritumu pūšanai.

Ja jautājums nāk no “negribu būt viens no viņiem”, tad jautātājam pašam jāizlemj “pretoties” vai “ļauties”.

Ja jautājums nāk no tā, kurš negrib būt vienā fiziskajā telpā, tad nav īsti saprotams vai vārdi: “Kāds ir Ceļš šeit Īstenībā šajā realitātē?” ir neskaidra un liekvārdīga domas [otrapuse] izteiksme neveiksmīgā (bieži sastopamā) teikuma konstrukcijā, vai tie nozīmē tieši to, ko tie tādā formā izsaka. Tad ir jāatbild, ka te nav Īstenības (Īstenība ir Vienotās Realitātes līdzsvara ass – visu apstākļu, ietekmju un rezultātu harmonizētais stāvoklis). Ja jautājums ir par Ceļu šajā realitātē, tad jautātajam vajadzētu vēlreiz vai pirmoreiz izlasīt raksta “Pie Pūķiem ejot” nobeigumu un saprast, ka Ceļš caur Kopienas (Idejiskās vienotības - Kultūras) dzīvi ir pasaulīgu grūtību un biedru kopīgajā darbā smeltajā priekā, mierā un saskaņā – tajā, ko sauc par Dzīvi. To var nesaprast, bet ir Cilvēki, kuriem komforta vienmuļība uzdzen dzīves apnikumu, bet grūtību pārvarēšana atjauno dzīves un darba prieku.


·         Grūtības rosina jaunradi.

·         Jaunrade saista ar Radītāju.

·         Radītājs ir Dzīvības Avots.

·         Dzīvība nāk ar darbu.

·         Darbs vairo prieku.


Te varētu beigt atbildi par “Ceļu šajā realitātē”, bet, ņemot vērā to, ka šajā jautājumā skan mulstošas dvēseles aicinājums palīdzēt, to var vispārināti izvērst un atbildēt arī uz visiem par to neizteiktajiem jautājumiem.

[2] Te nu jautātājam pašam sev ir jāatbild uz jautājumu:

- Vai tāda nevēlēšanās ir tagad radusies, kad ir kļuvis zināms par “sapūšanu”, vai tā ir jau sena sāpe?


Jāatbild tāpēc, ka ir arī tāda parādība, kā Karma ar tās septiņiem līmeņiem, kur tikai viens ir individuālā karma. Pārējie seši ir dažāda plašuma kolektīvu Karmas. Tāpēc kaut kādā mērā varat pretoties, bet kaut kādā būs vien “jāsapūst” kopā ar citiem savu kolektīvo Karmu nesošajiem, kuros noteikti ir daudz atkritumu kaut vai tāpēc vien, ka augstākais ir Cilvēces kopīgā Karma. Tas, kādu tieši Karmas daļu saņemat, ir atkarīgs no tā, ar ko sevi asociējat – kādai Zemes iedzīvotāju grupai pieskaitat, ar ko turat radniecību.

Ja nēsājat Latvijas karodziņu, tad noteikti būsiet kopā ar citiem latviešiem, lai kādi viņi arī būtu. Ja tiecaties pēc tā, ko sniedz angļu valoda un citi ārzemnieciskumi, tas šīs tieksmes apmērā sev piesaucat arī šo ārzemnieku Karmu. Tāpēc pretošanās ir arī uzmanība savās tieksmēs pēc svešlabumiem. [3] Tā kā Latvija ir pievilkta pilna ar anglosekšu mēsliem, tad ir skaidrs, ka tā pievienosies visām viņu “pūšanas” nejaucībām, ko pilnā mērā izbaudīs kā šīs zemes iedzīvotāji, tā arī nozīmīšu un karodziņu nēsātāji.

Pretoties vai nē – tas jāizlemj katram pašam un lielā mērā atkarīgs no tā, ko viņš saprot ar pretestību. Pretoties dabisko notikumu gaitai – rases pagrimumam un pagrimuma sekām nevar tāpat, kā nevar ar pieri apturēt pretī braucošu kravas vilcienu. Pamēģiniet pretoties Latvijas lgbtizēšanai, ja Gejropa savu naudiņas izsniegšanu Latvijas “valdībai” saista tieši ar šo lgbtizēšanos.


-          Jūs taisaties pretoties Latvijas “valdībai”, Gejropai ar tās “vērtībām” un lgbtistu miljoniem?


Tad Jums tūlīt piesauks pensionārus, skolotājus, ārstus un visus kovidcietušos un viņi visi gribēs šo naudiņu saņemt. Tādā kārtā Jums būs jāpretojas visiem naudiņas tīkotājiem.

Pretoties var tādā veidā, ka varat nepiedalīties atkritumu darbībās tik, cik tās pazīstat un cik viņi ar savu noteikumu un “likumu” varu Jūs nepiespiež būt tur iekšā.

[4] Atkritumi nav no gaisa nokrituši. Tie te ir un ir bijuši visu rases pagrimuma laiku. Jūs ar tiem esat gājusi garu Ceļu daudzu dzīvju gaitā. Tāpēc tagad uzdot tādu jautājumu ir stipri novēloti. Ja būtu to uzdevusi sev un savam Skolotājam (kāds Jums, tāpat kā visiem citiem varēja būt, ja būtu izmantojusi Jums doto iespēju) pirms daudziem gadu tūkstošiem, tad tagad tas nebūtu jādara – tad tagad pati zinātu atbildi uz to.

Tie, kuri negrib būt kopā ar atkritumiem, cenšas tādi nebūt. Viņi izvēlas darbus un dzīves vietas, kuras veido distanci no visa netīrā un pagrimušā. Distanci ieturošie strādā attīstot savas Cilvēciskās un Garīgās Vērtības, pēdējā no kurām ir tiesības nesošais Pienākums. Viņu intereses, tieksmes un Sirds enerģijas viņus tuvina domu un interešu biedriem, ar kuriem viņi dzīvo paši savā pasaulē – pasaulē, kurā vienīgie atkritumi ir viņu pašu nepilnības.


·         Katrs, Vērtībās pieaugošais, palīdz attīrīties visai Cilvēcei.


Jūs jautājums atkārto kādu jau agrāk Irisas 2020.gada 25.jūlijā iesūtīto jautājumu Nr.678 par cīņas vajadzību, tāpēc pārlasiet atbildi uz to – rakstu “Viss ir cīņa”.



Pauls




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa